Court dismisses unfair competition claim due to lack of evidence proving defendant distributed false materials.

Lietas Nr. C26146715

Lietas arhīva Nr. C-0322-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016. gada 2.novembrī

Rēzeknes tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Rūtena-Laizāne

ar sekretāri V.Greidāni

atklātā tiesas sēdē 2016.gada 19.oktobrī izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par negodīgas konkurences aizlieguma

pārkāpumu pārtraukšanu, publiski izplatīto nepatieso ziņu atsaukšanu un zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 10.augustā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) “/Nosaukums A/” iesniedza Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu pret

SIA /Nosaukums B/par negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu pārtraukšanu, publiski izplatīto nepatieso ziņu atsaukšanu un zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā (l.l.4.-14.) norādīts, ka kopš 2013.gada SIA /Nosaukums B/ izplata nepatiesu informāciju par SIA /Nosaukums A/2013.gada

1.novembrī reģionālā laikraksta „Rēzeknes Vēstis” pēdējā lappusē SIA /Nosaukums B/ievietoja reklāmas sludinājumu par SIA /Nosaukums A/

sniegtajiem pakalpojumiem. Papildus reklāmas sludinājuma ievietošanai laikrakstā „Rēzeknes Vēstis”, SIA /Nosaukums B/ sistemātiski, sākot no

2013.gada, izplata reklāmas bukletus ar nepatiesu informāciju, kas nomelno SIA /NosaukumsA/. Vairākās mājās, kuras apsaimnieko SIA /Nosaukums

A/ir izplatīti vairāki līdzīga satura bukleti, kurus SIA /Nosaukums A/ir nogādājuši gan iedzīvotāji, kuri tos atraduši pastkastēs un ir neizpratnē par to

saturu, gan SIA /Nosaukums A/ darbinieki.

2015.gada 7.jūlijā SIA /NosaukumsA/ darbinieki vairākās dzīvojamās mājās atkārtoti atraduši SIA /Nosaukums B/ izvietotos reklāmas bukletus,

tai skaitā dzīvojamā mājā /adreses/ un citās. 2015.gada 13.jūlijā SIA /Nosaukums A/ ieradās dzīvojamās mājas /adrese/, iedzīvotāja, kura atnesa

reklāmas bukletu ar salīdzinājumu par SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums A/ sniegtajiem pakalpojumiem.

Likumdevējs normatīvajā regulējumā ir paredzējis konkrētas darbības, kuras uzskatāmas par negodīgas konkurences izpausmēm, turklāt katra no

šīm darbībām uzskatāma par negodīgas konkurences izpausmi tikai tādā gadījumā, ja tās rezultātā ir radusies konkurences kavēšana, ierobežošana vai

deformēšana, vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Lai konkurenci atzītu par negodīgu, jākonstatē: darbības, kurās

izpaužas negodīga konkurence; vai šo darbību rezultātā ir radusies, vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

SIA /Nosaukums B/ veic darbības, kuras uzskatāmas par negodīgas konkurences izpausmēm – izplata nepatiesu, nepilnīgu un izkropļotu

informāciju par SIA /Nosaukums A/, kā arī par realizēto pakalpojumu saimniecisko nozīmi, kvalitāti, īpašībām, daudzumu, noderīgumu, cenām, to

veidošanas un citiem noteikumiem, kas var SIA /Nosaukums A/ nodarīt zaudējumus.

Reklāmas sludinājumā laikrakstā “Rēzeknes Vēstis” iekļauts teksts: „Kāpēc pārmaksāt SIA /Nosaukums A/kas nespēj pildīt savus pienākumus?”.

Šādā jautājumā ietverts apgalvojums, ka SIA /Nosaukums A/ nespēj pildīt savus pienākumus. Saskaņā ar 17.12.2008. Ministru Kabineta noteikumiem

Nr.1014, SIA /Nosaukums A/veic teritorijas sakopšanas darbus, tehniskos darbus ēkas uzturēšanas vajadzībām, kā arī administrēšanas un pārvaldes

darbus. Apgalvojumā, ka SIA /NosaukumsA/ nespēj pildīt savus pienākumus, nav norādīts, kādus konkrēti pienākumus SIA /Nosaukums B/ uzskata

par neizpildītiem, bet apgalvojums pausts vispārīgā formā, no kā secināms, ka minētais attiecas uz visiem veicamajiem pienākumiem. SIA /Nosaukums A/

rīcībā nav nonākusi nekāda veida informācija vai citi pierādījumi, kas liecinātu par minētā apgalvojuma patiesumu, tāpēc uzskatāms, ka šis apgalvojums ir

nepamatots, tas ir nepilnīgs un sniedz nepatiesu informāciju sludinājuma mērķauditorijai. Jāņem vērā, ka laikraksta „Rēzeknes Vēstis” 2013.gada

1.novembra numura tirāža bija 8923, līdz ar to SIA /Nosaukums B/ ar šāda sludinājuma ievietošanu kaitē SIA /Nosaukums A/ reputācijai, turklāt

publiski to nomelno.

Dzīvojamās mājās izplatītajos reklāmas bukletos iekļauta tabula, kurā salīdzināti kopējie ieņēmumi, pārvaldīšanas izdevumi un kopējais mājas

uzkrājums, norādot, kāds tas ir pie SIA /Nosaukums A/un, kāds tas būtu, ja māju pārvaldītu SIA /Nosaukums B/Pirmkārt, šie dati ir nepatiesi un

maldina vidusmēra patērētāju, jo SIA /Nosaukums B/ nav pārvaldnieks mājās, kurās bukleti izplatīti, tāpēc tas nav tiesīgs un spējīgs konkrēti un atbilstoši

aprēķināt kopējos ienākumus, pārvaldīšanas izdevumus un kopējo mājas uzkrājumu, jo šāda informācija ir pieejama vienīgi mājas pārvaldniekam - SIA

/Nosaukums A/Nav norādīts par kādu laika periodu un no kādiem datiem vadoties šīs summas ir aprēķinātas, tas ir, norādītie fakti nav pilnīgi un

pierādāmi, tātad SIA /NosaukumsB/ sniedzis nepatiesu, nepilnīgu un izkropļotu informāciju par konkurenti SIA /Nosaukums A/

Reklāmas bukletā norādīts: „Pie SIA /Nosaukums A/ jūs pārmaksājat gadā EUR 4821,12. [..] Māja Blaumaņa ielā 5 pārmaksāja par apkuri EUR

3371,18; kopējā iedzīvotāju pārmaksa pie SIA /NosaukumsA/ EUR 8192,30”. Sniegtā informācija nav pilnīga, patiesa, pārbaudāma un objektīvi

pierādāma, jo nav norādīts par kādu laika periodu minētās summas ir aprēķinātas un no kādiem datiem vadoties veikts aprēķins. Nav iespējams

pārbaudīt šīs informācijas pareizību, jo tā ir nepilnīga un nekonkrēta, tomēr vidusmēra patērētājam, izlasot iepriekš minēto tekstu, rodas priekšstats, ka

SIA /Nosaukums B/ piedāvātie pakalpojumi ir lētāki. Tādā veidā, sniedzot nepilnīgu informāciju, tiek maldināti patērētāji un negodīgi radīta nelabvēlīga

situācija konkurencei.

Reklāmas bukletā norādīts: „Informējam, ka jūsu māju pārvalda SIA /Nosaukums A/kuru jūs esat tiesīgi mainīt! Ja jūs neapmierina jūsu mājas

pārvaldīšana un apsaimniekošana: Jūs neapmierina augsti ikmēneša rēķini; Jūs neredzat un nevarat saprast – kur tiek tērēta jūsu nauda; Jūs neapmierina

piedāvātais serviss un darbu kvalitāte; Jūs neuzklausa un nesniedz nekāda veida paskaidrojumus; Jums jāvienojas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem par

pārvaldnieka maiņu.” Šajā reklāmā tiek norādīts uz to, ka SIA /Nosaukums A/ neuzklausa un nesniedz nekāda veida paskaidrojumus, kā arī

iedzīvotājiem nav iespējams saprast, kur tiek tērēta to nauda. SIA /Nosaukums A/ ir noteikts klientu pieņemšanas laiks, kurā ierodoties SIA /Nosaukums

A/ ir iespējams saņemt atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem, un pārējā laikā SIA /Nosaukums A/izskata personu iesniegumus un sniedz atbildes

uz tiem. Savukārt par izlietotajiem naudas līdzekļiem dzīvokļu īpašnieki tiek informēti līgumā noteiktajā kārtībā tad, ja ar dzīvojamo māju ir noslēgts

pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums, bet, ja šāda līguma nav, tad 09.12.2008. Ministru kabineta noteikumos Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa

par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” noteiktajā kārtībā. Turklāt katrs dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs vērsties SIA /Nosaukums A/

juridiskajā adresē darba laikā un saņemt informāciju par naudas līdzekļu izlietojumu izdrukas veidā, kā arī katrā dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku

kopsapulcē SIA/Nosaukums A/ sniedz detalizētu skaidrojumu par izlietotajiem naudas līdzekļiem. Līdz ar to iepriekš minētie apgalvojumi ir nepatiesi, nav

pamatojami ar konkrētiem faktiem un argumentiem, turklāt šīs reklāmas mērķis ir ietekmēt personas ekonomisko rīcību un kaitēt konkurentam – SIA

/NosaukumsA/

Reklāmas bukletā, kuru SIA /Nosaukums B/ izvietojusi vairākās dzīvojamās mājās Rēzeknē, ietverts apgalvojums, ka SIA /Nosaukums A/

pastāvīgi izsūta dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem provokatīva rakstura vēstules, kurās dzīvokļu īpašnieki tiek ļaunprātīgi maldināti, turklāt visu

nepieciešamo informāciju, kuru jebkurš dzīvokļa īpašnieks var saņemt, SIA /Nosaukums A/ propagandē kā slēptu informāciju, kura netiks sniegta. Šajā

reklāmā SIA /Nosaukums B/ paudusi apgalvojumus, kuri ir maldinoši un kuru patiesumu tā nespēj pierādīt. Minētie apstākļi uzskaitīti kā fakti, tomēr tie

nav pamatojami ar atbilstošiem pierādījumiem. SIA /Nosaukums A/ ir izsūtījusi dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem tipveida vēstules, un tajās minēts,

ka SIA /Nosaukums A/kopš 2015.gada 1.februāra pilnvarota pildīt dzīvokļa īpašnieka pienākumus un izlietot tiesības, kas izriet no Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma normām. SIA /Nosaukums A/kā neprivatizēto dzīvokļu īpašnieces Rēzeknes pilsētas domes pilnvarotais pārstāvis, informēja

dzīvokļu īpašniekus par informācijas apjomu, kas pieprasīta no SIA /Nosaukums B/ kā dzīvojamās mājas apsaimniekotāja, un norādīja, ka minētā

informācija nav saņemta. SIA /Nosaukums A/ izlieto savas dzīvokļa īpašnieka tiesības piedalīties mājas pārvaldīšanā un aicināja pārējos dzīvokļu

īpašniekus iesaistīties un pievērst uzmanību dzīvokļu īpašnieku kopīgās intereses skarošiem jautājumiem. SIA/Nosaukums A/ nesniedza ļaunprātīgi

maldinošu informāciju, visi vēstulēs iekļautie fakti ir pierādāmi un patiesi, savukārt viedoklis, kuru SIA /Nosaukums A/ paudis dzīvokļu īpašniekiem kā

kaimiņš, nevar būt par strīdus objektu. Dzīvokļu īpašniekiem tiek sniegta nepatiesa un izkropļota informācija, kas nomelno SIA /Nosaukums A/un ceļ tai

neslavu.

Reklāmās norādīts, ka SIA /Nosaukums A/ avārijas dienesta pakalpojumus dzīvoklī sniedz kā maksas pakalpojumu, bet SIA/Nosaukums B/ šo

pakalpojumu nodrošina kā bezmaksas. Prasītāja norādījusi, ka šī informācija ir nekorekta vairāku apsvērumu dēļ - pirmkārt, nesaprotams ir definējums

„avārijas dienesta pakalpojumi dzīvoklī”, jo netiek izdalīti īpaši avārijas dienesta pakalpojumi dzīvokļiem, ir tikai avārijas dienesta pakalpojumi, lai

novērstu avārijas gadījumus neatkarīgi no to izcelšanās vietas. Otrkārt, nav iespējams noteikt vai šie pakalpojumi ir maksas vai bezmaksas, jo avārijas

dienesta pakalpojumi ietver dažādu darbību veikšanu, no kurām noteikta daļa ir maksas un daļa bezmaksas, turklāt maksas piemērošana ir atkarīga no

katra gadījuma rakstura, kuru nav iespējams viennozīmīgi noteikt un paredzēt. Līdz ar to šajā bukletā ietvertā informācija ir nepatiesa, nepilnīga un tā

pārkāpj Konkurences likuma normas, jo tajā lietoti dati, kuri ir nekorekti un kuru patiesums nav objektīvi pierādāms.

Bukletā iekļauta tabula, kurā salīdzināta vidējā maksa par apkuri par 1 kv.m. periodā par 2014.-2015.gadu, kur SIA /Nosaukums A/ maksa

dzīvojamā mājā /adrese/, norādīta 1,83 euro, savukārt SIA /Nosaukums B/ vidējā maksa par apkuri /adrese/, norādīta 1,71 euro. Vidējā apkures

maksa dzīvojamās mājās /adrese/ un 18b, Rēzeknē, saskaņā ar SIA /Nosaukums C/ apkopojumu par 2014.-2015.gada apkures sezonu (oktobris –

februāris) faktiski bija atšķirīga no bukletā norādītajām summām. No SIA /Nosaukums C/ izziņas, secināms, ka par iepriekšējo apkures sezonu vidējā

apkures maksa dzīvojamā mājā /adrese/, bija 1,584 euro/m2, nevis 1,83 euro/m2, kā norādīts reklāmas bukletā, savukārt /adrese/ – 1,558 euro/m2,

nevis 1,71 euro/m2. Tātad bukletā sniegtā informācija nav pareiza un tādā veidā tiek izplatīta nepatiesa informācija par SIA /Nosaukums A/Vēl šajā

bukletā norādīts: „SIA /NosaukumsA/ māja pārmaksāja 1146,11 euro gadā!!! [..] „SIA /Nosaukums A/ māja pārmaksāja 695,10 euro gadā!!!”. Šāda

informācija neatbilst patiesībai un ir maldinoša, turklāt netiek norādīts uz kādiem datiem un faktiem tā ir balstīta, nav iespējams noteikt kā un par kādu

periodu šādas summas ir aprēķinātas. Reklāmas bukletā iekļautajā tabulā norādīts, ka dzīvojamā mājā /adrese/, ir vecs jumta pārklājums, savukārt

dzīvojamā mājā /adrese/, jauns jumta pārklājums. Šāds salīdzinājums ir neobjektīvs, un tā mērķis ir nomelnot SIA /Nosaukums A/jo definējumi „vecs

jumta pārklājums” un „jauns jumta pārklājums” nav objektīvi, tie nav viennozīmīgi saprotami un nav sniegts to skaidrojums, nav zināms, ko nozīmē „vecs

jumta pārklājums”. Objektīvi būtu norādīt, pirms cik gadiem katrā no mājām ir atjaunots jumta pārklājums. Turklāt ar frāzi „vecs jumta pārklājums” SIA

„/Nosaukums B/” cenšas radīt iespaidu, ka jumta pārklājums dzīvojamā mājā /adrese/ ir sliktā stāvoklī. Līdz ar to SIA /Nosaukums B/ sniedzis nepilnīgu

un izkropļotu informāciju par SIA /NosaukumsA/ realizētajiem pakalpojumiem.

Vēl reklāmā norādīts, ka dzīvojamā mājā, kuru apsaimnieko SIA /pers A/ventilācijas skursteņi ir ļoti sliktā stāvoklī, nav apkures sistēmas

balansēšanas un nav veikti siltināšanas darbi, savukārt dzīvojamā mājā, kuru apsaimnieko SIA „/Nosaukums B/”, ir pārmūrēti ventilācijas skursteņi, ir

HERZ balansēšanas vārsti un siltināts cokols. Šāds salīdzinājums ir neobjektīvs, jo tā mērķis ir iedzīvotājus pārliecināt, ka SIA /pers B/apsaimniekotajā

mājā apstākļi ir kvalitatīvāki, tomēr šis iespaids ir maldinošs. Pirmkārt, definējums, ka ventilācijas skursteņi ir „ļoti sliktā stāvoklī” ir nekonkrēts un

nenoteikts, turklāt nepatiess, jo 2014.gadā ir veikta dzīvojamās mājas /adrese/, apsekošana, kurā konstatēts, ka ventilācijas skursteņi ir apmierinošā

stāvoklī. Otrkārt, ar faktu, ka dzīvojamā mājā ir uzstādīti balansēšanas vārsti, tiek radīts maldinošs iespaids, ka apkures sistēma tiek balansēta, kaut gan

dzīvojamās mājas iemītnieki apgalvo pretējo – dzīvokļos nav vienāda temperatūra, balansēšanas vārsti nepilda to funkcijas, līdz ar to apkures sistēmas

balansēšanas vārsti nenodrošina vienmērīgu temperatūru dzīvokļos un, norādot to uzstādīšanas faktu reklāmā kā SIA /Nosaukums B/ kvalitāti pierādošu

argumentu, tiek sniegta nepilnīga un maldinoša informācija. Treškārt, saskaņā ar pilsētas daudzdzīvokļu māju siltumenerģijas patēriņa datiem no

01.01.2014. līdz 31.12.2014., īpatnējais siltumenerģijas patēriņš dzīvojamā mājā /adrese/, ir mazāks, nekā dzīvojamā mājā /adrese/, no kā secināms, ka,

lai arī SIA /Nosaukums B/ ir veikusi siltināšanas darbus, tie nesniedz rezultātu un dzīvojamās mājas īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ir lielāks, nekā

dzīvojamā mājā, kuru apsaimnieko SIA /Nosaukums A/ Līdz ar to ir apšaubāms sniegtās informācijas patiesums un ir viennozīmīgi skaidrs, ka sniegtā

informācija ir nepilnīga un izkropļota ar mērķi kaitēt konkurentei – SIA /Nosaukums A/

Iepriekš uzskaitītajās darbībās konstatējamas negodīgas konkurences izpausmes, saskaņā ar Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3.punktu,

jo SIA /Nosaukums A/konkurente SIA /Nosaukums B/ izplata nepatiesu, nepilnīgu un izkropļotu informāciju par SIA/Nosaukums A/ sniegto

pakalpojumu kvalitāti. Minētajā tiesību normā norādīts, ka uzskaitītās darbības atzīstamas par negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu tad, ja to

rezultātā ir radusies, vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

SIA /Nosaukums A/ konkurētspēja tirgū tiek deformēta ar SIA /Nosaukums B/ veiktajām darbībām, jo ar nepatiesas, nepilnīgas un izkropļotas

informācijas izplatīšanu SIA /Nosaukums A/konkurētspēja samazinās negodīgu darbību rezultātā un tiek radīti nevienlīdzīgi priekšnoteikumi konkurences

īstenošanai.

SIA /Nosaukums B/prettiesiskās darbības rada konkurences kavēšanu, jo SIA /Nosaukums A/ nepieciešams veikt pasākumus, lai novērstu

negatīvās sekas, ko tai sagādā atbildētājas prettiesiskās darbības konkurences jomā. SIA /Nosaukums A/nav iespējams koncentrēties uz pilnvērtīgu

komercdarbības veikšanu un konkurētspējas paaugstināšanu, jo patērētāji, saņemot iepriekš norādīto nepatieso, nepilnīgo un izkropļoto informāciju,

vēršas SIA /Nosaukums A/ ar jautājumiem un iebildumiem, uz kuriem ir jāsniedz atbildes un jāizlieto resursi, lai atjaunotu SIA /Nosaukums A/ reputāciju.

Konkurences likuma 21.pantā noteikts, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu

atlīdzību un likumiskos procentus. Pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem.

Ņemot vērā to, ka SIA/Nosaukums A/ šobrīd nav spējīga konkrēti un precīzi aprēķināt zaudējumu apmēru, ko tai ir radījušas un radīs SIA

/Nosaukums B/prettiesiskās darbības konkurences jomā, tad SIA/Nosaukums A/ lūdz tiesu noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem.

SIA /NosaukumsA/ uzskata, ka nepieciešams noteikt atlīdzināmo zaudējumu summu vismaz 10 euro apmērā, jo katram tiesību pārkāpumam ir

jāpiemēro sankcija, lai pārkāpējs apzinātos savas prettiesiskās darbības negatīvās sekas. Šajā gadījumā ir iespējams SIA /Nosaukums A/peļņas

samazinājums, jo patērētāji noteikti izvēlēsies pakalpojumu, kurš tiek reklamēts kā lētāks un izdevīgāks, turklāt sniedzot patērētājiem nepatiesu

informāciju, tiek nomelnota SIA /Nosaukums A/ un tiek grauta tās reputācija. Lai arī gaidāmie zaudējumi pagaidām vēl nav novērtējami konkrētā naudas

summā, tomēr ir viennozīmīgi skaidrs, ka tādi ir paredzami.

Pamatojoties uz Konkurences likuma 18., 18.1, 20., 21.pantu, Civillikuma 1635., 1770.-1773., 1775. un Civilprocesa likuma 1., 41., 127.-130.

pantu, prasītāja lūdza tiesu:

1)Uzlikt SIA /Nosaukums B/par pienākumu nekavējoties pārtraukt prettiesiskās darbības konkurenci regulējošo normatīvo aktu darbības jomā;

2)Uzlikt SIA /Nosaukums B/ par pienākumu publiski atsaukt sniegtās nepilnīgās un nepatiesās ziņas, publicējot informatīvu rakstu reģionālajā

laikrakstā „Rēzeknes Vēstis” un prasītājas pārstāvja klātbūtnē ievietot nepatieso, nepilnīgo un izkropļoto informāciju atsaucošas vēstules katra dzīvokļa

pastkastē dzīvojamās mājās /adreses/.

3)Uzlikt par pienākumu atbildētājai atlīdzināt prasītājai zaudējumus tiesas noteiktajā apmērā. Maksājumu veikt ar pārskaitījumu uz bankas kontu:

/konta numurs/;

4)Piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai visus tiesas izdevumus.

Rēzeknes tiesā 2015.gada 17.septembrī saņemts atbildētājas SIA /Nosaukums B/paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētāja neatzīst prasību un

uzskata to par nepamatotu. Atbildētāja 2013.gada 1.novembrī, izmantojot vietējo laikrakstu “Rēzeknes Vēstis”, izplatīja informatīva rakstura paziņojumu,

kurā informēja, ka prasītāja savā pārvaldījumā esošajās dzīvojamās mājās izplatīja paziņojumus, kuros informēja dzīvokļu īpašniekus, ka prasītāja no

2015.gada 1.janvāra paaugstinās apsaimniekošanas maksu par 0,03 LVL jeb 0,0427 euro par m2 kopējās dzīvokļa īpašuma platības mēnesī, sakarā ar

minimālās mēnešalgas paaugstināšanu. Minēto faktu prasītāja nenoliedz. Savukārt atbildētāja izteica dzīvokļu īpašniekiem savu piedāvājumu – ja dzīvokļu

īpašnieki līdz 2014.gada 1.janvārim lauzīs ar prasītāju pārvaldīšanas līgumu un noslēgs līgumu ar atbildētāju, tad atbildētāja ir gatava ne vien

nepaaugstināt, bet arī samazināt apsaimniekošanas maksu par 0,03 LVL jeb 0,0427 euro par m2 kopējās dzīvokļa īpašuma platības. Ja prasītāja nav

gatava veikt savā pārvaldījumā esošo dzīvojamo māju pārvaldīšanu bez apsaimniekošanas maksas paaugstināšanas, sakarā ar minimālās mēnešalgas

paaugstināšanu, bet atbildētāja bija gatava ne vien nepaaugstināt apsaimniekošanas maksu, bet arī to samazināt, izriet, ka dzīvokļu īpašniekiem nāktos

pārmaksāt prasītājai.

Atbildētāju kā juridisku personu ir tiesīgs pārstāvēt atsevišķi tikai valdes priekšsēdētājs /pers D/ jeb sabiedrības dalībnieks, kuram pieder 100%

balsstiesīgā kapitāla. Atbildētājas valdes priekšsēdētājs rakstveida paskaidrojumā apliecinājis, ka nav pats izplatījis un nav devis nevienam no saviem

darbiniekiem ne rīkojumu, ne arī uzdevumu izplatīt prasītājas prasības pieteikuma pielikumā atrodošos reklāmas materiālus. Atbildētāja kā juridiska

persona nevar nest atbildību par prasītājas prasības pieteikuma pielikumā atrodošos reklāmas materiālu izplatību, bet gadījumā, ja kāda persona bez

saskaņošanas ar atbildētāju ir izplatījusi reklāmas materiālus, kuros sniegtā informācija neatbilst patiesībai, tad prasītājai ir jāvēršas pie konkrētās

personas. Turklāt, ja prasītāja uzskata, ka 2013.gada 1.novembra laikrakstā “Rēzeknes Vēstis” izplatītais informatīvais paziņojums dzīvokļu īpašniekiem,

radīja prasītājai zaudējumus, tad prasītājai ir jāpierāda zaudējumu faktiskā esamība.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis /pers. G/ prasību uzturēja pilnā apmērā pēc prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un pamatiem. Papildus

paskaidroja, ka negodīgā konkurence izpaužas divos juridiskos apstākļos: viens apstāklis, ka bija publikācija laikrakstā “Rēzeknes Vēstis” un otrs

apstāklis, ka tika izplatīti bukleti dažādās dzīvojamās mājās ar dažādu informāciju. Attiecībā uz publikāciju laikrakstā “Rēzeknes Vēstis”, atbildētāja

norādījusi, ka SIA “/Nosaukums A/” nespēj pildīt savus pienākumus par kādu konkrētu maksu. Šādu atbildētājas argumentu pārstāvis uzskata par

nepamatotu, jo vidusmēra patērētājiem rodas iespaids, ka SIA “/Nosaukums A/” kopumā nespēj pildīt savus pienākumus un tas ir konkurenci kavējošs

apstāklis, jo šādi apgalvojumi ir nepatiesi. Attiecībā uz otru aspektu, ka tiek izplatīti dažādi reklāmas bukleti, atbildētāja norādījusi, ka to neesot darījusi.

Šis apgalvojums nav pamatots, jo reklāmas bukletos tiek izmantots atbildētājas logotips, tajos iekļautā informācija tiek tendēta par labu atbildētājai un

par sliktu prasītājai, tas tiek darīts atbildētājas interesēs. Norādīja, ka prasības būtība ir par to, ka viens konkurents ar otru konkurentu konkurē

negodīgos apstākļos. Uzskata, ka prasītājai nemaz nav jāpierāda, vai bija kāds rīkojums vai kāds uzdevums, kas tieši šos reklāmas bukletus iznēsāja pa

dzīvokļiem. Ir konstatēts fakts, ka ir pieļauta negodīga konkurence starp diviem tirgus dalībniekiem un par to ir iesniegta prasība tiesā. SIA “/Nosaukums

A/” apsaimnieko aptuveni 275 dzīvojamās mājas, par SIA “/Nosaukums B/” precīzas informācijas nav, varētu būt aptuveni 50 mājas. SIA “/Nosaukums

A/” pieder lielākā tirgus daļa. Pēc prasības celšanas tiesā bukleti vairs netiek izplatīti, tikai šī gada 9.augustā SIA /pers B/telpās pie sienas bija pielīmēta

dzeltenas krāsas SIA “/Nosaukums A/” reklāma, kur tiek izmantots SIA “/Nosaukums A/” šrifts un sauklim “saimniekosim kopā” ar pildspalvu bija

pierakstīts “izsaimniekosim kopā”. Prasītāja uzskata, ka atbildētāja izplatīja šos bukletus, jo tajos izmantots atbildētājas logotips, arī stils, kā bukleti tiek

izplatīti, šrifts, bukletos ir aicinājums nomainīt apsaimniekotāju. Atbildētāja savos paskaidrojumos izmanto līdzīgu stilu gan pēc vizualizācijas, gan pēc

datorsalikuma, līdz ar to prasītāja uzskata, ka to ir darījusi atbildētāja. Uzskata, ja ir konstatējams konkurences pārkāpums, prasītājam nav jāpierāda, ka

to ir darījis atbildētājs.

Norādīja, ka SIA “/Nosaukums A/” 03.11.2015. ir saņēmis atbildi no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC), kurā norādīts, ka

PTAC informē sabiedrību, ka, izvērtējot apsaimniekotāja īstenoto komercpraksi, tās apjomu, ietekmi uz patērētāju kolektīvajām interesēm, konstatētā

pārkāpuma raksturu, kā arī jautājuma aktualitāti, PTAC nolēma izbeigt lietas izskatīšanu, atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta

piektās daļas 3.punktam, izsakot aicinājumu apsaimniekotājam turpmāk savā darbībā ievērot normatīvo aktu prasības, tostarp, reklāmas un/vai

informatīvajos materiālos iekļaut tikai patiesu un pierādāmu informāciju. Līdz ar to secināms, lai gan SIA “/Nosaukums B/” netika sodīta, bet pārkāpums

kā tāds tika fiksēts. Norādīja, ka pēc minētās informācijas izplatīšanas dažas mājas pārgāja pie SIA /Nosaukums B/prasītājai bija jāiegulda līdzekļi un

jāveic pasākumi, lai skaidrotu iedzīvotājiem, ka informācija nav patiesa, tā nav pārbaudāma, tā ir nekorekta, tas radīja neērtības un arī zaudējumus.

Norādīja, ka kompensācija, kas pildītu gan samierināšanās funkciju, gan sodīšanas funkciju, prasītājas ieskatā būtu 8000 euro. Šo summu prasītāja

pamato ar to, ka publikācijas kopējā tirāža bija 8923 un prasītājai ir aptuveni 8000 abonementu, līdz ar to noapaļojot uz leju, sanāk par katru publikāciju

un par katru abonementu 0,50 euro, kopā 1 euro.

Uz tiesas sēdi atbildētājas pārstāvis neieradās un neziņoja tiesai par savas neierašanās iemesliem. Par tiesas sēdi atbildētājas pārstāvis informēts

mutiski 2016.gada 15.martā, par ko viņš parakstījies lietas uzziņas lapā (l.l.1.).

Motīvu daļa

Noklausoties prasītājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, tiesa

uzskata, ka prasība ir nepamatota un noraidāma sekojošu apsvērumu dēļ.

Prasītāja pieteikusi tiesai trīs prasījumus: 1) uzlikt atbildētājai par pienākumu nekavējoties pārtraukt prettiesiskās darbības konkurenci regulējošo

normatīvo aktu darbības jomā; 2) uzlikt atbildētājai par pienākumu publiski atsaukt sniegtās nepilnīgās un nepatiesās ziņas, publicējot informatīvu rakstu

reģionālajā laikrakstā „Rēzeknes Vēstis” un prasītājas pārstāvja klātbūtnē ievietot nepatieso, nepilnīgo un izkropļoto informāciju atsaucošas vēstules katra

dzīvokļa pastkastē dzīvojamās mājās /adreses/; 3) uzlikt par pienākumu atbildētājai atlīdzināt prasītājai zaudējumus 8000 euro apmērā.

Konstatēts un ar tiesai iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes un Viļānu novada laikraksta “Rēzeknes

Vēstis” 2013.gada 1.novembra laidienā Nr.132 (11 061) reklāmas un sludinājumu sadaļā ievietots sludinājums, kurā SIA “/Nosaukums B/” piedāvā

pazeminātu apsaimniekošanas maksu tiem daudzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem, kuri mainīs mājas apsaimiekotāju no SIA “/Nosaukums A/” uz SIA

“/Nosaukums B/”. Sludinājumā iekļauts jautājums “Kāpēc pārmaksāt SIA “/Nosaukums A/”, kas nespēj pildīt savus pienākumus?” (l.l. 16.-17.).

Prasītāja uzskata, ka minētais paziņojums ir vērsts uz negodīgu konkurenci no atbildētājas puses, jo paziņojumā ietvertais apgalvojums, ka SIA

“/Nosaukums A/” nespēj pildīt savus pienākumus, ir nepamatots, tas ir nepilnīgs un sniedz nepatiesu informāciju sludinājuma mērķauditorijai, un

paziņojuma mērķis bijis radīt kaitējumu prasītājas reputācijai.

Saskaņā ar Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3.punktu, negodīga konkurence var izpausties šādās darbībās, ja to rezultātā ir radusies vai

varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana: nepatiesas, nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšana par citu tirgus

dalībnieku vai tā darbiniekiem, kā arī par šā tirgus dalībnieka ražoto vai realizēto preču saimniecisko nozīmi, kvalitāti, izgatavošanas veidu, īpašībām,

daudzumu, noderīgumu, cenām, to veidošanas un citiem noteikumiem, kas var šim tirgus dalībniekam nodarīt zaudējumus.

Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3.punkta pārkāpuma sastāvu veido kumulatīvs speciālo pazīmju kopums. Viena no šīm pazīmēm tieši

nosaka, ka pārkāpums var izpausties kā nepatiesas informācijas sniegšana par citu tirgus dalībnieku.

Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka, lai izvērtētu Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3.punktā norādītā pārkāpuma iespējamību, vispirms ir

jākonstatē, ka gan informācijas izplatītājs, gan persona, par kuru informācija izplatīta ir viena tirgus dalībnieki.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu, konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

Izvērtējot www.lursoft.lv publiski pieejamo informāciju, tiesa konstatē, ka atbildētāja nodarbojas ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu par atlīdzību

vai uz līguma pamata. Arī par prasītāju norādīta informācija, ka tā nodarbojas ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu par atlīdzību vai uz līguma pamata.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka puses ir nekustamo īpašumu pārvaldīšanas tirgus dalībnieki. Abas sabiedrības savu komercdarbību veic Rēzeknē. Pie

šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, kura dalībnieki ir puses, ir Rēzekne.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka puses ir uzskatāmas par viena tirgus dalībniekiem Konkurences likuma 1.panta izpratnē.

Lai konstatētu Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3.punktā paredzēto pārkāpumu, pamatā ir jāpastāv trīs šo pārkāpumu kvalificējošiem

apstākļiem:

1. strīdus informācija ir nepatiesa, nepilnīga vai izkropļota,

2. šāda informācija (par citu tirgus dalībnieku) ir izplatīta,

3. pastāvoši zaudējumi vai reāla to rašanās iespēja.

Turklāt jāņem vērā, vai pat tad, ja pastāv visi trīs minētie apstākļi, ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai

deformēšana, kā tas izriet no Konkurences likuma 18.panta trešās daļas formulējuma, ka negodīga konkurence var izpausties šajā pantā uzskaitītajās

darbībās, ja to rezultātā ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

Attiecībā uz pirmo apstākli - strīdus informācija ir nepatiesa, nepilnīga vai izkropļota – tiesa konstatē, ka paziņojumā iekļautais jautājums “Kāpēc

pārmaksāt SIA /Nosaukums A/kas nespēj pildīt savus pienākumus?” no atbildētājas puses nav pamatots ar konkrētiem apsvērumiem. Atbildētāja savu

viedokli par prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem nav izteikusi apgalvojuma formā, bet gan jautājuma formā. No sludinājuma teksta nav secināms, kādus

konkrētus pienākumus SIA “/Nosaukums A/” nespēj pildīt, un nav konstatējams ar kādiem faktiskajiem apstākļiem atbildētāja pamato apgalvojumu, ka

prasītāja nespēj pildīt savus pienākumus. Starp pusēm nav strīda, ka prasītājai pieder ievērojami lielāka tirgus daļa, prasītājai ir vairāk klienti, nekā

atbildētājai. Tiesa atzīst, ka publicējot īsu palīgteikumu jautājuma formā atbildētāja, kura neatrodas dominējošajā stāvoklī, bet tieši pretēji ar mazu tirgus

daļu, nav panākusi konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu. Turklāt hronoloģiski redzams, ka prasītāja prasību ir cēlusi pēc nepilniem

diviem gadiem, līdz ar ko tiesa secina, ka ar minēto publikāciju atbildētāja nav pārkāpusi negodīgas konkurences aizliegumu tādā mērā, kas izsauktu

nekavējošu prasītājas rīcību savu aizskarto tiesību aizsardzību tiesā.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izvērtēja atbildētājas rīcību, izplatot reklāmu, secināja, ka pārkāpuma raksturs ir tāds, ka lieta ir

izbeidzama, izsakot aicinājumu komercprakses īstenotājam turpmāk savā darbībā ievērot normatīvo aktu prasības, tātad pārkāpums nav bijis tik

nozīmīgs, lai atbildētājai piemērotu soda naudu. (l.l. 41).

Attiecībā uz otro apstākli, ka informācija par citu tirgus dalībnieku ir izplatīta, lietā strīda nav, atbildētāja atzīst, ka ir ievietojusi strīdus informāciju

saturošo sludinājumu laikraksta “Rēzeknes Vēstis” 2013.gada 1.novembra numurā.

Treškārt, jākonstatē pastāvoši zaudējumi vai reāla to rašanās iespēja. Sludinājuma publikācija laikrakstā veikta 2013.gada 1.novembrī. Prasītājas

pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka pēc informācijas izplatīšanas dažas mājas pārgāja pie SIA “/Nosaukums B/”, zaudējumu apmēru pamatoja ar to, ka

publikācijas kopējā tirāža bija 8923 un prasītājai ir aptuveni 8000 abonementu, līdz ar to par katru abonementu 1 euro, kopā 8000 euro. Tiesas ieskatā

prasītājas pamatojums par zaudējumu rašanos un to apmēru nav pietiekams. No sludinājuma publikācijas dienas līdz lietas izskatīšanas tiesā dienai ir

pagājuši trīs gadi, līdz ar ko zaudējumu rašanās gadījumā, tie jau būtu konstatēti un konkrēti pierādāmi. Tiesas rīcībā nav pierādījumu par to, vai

dzīvojamo māju iedzīvotāji ir mainījuši pakalpojuma sniedzēju, kuru dzīvojamo māju iedzīvotāji ir mainījuši pakalpojumu sniedzēju, un pierādījumu, kas

pakalpojuma sniedzēja maiņu saistītu tieši ar atbildētājas publicēto sludinājumu.

Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu, katrs

zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 2.aprīļa spriedumu lietā

Nr.SKC-143 nostiprināts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību

aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais

sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību. Lietas izskatīšanas gaitā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu zaudējumu esamību.

Ar Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 1.marta spriedumu civillietā Nr. C31394414 nostiprināta atziņa, ka Konkurences

likums neparedz ziņu atsaukšanu, bet, atbilstoši minētā likuma 21.pantam, vienīgi zaudējumu piedziņu. Pamatojoties uz minēto, prasība daļā par

pienākuma uzlikšanu atbildētājai publiski atsaukt sniegtās nepilnīgās un nepatiesās ziņas, publicējot informatīvu rakstu reģionālajā laikrakstā „Rēzeknes

Vēstis”, noraidāma kā nepamatota.

Lietas materiāliem pievienoti vairāki reklāmas materiāli ar SIA /Nosaukums B/rekvizītiem, kuros ietverts salīdzinājums starp SIA “/Nosaukums A/”

un SIA /Nosaukums B/ sniegtajiem pakalpojumiem, to kvalitātes rādītājiem un cenu (l.l.18.-22.). Prasītāja norādījusi, ka konkurente SIA /Nosaukums

B/ izplata nepatiesu, nepilnīgu un izkropļotu informāciju par SIA “/Nosaukums A/” sniegto pakalpojumu kvalitāti, radot konkurences deformēšanu, jo

patērētājiem tiek radīts maldinošs iespaids par tirgus dalībnieku savstarpējās sāncensības pieļaujamām robežām.

Prasītāja norādījusi, ka minētos reklāmas materiālus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju /adreses/, iedzīvotājiem izplatījusi atbildētāja SIA /Nosaukums

B/Materiālu izplatīšanas faktu atbildētāja noliedz, norādot, ka ne SIA /Nosaukums B/ valdes priekšsēdētājs, ne darbinieki priekšsēdētāja uzdevumā nav

izplatījuši reklāmas materiālus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Šajā gadījumā reklāmas materiālu izplatīšanas pierādīšanas pienākums gulstas uz prasītāju. Tiesa konstatē, ka lietas materiāliem nav pievienoti

pierādījumi, kas apstiprinātu faktu, ka minētos reklāmas materiālus ir izplatījusi atbildētāja SIA “/Nosaukums B/”. Pie šādiem apstākļiem tiesai nav

nepieciešamības vērtēt izplatītos materiālus pēc to satura, jo nav konstatējama saikne starp šo materiālu izplatīšanu un atbildētāju. Ņemot vērā minēto,

tiesa konstatē, ka nepamatots ir SIA “/Nosaukums A/” prasījums atbildētājai prasītājas pārstāvja klātbūtnē ievietot nepatieso, nepilnīgo un izkropļoto

informāciju atsaucošas vēstules katra dzīvokļa pastkastē dzīvojamās mājās /adreses/.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka kopš prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā nav konstatētas prettiesiskas darbības no atbildētājas

puses, proti, atbildētāja neveic prettiesiskas darbības konkurenci regulējošo normatīvo aktu darbības jomā pret prasītāju, līdz ar ko tiesai nav pamata

apmierināt prasību daļā par pienākuma uzlikšanu atbildētājai pārtraukt prettiesiskās darbības, jo šādas darbības faktiski netiek veiktas.

Ņemot vērā minēto, prasība par negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu pārtraukšanu, publiski izplatīto nepatieso ziņu atsaukšanu un

zaudējumu piedziņu noraidāma kā nepamatota.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 93.pantu, 97., 187., 189.-193., 194.pantu, tiesa

no s pri e da

Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasību pret sabiedrību ar ierobežotu

atbildību “/Nosaukums B/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu pārtraukšanu, publiski izplatīto

nepatieso ziņu atsaukšanu un zaudējumu piedziņu.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 16.novembrī.

Tiesnese S.Rūtena – Laizāne