Court orders partial alimony payment based on statutory minimums and child's age in Latvia civil case.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's request for full alimony but ordered the defendant to pay monthly support amounts calculated at specific percentages of the minimum wage. The defendant failed to appear, and the court applied the Civil Procedure Law to grant the plaintiff's interim request while adjusting the final award based on the children's ages. Consequently, the judgment established a partial payment order effective from January 1, 2016, until the children become self-sufficient.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law; Alimony; Minimum Wage; Partial Payment: The court established that when a defendant fails to appear, the court may grant the plaintiff's interim request and determine alimony amounts based on statutory minimums and percentages of the minimum wage, adjusted for the children's ages.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C33593215
Lietas arhīva Nr. C-3329-16/28
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2016.gada 18.martā
Rīgas rajona tiesa
Jūrmalas tiesu nams
šādā sastāvā: tiesnese I.Jaunzeme,
ar tiesas sēdes sekretāri /pers. A/,
piedaloties prasītājai /pers. B/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 19.oktobrī /pers. B/ cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka pušu kopdzīves laikā 2004.gada 4.novembrī ir dzimusi meita /pers. E/, bet /datums/- dēls /pers. D/. Puses pārtrauca attiecības
2015.gada augustā, un kopš tā laika atbildētājs nav pildījis savus mutiskos solījumus par uzturlīdzekļu sniegšanu bērniem valsts noteiktajā minimālajā apmērā. Bērni dzīvo
kopā ar prasītāju, kura nodrošina viņu ikdienas aprūpi un audzināšanu. Prasītāja algotu darbu nestrādā, jo kopj pusotru gadu vecu bērnu. Ģimenes ienākumus veido bērna
kopšanas pabalsts 42,69 euro, ģimenes valsts pabalsti 22,76 euro un 11,38 euro, kā arī bezdarbnieka pabalsts 55,00 euro. Atbildētājs nesniedz bērniem materiālu palīdzību,
neuztur ar viņiem regulāras attiecības.
Pamatojoties uz Civillikuma 177., 179.panta pirmo, otro un piekto daļu, Ministru kabineta 2003.gada 15.janvāra noteikumiem “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu
apmēru bērnam”, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus katra bērna uzturam 110,00 euro apmērā līdz brīdim, kamēr bērni paši spēs sevi uzturēt. Vienlaicīgi lūdz
noteikt, ka tiesas spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par celto prasību tiesā nav iesniedzis.
2016.gada 1.februārī tiesā saņemts prasītājas iesniegums par pagaidu noregulējumu, lūdzot uz laiku līdz lietas izskatīšanai pēc būtības piedzīt no /pers. C/ līdzekļus
katra bērna uzturam valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Prasītāja norāda, ka atbildētājs ir samaksājis līdzekļus bērnu uzturam 2015.gada oktobrī 220 euro, novembrī
– 220 euro, bet decembrī – 210 euro apmērā, līdz ar to lūdz piedzīt uzturlīdzekļus no 2016.gada janvāra.
Ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 22.februāra lēmumu minētais lūgums tika apmierināts.
Tiesas sēdē prasītāja prasību uzturēja daļēji un lūdza piedzīt no /pers. C/ līdzekļus bērnu /pers. E/ uzturam 111,00 euro un /pers. D/ uzturam 92,50 euro apmērā, bet ne
mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, sākot no 2016.gada 1.janvāra, līdz laikam, kamēr bērni paši spēs sevi apgādāt.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdes laiku un vietu viņam paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, tiesas dokumentus nosūtot uz
atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.panta 5.daļu un 56.1 pantu, uzskatāms, ka atbildētājam tiesas dokumenti izsniegti. Tiesā nav saņemta
informācija par atbildētāja neierašanās iemesliem uz tiesas sēdi, nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu. Pie minētiem lietā konstatētiem faktiem un tos
apstiprinošiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktie imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati. Tiesa atzīst, ka nav arī
pamata atlikt lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 210.pantā noteiktajiem fakultatīvajiem pamatiem.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās.
Motīvu daļa
Noklausījusies prasītājas paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība uzturētajā daļā ir
pamatota un apmierināma.
No lietā esošās dzimšanas apliecības Nr. /apliecības numurs/ kopijas (lietas 7.lapa) redzams, ka /datums/ir dzimusi /pers. E/, bet no dzimšanas apliecības kopijas
/apliecības numurs/ redzams, ka /datums/dzimis /pers. D/ (lietas 8.lapa). Bērnu vecāki ir puses lietā.
No lietas materiāliem un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka atbildētājs pēc pušu kopdzīves pārtraukšanas kopš 2015.gada augusta līdzekļus bērnu
uzturam maksā neregulāri, kontaktus ar bērniem praktiski neuztur. Prasītāja realizē bērnu aizgādību, nodrošinot viņus ar visu nepieciešamo bērnu attīstībai. Prasītāja viena
pati nodrošina bērnu aprūpi un uzturēšanu, t.i., nodrošina ēdienu, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu. Atbildētājs minētos faktus
nav apstrīdējis. Tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi, ka bērni atrodas viņas aprūpē un uzraudzībā.
Civillikuma 177.panta otrajā un ceturtajā daļā noteikts, ka aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa
personiskajās un mantiskajās attiecībās. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i. ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa
izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski
derīgam darbam).
Saskaņā ar Civillikuma 178.pantu, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās.
Saskaņā ar Civillikuma 179.pantu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad
bērns pats var sevi apgādāt. (..) Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu
fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Ņemot vērā minēto, kā arī apstākli, ka bērni dzīvo kopā ar māti, tiesa atzīst, ka viņiem nepieciešams saņemt no tēva regulāru finansiālu atbalstu ikdienas uzturam.
Prasītāja lūdz tiesu bērnu uzturam piedzīt no atbildētāja valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, sākot no 2016.gada 1.janvāra, jo 2015.gada oktobrī, novembrī,
decembrī atbildētājs uzturlīdzekļu maksājumus ir veicis.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam ir nodrošināt pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām
uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru” noteikts, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi
nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus - katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās
minimālās mēneša darba algas un katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas.
No minētās likuma normas nepārprotami izriet, ka bērna uzturam mēnesī nepieciešamo līdzekļu minimālā robeža ir noteikta jau ar likumu. Tādējādi neatkarīgi no
atbildētāja mantas stāvokļa un ienākumiem, uzturlīdzekļu apmērs zem valsts noteiktā minimuma nav pieļaujams, jo tādējādi tiktu pārkāptas ar likumu noteiktās bērna tiesības
uz labvēlīgiem dzīves apstākļiem, pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību, un pamatvajadzību apmierināšanu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un
minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu (spēkā no 2016.gada 1.janvāra) minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 370 euro.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami uzturlīdzekļi meitas /pers. E/ uzturam 111,00 euro mēnesī, un dēla /pers. D/ uzturam 92,50
euro mēnesī, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, sākot no 2016.gada 1.janvāra.
Prasītāja ir lūgusi piedzīt no atbildētāja līdzekļus bērnu uzturam līdz brīdim, kamēr bērni spēs paši sevi apgādāt.
Civillikuma 179. panta pirmā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad
bērns pats var sevi apgādāt.
Uztura došanas pienākums ietver ne vien bērna nodrošināšanu ar ēdienu, apģērbu, mājokli un veselības aprūpi, bet arī vecāku pienākumu izglītot un audzināt bērnu.
Lai arī likumdevējs nav noteicis precīzu laiku, ar kuru vecākiem beidzas uzturdošanas pienākums, šādu ar likumu uzliktu pienākumu nevar saistīt ar bērna pilngadības
iestāšanos vai mācību iestādes pabeigšanu, jo uzturlīdzekļu sniegšanas pienākumu likums ir saistījis vienīgi ar vecāku mantas stāvokli un ar laiku, kad bērns pats sevi spēj
apgādāt. Ja bērns, sasniedzot pilngadību, turpina mācīties augstākajā vai profesionālajā mācību iestādē, bet studijas šādā režīmā nav savienojamas ar darbu un pilnvērtīgu
izglītības ieguvi, vecāku pienākums ir nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem līdz brīdim, kamēr bērns pats sevi var apgādāt.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 7.janvāra spriedumā lietā SKC-1478/2015 atzīts, ka uzturlīdzekļi bērna labā piedzenami līdz
laikam, kamēr bērns pats spēs sevi apgādāt. Ja pēc pilngadības sasniegšanas bērns vēlas saņemt uzturlīdzekļus pats, viņš ir tiesīgs celt tiesā attiecīgu prasību.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka uzturlīdzekļi piedzenami līdz laikam, kad bērni paši spēs sevi apgādāt.
2016.gada 22.februārī tiesa ir pieņēmusi lēmumu par pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu, nosakot ka līdz sprieduma taisīšanai lietā no atbildētāja ir piedzenami uzturlīdzekļi
meitas /pers. E/ uzturam 111,00 euro apmērā, bet dēla /pers. D/ uzturam - 92,50 euro apmērā mēnesī.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.10 panta septīto daļu pagaidu lēmums zaudē spēku, ja attiecīgajā prasījumā tiek pieņemts cits lēmums vai spriedums.
Tā kā lēmums par pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu zaudē spēku, ja attiecīgajā jautājumā tiek pieņemts cits nolēmums, izpildu raksts lietā Nr.C33593215, kas izsniegts,
pamatojoties uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 22.februāra lēmumu, pēc pilnīgas tā izpildes ir atzīstams par spēku zaudējušu, taču visi maksājumi, kas ir
veikti 2016.gada 22.februāra lēmuma darbības laikā ir ņemami vērā, piedzenot uzturlīdzekļus pēc šī sprieduma.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāja no likumā noteiktās valsts nodevas samaksas, ceļot tiesā prasību par uzturlīdzekļu piedziņu ir
atbrīvota, līdz ar ko tiesas izdevumi, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, piedzenami no atbildētāja par labu valstij.
Civilprocesa likuma 33.pantā noteikts, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu un 35.panta pirmās daļas 3.punktu, izskatāmajā lietā maksājama valsts nodeva 332,42
euro apmērā.
Ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi izskatāmajā lietā ir 19,25 euro (lietas 2.lapa).
Ievērojot prasītājas lūgumu un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, spriedums daļā par līdzekļu piedziņu bērna uzturēšanai izpildāms
nekavējoties.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam ir nosakāms 10 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-193.pantu, 250.26 un 250.27
pantu, tiesa
nosprieda
uzturētajā daļā prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus meitas /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturam
111,00 euro (viens simts vienpadsmit euro, 00 centi) mēnesī, taču ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Uzturlīdzekļi
piedzenami no 2016.gada 1.janvāra līdz laikam, kamēr bērns pats spēs sevi apgādāt.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla /pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturam
92,50 euro (deviņdesmit divi euro, 50 centi) mēnesī, taču ne mazāk kā 25% apmērā no Ministru kabineta valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no 2021.gada
15.aprīļa - ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Uzturlīdzekļi piedzenami no 2016.gada 1.janvāra, līdz laikam, kamēr
bērns pats spēs sevi apgādāt.
Pēc pilnīgas tā izpildes atzīt par spēku zaudējušu izpildu rakstu, kas izsniegts, pamatojoties uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 22.februāra lēmumu
civillietā Nr.C33593215. Uzturlīdzekļu maksājumi, kas veikti 2016.gada 22.februāra lēmuma par pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu darbības laikā, ir ņemami vērā, piedzenot
uzturlīdzekļus pēc šī sprieduma.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 332,42 euro (trīs simti trīsdesmit euro, 42 centi) .
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 19,25 euro (deviņpadsmit euro, 25 centi).
Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Spriedums daļā par tiesas izdevumu piedziņu izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Uzturlīdzekļu samaksa veicama ar pārskaitījumu uz /pers. B/, personas kods /personas kods/, pasta kontu Nr./numurs/.
Valsts nodeva iemaksājama – Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs
/konta numurs/. Maksājuma mērķī jānorāda civillietu identificējoša informācija – atsauce uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 18.marta spriedumu civillietā
Nr.C33593215.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs
LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās
klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija - atsauce uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 18.marta spriedumu civillietā Nr.C33593215.
Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese I.Jaunzeme