Court orders SEB bank to collect debt from borrower and guarantors based on valid loan contract terms.

Lietas Nr. C17156114

Lietas arhīva Nr. C-0500-15/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā, 2015.gada 17.martā

Jūrmalas pilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese B.Horuna,

ar tiesas sēdes sekretāri I.Juhņēviču,

izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu AS „SEB banka” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu, konstatēja

Aprakstošā daļa

2014.gada 24.oktobrī Jūrmalas pilsētas tiesā ierosināta civillieta prasītāja AS „SEB banka” (turpmāk - prasītāja) prasībā pret /pers. A/, /pers. B/

un /pers. C/ (turpmāk - atbildētāji) par parāda piedziņu.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1319., 1425., 1587. un 1652.panta trešo daļu, 1716., 1717., 1722., 1753., 1756., 1757. un 1759.panta

pirmo daļu, 1760., 1765., 1943., 1946., 1692., 1696. un 1702.panta otro daļu, un Civilprocesa likuma 23.panta pirmo daļu, 24. un 26.ppanta pirmo

daļu, un 34.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā vai nepietiekamības gadījumā no atbildētāja /pers. B/

neatmaksāto aizdevuma pamatsummu euro 10 507,68, procenta maksājumus par aizdevuma lietošanu euro 286,41, līgumsodu uz aizdevuma atmaksas

beigu termiņa iestāšanos euro 54,46, tiesāšanās izdevumus, atļaut realizēt ķīlas tiesības, kas izriet no 2005.gada 17.novembrī ar atbildētāju /pers. C/

noslēgtā Ķīlas (hipotēkas) līguma Nr.VR05871/H-1, kā arī noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no

neatmaksātās aizdevuma pamatsummas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2005.gada 17.novembrī starp prasītāju, un aizņēmēju - /pers. A/, turpmāk - aizņēmējs, noslēgts Kredīta līgums

Nr.VR05871, grozīts 2006.gada 31.martā, 2007.gada 16.novembrī, 2007.gada 7.decembrī, 2008.gada 8.deccmbrī, 2010.gada 5.maijā un 2012.gada

28.martā, turpmāk - Kredīta līgums, saskaņā ar kuru prasītāja izsniedza Aizņēmējam aizdevumu sākotnēji euro 14 000,00 apmērā. Ar 2010.gada

5.maija Vienošanos par grozījumiem Kredīta līgumā, izsniegtais aizdevuma limits palielināts par euro 760,00, rezultātā izsniegtajam aizdevuma sastādot

euro 14 760,00. Par atvēlējumu izmantot naudas resursus aizņēmējs apņemas maksāt procentus, atbilstoši Kredīta līguma I daļas 4.punktam, bet par

Kredīta līgumā noteikto maksājumu kavējumu aizņēmējam jāmaksā līgumsods 36% gadā no kavētā maksājuma. Ar 2007.gada 16.novembra Vienošanos

par grozījumiem Kredīta līgumā procentu likmes bāzes likmes daļa noteikta 24 mēnešu EUR LIBOR, ar 2007.gada 7.decembra Vienošanos par

grozījumiem Kredīta līgumā bāzes likmes daļa noteikta SEB UNIBANKAS EUR RESURSU CENA 24 mēnešu, procentu likmes pievienotās likmes

daļa, kā arī līgumsoda likme saglabāta nemainīga. Ar 2008.gada 8.decembra vienošanos par grozījumiem Kredīta līgumā pievienotās likmes daļa noteikta

4,15% gadā; bāzes likme - EUR SEB bankas resursu cena 24 M.

Prasītāja norāda, ka Aizdevuma atmaksas beigu termiņš noteikts 2020.gada 16.novembris. Minētajā termiņā bija jāatmaksā neatmaksātais

aizdevums, kā arī ar to saistītie blakus maksājumi - procenti, līgumsods un komisijas maksas. Ņemot vērā norādītās līguma saistības, kā arī to ka

maksājumi tika kavēti ilgāk par 60 dienām prasītāja, pamatojoties uz Kredīta līguma II daļas 20.3., 20.4., 20.5.1.punktu un ievērojot Patērētāju tiesību

aizsardzības likumu, noteica 2013.gada 13.decembri par aizdevuma atmaksas beigu termiņu. Nosūtīto paziņojumu Aizņēmējs nesaņēma. Aizņēmējs

saistības pret prasītāju nav izpildījis, Aizdevuma atmaksai nav veikts neviens maksājums kopš 2013.gada 2.augusta. Neizpildot līgumsaistības, aizņēmējs

ir parādā prasītājai parādu euro 10 848,55, ko veido: 1. neatmaksātā aizdevuma pamatsumma euro 10 507,68; 2. kavēti procentu maksājumi par

aizdevuma lietošanu euro 286,41 un 3, kavēts līgumsods uz aizdevuma atmaksas beigu termiņa iestāšanos euro 54,46.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saistības, kas izriet no Kredīta līguma, pastiprinātas ar publisku hipotēku - atbildētāja /pers. C/ ieķīlāja tai

piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokli Nr.73, /adrese/; pamats - 2005.gada 17.novembra Ķīlas (hipotēkas) līgums Nr.VR05871/H-l; grozīts

2010.gada 5.maijā; hipotēka reģistrēta Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/. 2010.gada 5.maijā ar atbildētāju /pers. B/ noslēgts

Galvojuma līgums Nr.VR05871/G-1 (turpmāk - Galvojuma līgums). Ar Galvojuma līgumu /pers. B/, kā Galvinieks, bez nosacījumiem un neatsaucami

uzņēmās nedalīti kā pats parādnieks atbildēt par Aizņēmēja parādu, kāds varētu rasties no Kredīta līguma. Ar Galvojuma līguma 2.1.5.punktu Galvinieks

uzņēmies par parāda samaksu neprasīt kreditoram vispirms celt prasību pret parādnieku, savukārt Galvojuma līguma 3.2.2.punktā noteikts, ka Prasītājam

ir tiesības bez iepriekšēja, atsevišķa paziņojuma Galviniekam sākt no Kredīta līguma radušos parāda piedziņu no Galvinieka un/vai Aizņēmēja.

Galviniekam nosūtīts paziņojums par atkāpšanos no līguma, aizdevuma atmaksas beigu termiņa noteikšanu un parāda piedziņas uzsākšanu, kas atgrieztas

ar atzīmi ,,beidzies glabāšanas laiks”.

Atbildētāji paskaidrojumus vai iebildumus par prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem tiesā nav iesnieguši.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. 2015.gada 25.februārī Jūrmalas pilsētas tiesā saņemts prasītājas iesniegums ar lūgumu skatīt lietu bez

prasītājas pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē, kā arī norādot, ka prasība tiek uzturēta pilnā apmērā.

Atbildētāji uz tiesas sēdi neieradās, lai gan par tiesas sēdes vietu un laiku pēdējiem paziņots likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēstes

ierakstītā pasta sūtījumā uz personu deklarētās dzīvesvietas adresēm. Atbildētāji nav paziņojuši tiesai par savas neierašanās iemesliem, nav lūguši atlikt

lietas izskatīšanu vai izskatīt bez pēdējo klātbūtnes.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,

bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc

kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā

papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. (..)

Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko

adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu. (..)

Tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1.pantu ir uzskatāms, ka atbildētājiem par tiesas sēdi ir paziņots.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, kā arī pamatojoties uz Civilprocesa likuma

156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes tiesas sēdē.

Tā kā atbildētāji nav snieguši paskaidrojumus par prasību un nav ieradušies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot par savas neierašanās iemesliem,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1.pantu, tiesai ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu, jo tā nekonstatē Civilprocesa likuma 208.1. panta

trešajā daļā noteiktos ierobežojumus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

Pārbaudot civillietas materiālus, tiesa atzīst, prasību par pamatotu, pierādītu un apmierināmu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. (..) No

minētās likuma normas izriet, ka tiesai jātaisa spriedums tikai par likumā noteiktā kārtībā pieteiktajiem prasījumiem, kas sastāda prasības priekšmetu, un

tikai tādā apjomā, kādā tie izspriesti tiesas sēdē, tiesai izskatot lietu pēc būtības. Tiesa var apspriest prasījumu pamatotību vai nepamatotību, ņemot vērā

faktus un apstākļus, kurus puses norādījušas kā prasības vai iebildumu pamatu.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Šā likuma

1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).

Ar 2005.gada 17.novembra Kredīta līgumu Nr.VR05871 (9. – 16.lietas lapa), tā 2007.gada 16.novembra (17.lietas lapa), 2007.gada 7.decembra

(18.lietas lapa), 2008.gada 8.decembra (19. – 25.lietas lapa), 2010.gada 5.maija (26. – 29.lietas lapa) un 2012.gada 28.marta (30. – 35.lietas lapa)

grozījumiem (turpmāk – Kredīta līgums) pierādīts, ka prasītāja izsniedza atbildētājai /pers. A/ ( iepriekš – /uzvārds/) kredītu euro 14 760,00 apmērā,

nekustamā īpašuma /adrese A/ remontam un nenodrošināto saistību dzēšanai. Kredīta atmaksas beigu datums noteikts 2020.gada 16.novembris.

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 12.5.punktu Aizdevums vai Aizdevuma daļa ir uzskatāma par izsniegtu Aizņēmējam, Kad Aizdevuma

pamatsummu vai attiecīgo daļu no Aizdevuma pamatsummas SEB banka ir ieskaitījusi Līguma 2.2.1.punktā norādītajā kontā. Tiesas rīcībā nav

dokumentu, kas apliecinātu, ka atbildētāja /pers. A/ būtu apstrīdējusi apstrīdējis kredīta, tā summas izsniegšanu.

Ar 2005.gada 17.novembra Ķīlas (hipotēkas) līgumu Nr.VR05871/H-1 (36. – 39.lietas lapa), tā 2010.gada 5.maija grozījumiem (40.lietas lapa)

(turpmāk – Ķīlas līgums) pierādīts, ka atbildētāja /pers. C/, kā ieķīlātājs, ieķīlāja prasītājai nekustamo īpašumu /adrese A/, lai nodrošinātu prasījumus, kas

izriet no Kredīta līguma.

Saskaņā ar Ķīlas līguma 5.2.punktu puses pielīga, ka (..) Ķīlas ņēmējs realizē ķīlas tiesības, ja Parādnieks nav izpildījis kādu no savām

saistībām, kas izriet no Pamatlīguma, t.i., iestājies Parāda samaksas termiņš un parāds nav dzēsts. Puses apstiprina, ka ir vienojušās par

visiem Līguma noteikumiem un Ķīlas ņēmējs realizēs savas ķīlas tiesības uz Nekustamo īpašumu bez citiem papildus paziņojumiem Ieķīlātājam.

Ar 2010.gada 5.maija Galvojuma līgumu Nr.VR05871/G-1 (42.lietas lapa) (turpmāk – Galvojuma līgums) pierādīts, ka prasītāja un atbildētājs

/pers. B/, kā galvotājs, nodibinājuši līgumiskās attiecības saskaņā ar kurām, galvojuma līgums kalpo kā nodrošinājums saistībām, kas izriet no Kredīta

līguma.

Saskaņā Galvojuma līguma 2.1.punktu (..) Galvinieks bez nosacījumiem un neatsaucami uzņemas nedalīti kā pats Parādnieks atbildēt

Kreditoram par Parādnieka parādu, kāds varētu rasties no Pamatlīguma, un apņemas izpildīt šādas saistības: 2.1.1. bez nosacījumiem veikt

pieprasītās summas, procentu, līgumsoda, komisijas maksas, tiesas izdevumu un citu blakus prasījumu, kas izriet no Pamatlīguma, samaksu;

2.1.2. ja Parādnieks nepilda savas saistības Pamatlīgumā noteiktajos termiņos, samaksāt visu parāda summu (..)

Galvojuma līguma 2.1.5.punktā noteikts, ka (..) Galvinieks atsakās no galvinieka privilēģijas – prasījuma, lai Kreditors vispirms griežas pie

galvenā parādnieka (Parādnieka).

Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu, galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Šā likuma 1698.pantā noteikts, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā

blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1702.pantu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka,

ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau

arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Kā atzīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 21.marta spriedums, lietā Nr.SKC-177-2012 (..) ekspromisoriska galvojuma

gadījumā (kad galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks, tas ir, galvinieks atsakās no Civillikuma 1702.panta pirmajā daļā

paredzētajām tiesībām prasīt, lai kreditors pa priekšu vēršas ar prasību pie galvenā parādnieka), kreditoram nav pienākuma vērst savu

prasību pret galveno parādnieku un viņš, iestājoties saistību izpildes termiņam, ir tiesīgs uzreiz vērsties pie galvinieka, nemaz nevēršoties pret

galveno parādnieku. Līdz ar to secināms, ka apstākļi, vai kreditors vērsies pie galvenā parādnieka un kādas darbības šajā sakarā ir veiktas, lai

panāktu saistības izpildījumu, neietekmē ekspromisoriskā galvinieka saistības. Tiesību doktrīnā ir norādīts, ka Civillikuma 1714.panta

noteikumi attiecībā uz kreditora nolaidību un neatvainojamu vilcinājumu neattiecas uz galvinieku, kurš uzņēmies saistību kā pats parādnieks.

No Jūrmalas pilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas izdrukas (41.lietas lapa) redzams, ka nekustamā īpašuma /adrese B/ īpašnieks ir atbildētāja lietā

– /pers. C/.

Ar lietā esošo parāda aprēķinu Kredīta līgumam (43. – 60.lietas lapa) pierādīts, ka atbildētāja /pers. A/ nepildīja ar Kredīta līgumu uzņemtās

saistības, t.i., neatmaksāja izsniegto aizdevumu, procentus par aizdevuma izmantošanu nolīgtajā kārtībā un termiņos un līgumsodu par maksājumu termiņu

kavējumu, saistībā ar kredīta līgumā noteikto kārtību.

Civillikuma 1652.panta 3.punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

No 2013.gada 12.novembra paziņojuma Par atkāpšanos no līguma, aizdevuma atmaksas beigu termiņa noteikšanu un parāda piedziņas uzsākšanu

(61.lietas lapa) redzams, ka prasītāja informē atbildētājus par neizpildītām līgumsaistībām un nepieciešamību tās izpildīt, nosakot aizdevuma atmaksas

beigu termiņu 2013.gada 13.decembri. Prasītāja arī norādījusi, ka parāda samaksas neveikšanas gadījumā, pēdējā realizēs tiesības par brīvu cenu pārdot

izsolē ieķīlāto nekustamo īpašumu un vērsīsies tiesā ar prasību par parāda piedziņu.

Atbildētājai/pers. A/ un /pers. B/ nosūtītos paziņojumus prasītāja saņēma atpakaļ ar VAS „Latvijas pasts” norādi „Beidzies glabāšanas laiks” (62. –

64.lietas lapa). Savukārt atbildētāja /pers. C/ saņēma paziņojumu, par ko parakstījās VAS „Latvijas pasts” Paziņojumā par iekšzemes un starptautiska

sūtījuma saņemšanu (65.lietas lapa).

No lietā esošā prasītājas sastādītā Veiktajām kredīta izmaksām (67.lietas lapa) redzams, ka prasītāja veikusi kredīta izmaksu atbildētājai /pers. A/

2005.gada 7.decembrī euro 14 000,00 apmērā un 2010.gada 5.maijā euro 760,00 apmērā.

No Kredīta atmaksas izdrukas redzams, ka no 01.01.2007. – 06.10.2014. redzams atbildētājas /pers. A/ veiktie maksājumi, izrietoši no Kredīta

līguma ( 68. - 76.lietas lapa).

Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāji, kopš tiesisko attiecību nodibināšanas brīža ar prasītāju, būtu apstrīdējuši Kredīta, Ķīlas un Galvojuma

līgumus vai snieguši iebildes šajā sakarā.

No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja uzņemtās saistības izpildījusi. Kredīts atbildētājai /pers. A/ izsniegts saskaņā ar Kredīta līguma noteikumiem.

Pretējus pierādījumus atbildētāji tiesā nav iesnieguši.

Ņemot vērā minēto, apmierināms prasītājas lūgums par parāda euro 10 507,68 apmērā piedziņu no atbildētājas /pers. A/, bet piedziņas

neiespējamības vai nepietiekamības gadījumā no atbildētāja /pers. B/.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(..) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt, Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums

maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar kredīta līguma 13.1.punktu par Aizdevuma lietošanu Aizņēmējam ir jāmaksā Aizdevuma procenti, kas tiek aprēķināti no faktiski

izsniegtā un neatmaksātā Aizdevuma, piemērojot Līguma 3.1.punktā norādīto Procentu likumi. Atbilstoši šā līguma noteikumiem, atbildētāja /pers.

A/ apņēmās maksāt procentus, kas sastāv no mainīgās bāzes likmes EUR SEB bankas resursu cena 24M un pievienotās likmes 4,15% gadā.

Atbildētāji nav apstrīdējuši ne procentu aprēķināšanas kārtību, ne arī to apmērus. Līdz ar ko tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka atbildētāja /pers.

A/ nav pienācīgi veikusi kredīta atmaksu saskaņā ar maksājumu grafiku, kā arī to, ka puses pielīgušas procentu apmēru, tādējādi no atbildētājas par labu

prasītājai piedzenami procenti par laika periodu no 2005.gada 7.decembra līdz 2013.gada 13.decembrim euro 286,41 apmērā. Piedziņas neiespējamības

vai sprieduma daļējas izpildes gadījumā no /pers. A/ parādu piedzīt no atbildētāja /pers. B/.

Bez tā, prasītāja lūdz piedzīt no līgumsodu euro 54,46 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa

šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Šā likuma 1717.pantā noteikts, ka Līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt

nevien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas.

Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Lietas izskatīšanas gaitā konstatēts, ka Kredīta līguma 16.1.punktā puses pielīgušas atbildētājai /pers. A/ pienākumu par nolīgtajos termiņos

nenomaksātu Aizdevumu, nesamaksātiem Aizdevuma procentiem un Komisijas maksām Aizņēmējs maksā SEB bankai līgumsodu (..).,

pieņemot, ka gadā ir 360 dienas. (..) Savukārt, 6.1.punkā noteikts, ka līgumsods par maksājumu termiņu kavējumu ir 36% gadā no nokavētā

maksājuma par katru nokavēto dienu. Atbildētāji ilgstošā laika periodā nav apstrīdējuši ne līgumsoda aprēķināšanas kārtību, ne līgumsoda apmēru. Lietā

nav konstatēts neviens no Civillikuma 1656. vai 1657.pantā norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no neizdevīgām nokavējuma

sekām.

Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājas saistību neizpildes gadījumā. Līgumsoda

apmēru noteikuši līdzēji, tādējādi tiesa atzīst par pamatotu piedzīt no atbildētājas /pers. A/ līgumsodu prasītājas noteiktajā apmērā. Piedziņas

neiespējamības vai sprieduma daļējas izpildes gadījumā no /pers. A/ līgumsodu piedzīt no /pers. B/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājiem jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Šā likuma 96.panta piektā daļa nosaka,

ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tādējādi, tiesa pati pierādījumus nevāc, bet pamato

savu spriedumu uz lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem. Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu,

jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāju iebildumu pamata fakti.

Civillikuma 1765.panta otrā daļa nosaka, ka (..) likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība

nolīgta līgumā par preces piegādi (..), bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, - seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu

un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru (..).

Līdz ar to, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu, atzīt pēdējās tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no piedzenamā pamatparāda līdz

sprieduma izpildes dienai.

Civillikuma 1278.pants nosaka, ka ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu (841. p.), uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram

viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu. Šā likuma 1319.pantā noteikts, ka ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav

noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai.

Tiesiskajās attiecībās ar atbildētājiem prasītāja, kas ir ķīlas ņēmējs, kura tiesīga celt tiesā prasību pret ķīlas devēju par ķīlas tiesības

realizēšanu. Prasītājas prasība pret atbildētājiem par ķīlas tiesības realizāciju ir pielīdzināma atzīšanas jeb prejudiciālajām prasībām, un nav atzīstama par

piespriešanas prasību, jo prasība ir vērsta uz ķīlas devēja tiesību realizāciju, kas noteiktas likumā. Tā kā saistība, kuras nodrošinājumam kalpo hipotēka,

nav izpildīta, atbildētāja /pers. C/, kā ķīlas devējs, nav apstrīdējusi Ķīlas līgumu, prasītājas prasība par ķīlas tiesību realizāciju ir pamierināma. Ķīlas

tiesības jēga ir piešķirt kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto lietu tajos gadījumos, kad parādnieks nepilda savas saistības. Tā kā izskatāmajā lietā

nodibināts, ka atbildētāji nepildīja uzņemtās saistības, tad prasītājai, kā kreditoram, ir tiesības vērsties pret ķīlu un pieprasīt tās pārdošanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. (..)

Ņemot vērā minēto no atbildētājas /pers. A/ par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva euro 638,81 (8.lietas

lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro 10,96 (7.lietas lapa).

No Tiesu informatīvās sistēmas pavēstu uzziņas datiem un lietas materiāliem pievienotās izziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem izriet,

ka sakarā ar pavēstu un dokumentu nosūtīšanu ir radušies izdevumi euro 17,65 (2.lietas lapa) apmērā. Prasītāja, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu

samaksāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 10,96 apmērā, tādējādi ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu neapmaksātā daļa sastāda euro

6,69, kas no atbildētājas /pers. A/ piedzenami par labu valstij. Piedziņas neiespējamības vai sprieduma daļējas izpildes gadījumā no /pers. A/ ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi piedzenami solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas noteikumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājiem, labprātīgi izpildāms 10

dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-

195.pantu, 204.1pantu un 208.2pantu, tiesa

Nosprieda

AS „SEB banka” prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības vai sprieduma daļējas izpildes gadījumā piedzīt no /pers. B/,

personas kods /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, reģ.Nr.40003151743, parādu euro 10 507,68, procentus euro 286,41, līgumsodu euro

54,46, valsts nodevu euro 638,81 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 10,96, kopā euro 11 498,32 (vienpadsmit tūkstoši četri simti

deviņdesmit astoņi euro un 32 euro centi).

Noteikt AS „SEB banka”, reģ.Nr.40003151743, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības vai

sprieduma daļējas izpildes gadījumā - no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības vai sprieduma daļējas izpildes gadījumā piedzīt solidāri no /pers.

B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 6,69 (seši

euro un 69 euro centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija

Reģ.Nr.90001672316

Saņēmēja iestāde: Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Konta Nr. LV51 TREL 2190 4580 1900 0.

Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Jūrmalas pilsētas tiesas 2015.gada 17.marta

spriedumu lietā Nr.C17156114 (C-0500-15/7). Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments

iesniedzams Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā.

Atļaut AS „SEB banka” realizēt ķīlas tiesību uz /pers. C/, personas kods /personas kods/, piederošo nekustamo īpašumu – /adrese/, kadastra

Nr./numurs/.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,

apelācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.

Atbildētāji 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt Jūrmalas pilsētas tiesai pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese B.Horuna