C28325312 / C-1501-13 · Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

Lietas Nr. C28325312

Lietas arhīva Nr. C-1501-13/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā,

2013.gada 09.decembrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese G.Sokolova

ar tiesas sēžu sekretāri I.Rozenšteini,

piedaloties SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvim /pers. A/,

izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu,

konstatēja:

2012.gada 14.martā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā maza apmēra prasību pret

/pers. B/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, bet atbildētājam pieder šajā mājā dzīvoklis Nr. 19.

Starp pusēm 2005.gada 07.novembrī ir noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.35335.

Ar līgumu prasītāja apņēmās sniegt atbildētājam dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, bet atbildētājs,

atbilstoši līguma 4.1.2.punktam, apņēmās savlaicīgi un pilnā apmērā apmaksāt prasītājas piestādītos rēķinus.

Atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu no 2010. gada 01.maija līdz 2012.gada 01.februārim par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem Ls 903,63 apmērā un līgumsods par šo periodu Ls

514,60, kopā Ls 1418,23.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja minēto parādu, kā arī samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar likuma Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu un Civillikuma 1759. pantu.

Atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītiem motīviem. Lūdza prasību apmierināt.

Atbildētājs tiesas sēdē nav ieradies, nav paziņojis par neierašanās iemesliem un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdi

viņam paziņots ar pavēsti savlaicīgi Civilprocesa likuma 56.panta kārtībā uz deklarēto dzīvesvietu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst atbildētāja neierašanos tiesas sēdē par neattaisnotu, un, tā kā nepastāv Civilprocesa likuma

209.vai 210.pantā paredzētie lietas izskatīšanas atlikšanas iemesli, uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

Tiesa, uzklausot prasītājas pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Lietā nav strīda, ka atbildētājam piederēja dzīvokļa īpašums /adrese/ (lietas lapa 46-48).

2005. gada 07.novembrī starp prasītāju kā apsaimniekotāju un atbildētāju kā dzīvokļa īpašnieku noslēgts dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. 35335. Līguma 3. punktā „Maksājumi” ir atrunāti maksājumi par dzīvojamās mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem un maksājumu veikšanas kārtība (lietas lapas 41-44).

No prasītājas sastādītās izdrukas par maksājumiem redzams, ka sākot ar 2008.gada aprīli ir sācis veidoties parāds par

apsaimniekošanu un komunālajiem maksājumiem. Parāds aprēķināts līdz 2012.gada februārim. Atbildētāja parāds par

apsaimniekošanu un komunālajiem maksājumiem ir Ls 903,63 (lietas lapa 49).

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu”8.panta pirmā daļa (bija spēkā līdz 31.12.2010.) paredzēja, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir

piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmā, otrā, ceturtā un piektā daļa (bija spēkā līdz 31.12.2010.)paredzēja, ka dzīvokļa

īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku

kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību

nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda

atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un

attiecas uz: 1) dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kā rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2)

pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Dzīvokļa

īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Šajā pantā minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi

no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku

sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā ir noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, tajā skaitā piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā,

segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu

izvešana).

Tā kā atbildētājs nav iesniedzis ne prasītājai, ne tiesai iebildumus pret prasību, pret tās aprēķinu, vai pierādījumus tam, ka ir veikta

parāda apmaksa, vai ka nav saņemti prasītājas sniegtie apsaimniekošanas pakalpojumi, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma

96.panta piekto daļu, kas paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, atzīst

par pierādītu atbildētāja ar likumu un līgumu uzlikto saistību neizpildi un prasības summu daļā par apsaimniekošanu un komunālajiem

maksājumiem aprēķinu.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams parāds Ls 903,63.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu Ls 514,60.

Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civillikuma 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne

tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Līguma 3.6.punktā puses vienojušās, ka par kavētiem norēķiniem klients maksā līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda summas

par katru nokavēto dienu.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 11.daļa nosaka, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai

pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda

atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

Atbildētājs šajā lietā ir atzīstams par patērētāju, līdz ar to tiesai neatkarīgi no pušu argumentiem ir jāizvērtē līguma noteikumi un nav

jāpiemēro netaisnīgie līguma noteikumi.

Izvērtējot, vai prasītāja prasa piedzīt parādu saskaņā ar netaisnīgiem līguma noteikumiem, tiesa atzīst, ka atbildētājs ilgstoši nav

pildījusi savas saistības, jo nav veicis maksājumus, līdz ar to prasītājai ir tiesības saņemt līgumsodu. Tiesa atzīst, ka konkrētajā

gadījumā, kad pamatparāda summa ir Ls 903,63, līgumsods Ls 514,60 ir samērīgs un taisnīgs.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no parāda pamatsummas Ls 903,63.

Prasītāja, iesniedzot prasību tiesā, ir samaksājusi valsts nodevu Ls 160,46 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus atbilstoši apmierinātajam prasījumu apmēram. Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami

prasītājas samaksātie tiesas izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāmas 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25, 5., 8., 41., 93., 95., 97., 189.-193.,195.un 204.1

pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” parādu Ls 903,63 (deviņi simti trīs lati un 63 santīmi), līgumsodu Ls

514,60 (pieci simti četrpadsmit lati un 60 santīmi), valsts nodevu par prasību Ls 160,46 (viens simts sešdesmit lati un 46 santīmi) un

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 (trīs lati un 30 santīmi), bet pavisam kopā Ls 1581,99 (viens tūkstotis pieci simti

astoņdesmit viens lats un 99 santīmi).

Atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei 6 (sešus)

procentus gadā no pamatparāda Ls 903,63.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu /pers. B/ noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīga pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena ir 2013.gada 09.decembris.

Tiesnese G.Sokolova