Court reduced fine to warning for property maintenance violation due to lack of statutory justification for original penalty amount.

Lietas arhīva Nr. 1A-1200-20/5

ECLI:LV:RIRT:2020:1007.1A33120020.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 7.oktobrī

Rīgas rajona tiesa, tiesnese A.Briede, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/, personas kods

/personas kods/, aizstāvja /pers. B/ sūdzību par Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas (turpmāk - Iestāde) 2020.gada 27.maija lēmumu

Nr.D58/537 (turpmāk - Lēmums).

Aprakstošā daļa

Rīgas rajona tiesā 2020.gada 3.jūlijā saņemta /pers. A/ aizstāvja /pers. B/ sūdzība par Iestādes Lēmuma atcelšanu. Ar Rīgas rajona tiesas

2020.gada 10.jūlija lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta administratīvā lieta.

2020.gada 24.aprīlī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.620790 par to, ka /adrese/, 2020.gada 1.aprīlī plkst.12.00 /pers. A/

savā īpašumā nav nodrošinājusi sakārtotu fasādes izskatu, pieļauti grafiti krāsojumi, nav savlaicīgi veikts šīs ēkas elementu remonts.

Pārkāpts Jūrmalas domes 2007.gada 12.jūlija Saistošo noteikumu Nr.20 51.13.punkts un izdarīts Jūrmalas domes 2007.gada 12.jūlija Saistošo

noteikumu Nr.20 61.6.punktā paredzētais administratīvais pārkāpums.

Ar Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas Lēmumu/pers. A/ piemērots administratīvais sods 20 euro apmērā, norādot turpmāk minēto

pamatojumu.

Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts par to, ka īpašuma /adrese/, īpašniece savā īpašumā nav nodrošinājusi sakoptu fasādes izskatu,

pieļaujot grafiti krāsojumu, nav savlaicīgi veikts ēkas elementu remonts. Īpašums nav sakārtots atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 12.jūlija

Saistošo noteikumu Nr.20 “Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi” (turpmāk -

Noteikumi Nr.20) 51.13.punkta prasībām, kas nosaka, ka namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem

(lietotājiem) jānodrošina būvju fasāžu (tajā skaitā logu, durvju, balkonu, izkārtņu), žogu, vārtu, sakoptu izskatu un tīrību; savlaicīgu šo ēku elementu

krāsošanu un remontu, saskaņojot ar Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldi. Nepieļaut, ka krāsojamā ir bojājumi, plaisas, izdrupumi vai apdares materiāla

atslāņojumi.

Konstatēts, ka pārkāpējas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar lietas materiāliem, to kopumā un savstarpējā saistībā, tas ir,

protokolu, foto fiksāciju un pārējiem lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa (turpmāk - LAPK) prasībām.

No fotoattēliem ir redzams, ka ēka ir nepievilcīgā izskatā, ir grafiti krāsojumi, tā ir saplaisājusi. No foto fiksācijām secināms, ka ēka ilgstoši nav

uzturēta pienācīgā kārtībā. Kā izriet no Noteikumu normām, nekustamā īpašuma īpašniekiem ir pienākums nodrošināt ēkas sakopšanu neatkarīgi no tā,

kam tā tiek izmantota. No minētā secināms, ka persona nav pildījusi pienākumu nodrošināt īpašuma sakopšanu un labiekārtošanu. Noteikumu 37.punkts

nosaka, ka Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kuras uzturas vai kuru īpašums atrodas Jūrmalas pilsētas administratīvajās

robežās, neatkarīgi no šo personu valstiskās piederības, īpašuma veida un īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā, atbildīga par pārkāpumu ir īpašuma

/adrese/ īpašniece /pers. A/.

Izvērtējot protokolu un tam pievienotos pierādījumus, uzskata, ka persona ignorē vispārpieņemtās normas par īpašumu uzturēšanas noteikumu

ievērošanu Jūrmalas administratīvajā teritorijā. Vaina Noteikumu 61.1.punktā paredzētā administratīvajā pārkāpumā ir pierādīta. Pārbaudot un novērtējot

administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos materiālus un pierādījumus, konstatēts, ka administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi, pārkāpēja vaina ir

pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā. Administratīvais pārkāpums ir vērsts pret sabiedrisko kārtību. Komisija

nekonstatēja atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus. Saskaņā ar LAPK 248.lpantu administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts bez personas

klātbūtnes. LAPK 239.panta izpratnē nepastāv apstākļi, lai nepiemērotu administratīvo sodu. Komisijas ieskatā sods 20 euro apmērā ir atbilstošs

izdarītā administratīvā pārkāpuma smagumam.

Atbilstoši likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid 19 izplatību” 5.pantam, administratīvā pārkāpuma lietu

izskata un lēmumu lietā pieņem rakstveida procesā, pamatojoties uz lietā esošajiem dokumentiem. Persona administratīvā pārkāpuma lietā savas

procesuālās tiesības ir izmantojusi un rakstisku skaidrojumu ir sniegusi. Paskaidrojumā ir norādīts, ka /adrese/ tika veikts sienas remonts, taču uzreiz pēc

remonta uz sienas parādījās grafiti. Komisija, izskatot lietu, ņēma vērā šo skaidrojumu.

Nepiekrītot 2020.gada 27.maija Lēmumam, /pers. A/ aizstāvis /pers. B/ vērsās Rīgas rajona tiesā.

Sūdzībā norādīts, ka lūdz atcelt Lēmumu pilnībā, atzīstot to par prettiesisku. Lēmums pieņemts, neievērojot LAPK 272.pantā noteikto: “Institūcijai

(amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā

izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums,

kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. ”

Minētais nozīmē, ka pat neraugoties uz nepamatoti sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu, bija jāpieņem lēmums izbeigt administratīvo

lietvedību pret sūdzības iesniedzēju pamatojot to ar LAPK 239.panta 1. punktu: “Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā

lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva”.

Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija, vērtējot administratīvā pārkāpuma obligātās nepieciešamās sastāva pazīmes - objektīvās puses

esamību, pierādījumus par to, nav tiesīga paplašināti tulkot jēdzienus, turklāt nenostiprinot pierādījumus. Latvijas Republikas Satversmes 92.panta otrajā

teikumā nostiprināts tiesiskas valsts jēdzienā ietilpstošais nevainīguma prezumpcijas princips: “Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav

atzīta saskaņā ar likumu”. Saskaņā ar to Jūrmalas pilsētas domes Administratīvajai komisijai ir pierādīšanas pienākums. Šo pierādīšanas pienākumu ar

Lēmumu un protokolu institūcija nav izpildījusi.

/pers. A/ tajās robežās, kurās faktiski ir iespējams izpildīt īpašuma sakopšanas pienākumu, to ir izdarījusi. Tas netiek norādīts Lēmumā. No

situācijas dabā un kā redzams no ielas attēliem vietnē maps.google.lv, ēka /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs/, tiek uzturēta ļoti labā stāvoklī, it īpaši

ielas fasāde, tiek saglabātas Jūrmalas apbūvei raksturīgās detaļas, stils un izskats, neatbilst patiesībai Lēmumā apgalvotais par plaisām un zīmējumiem.

Visticamāk, Lēmumā norādītais saistās ar ugunsmūri (brandmūri) - ārējo ugunsdrošo norobežojošo konstrukciju pret Turaidas ielu citai ēkai ar

adresi /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs/, tomēr šāda ēka un šādi apsvērumi Lēmumā nav minēti un izteikti. Vēl jo vairāk - minētajam ugunsmūrim

vienīgā pieeja ir no juridiskai personai piederoša privātīpašuma /adrese/, kadastra numurs /numurs/, no kura arī ir veikti bojājumi. Tāpat ugunsmūra

(brandmūra) sakopšana iespējama tikai veicot renovācijas darbus svešā īpašumā - /adrese/, kadastra numurs /numurs/. Tādējādi, ja ar Lēmumu tika

mēģināts risināt sakoptības jautājumus, vispirms Jūrmalas pilsētas domei kā krietnam un rūpīgam saimniekam būtu jāpieaicina abu ar brandmūri atdalīto

īpašumu īpašniekus un jāvienojas par jautājuma risināšanu, nevis jāsoda vienas puses pārstāvis, zinot, ka būvdarbi (arī fasādes renovācija, kas nozīmē

sastatņu uzstādīšanu) svešā īpašumā bez īpašnieka piekrišanas nav atļauti. Šie apsvērumi Lēmumā nav analizēti, nav uzklausīti visu pušu paskaidrojumi,

līdz ar ko Lēmumu nevar atzīt par tiesisku un tas ir jāatceļ.

Ņemot vērā minēto, lūdz tiesu pilnībā atcelt Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas Lēmumu, administratīvā pārkāpuma lietvedību pret

/pers. A/ izbeigt.

2020.gada 10.augustā tiesā saņemti Iestādes paskaidrojumi, kuros norādīts, ka pieteicēja prasījums netiek atzīts pilnībā.

Pieteicējs sūdzībā norāda, ka komisija, pieņemot lēmumu, nav ievērojusi LAPK 272.pantā noteikto, kā arī lietvedība administratīvā pārkāpuma

lietā attiecībā uz pieteicēju saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu bija jāizbeidz, jo administratīvā pārkāpuma protokols tika sastādīts nepamatoti.

Komisija minētajam apgalvojumam nepiekrīt un paskaidro, administratīvā pārkāpuma lietas materiālos atrodas Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas

(turpmāk - Policija) 2020.gada 3.aprīlī sastādīts izsaukums, kas adresēts pieteicējai, ar lūgumu ierasties Policijā un sniegt savus paskaidrojumus sakarā ar

īpašumu /adrese/, tomēr pieteicējs savas procesuālās tiesības neizmantoja un paskaidrojumus Policijā nesniedza. Noteikumos Nr.20 ir noteikts

nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums nodrošināt īpašumam sakoptu izskatu un tīrību, savlaicīgu šo ēku elementu krāsošanu un remontu. No lietā

esošam fotofiksāciju izdrukām redzams, ka Policijas darbinieks tās veicis 2020.gada 1.aprīlī un tajās fiksēta ēkas aizmugurējā daļa, kur redzams, ka ēka

ir nepievilcīgā izskatā, uz tās atrodas grafiti krāsojumi, tā ir saplaisājusi. Kā izriet no Noteikumu Nr.20 normām, nekustamā īpašuma īpašniekiem ir

pienākums nodrošināt ēkas sakopšanu neatkarīgi no tā, kam tā tiek izmantota. No minētā secināms, ka pieteicējs nav pildījis pienākumu nodrošināt

īpašuma sakopšanu un labiekārtošanu, tādējādi ir pārkāpis Noteikumu Nr.20 51.13. punktu, par ko pamatoti tika sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols Nr.ZZ620790.

Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo un otro daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas

(amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu

un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Administratīvā pārkāpuma lietas materiālos atrodas administratīvā pārkāpuma protokols,

fotofiksācijas, kuros redzams, ka ēka ir nepievilcīgā stāvoklī, ir grafiti krāsojumi, kā arī pieteicēja paskaidrojumi, saņemti 2020.gada 26.maijā, kuros

pieteicējs nenoliedz, ka uz ēkas /adrese/, aizmugurējās daļas atrodas grafiti zīmējumi. Līdz ar to komisija uzskata par nepamatotu sūdzībā norādīto, ka

vērtējot administratīvo pārkāpumu, komisija nav vērtējusi objektīvās puses esamību, pierādījumus par to. Administratīvā pārkāpuma lietā pierādījumi ir

pietiekoši, lai konstatētu administratīvā pārkāpuma esību.

Sūdzībā norādīts, ka adresē /adrese/, kadastra apzīmējums Nr./numurs/, atrodas ēka, kura tiek uzturēta ļoti labā stāvoklī, it īpaši ielas fasāde, līdz

ar to neatbilst patiesībai Lēmumā apgalvotais par plaisām un zīmējumiem. Tai pat laikā sūdzībā nenoliedz, ka ēkas /adrese/, siena, kuru pieteicējs dēvē kā

ugunsmūri (brandmūri) ir bojāta un nepieciešami sakopšanas/renovācijas darbi, tomēr tie ir iespējami tikai ar blakus esošās teritorijas īpašnieka

vienošanos, tā kā sakopšana iespējama tikai no privātīpašuma /adrese/, puses. Saskaņā ar administratīvā pārkāpuma lietā esošo zemesgrāmatas izdruku

nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/adrese, īpašniece ir /pers. A/. Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala ar kadastra Nr./numurs/,

uz kura atrodas namīpašums: divas viendzīvokļa dzīvojamās ēkas (liters Nr.1 un 2) un divas palīgceltnes - šķūnis (liters Nr.3) un katlu māja (liters Nr.4),

līdz ar to ir redzams, ka uz zemes gabala atrodas četras celtnes. Komisija norāda, ka īpašums kā tiesību institūts sevī ietver ne vien tiesības, bet arī

pienākumus. Kā jau iepriekš norādīts, administratīvā pārkāpuma lietā atrodas pieteicēja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka jau iepriekš tikusi remontēta

ēkas /adrese/, siena, kas ļauj secināt, ka pieteicējam nav bijuši šķēršļi no privātīpašuma /adrese/, īpašnieka puses, lai veiktu ēkas remontu.

Vadoties no iepriekš minētā, uzskata, ka pieteicējs ir ignorējis vispārpieņemtās normas par īpašuma uzturēšanas noteikumu ievērošanu Jūrmalas

administratīvajā teritorijā, līdz ar to komisija ir rīkojusies Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un 2020.gada 27.maijā pieņemtais

Lēmums, ar kuru nolemts sodīt /pers. A/ ar administratīvo sodu 20 euro ir pamatots. Lūdz Lēmumu atstāt negrozītu un sūdzību noraidīt.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2.punktu procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas

saskaņā ar LAPK, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. LAPK normas piemērojamas līdz attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietvedības

stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas Lēmums pieņemts pirms Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās, tādējādi lietas

izskatīšana Iestādē ir pabeigta pēc LAPK normām.

Sūdzība saņemta tiesā pēc Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās un turpmākajā procesā, tas ir, procesā tiesā, piemērojamas

Administratīvās atbildības likuma (turpmāk - AAL) un Noteikumu Nr.20 (redakcijā līdz 2020.gada 30.jūnijam) normas.

Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir nepamatota un noraidāma,

savukārt Iestādes Lēmums ir grozāms daļā par piemēroto sodu.

Iestāde, izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pamatoti atzina, ka /pers. A/ saucama pie administratīvās atbildības par

Noteikumu Nr.20 51.13.punktā noteikto nosacījumu pārkāpumiem, par ko atbildība paredzēta Noteikumu Nr.20 61.1.punktā.

Ar Iestādes Lēmumu /pers. A/ saukta pie administratīvās atbildības par Noteikumu Nr.20 61.6.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu un piemērots naudas sods 20 euro apmērā.

Noteikumu Nr.20 51.13.punkts noteic, ka namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem (lietotājiem)

jānodrošina būvju fasāžu (tajā skaitā logu, durvju, balkonu, izkārtņu), žogu, vārtu, sakoptu izskatu un tīrību; savlaicīgu šo ēku elementu krāsošana un

remonts, saskaņojot ar Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldi. Nepieļaut, ka krāsojumā ir bojājumi, plaisas, izdrupumi vai apdares materiāla atslāņojumi.

Savukārt Noteikumu Nr.20 61.6.punkts noteic, ka par savlaicīgu namīpašumu, ēkas, fasāžu un žogu neuzturēšanu kārtībā, īpašumam piegulošās

publiskā lietošanā esošās teritorijas nekopšanu vai sanitārās tīrības neuzturēšanu (izņemot maģistrālās ielas) izsaka brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām

personām no 30 euro līdz 140 euro.

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmajai daļai, spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai

attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

No lietas materiālos esošās Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/izdrukas redzams,

ka nekustamā īpašuma /adrese/, īpašniece ir /pers. A/, par ko lietā strīda nav.

Lai atzītu, ka /pers. A/ pamatoti saukta pie administratīvās atbildības, nepieciešams konstatēt, vai viņa administratīvā pārkāpuma protokolā

norādītajā laikā un vietā nav nodrošinājusi būvju fasāžu (tajā skaitā logu, durvju, balkonu, izkārtņu), žogu, vārtu, sakoptu izskatu un tīrību.

Kā redzams no lietas materiālos esošajiem fotoattēliem, tad 2020.gada 1.aprīlī /adrese/, konstatēts, ka uz ēkas sienas ir dažāda veida un lieluma

krāsojumi, kas netiek apstrīdēts /pers. A/ aizstāvja /pers. B/ sūdzībā.

Sūdzībā norādīts, ka ēka /adrese/, tiek uzturēta ļoti labā stāvoklī, it īpaši ielas fasāde. Lēmumā norādītais saistās ar ugunsmūri (brandmūri) - ārējo

ugunsdrošo norobežojošo konstrukciju pret Turaidas ielu citai ēkai ar adresi /adrese/. Ugunsmūrim vienīgā pieeja ir no juridiskai personai piederoša

privātīpašuma /adrese/. Tāpat ugunsmūra (brandmūra) sakopšana iespējama tikai veicot renovācijas darbus svešā īpašumā - /adrese/. Jūrmalas pilsētas

domei kā krietnam un rūpīgam saimniekam būtu jāpieaicina abu ar brandmūri atdalīto īpašumu īpašniekus un jāvienojas par jautājuma risināšanu, nevis

jāsoda vienas puses pārstāvis, zinot, ka būvdarbi (arī fasādes renovācija, kas nozīmē sastatņu uzstādīšanu) svešā īpašumā bez īpašnieka piekrišanas nav

atļauti.

Civillikuma 927.pants paredz, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tā visus iespējamos labumus, ar to

rīkoties. Īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesības par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem

(Civillikuma 1036.pants).

Tādējādi tieši īpašnieks ir primāri saistīts ar tā īpašumā esošu lietu (konkrētajā gadījumā - nekustamo īpašumu) un realizē ne tikai pilnīgu valdījuma,

lietošanas un rīcības varu pār šo īpašumu, bet arī izpilda ar īpašumu (tā apsaimniekošanu) saistītos pienākumus.

Īpašniekam, iegūstot īpašumā noteiktu lietu (nekustamo īpašumu), rodas likumā noteiktās tiesības un pienākumi, tajā skaitā ir jānodrošina īpašuma

sakoptība, uzturēšana un apsaimniekošana.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa norāda, ka /pers. A/ kā nekustamā īpašuma īpašniecei ir pienākums sakopt sev piederošo īpašumu kopumā, ne

tikai tā ielas fasādi, un veikt visas nepieciešamās darbības sava īpašuma aizsardzībai no trešo personu pretlikumīgas rīcības.

Tiesa atzīst par nepamatotu argumentu, ka nekustamā īpašuma sakopšanai vienīgā pieejam tam ir no juridiskai personai piederoša privātīpašuma

/adrese/. Norādītais apstāklis neatbrīvo /pers. A/ kā īpašnieci no administratīvās atbildības un normatīvo aktu ievērošanas. Tieši viņas kā īpašnieces

pienākums ir risināt jautājumus ar jebkurām fiziskām un juridiskām personām un iestādēm, lai nodrošinātu sava nekustamā īpašuma sakopšanu.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka lietā konstatēti apstākļi, kas dod pamatu grozīt /pers. A/ piemēroto sodu.

Noteikumu Nr.20 61.6.punkts noteic, ka (..) izsaka brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām no 30 euro līdz 140 euro (..). Kā izriet no

Iestādes Lēmuma, tad /pers. A/ ir piemērots naudas sods 20 euro apmērā, tas ir, mazāks nekā tas ir noteikts Noteikumu Nr.20 61.6.punktā. Lēmumā

nav minēta motivācija mazāka soda noteikšanā kā paredzēts Noteikumos Nr.20. Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka nevar pasliktināt /pers. A/ stāvokli, uzliekot

lielāku naudas sodu Noteikumu Nr.20 paredzētās sankcijas ietvaros.

AAL 227.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka tiesa, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, var grozīt soda mēru ietvaros, kuri paredzēti

tiesību normā, kas nosaka atbildību par konstatēto administratīvo pārkāpumu.

Ņemot vērā, ka tiesa atzīst par pamatotu Iestādes Lēmumu, atzīstot /pers. A/ vainu Noteikumu Nr.20 51.13.punkta nosacījumu pārkāpšanā, ar ko

izdarīts Noteikumu Nr.20 61.6.punktā paredzētais administratīvais pārkāpums, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sods nosakāms atbilstoši Noteikumiem Nr.20.

Tiesa atzīst, ka nepastāv tiesisks pamats noteikt lielāku sodu kā tas noteikts Lēmumā, tiesa nesaskata pamatu personu atbrīvot no soda un izbeigt

lietvedību, tādēļ ar Iestādes Lēmumu piemērotais naudas sods 20 euro apmērā ir grozāms un izsakāms brīdinājums.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis, ka

no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā

prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz

jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (skatīt Senāta 2010.gada 11.marta

sprieduma lietā Nr. SKA-66/2010 14.punktu, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-186/2012 10.punktu, 2013.gada

1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-584/2013 10.punktu). Tiesa lēmumā nevērtē citus sūdzības argumentus, jo tie nav atzīstami par

nozīmīgiem no tiesību viedokļa, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos secinājumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Iestādes Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir grozāms daļā par piemēroto sodu, savukārt sūdzība ir

noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar AAL 227.panta pirmās daļas 4.punktu, tiesa

nosprieda

grozīt Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2020.gada 27.maija lēmumu Nr.D58/537 par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās

atbildības par Jūrmalas domes 2007.gada 12.jūlija Saistošo noteikumu Nr.20 61.6.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu daļā par piemēroto sodu

un /pers. A/ izteikt brīdinājumu.

Noraidīt /pers. A/ aizstāvja /pers. B/ sūdzību.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 7.oktobrī.

Rīgas rajona tiesas tiesnese A.Briede