Court dismisses customs fine as no administrative offense elements were proven regarding product classification.

Lietas arhīva Nr. 1A-0002-22/38

ECLI:LV:RPT:2022:1130.132057816.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 30.novembrī

Rīgas pilsētas tiesa,

tiesnese Linda Dīzenberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu UAB “/pers. A/” sūdzībā par Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 24.novembra

lēmumu Nr./lēmuma numurs/.

Aprakstošā daļa

2016.gada 9.augustā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde sastādīja UAB “/pers. A/” administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BU-001384

par pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 201.14 panta pirmajā daļā.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Rīgas muitas kontroles punktu daļas vadītāja D.Pakalna 2016.gada 5.oktobra lēmumu

Nr.F07/BU-001384 UAB “/pers. A/” pēc Latvijas APK 201. 14 panta pirmās daļas uzlikts naudas sods 840 euro apmērā, kā arī nolemts neatgriezt

īpašniekam ar 2016.gada 16.marta Muitas apskates aktu Nr.MAALV000210/16-0290 izņemto preču paraugu Nr.1-1 ar muitas nodrošinājumu

Nr./numurs 1/, Nr.1-2 ar muitas nodrošinājumu Nr./numurs 2/ un Nr.1-3 ar muitas nodrošinājumu Nr./numurs 3/.

Par minēto lēmumu UAB “/pers. A/” (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) iesniedza sūdzību Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – iestāde).

Ar Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 24.novembra lēmumu Nr. /lēmuma numurs/ (turpmāk – lēmums) Valsts ieņēmumu dienesta Muitas

pārvaldes Rīgas muitas kontroles punktu daļas vadītāja D.Pakalna 2016.gada 5.oktobra lēmums Nr.F07/BU-001384 atstāts negrozīts, bet UAB “/pers.

A/” sūdzība noraidīta.

2016.gada 19.decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemta UAB “/pers. A/” sūdzība par Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada

24.novembra lēmumu Nr./lēmuma numurs/.

Sūdzības iesniedzējs uzskata lēmumu par prettiesisku un nepareizu, tādēļ atceļamu pilnībā. Norāda, ka ar Muitas deklarāciju importētā prece tieši

atbilst preču pozīcijas 2304 aprakstam, kas ir piemērojams cietiem atlikumiem, kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu, un tādējādi importētā prece ir

klasificējama ar KN kodu 23040000. Līdz ar to UAB “/pers. A/” pamatoti deklarēja importēto preci ar KN kodu 23040000. Lūdz atcelt lēmumu uz

izbeigt lietu.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6panta ceturto daļu lietas dalībnieki informēti par administratīvās lietas izskatīšanu rakstveida procesā, lēmuma

pieejamības dienu, kā arī par tiesībām 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesnesim, iesniegt iebildumus pret jautājuma izlemšanu rakstveida procesā,

iesniegt viedokli par izlemjamo jautājumu.

Viedoklis tiesā nav saņemts, noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

Iepazinusies ar sūdzību un iestādes lēmumu, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka lēmums atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma

lieta ir izbeidzama turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Administratīvās atbildības likuma (stājies spēkā 2020.gada 1.jūlijā) Pārejas noteikumu 2.punkts nosaka, ka procesuālās darbības, kas līdz šā

likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas APK, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas APK normas piemērojamas līdz

attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Administratīvā pārkāpuma tiesvedība sakarā ar UAB “/pers. A/” sūdzībā par Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 24.novembra lēmumu

Nr./lēmuma numurs/ ierosināta saskaņā ar Latvijas APK, līdz ar to tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, piemēro Latvijas APK normas.

Izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, tiesa pārbauda pārsūdzētā lēmuma likumību un pamatotību. Tiesa vērtē, vai

pārsūdzētais lēmums atbilst tiesību normām un ir pamatots ar pārbaudītiem un pierādītiem faktiskajiem apstākļiem, proti, vai sūdzības iesniedzējs ir

pamatoti atzīts par vainīgu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Latvijas APK 7.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz

likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā, lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Latvijas APK 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības

izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par

kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmajai daļai pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Atbilstoši minētajam regulējumam lietā tiek vērtēta pierādījumu pieļaujamība, ticamība un attiecināmība. Šie pierādījumu vērtēšanas kritēriji veido

pierādīšanas mehānismu. Atbilstoši pierādījumu vērtēšanas principam, nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamība attiecībā pret

pārējiem pierādījumiem (Latvijas APK 243.panta astotā daļa).

Minētais pierādījumu vērtēšanas princips neizceļ un nenosaka absolūtu un noteicošu pierādīšanas vērtību kādam pierādījumam, bet norāda uz

pierādījumu novērtēšanas būtību, proti, ka pierādījumi vērtējami vispusīgi, pilnīgi un savstarpējā sakarībā, balstoties uz kopumā izpētītiem lietas

apstākļiem (Latvijas APK 244.pants).

Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir

pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas

izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos

pierādījums (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija spriedums lietā Nr.SKA-219/2007

11.apakšpunkts).

No lietas materiāliem redzams, ka 2016.gada 9.augustā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde sastādīja UAB “/pers. A/” administratīvā

pārkāpuma protokolu Nr.BU-001384 par pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 201.14 panta pirmajā daļā.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Rīgas muitas kontroles punktu daļas vadītāja D.Pakalna 2016.gada 5.oktobra lēmumu

Nr.F07/BU-001384 UAB “/pers. A/” pēc Latvijas APK 201. 14 panta pirmās daļas uzlikts naudas sods 840 euro apmērā, kā arī nolemts neatgriezt

īpašniekam ar 2016.gada 16.marta Muitas apskates aktu Nr.MAALV000210/16-0290 izņemto preču paraugu Nr.1-1 ar muitas nodrošinājumu

Nr./numurs 1/, Nr.1-2 ar muitas nodrošinājumu Nr./numurs 2/ un Nr.1-3 ar muitas nodrošinājumu Nr./numurs 3/.

No minētā protokola un lēmuma izriet, ka UAB “/pers. A/” muitas deklarācijā Nr.16IM00021001523888 deklarēto preci – eļļas rauši un citi cietie

atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti ekstrahējot sojas pupu eļļu, sojas spraukumi deklarēja ar tai neatbilstošu ES KN kodu, proti, ar ES KN

2304000000. Lai gan deklarētā prece atbilst ES KN 23099031 un TARIC kodam 80.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 20.jūnija lēmumu apturēta tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā Nr.132057816,

UAB “/pers. A/” sūdzībā par Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 24.novembra lēmumu Nr. /lēmuma numurs/, līdz brīdim, kad stāsies spēkā nolēmums

administratīvā lietā Nr.A420216317. 2022.gada 26.jūlijā ir stājies spēkā spriedums administratīvā lietā Nr.A420216317.

Latvijas APK 243.panta trešās daļas 2.punkts noteic, ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo

darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi ar spēkā stājušos tiesas spriedumu [..] konstatēti fakti.

No Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 23.marta sprieduma lietā Nr.A420216317 izriet, ka ir pierādīts fakts, ka strīdus prece atbilst KN

pozīcijai 2304. Tāpat lietā esošie pierādījumi un norādītie apsvērumi novērš jebkādas saprātīgas šaubas par to, ka UAB “/pers. A/”, iesniedzot muitas

deklarācijas un piesakot muitas procedūru “laišana brīvā apgrozībā”, ir pareizi deklarējis preci “sojas spraukumi” (ražotājs ZAO “Agroprodukt”) ar KN

TARIC kodu 2304 00 00 00, piemērojot ievedmuitas nodokļa pamatlikmi 0 % apmērā no preces muitas vērtības.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka lietā ir iegūti objektīvi un neapšaubāmi pierādījumi, kas norāda, ka UAB “/pers. A/” muitas deklarācijā

Nr.16IM00021001523888 deklarēto preci – eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti ekstrahējot sojas pupu eļļu, sojas

spraukumi deklarēja ar tai atbilstošu ES KN kodu, proti, ar ES KN 2304000000.

Saskaņā ar Latvijas APK 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu

citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Administratīvās atbildības vienīgais pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas darbībās. Tādējādi pārkāpums var tikt

uzskatīts par administratīvo pārkāpumu, ja ir konstatēts konkrēts Latvijas APK paredzēts administratīvā pārkāpuma sastāvs: objekts – tas, pret ko ir

vērsts administratīvais pārkāpums; objektīvā puse, kas raksturo to, kā izdarīts administratīvais pārkāpums; subjekts – persona, kas izdarījusi

administratīvo pārkāpumu; subjektīvā puse – vainojama darbība. Iztrūkstot kaut vienam no minētajiem elementiem, administratīvā pārkāpuma sastāvs

neveidojas.

Atbilstoši Latvijas APK 239. panta 1.punktam, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis

notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Izskatot konkrēto lietu, tiesa atzīst, ka UAB “/pers. A/” darbībās nav Latvijas APK 201.14 panta pirmajā daļā norādītā pārkāpuma sastāvs, līdz ar

to lēmums atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama.

Vērtējot pārējos sūdzības iesniedzēja un iestādes pārstāvja norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka tos nav nepieciešams detalizēti argumentēt šajā

nolēmumā, jo tas nevar ietekmēt lietas iznākumu pēc būtības. No Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas

pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet

viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā

uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Senāta 2004. Gada 23. novembra spriedumu lietā Nr. SKA-216/2004 8.punktu; 2005. gada 22.

novembra sprieduma lietā Nr. SKA-378/2005 12.punktu).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 2.punktu, tiesa

nosprieda

Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 24.novembra lēmumu Nr./lēmuma numurs/ un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas

kancelejā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Spriedums tiesas kancelejā pieejams 2022.gada 30.novembrī.

Tiesnese Linda Dīzenberga