Supreme Court dismisses appeal claiming defense lawyer contact rights were violated during appeal proceedings.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court dismissed the defendant's cassation appeal against the Regional Court of Appeal's decision to uphold the first-instance conviction. The defendant argued that he could not contact his appointed defense lawyer, Petru Janule, before the appeal judgment because he lacked the lawyer's contact details. The Court found that the defendant had not formally requested state-provided defense contact information and that the defense lawyer had already provided a coherent argument consistent with the defendant's position. Consequently, the Court determined no violation of the defendant's right to defense occurred.
Legislator headnote
AI generatedKriminālprocesa likuma 20. p., 60.2. p., 71. p., 72. p.: The right to defense does not require the defendant to proactively request contact details for state-appointed counsel if the counsel has already effectively represented the defendant's interests.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2021:0421.11210053918.14.L
Lieta Nr. 11210053918, SKK-274/2021
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2021.gada 21.aprīlī
Tiesa šādā sastāvā: senatori Aivars Uminskis, Ivars Bičkovičs, Anita Poļakova
izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas 2021.gada 12.janvāra
lēmumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Zemgales rajona tiesas 2019.gada 2.oktobra spriedumu
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu Krimināllikuma 116.pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības
atņemšanu uz 10 gadiem un probācijas uzraudzību uz 2 gadiem.
Atstāts negrozīts /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums.
[2] Ar Zemgales rajona tiesas 2019.gada 2.oktobra spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 116.panta par citas
personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību).
[3] Ar Zemgales apgabaltiesas 2021.gada 12.janvāra lēmumu, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā /pers. A/ apelācijas
sūdzību, Zemgales rajona tiesas 2019.gada 2.oktobra spriedums atstāts negrozīts.
[4] Par Zemgales apgabaltiesas 2021.gada 12.janvāra lēmumu apsūdzētais /pers. A/ iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā norāda, ka apelācijas
instances tiesa pieļāvusi viņa procesuālo tiesību pārkāpumu. /pers. A/ nav zinājis, kas ir viņa aizstāvis apelācijas instances tiesā un aizstāvja tālruņa
numuru, līdz ar to pirms lēmuma pieņemšanas apelācijas instances tiesā nav varējis sazināties ar aizstāvi Petru Januli.
Motīvu daļa
[5] Senāts atzīst, ka Zemgales apgabaltiesas 2021.gada 12.janvāra lēmums atstājams negrozīts, bet apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzība
noraidāma.
[5.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmo daļu katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi
noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību. Minētā panta ceturtajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav noslēgusi
vienošanos par aizstāvību, bet vēlas aizstāvja piedalīšanos, valsts nodrošina tai aizstāvību.
Kriminālprocesa likuma 60.2pantā noteiktas personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pamattiesības kriminālprocesā. Atbilstoši minētā panta pirmās
daļas 2.punktam personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa
virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem. Savukārt pirmās daļas 3.punktā noteiktas personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesības saņemt juridisko
palīdzību no aizstāvja.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 72.panta otrajai daļai un 71.pantam apsūdzētajam apelācijas instances tiesā ir Kriminālprocesa likuma 60.2pantā
noteiktās pamattiesības.
Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa ir ievērojusi minēto tiesību normu prasības.
[5.2] Apelācijas instances tiesa, 2020.gada 9.novembrī pieņemot lēmumu par lietas izskatīšanu apelācijas kārtībā rakstveida procesā, nolēmusi
paziņot zvērinātu advokātu vecākajai par nepieciešamību nodrošināt aizstāvi /pers. A/ un 2020.gada 10.novembrī zvērinātu advokātu vecākajai Brigitai
Miķelsonei nosūtījusi pieprasījumu par aizstāvja nodrošināšanu. 2020.gada 3.decembrī Zemgales apgabaltiesā saņemts zvērinātu advokātu vecākās
B. Miķelsones paziņojums, ka /pers. A/ aizstāvību kriminālprocesā īstenos aizstāve P. Janule.
[5.3] Iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, Senāts konstatē, ka /pers. A/ apelācijas instances tiesai nav izteicis lūgumu nodrošināt tikšanos ar
valsts nodrošināto aizstāvi vai izsniegt aizstāves kontaktinformāciju.
/pers. A/ apelācijas instances tiesā ir tikusi īstenota valsts nodrošināta aizstāvja juridiskā palīdzība, aizstāve P. Janule sniegusi argumentētu viedokli
par apsūdzētā apelācijas sūdzību. Aizstāvības pozīcija /pers. A/ apelācijas sūdzībā un aizstāves viedoklī bijusi saskanīga. Apsūdzētais gan pirmās
instances tiesā, gan apelācijas instances tiesā nav piekritis viņa darbību juridiskajai kvalifikācijai un faktam, ka nodarījumu izdarījis, būdams pieskaitāms,
bet aizstāvības iebildumi abu instanču tiesās izvērtēti, nolēmumos sniedzot motivētus atzinumus.
Ņemot vērā iepriekš norādīto, Senāts atzīst par nepamatotu apsūdzētā kasācijas sūdzībā pausto norādi par tiesas pieļauto Kriminālprocesa likuma
60.2panta pirmās daļas 2. un 3.punktā noteikto apsūdzētā pamattiesību pārkāpumu.
Iztiesājot lietu, apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumus un Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus, tādēļ
apelācijas instances tiesas lēmums atstājams negrozīts.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585.pantu un 587.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa
nolēma:
atstāt negrozītu Zemgales apgabaltiesas 2021.gada 12.janvāra lēmumu, bet apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzību noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
A. Uminskis I. Bičkovičs A. Poļakova