Court dismisses tenant's appeal and orders eviction for unpaid rent and damages in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the tenant's appeal and fully supported the municipality's request to terminate the lease, evict the tenant, and recover damages. The tenant had failed to pay rent and service fees for over three months, leading to a default judgment in their favor. Consequently, the court ordered the termination of the tenancy agreement and awarded the landlord the outstanding debt plus court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 189., 190., 193., 194., 195., 208.1, 208.2 un 204.1 panti: When a tenant fails to pay rent and service fees for a prolonged period, the court may grant the landlord's request to terminate the lease, evict the tenant, and award damages.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C68381818
Lietas arhīva Nr. C-3818-18/27
ECLI:LV:RPPT:2018:1122.C68381818.3.S
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018. gada 22. novembrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa
tiesnese L. Leja
ar sekretāri L. Ošenieci,
piedaloties prasītājas Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvei /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Rīgas pilsētas pašvaldības prasībā pret /pers. C/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no
dzīvojamās telpas un zaudējumu atlīdzības piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2018. gada 6. jūlijā Rīgas pilsētas pašvaldība (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret /pers. C/ (turpmāk – atbildētājs) par dzīvojamās
telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas un zaudējumu atlīdzības piedziņu.
[1.1] Rīgas pilsētas pašvaldība (turpmāk arī - prasītāja) ir dzīvojamās mājas, kas atrodas /adrese/, neprivatizētās daļas, kuras sastāvā ietilpst
dzīvokļa īpašums Nr. 19 (turpmāk - Dzīvoklis), īpašniece. Pamatojoties uz Zemgales priekšpilsētas TDP dzīvokļu daļas 07.11.1990. lēmumu Nr. 343
p.n. „Zemgale” kā izīrētāja un atbildētājs kā īrnieks noslēdza 12.10.1994. dzīvojamās telpas īres līgumu uz nenoteiktu laiku, saskaņā ar kuru izīrētājs
nodeva, bet īrnieks pieņēma lietošanā dzīvokli Nr. 19, /adrese/.
Nekustamos īpašumus /adrese/ un /adrese/ (kadastra Nr./kadastra numurs/), pārvalda biedrība „/nosaukums/”. Atbildētājs rēķinos noteiktajā
termiņā un apmērā nemaksā īres maksu un maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, kā rezultātā izcēlies parāds. 2017. gada
decembrī pārvaldnieks informēja, ka atbildētājs nav apmaksājis nevienu no pārvaldnieka kopš 2017. gada septembra izrakstītajiem rēķiniem un
atbildētāja parāds ir sasniedzis 127,71 euro. Sakarā ar parādu atbildētājam 05.12.2017. nosūtīts pirmstiesas brīdinājums Nr. DMV-17-23702-ap,
atgādinot par pastāvošo īres un maksas par saņemtajiem pakalpojumiem parādu, brīdinot atbildētāju par īres tiesisko attiecību izbeigšanu un izlikšanu no
Dzīvokļa tiesas ceļā, ja parāds netiks samaksāts mēneša laikā, t.i., līdz 04.01.2018. Noteiktajā termiņā parāds samaksāts netika.
Saskaņā ar Pārvaldnieka iesniegtajiem rēķiniem atbildētāja parāds turpināja pieaugt, 2018. gada martā sasniedzot 260,44 euro apmēru, ko
prasītāja ir samaksājusi pārvaldniekam atbildētāja vietā. 04.04.2018. atbildētājam nosūtīts atkārtots pirmstiesas brīdinājums Nr. DMV-18-1069-nd,
aicinot atbildētāju nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 18.04.2018. veikt Departamentam samaksāto naudas līdzekļu 260,44 euro apmērā, atlīdzināšanu.
Noteiktajā termiņā parāds samaksāts netika. Tādējādi atbildētājs vairāk kā trīs mēnešus nav maksājis dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par
pamatpakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.
[1.2] Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1772., 1775., 1779. pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10., 12., 28.2 pantu, lūdz tiesu izbeigt
1994. gada 12. oktobra Dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts ar atbildētāju par dzīvojamās telpas – dzīvokļa /adrese/, lietošanu; izlikt atbildētāju ar
visām viņam piederošām mantām, no dzīvojamās telpas – dzīvokļa/adrese/; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai zaudējumus, kā arī piedzīt no
atbildētāja par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus.
[2] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti.
[3] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un norādītajā apmērā.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, neraugoties uz to, ka par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājs informēts Civilprocesa likuma 56. panta
pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu.
Līdz ar to tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu nolēma izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes, jo nav konstatēti Civilprocesa
likuma 209., 210. pantā noteiktie civillietas izskatīšanas atlikšanas pamati un atzīstot atbildētāja neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu.
Motīvu daļa
[5] Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst,
ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
[6] Atbilstīgi Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 2. punktam tiesa sastāda saīsināto spriedumu, aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa
prasību apmierina pilnībā.
Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmā daļa noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs
nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta otro daļu saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo
daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai
normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Atbildētājam tiesas paziņojumi nosūtīti uz deklarēto dzīvesvietu, bet atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas
aicinājuma uz tiesas sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslu, līdz ar ko lietā taisāms aizmugurisks spriedums saskaņā ar Civilprocesa likuma Civilprocesa
likuma 208.1 un 208.2 pantu. Tāpat tiesa nav konstatējusi minētā panta trešajā daļā noteiktos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai lietā.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājas celtā prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā, proti, ir izbeidzams 1994. gada 12. oktobra
Dzīvojamās telpas īres līgums, kas noslēgts starp atbildētāju un prasītāju par dzīvojamās telpas /adrese/, izīrēšanu, atbildētājs izliekams no dzīvojamās
telpas ar visām viņam piederošajām mantām, kā arī no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami zaudējumi 260,44 euro apmērā, pamatojoties uz
Civillikuma 1587., 1772., 1775., 1779. pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10., 12., 28.2 pantu.
[7] Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Tādējādi prasītājai ir tiesības saņemt no atbildētāja procentus no tiesas piespriestās maksājuma summas uz likuma pamata (Civillikuma
1759. pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765. pantā (sk. sal. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2010. gada 13. oktobra lēmumu
lietā Nr. SPC-166/2010). Šos procentus aprēķina tiesu izpildītājs, kurš nolēmumu izpilda (Civilprocesa likuma 631. panta pirmā daļa).
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas arī tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – sešus procentus
no simta gadā, no piedzītās, bet neapmaksātās zaudējumu summas.
[8] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Prasītāja, ceļot prasību atbilstīgi Civilprocesa likuma 34. pantam samaksājusi valsts nodevu 148,41 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
3,20 euro, pavisam kopā 151,61 euro. Tiesa atzīst, ka minētie tiesas izdevumi piedzenami no atbildēja prasītājas labā.
[9] Ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atzīst par pamatotu noteikt,
ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 190., 193., 194., 195., 208.1, 208.2 un 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt Rīgas pilsētas pašvaldības prasību par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas un zaudējumu atlīdzības
piedziņu.
Izbeigt 1994. gada 12. oktobra dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts ar /pers. C/, personas kods /personas kods/.
Izlikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, ar visām mantām no dzīvojamās telpas Nr. 19, kas atrodas /adrese/, bez citas dzīvojamās platības
ierādīšanas.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai zaudējumus 260,44 euro un tiesas izdevumus
151,61 euro, pavisam kopā 412,05 euro (četri simti divpadsmit euro 05 centi).
Piedzītās summas samaksa veicama uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta, reģistrācijas numurs 90000350215, AS “Luminor Bank”
norēķinu kontu Nr. LV86NDEA0023300005060.
Noteikt Rīgas pilsētas pašvaldības tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/,
likumiskos sešus procentus gadā no piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot nesamaksātā pamatparāda apmēru.
Noteikt atbildētājai /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu prasītāja var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā no sprieduma pasludināšanas dienas –
2018. gada 22. novembra, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Atbildētājs /pers. C/ nav tiesīgs pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas
dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese Lana Leja