Administrative court dismissed appeal against labor inspector's fine for undocumented workers citing evidence of rectification.

NORAKSTS Lieta Nr.A42920509 A01111-11/16

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 23.septembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Konošonoka,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Campton Holding LLC” pārstāvim E.B. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts darba inspekcijas pārstāvei D.D.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Campton Holding LLC” (reģistrācijas Nr.40003349115) pieteikumu par Valsts darba inspekcijas 2009.gada 6.augusta lēmuma Nr.04/65-01-03/1546 atcelšanu (administratīvā pārkāpuma protokols AM Nr.008637).

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas amatpersonas konstatēja, ka SIA „Campton Holding LLC” nav noslēgusi rakstveida darba līgumus ar V.I., L.Ķ., A.M., J.Š., B.B. un A.A. 2009.gada 27.martā pieteicējai SIA „Campton Holding LLC” sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par Darba likuma 40.panta pirmās daļas pārkāpumu. 2009.gada 14.aprīlī pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.panta otrās daļas. Pieteicējai uzlikts naudas sods 1000 latu apmērā.

[2] Izskatījusi pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, Valsts darba inspekcija 2009.gada 6.augustā pieņēma lēmumu Nr.04/65-01-03/1546 (turpmāk – Lēmums), ar kuru apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar šādiem apsvērumiem. [2.1] Nodarbinot personas bez rakstveidā noslēgtiem darba līgumiem, pieteicēja ir pieļāvusi Darba likuma 28.panta pirmās daļas un 40.panta pirmās daļas pārkāpumu [2.2] Fakts, ka pieteicēja ir noslēgusi rakstveida darba līgumus ar četrām nodarbinātajām, norāda uz to, ka pieteicēja ir novērsusi pārkāpumu līdz administratīvā soda uzlikšanas brīdim. Fakts, ka pieteicēja nodarbināja divas nepilngadīgas personas, pastiprina pieteicējas atbildību par aizdarīto administratīvo pārkāpumu.

[3] SIA „Campton Holding LLC” iesniedza pieteikumu par Lēmuma atcelšanu, norādot tālāk minētos apsvērumus. [3.1] Administratīvā pārkāpuma protokolā, pārkāpjot kodeksa 248.pantā noteikto, nav norādīts administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana laiks. [3.2] Pieteicēja nav pārkāpusi Darba likuma 40.panta pirmo daļu un ir slēgusi rakstveida darba līgumus ar uzņēmuma darbiniekiem. Fizisko personu paskaidrojumos nav norādīts, ka paskaidrojuma sniedzējas strādā uzņēmumā bez darba līgumiem.

1.lappuse no 12 [3.3] Valsts darba inspekcijas pārstāvji pārkāpa kodeksa 260.pantā noteikto, jo liedza J.Š. un V.J. iepazīties ar pārbaudes laikā sastādītajiem dokumentiem, ko lika parakstīt. [3.4] Tā kā, pieņemot Lēmumu, nav ievērots kodeksa 244.pantā noteiktais, ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona nebija objektīva. [3.5] Ņemot vērā minētos apsvērumus un to, ka amatpersonas pieļautie pārkāpumi nedrīkst radīt pārkāpējam nelabvēlīgas sekas, pieteicēju nevar saukt pie administratīvās atbildības.

[4] Paskaidrojumā Valsts darba inspekcija norāda, ka, izskatot administratīvo lietu un pieņemot lēmumu, ir ievērojusi procesuālos principus, vērtējusi pieteicējas argumentus, lietā esošos dokumentus un lietas apstākļus.

[5] Tiesas sēdē 2011.gada 12.maijā pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka pieteicēja nav nodarbinājusi nepilngadīgās B.B. un A.A. Minētās personas naktsklubā atradās saskaņā ar kluba administratora atļauju, turklāt personas apzinājās, ka viņām nav tiesību atrasties klubā un būt nodarbinātām. Klubā drīkst atrasties tikai personas, kuras ir vecākas par 18 gadiem. Aktus personas ir parakstījušas neiedziļinoties to saturā. Akts ir pietiekami sarežģīts. No personu paskaidrojumiem nav redzams, ka personas veiktu kādu darbu. Lieta nav izskatīta objektīvi. Lietā ir pierādījumi, ka ar pārējām personām tika noslēgti darba līgumi. Darba līgumi Valsts darba inspekcijā tika iesniegti uzreiz pēc pieprasījuma. Policijas amatpersonu ziņojumos izklāstīti tikai šo personu pieņēmumi. Tiesas sēdē 2011.gada 8.septembrī pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka personas, kuras Valsts darba inspekcija uzskata par nodarbinātām, nebija nodarbinātas pārbaudes veikšanas laikā. Pārbaudes veikšanas laikā klubs strādāja pirmo dienu. Vairākas meitenes ieradās, lai iepazītos ar iespējamo darba vietu. Pēc policijas reida vairākas meitenes atteicās uzsākt darba attiecības ar pieteicēju, četras tika pieņemtas darbā. Pārbaudes veikšanas brīdī neviena no meitenēm neveica darbu, nepildīja darba uzdevumus, bet gan atradās kluba palīgtelpās.

[6] Iestādes pārstāve tiesas sēdē 2011.gada 12.maijā un 8.septembrī paskaidroja, ka, veicot naktskluba pārbaudi, tika aptaujātas personas, kuras atradās darbiniekiem paredzētajās telpas. Šīs personas apstiprināja, ka rakstveida darba līgumi nav noslēgti. Ziņu patiesumu personas apliecināja ar saviem parakstiem. Nav pamata uzskatīt, ka personas nesaprata uzdoto jautājumu būtību. Valsts darba inspekcija, uzaicinot ierasties sabiedrības pārstāvi uz lietas izskatīšanu, tostarp pieprasīja iesniegt darba līgumus. Sabiedrība neiesniedza dokumentus. Darba līgumi netika iesniegti līdz ar apstrīdēšanas iesniegumu. Naktskluba direktore apliecina, ka aizturētās personas, kuru starpā bijušas nepilngadīgas personas, ir pieteicējas darbinieces. Iestāde konstatēja, ka attiecīgās personas atradās kluba telpās darba apģērbā. Minētās personas sniedza iestādei ziņas par to, kāds ir viņu amats un darba kārtība, kā arī norādīja, ka darba līgums nav noslēgts.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.

2.lappuse no 12 [8] Pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.panta otrās daļas. Minētā norma (tiesību normas spriedumā izteiktas redakcijā, kāda bija spēkā administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas brīdī) noteic, ka par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā uzliek naudas sodu darba devējam – juridiskajai personai – no 750 līdz 5000 latiem. Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar minēto normu, jākonstatē, ka darba devējs – juridiska persona – nodarbinājis personu bez rakstveidā noslēgta darba līguma.

[9] Darba devēja pienākumu noslēgt rakstveida darba līgumu noteic Darba likuma 40.panta pirmā daļa. Proti, minētā norma noteic, ka darba līgums slēdzams rakstveidā. Ar grozījumiem Darba likumā, kas stājās spēkā 2010.gada 25.martā, 40.panta pirmās daļas norma tika papildināta ar vārdiem „pirms darba uzsākšanas”. Tomēr, sistēmiski interpretējot Darba likuma 40.panta pirmo daļu kopsakarā ar šā likuma 39. un 41.pantu, secināms, ka darba līgums rakstveidā pirms darba uzsākšanas bija jānoslēdz arī pirms minēto grozījumu izdarīšanas.

[10] Ņemot vērā minēto, izskatāmajā lietā noskaidrojams, vai pieteicēja nodarbināja personas, ar kurām pirms darba uzsākšanas rakstveidā nenoslēdza darba līgumus.

[11] Valsts darba inspekcija tostarp konstatējusi, ka pieteicēja bez rakstveidā noslēgta darba līguma nodarbināja V.I., L.Ķ., A.M. un J.Š.

[12] Lietā attiecībā uz minēto personu nodarbināšanu ir noskaidroti šādi apstākļi, kurus apstiprina lietā iegūtie pierādījumi. [12.1] 2009.gada 19.martā Valsts darba inspekcijas amatpersona sastādīja aktu, kurā tostarp konstatēts, ka V.I. un L.Ķ. ir nodarbinātas SIA „Campton Holding LLC” bez rakstveidā noslēgta darba līguma (lietas 61.lapa). [12.2] 2009.gada 20.martā Valsts darba inspekcijas amatpersonas sastādīja aktu, kurā konstatēts, ka A.M., J.Š., B.B., A.A. ir nodarbinātas SIA „Campton Holdinig LLC” bez rakstveidā noslēgta darba līguma. Aktā norādīts, ka minētās personas atradās klubā, darbinieku telpās un darba apģērbā. J.Š. atteicās parakstīt aktu par konstatētajiem faktiem. Pārbaudes brīdī darbinieces atradās telpā, kur pārģērbjas darbinieki, kā arī telpā esošie priekšmeti liecināja, ka darbinieces šajā telpā saģērbjas un veido frizūras un grimu. Divas no darbiniecēm ir jaunākas par 18 gadiem (lietas 59.lapa). [12.3] 2009.gada 19.marta paskaidrojumā V.I. norāda, ka „šodien mēģinājām, skatījos pirmo dienu patiks vai ne, līgums pagaidām nav noslēgts” (lietas 63.lapa). [12.4] 2009.gada 19.marta paskaidrojumā L.Ķ. norāda: „Esmu šeit pirmo dienu, lai noskaidrotu darba apstākļus šeit, darba līgums nav noslēgts” (lietas 64.lapa). [12.5] 2009.gada 20.marta paskaidrojumā A.M. norāda, ka 2009.gada 20.martā ap plkst.00.45 atradās naktsklubā „/Nosaukums/” /adrese/, kur atpūtās. Policijas darbinieki aizturēja uz aizdomu pamata, ka A.M. ir lietojusi narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārsta nozīmējuma. Naktsklubā grimētavā ieradās pie savas draudzenes naktskluba administratores V.I. Naktskluba zāle, kur tika aizturēta, strādā pirmo dienu. Konkrēti nevar norādīt, ar ko nodarbojas pārējās aizturētās meitenes, bet, iespējams, viņas ir naktskluba dejotājas (lietas 140.-141.lapa). [12.6] 2009.gada 20.marta ziņojumā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersona paskaidro, ka 2009.gada 20.martā plkst.00.45 tika veikta pārbaude

3.lappuse no 12 naktsklubā „/Nosaukums/” /adrese/. Veicot pārbaudi, tika konstatēts, ka klubā ir iekārtotas speciālas istabiņas, kuru iekārtojums (gulta, mūzikas atskaņotāji, tumšs apgaismojums un istabiņās atrodošos darbinieču A.A., B.B., J.Š. un A.M. apģērbs, kurš tikai daļēji nosedz intīmas ķermeņa daļas, liecina, ka šos pakalpojumus sniedz šīs personas, sakarā ar ko personas tika aizturētas un nogādātas Rīgas Centra iecirknī paskaidrojumu sniegšanai (lietas 133.lapa). [12.7] 2009.gada 20.marta paskaidrojumā J.Š. norāda, ka ir pazīstama ar kluba „/Nosaukums/” administratori V.I., kura pēc kluba slēgšanas strādāja klubā „/Nosaukums/”.

Pirms divām nedēļām V.I. teikusi, ka tiks atvērts jauns klubs „/Nosaukums/”, kurā būs nepieciešamas go-go dejotājas. 2009.gada 19.martā pusnaktī J.Š. ieradās minētajā klubā, lai iekārtotos darbā. J.Š. atdeva V.I. pasi, lai viņa sāktu līguma noformēšanu, bet pati pārģērbās, izvēloties sev tērpu grimēšanas telpā un sarunājās ar citām meitenēm. Viena no tām bija J.Š. draudzene N.M. Tobrīd klubā ieradās policija. Policijas darbiniekiem savus datus neatklāja, jo bija apjukusi. Grimēšanas telpā bija vēl divas meitenes, kuras neteica, kādēļ atnākušas uz klubu un ko dara šajā telpā.

Šajā dienā J.Š. nav dejojusi, intīma rakstura pakalpojumus nesniedz (lietas 175.lapa). [12.8] 2009.gada 21.marta ziņojumā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersona ziņojumā norāda, ka 2009.gada 20.martā plkst.00.45 tika veikta pārbaude SIA „Campton Holding LLC” naktsklubā „/Nosaukums/” /adrese/. Pārbaudes laikā naktsklubā atradās tā darbiniece A.M., kura kategoriski noliedza, ka viņa minētajā klubā strādā, taču personas apģērbs, kurš tikai daļēji nosedza dzimumorgānus, kā arī fakts, ka viņa naktskluba darbinieču grimētavā pēc aizturēšanas pārģērbās, liecināja par pretējo (lietas 132.lapa). [12.9] 2009.gada 25.marta paskaidrojumā SIA „Campton Holding LLC” pārstāvis V.Z. norāda, ka sabiedrībā nestrādā un netiek nodarbināta B.B. un A.A..

A.A. bija ieradusies ciemos pie V.J., jo nokavēja pēdējo transportu. B.B. klubā bija iekļuvusi kā kliente, apmānot kontrolieri. Ar pārējiem darbiniekiem ir noslēgti darba līgumi (lietas 92.lapa). [12.10] 2009.gada 27.martā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, kurā konstatēts, ka 2009.gada 20.martā nakts kluba „/Nosaukums/” telpās /adrese/ atradās darbinieces V.I., L.Ķ., A.M., J.Š., B.B. un A.A. Darbinieces bija dejotāju darba apģērbā un atradās darbinieku ģērbtuvēs. A.M., J.Š., B.B. un A.A. pārbaudes brīdī atteicās sniegt informāciju par sevi bez tiešās darba vadītājas V.I. klātbūtnes.

Darbinieces paskaidroja, ka uzņēmums ar viņām darba līgumus nav noslēdzis. SIA „Campton Holding LLC” pārstāvis V.Z. norādījis, ka visi darbinieki ir nodarbināti ar darba līgumiem. Pārbaudes laikā darbinieki saprata, ka viņiem prasa uzrādīt darba līgumus, tādēļ radies pārpratums. Nepilngadīgi darbinieki netiek nodarbināti (lietas 57.-58.lapa). [12.11] 2009.gada 14.aprīļa paskaidrojumā V.Z. norāda, ka SIA „Campton Holding LLC” ar visiem darbiniekiem ir noslēgusi darba līgumus un veikusi darba aizsardzības instruktāžas, par katru darbinieku tiek nodotas ziņas Valsts ieņēmumu dienestam.

Tika veikta iekšēja pārbaude, lai noskaidrotu, kādēļ Valsts darba inspekcijai varēja rasties priekšstats, ka sabiedrībā tiek nodarbināti darbinieki bez darba līguma noslēgšanas. Pēc darbinieku paskaidrojumiem var secināt, ka pārbaude notikusi nekorekti, vienlaikus vairākiem inspektoriem uzdodot jautājumus vienam darbiniekam un turpinot uzdot jautājumus, nesagaidot atbildes. Darbiniekiem iedevuši parakstīt dokumentus, ar kuriem nav ļāvuši iepazīties. Paskaidrojumi pieņemti vairākos eksemplāros, līdz tie bija uzrakstīti atbilstoši inspektoru teiktajam.

No uzdotajiem jautājumiem darbinieki saprata, ka viņiem jāuzrāda līgums (lietas 115.lapa).

4.lappuse no 12 [12.12] 2009.gada 20.aprīļa ziņojumā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersona paskaidro, ka tika veikta teritorijas apsekošana kopā ar inspektoru N.Z., J.L.. 2009.gada 20.aprīlī (acīmredzot domāts 20.marts) ap plkst.00.45 tika veikta pārbaude klubā „/Nosaukums/” /adrese/. Veicot pārbaudi, pagrabtelpās tika konstatēts atsevišķs klubs „/Nosaukums/”. Klubā pārbaudes brīdī atradās šādas meitenes: A.A., B.B., J.Š. un A.M., kuras norādīja, ka viņas strādā šajā klubā (lietas 131.lapa). [12.13] 2009.gada 22.maija paskaidrojumā A.M. norāda, ka 2009.gada 19.martā apmēram 22.00 aizbrauca uz naktsklubu „/Nosaukums/”, kurš atrodas /adrese/.

Uz klubu aizbrauca kopā ar savu paziņu J.Š. uz zāles atklāšanu, tāpat lai satiktos ar kluba administratori V.I. Vēlējās ar viņu pārrunāt darba klubā nosacījumus. Brauca apskatīties klubu, atpūsties un tikties ar V.I. Piedāvāja iekārtoties strādāt par dejotāju, ja darba nosacījumi apmierinās. Pie ieejas klubā A.M. sagaidīja V.I., aizveda J.Š. uz grimēšanas telpu. A.M. palika bārā un pasūtīja alkoholiskos dzērienus. Vēlāk atnāca V.I. un viņas apsēdās zālē pie galda un sarunājās. Klubā ieradās apmeklētāji, V.I. aizgāja pie viņiem, bet A.M. aizgāja pie meitenēm uz grimēšanas telpu, jo negribēja sēdēt zālē viena.

Apmēram pēc 5 minūtēm grimēšanas telpā ienāca policija, uzdeva jautājumus. A.M. atbildēja, ka klubā nestrādā, atnākusi ciemos pie paziņas. A.M. aizturēja par narkotisko vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma, bet trīs meitenes par to, ka strādā bez līguma. Uz klubu gāja ģērbusies melnas krāsas kleitā (viena kāja apsegta, otra atklāta), tāpat viena piedurkne nosedza roku, otra līdz plecam, citu šķēlumu kleitai nebija (lietas 174.lapa). [12.14] 2009.gada 28.maija paskaidrojumā Ļ.B. norāda, ka ir naktskluba „/Nosaukums/” /adrese/ direktore.

Bārs „/Nosaukums/” tika atvērts brīdī, kad ieradās policisti. Naktsklubā intīmpakalpojumi piedāvāti netiek. Personas – darbinieces, kuras pārbaudes laikā tika aizturētas un nogādātas policijas iecirknī, ir naktskluba dejotājas, kurām ir stingri noteikti darba pienākumi (lietas 149.-150.lapa). [12.15] Lietas materiālos ir 2009.gada 3.jūnija izdrukas no Valsts ieņēmumu dienesta Datu noliktavas. Saskaņā ar minētajām izdrukām V.I. par 2009.gada martu aprēķināta darba alga 21,60 lati, par aprīli – 14,40 lati, L.Ķ. par 2009.gada martu aprēķināta darba alga 7,20 lati, par aprīli – 72 lati.

Attiecībā uz A.M. un J.Š. norādīts, ka minētās personas pieņemtas darbā 2009.gada 19.martā, atlaistas 2009.gada 20.martā, darba alga nav aprēķināta (lietas 72.-74.lapa). [12.16] Lietas materiālos ir SIA „Campton Holding LLC” darbinieku saraksts (no 2009.gada 25.marta), saskaņā ar kuru 2009.gada 19.martā darbā pieņemta L.Ķ., J.Š., A.M. un V.I. (lietas 91.lapa). [12.17] Lietas materiālos ir 2009.gada 19.marta darba līgums, kas noslēgts ar V.I. (lietas 76.lapa), V.I. 2009.gada 5.maija iesniegums par atbrīvošanu no darba (lietas 78.lapa) un 2009.gada 5.maija rīkojums Nr.00037 par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ar V.I. (lietas 75.lapa). [12.18] Lietas materiālos ir 2009.gada 19.marta darba līgums, kas noslēgts ar L.Ķ. (lietas 84.lapa), L.Ķ. 2009.gada 5.maija iesniegums par atbrīvošanu no darba (lietas 86.lapa) un 2009.gada 5.maija rīkojums Nr.00036 par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ar L.Ķ. (lietas 83.lapa). [12.19] Lietas materiālos ir 2009.gada 19.marta darba līgums, kas noslēgts ar A.M. (lietas 98.lapa), A.M. 2009.gada 20.marta iesniegums par atbrīvošanu no darba (lietas 97.lapa) un 2009.gada 20.marta rīkojums Nr.00028 par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ar A.M. (lietas 96.lapa). [12.20] Lietas materiālos ir 2009.gada 19.marta darba līgums, kas noslēgts ar J.Š. (lietas 110.lapa), J.Š. 2009.gada 20.marta iesniegums par atbrīvošanu no darba (lietas 109.lapa) un 2009.gada 20.marta rīkojums Nr.00027 par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ar J.Š. (lietas 108.lapa).

5.lappuse no 12 [12.21] Lietas materiālos ir darba aizsardzības instruktāžas žurnāls, kurā tostarp 2009.gada 19.martā par instruktāžu parakstījušās V.I., A.M., J.Š., L.Ķ. (lietas 124.- 126.lapa).

[13] Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, tiesas ieskatā, ir pierādīts fakts, ka pieteicēja nodarbināja V.I., L.Ķ., A.M. un J.Š. bez rakstveidā noslēgta darba līguma. Proti, šo faktu pierāda turpmāk minētie pierādījumi. Valsts darba inspekcijas amatpersonu sastādītie akti, kuros V.I., L.Ķ., A.M. un J.Š. apstiprinājušas, ka ar viņām nav noslēgti rakstveida darba līgumi. Attiecībā uz J.Š. papildus norādīts, ka viņa strādā pirmo dienu, savukārt attiecībā uz L.Ķ. norādīts, ka viņa strādā no 2009.gada 19.marta.

V.I., L.Ķ. un A.M. ar parakstu apliecinājušas sniegto ziņu patiesumu. J.Š. aktu parakstīt atteicās. Aktā norādīts, ka aptaujātās personas atradās klubā, darbinieku telpās un darba apģērbā. Aktā norādīto ziņu patiesumu apstiprina arī nodarbināto personu paskaidrojumi. Proti, V.I. norāda: „šodien mēģinājām, skatījos pirmo dienu, vai patiks, līgums pagaidām nav noslēgts” (lietas 63.lapa). Minētās ziņas apliecina, ka persona ir uzsākusi darba pienākumu veikšanu, tomēr līgums nav noslēgts. L.Ķ. paskaidrojumā norāda, ka ir pirmo dienu, lai noskaidrotu darba apstākļus, darba līgums nav noslēgts (lietas 64.lapa).

Savukārt no J.Š. paskaidrojuma izriet, ka minētā persona ieradās klubā, lai uzsāktu darbu, pārģērbās darba pienākumu veikšanai. Vienlaikus secināms, ka darba līgums pirms darba uzsākšanas nebija noslēgts, jo pase kluba administratorei tika atdota tikai pēc ierašanās klubā (lietas 175.lapa). A.M. 2009.gada 20.marta paskaidrojumā norāda, ka naktskluba grimētavā ieradās pie savas draudzenes V.I., naktskluba zāle strādā pirmo dienu, par sniegtajiem pakalpojumiem konkrēti nevar norādīt, iespējams, citas meitenes ir naktskluba dejotājas (lietas 140.lapa).

Savukārt 2009.gada 22.maija paskaidrojumā A.M. norāda, ka uz klubu devās pārrunāt darba nosacījumus, pēc tam aizgājusi uz grimēšanās telpu. A.M. tika aizturēta par narkotisko vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma, ar prostitūciju nav nodarbojusies, klubos līdz šim nav strādājusi. Meitenes tikai dejo go-go, bez izģērbšanās (lietas 174.lapa). Tātad minētie paskaidrojumi ir pretrunā ar A.M. sniegtajām ziņām Valsts darba inspekcijas amatpersonām, kuru patiesumu viņa apliecinājusi ar savu parakstu. Šādos apstākļos tiesa dod priekšroku aktā norādītajām ziņām iepretim A.M. paskaidrojumiem.

Paskaidrojumos ietverto ziņu patiesumu liek apšaubīt arī tas, ka pieteicēja ir iesniegusi darba līgumu, kas 2009.gada 19.martā noslēgts ar A.M., tādējādi apliecinot, ka darba attiecības ir pastāvējušas. Tiesa ņem vērā arī policijas darbinieku ziņojumos ietvertās ziņas par faktiem. Proti, policijas amatpersonas 2009.gada 20.aprīļa ziņojumā norādīts, ka J.Š. un A.M. paskaidroja, ka viņas strādā klubā (lietas 131.lapa). 2009.gada 21.marta ziņojumā policijas amatpersona norāda, ka klubā atradās tā darbiniece A.M., kura kategoriski noliedza, ka viņa strādā klubā, taču personas apģērbs, kurš tikai daļēji nosedza dzimumorgānus, kā arī fakts, ka viņa naktskluba darbinieču grimētavā pēc aizturēšanas pārģērbās, liecināja par pretējo (lietas 132.lapa). 2009.gada 20.marta ziņojumā norādīts, ka klubā ir iekārtotas speciālas istabiņas, kuru iekārtojums un istabiņās atrodošos darbinieču J.Š. un A.M. apģērbs, kurš tikai daļēji nosedz intīmas ķermeņa daļas, liecina, ka šos pakalpojumus sniedz šīs personas (lietas 133.lapa).

Tiesa ņem vērā arī Valsts darba inspekcijas amatpersonas B.P. paskaidrojumu, kurā norādīts, ka Valsts policijas darbinieki konstatēja, ka vienā no kluba palīgtelpām atradās četras sievietes. Priekšmeti, kas atradās telpā, liecināja, ka šo telpu sievietes izmanto, lai pārģērbtos darbam. Sieviešu apģērbs bija niecīgs, lielākā ķermeņa daļa kaila.

6.lappuse no 12 Sieviešu atrašanās palīgtelpās, kas domātas darbiniekiem, telpu iekārtojums un sieviešu apģērbs liecināja, ka viņas ir uzņēmuma darbinieces, tādēļ viņām tika uzdoti jautājumi, lai viņas varētu fiksēt aktā, taču sievietes atteicās sniegt jebkādu informāciju par sevi bez tiešās darba vadītājas klātbūtnes. Kad ieradās darba vadītāja, sievietes tika fiksētas aktā par konstatētajiem faktiem, veicot nelegālās nodarbinātības apsekojumu. Darbiniecēm jautājumi tika uzdoti tādā formā, lai būtu iespēja iegūt akta noformēšanai nepieciešamo informāciju. Ar akta saturu darbiniecēm netika liegta iespēja iepazīties. Aptaujājot darbinieces, tika uzdots jautājums „vai ar Jums ir noslēgts rakstveida darba līgums”, nevis prasīts uzrādīt darba līgumu. Sieviešu – darbinieču – apģērbs atšķīrās no pārējo kluba apmeklētāju apģērbu, kas bija pamats viņas identificēt kā darbinieces, tāpat pakļaušanās tiešajai darba vadītājai liecināja par darba attiecību esamību (lietas 53.lapa). Tāpat, tiesas ieskatā, faktu, ka pieteicēja nodarbināja minētās personas, apliecina kluba direktores paskaidrojums, kurā viņa norāda, ka personas – darbinieces, kuras pārbaudes laikā tika aizturētas un nogādātas policijas iecirknī, ir naktskluba dejotājas, kurām ir stingri noteikti darba pienākumi (lietas 149.-150.lapa). Kā secināms no lietas materiāliem, policijas iecirknī tika nogādātas tostarp J.Š. un A.M. (policijas darbinieka ziņojums, lietas 133.lapa). Kā pierādījums personu nodarbināšanas faktam kalpo arī pieteicējas iesniegtais darba aizsardzības instruktāžas žurnāls (lietas 124.-126.lapa), kurā 2009.gada 19.martā par instruktāžu parakstījusies V.I., A.M., J.Š. un L.Ķ.

[14] Pieteicēja norāda, ka minētās personas aktu parakstījušas, neapzinoties tā saturu. Tomēr, tiesas ieskatā, jautājums „vai ir noslēgts rakstveida darba līgums” ir pietiekami skaidrs, lai uz to spētu atbildēt arī persona bez juridiskām zināšanām. Turklāt, kā konstatējams no citiem sastādītajiem aktiem, citas personas uz šo jautājumu ir spējušas atbildēt, piemēram, apsargs S.I. norādījis, ka ir rakstveidā noslēgts darba līgums un ka viņš uzņēmumā strādā no 2009.gada 19.marta, savukārt dīdžejs A.K. norādījis, ka ir rakstveidā noslēgts darba līgums un ka viņš uzņēmumā strādā no 2009.gada 1.marta (lietas 60.lapa).

[15] Izvērtējot pieteicējas iesniegtos darba līgumus, darbinieču iesniegumus, rīkojumus par atbrīvošanu no darba, darba instruktāžas žurnālu un informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta Datu noliktavas, ka šie pierādījumi formāli apstiprina faktu, ka ar minētajām personām bija noslēgti darba līgumi, ka personas parakstījās darba instruktāžas žurnālā un ka par šīm personām tika veikti nodokļu maksājumi. Tomēr šie pierādījumi paši par sevi neapstiprina, ka darba līgumi tika noslēgti pirms nodarbinātās personas uzsāka darba pienākumu veikšanu. Proti, lai arī darba līgumos kā noslēgšanas datums norādīts 2009.gada 19.marts, šīs ziņas ir pretrunā ar citiem lietā konstatētajiem apstākļiem. Konkrētajā gadījumā tiesa nepiešķir ticamību šiem pierādījumiem, ciktāl tie liecina par darba līgumu noslēgšanu 2009.gada 19.martā. Pirmkārt, minētais ir pretrunā ar pašu nodarbināto sniegtajām ziņām, kuras nostiprinātas Valsts darba inspekcijas amatpersonu sastādītajos aktos un personu paskaidrojumos. Otrkārt, tiesa ņem vērā, ka darba līgumus un citu darba dokumentāciju pieteicēja iestādē iesniedza tikai 2009.gada 26.jūnijā (lietas 68.-69.lapa). Proti, lai arī pieteicējas pārstāvis administratīvās pārkāpuma protokolā norādīja, ka ar visām personām ir noslēgti darba līgumi, tomēr darba līgumi netika iesniegti. Tāpat darba līgumi netika iesniegti līdz ar apstrīdēšanas iesniegumu (lietas 52.lapa). Tiesas ieskatā, būtu saprotami un loģiski, ka persona, attiecībā uz kuru konstatēta rakstveida darba līgumu nenoslēgšana, šos līgumus nekavējoties iesniegtu, ja tie, kā apgalvo pieteicēja, bija pieteicējas rīcībā. Turklāt, kā secināms no lietas materiāliem, Valsts darba inspekcija jau 2009.gada 20.martā lūdza

7.lappuse no 12 pieteicēju ierasties Valsts darba inspekcijā, līdzi ņemot tostarp darba līgumu reģistrācijas žurnālu, ar darbiniekiem noslēgtos darba līgumus un amatu aprakstus, kā arī citu darba dokumentāciju (lietas 111.lapa). 2009.gada 25.martā Valsts darba inspekcija atkārtoti lūdza pieteicēju ierasties inspekcijā, tostarp norādot uz nepieciešamību iesniegt darba līgumus (lietas 112.lapa). Šādos apstākļos darba līgumu iesniegšana iestādē 2009.gada 26.jūnijā, proti, vairāk kā trīs mēnešus pēc pārkāpuma konstatēšanas, liecina par to, ka darba līgumos norādītais noslēgšanas datums neatbilst patiesajiem apstākļiem. Savukārt pieteicējas iesniegtais darba instruktāžas žurnāls un informācija no Valsts ieņēmumu dienesta Datu noliktavas nesniedz atbildi uz lietā noskaidrojamo jautājumu, proti, vai ar personām bija rakstveidā noslēgts darba līgums pirms darba uzsākšanas. Minētā informācija apstiprina tikai šo personu faktiskas nodarbināšanas faktu, proti, ka personām tika izskaidroti darba aizsardzības noteikumi un ka pieteicēja par minētajām personām veica nodokļu maksājumus.

[16] Tāpat tiesa ņem vērā, ka pieteicēja sniegusi pretrunīgas ziņas par to, vai attiecīgās personas ir nodarbinātas un vai ar šīm personām tika noslēgti darba līgumi. Proti, pieteikumā tiesā (lietas 4.-7.lapa), pieteicējas pilnvarotās pārstāvja V.Z. paskaidrojumā (lietas 57.-58.lapa), kluba direktores Ļ.B. paskaidrojumā (lietas 149.- 150.lapa) un tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos (tiesas sēdes protokols, lietas 178.- 180.lapa) pieteicēja argumentē, ka ar V.I., A.M., J.Š. un L.Ķ. jau pārbaudes veikšanas brīdī bija noslēgti darba līgumi, proti, pieteicēja neapstrīd, ka minētās personas ir darbinieces (dejotājas). Savukārt tiesas sēdē 2011.gada 8.septembrī pieteicējas pārstāvis norādīja, ka minētās personas nebija uzsākušas veikt darba pienākumus, tātad nav uzskatāmas par nodarbinātām personām. Tiesas ieskatā, pieteicēja pārstāvja argumenti, ka minētās personas nebija uzsākušas darbu un tādēļ nav uzskatāmas par nodarbinātām personām, vērtējami kritiski, jo ir pretrunā ar pārējiem lietā iegūtajiem pierādījumiem un pašas pieteicējas sākotnēji sniegtajiem paskaidrojumiem.

[17] Iestāde tostarp konstatējusi, ka pieteicēja bez rakstveida darba līgumiem nodarbinājusi nepilngadīgas personas A.A. un B.B. Iestādes secinājumus apstiprina, pirmkārt, Valsts darba inspekcijas amatpersonu sastādītajā aktā ietvertās ziņas, kuru patiesumu apliecinājušas pašas personas (lietas 59.lapa). Tāpat iestādes secinājumus apstiprina arī policijas darbinieku ziņojumos ietvertās ziņas. Proti, 2009.gada 20.marta ziņojumā norādīts, ka klubā pārbaudes brīdī atradās A.A. un B.B., kuras norādīja, ka strādā klubā. Ziņojumā arī norādīts, ka klubā esošo meiteņu apģērbs bija tik niecīgs, ka bija redzami daļēji nosegti dzimumorgāni (lietas 131.lapa). 2009.gada 20.marta ziņojumā policijas amatpersona norāda, ka klubā speciālās istabiņās tostarp atradās A.A. un B.B., kuru apģērbs tikai daļēji nosedz intīmas ķermeņa daļas, kas savukārt liecina, ka šos pakalpojumus sniedz šīs personas (lietas 133.lapa). Savukārt Valsts darba inspekcijas inspektores paskaidrojumā (lietas 53.lapa) norādīts, ka kluba palīgtelpās atradās četras sievietes, telpas tika izmantotas, lai pārģērbtos darbam, sieviešu apģērbs bija niecīgs, sieviešu atrašanās palīgtelpās, telpu iekārtojums un nodrošinājums, kā arī apģērbs liecināja, ka viņas ir uzņēmuma darbinieces. Sievietēm tika uzdoti jautājumi, taču viņas atteicās sniegt informāciju bez tiešās darba vadītājas klātbūtnes. Pēc tam, kad ieradās darba vadītāja, sievietes tika fiksētas aktā par konstatētajiem faktiem. Tomēr lietas materiālos ir pierādījumi, kuros ietvertās ziņas ir pretrunā ar iestādes secinājumiem. Proti, 2009.gada 20.marta paskaidrojumā B.B. norāda, ka 2009.gada 20.martā ap plkst.00.45 viņu aizturēja policijas darbinieki naktsklubā „/Nosaukums/” /adrese/, kur ar

8.lappuse no 12 savu draudzeni A.A. ieradusies atpūsties. Naktsklubā „/Nosaukums/” nestrādā. Nekādus pakalpojumus naktsklubā nesniedz (lietas 143.lapa). 2009.gada 20.marta paskaidrojumā A.A. norāda, ka 2009.gada 20.martā ap plkst.01.00 ar draudzeni B.B. atradās naktsklubā „/Nosaukums/” /adrese/. Atnākusi, jo klubā atļāva palikt un pārnakšņot paziņa V.J., kura ir kluba administratore, jo klubā ir telpas, kas domātas darbinieku nakšņošanai. Viena no dejotājām, kuru sauc V.I., iedeva krekliņu ar kailu muguru, lai A.A. pa klubu nestaigātu mājas drēbēs un lai nevienam nebūtu aizdomas, ka viņa ir nepilngadīga. A.A. sēdēja telpā, kur meitenes dejotājas pārģērbjas, kad klubā ieradās policija. Klubā nestrādā, vienkārši atnāca pārnakšņot. Par to, ka paliks klubā, teica arī savai mātei I.A. (lietas 144.-145.lapa). 2009.gada 26.maija paskaidrojumā B.B. norāda, ka 2009.gada 20.martā kopā ar draudzeni A.A. nokavēja pēdējo transporta līdzekli un nebija iespēju nokļūt līdz mājām. Draudzene vērsās pie savas mammas paziņas V.I., kura strādā nakts klubā „/Nosaukums/” /adrese/, un tika atļauts palikt kluba ģērbtuvē, līdz sāks kursēt pirmais transports. Pēc kādas pusstundas garderobes telpās ienāca policisti un lika iet uz policijas mašīnu, aizveda uz iecirkni. Ar prostitūciju nekad nav nodarbojusies, apsūdzība ir nepamatota (lietas 141.lapa). 2009.gada 27.maija paskaidrojumā A.A. norāda, ka 2009.gada 20.martā ar draudzeni B.B. nokavēja pēdējo transportu līdz mājām. Vērsās pie mammas draudzenes, kura strādā klubā „/Nosaukums/” /adrese/, ar lūgumu uzturēties klubā līdz pirmajam transportam. Tika atļauts uzturēties garderobes telpās, jo klubā uzturēties personām līdz

18 gadiem nav atļauts. Plkst.00.45 garderobē ienāca vairāki policijas darbinieki, lika doties uz policijas mašīnu un nogādāja iecirknī. Ar prostitūciju nav nodarbojusies, apsūdzība ir pazemojoša (lietas 142.lapa). 2009.gada 19.jūnija paskaidrojumā pieteicēja norāda, ka 19.martā tika atklāta jauna naktskluba zāle, kurai blakus palīgtelpā tika ierīkota ģērbtuve, kas paredzēta naktskluba dejotājām un viesiem. Šī telpa bija pieejama apmeklētājām. A.A. atradās naktskluba telpās, jo bija nokavējusi pēdējo transportlīdzekli uz mājām un atnāca ciemos pie V.J. B.B. nepamanīti apsardzes darbiniekiem un administratoriem bija iekļuvusi naktskluba telpās. Šo lietu izskata Valsts policija. Dejotājām nav noteikts darba apģērbs un tas netiek izsniegts. Dejotāju apģērbu un ārējo veidolu noteica zāles administrators (lietas 68.lapa). Savukārt pieteicējas pārstāvis V.Z. norādījis, ka klubā netiek nodarbināta B.B. un A.A. (sk. šā sprieduma 12.9.punktu).

[18] Izvērtējot minētos pierādījumus, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā dodama priekšroka iestādes iegūtajiem pierādījumiem, kas apliecina, ka B.B. un A.A. bija nodarbinātas naktsklubā „/Nosaukums/”. Proti, tiesa dod priekšroku vispirms jau aktā (lietas 59.lapa) ietvertajām ziņām, kuru patiesumu pašrocīgi apstiprinājusi gan B.B., gan arī A.A. Kā izriet no Valsts darba inspekcijas inspektores paskaidrojuma, policijas darbinieku ziņojumiem un B.B. un A.A. paskaidrojumiem, B.B. un A.A. pārbaudes brīdī atradās kluba ģērbtuvē, proti, telpā, kuras iekārtojums un nodrošinājums (matu fēni, matu veidošanas līdzekļi, spoguļi, dekoratīvā kosmētika) liecina, ka tā tiek izmantota, lai pārģērbtos un sagatavotos darbam. Tātad gan B.B., gan A.A. atradās kluba darbinieku telpās. Arī šis apstāklis apliecina, ka minētās personas bija nodarbinātas klubā. No policijas darbinieku ziņojumiem un Valsts darba inspekcijas inspektores paskaidrojuma arī izriet, ka gan A.A., gan arī B.B. apģērbs liecināja par to, ka minētās personas ir nodarbinātas klubā, proti, ziņojumos (lietas 131., 133.lapa) un paskaidrojumā (lietas 53.lapa) norādīts, ka meiteņu apģērbs bija tik niecīgs, ka bija redzami daļēji nosegti dzimumorgāni un ka šis apģērbs atšķīrās no pārējo kluba apmeklētāju apģērba. Minēto apstiprina arī A.A. paskaidrojums (lietas 144.-145.lapa), kurā norādīts, ka viena no

9.lappuse no 12 dejotājām iedeva krekliņu ar kailu muguru. Arī šis apstāklis netieši liecina par to, ka nepilngadīgās personas klubā bija nodarbinātas. Turklāt, kā izriet no Valsts darba inspekcijas inspektores paskaidrojuma (lietas 53.lapa) un administratīvā pārkāpuma protokola (lietas 57.-58.lapa), sākotnēji sievietes (tātad arī B.B. un A.A.) attiecās sniegt jebkādu informāciju par sevi bez tiešās darba vadītājas V.I. klātbūtnes, savukārt pēc darba vadītājas ierašanās sievietes tika fiksētas aktā par konstatētajiem faktiem, veicot nelegālās nodarbinātības apsekojumu.

Minētie apstākļi – pakļaušanās tiešajai darba vadītājai – liecina par darba attiecību esamību. Tāpat arī kluba direktore paskaidrojumā (lietas 149.-150.lapa) norāda, ka personas – darbinieces, kuras pārbaudes laikā tika aizturētas un nogādātas policijas iecirknī – ir naktskluba dejotājas, kurām ir stingri noteikti darba pienākumi. Savukārt, kā secināms no policijas darbinieku dienesta ziņojumiem (lietas 131., 133.lapa), policijas iecirknī tostarp tika nogādātas arī A.A. un B.B. Tiesa arī konstatē, ka pieteicēja, A.A. un B.B. sniegusi pretrunīgas ziņas par B.B. atrašanās iemeslu kluba telpās. Proti, pieteicēja norāda, ka B.B. nepamanīti apsardzes darbiniekiem un administratoriem bija iekļuvusi kluba telpās, savukārt, kā izriet no A.A. un B.B. paskaidrojumiem, abas nepilngadīgās personas klubā ieradās kopā un viņām tika atļauts atrasties kluba ģērbtuvē.

Tāpat tiesa konstatē, ka A.A. un B.B. savos paskaidrojumos galvenokārt uzsver to, ka nenodarbojas ar prostitūciju un šāda rakstura pakalpojumus nav sniegušas. Izskatāmajā gadījumā nav nozīmes tam, vai minētās personas ir nodarbojušās ar prostitūciju, bet gan tam, vai šīs personas ir bijušas nodarbinātas klubā kā dejotājas. Tomēr apstāklis, ka minētās personas tika aizturētas un nogādātas policijas iecirknī par iespējamu prostitūcijas pakalpojumu sniegšanu, liek apšaubīt personu paskaidrojumos sniegto ziņu patiesumu, tā kā personas, cenšoties izvairīties no administratīvās atbildības, ir ieinteresētas sniegt sev labvēlīgas ziņas par atrašanās iemesliem klubā.

Šādos apstākļos tiesa kritiski vērtē pieteicējas sniegtās ziņas, ka A.A. un B.B. nebija nodarbinātas klubā, kā arī kritiski vērtē A.A. un B.B. paskaidrojumos ietvertās ziņas par atrašanās iemesliem klubā. Vienlaikus tiesa nesaskata nevienu objektīvu iemeslu tam, kādēļ Valsts darba inspekcijas amatpersonām būtu jāfiksē aktos un administratīvā pārkāpuma protokolā faktiskajiem lietas apstākļiem neatbilstošas ziņas par nodarbinātajām personām. Tāpat šādi objektīvi iemesli nav saskatāmi arī attiecībā uz policijas amatpersonu sniegtajām ziņām.

Arī pieteicēja uz šādiem apstākļiem nav norādījusi.

[19] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem ir apstiprināta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma sastāva esamība pieteicējas darbībās. Kodeksa 41.panta otrās daļas sankcija paredz darba devējam – juridiskajai personai – piemērot naudas sodu no 750 līdz 5000 latiem. Tātad minētā norma paredz tās piemērotājam rīcības brīvību soda apmēra noteikšanā. Konkrētajā gadījumā iestāde pieteicējai uzlikusi naudas sodu 1000 latu apmērā. Iestāde, uzliekot sodu, ir ņēmusi vērā, ka ir konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, proti, pārkāpumā iesaistītas divas nepilngadīgas personas (kodeksa 34.panta pirmās daļas 3.punkts). Iestāde arī norādījusi, ka sabiedrības interesēs ir tas, lai darba devējs ievēro normatīvo aktu prasības, rūpējas par to, lai netiktu aizskartas darbinieka tiesības. Salīdzinot pieteicējas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu, iestāde secinājusi, ka pieteicējas tiesību aizskārums ir attaisnojams ar sabiedrības gūto labumu, turklāt darba devējs tādējādi tiek mudināts rūpēties par savu darbinieku aizsardzību un tiesībām.

10.lappuse no 12 Tiesas ieskatā, minētie lietderības apsvērumi ir pareizi un pamatoti, turklāt piemērotais sods – 1000 lati – ir tuvu soda minimālajai sankcijai. Tādēļ šāds soda apmērs atzīstams par atbilstošu un samērīgu ar izdarīto pārkāpumu.

[20] Pieteicēja pieteikumā tostarp norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokolā pretēji Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta nosacījumiem nav norādīts protokola sastādīšanas laiks. Tiesa minēto argumentu noraida kā acīmredzami nepamatotu, jo lietas materiālos esošajā administratīvā pārkāpuma protokolā (lietas 57.-58.lapa) ir norādīta gan protokola sastādīšanas vieta (Rīgā, K.Valdemāra 38k-1), gan arī protokola sastādīšanas laiks, proti, protokols sastādīts 2009.gada 27.martā plkst.11.20. Tā kā protokols sastādīts ārpus kluba, nav nozīmes noskaidrot, vai protokola sastādīšanas laiks sakrīt ar naktskluba darba laiku. Tiesa atzīst par nepamatotu pieteicējas argumentu, ka J.Š. un V.J. tika liegts iepazīties ar pārbaudes laikā sastādītajiem dokumentiem, tādējādi pārkāpjot kodeksa 260.panta nosacījumus. Tiesa norāda, ka kodeksa 260.pants paredz tiesības iepazīties ar lietas materiāliem personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Ne J.Š., ne arī V.J. nav sauktas pie administratīvās atbildības. Turklāt, ka konstatējams no lietas materiāliem, ziņas par J.Š. ir fiksētas aktā par konstatētajiem faktiem, veicot nelegālās nodarbinātības apsekojumu (lietas 59.lapa), kuru J.Š. pati atteicās parakstīt. Savukārt ziņas par V.J. vispār nav fiksētas nevienā dokumentā, līdz ar to nav saprotams, ar kādiem dokumentiem minētajai personai tika liegts iepazīties. Pārējie pieteikumā norādītie argumenti galvenokārt saistīti ar, pieteicējas ieskatā, nepareizi veiktu pierādījumu novērtēšanu. Tomēr konkrētajā gadījumā, tiesas ieskatā, iestāde ir pareizi novērtējusi lietā iegūtos pierādījumus.

[21] Ņemot vērā visus iepriekš norādītos apsvērumus, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Valsts darba inspekcijas lēmums atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Campton Holding LLC” pieteikumu. Atstāt negrozītu Valsts darba inspekcijas 2009.gada 6.augusta lēmumu Nr.04/65- 01-03/1546. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L.Konošonoka

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese___________________________L.Konošonoka

11.lappuse no 12 Rīgā, 2011.gada 23.septembrī

12.lappuse no 12