Court dismisses municipal commission's dismissal of case and convicts defendant for minor bodily harm while intoxicated.

Lietas arhīva Nr. 1A-0152-20/21

ECLI:LV:KURT:2020:1228.1A69015220.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kurzemes rajona tiesa,

tiesnesis A.Jēkabsons,

2020.gada 28.decembrī rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/(turpmāk – sūdzības iesniedzēja) sūdzībā par

Liepājas pilsētas domes Administratīvās komisijas(turpmāk – Iestāde) 2020.gada 2.novembra lēmumu Nr. 328 administratīvā pārkāpuma lietā.

Aprakstošā daļa

2020.gada 8.oktobrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Aiva Jonuša sastādījusi

Administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 248057 par to, ka 2020.gada 13.jūnijā plkst. 20.20/adrese/, /pers.B/ nodarījusi maznozīmīgus miesas

bojājumus /pers. C/, iesitot zīdainim ar rokas somiņu pa sejas kreiso pusi.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes(turpmāk - VP KRP) Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore /pers.B/ darbības

kvalificējusi pēc Latvijas APK 167.2 panta.

Ar 2020.gada 2.novembra Liepājas pilsētas domes Administratīvās komisijas lēmumu Nr.328 izbeigta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā

pret /pers. B/ par saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 167.2 panta.

2020.gada 19.novembrī Kurzemes rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par iestādes 2020.gada 2.novembra lēmumu Nr.328. Sūdzības

iesniedzēja lūdz tiesu atcelt 2020.gada 2.novembra Iestādes lēmumu kā nelikumīgu, saukt /pers. B/ pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 167.2

panta pirmās daļas. Sūdzībā norādīts, ka saskaņa ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 210.pantu šī lieta nav pakļauta izskatīšanai pašvaldības

administratīvajai komisijai, bet saskaņā ar Latvijas APK 214.pantu ir pakļauta izskatīšanai Valsts policijai. Fakts, ka Valsts policijas Kurzemes reģiona

pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore A.Jonuša protokolā nenorādīja Latvijas APK 167. 2 panta attiecīgo daļu, nevar būt pa

pamatu, lai izbeigtu lietvedību administratīvā pārkāpumā lietā pret /pers. B/. No lietas materiāliem ir neapšaubāmi secināms, ka /pers. B/ 2020.gada

13.jūnijā plkst. 20.20 /adrese/ nodarīja maznozīmīgus miesas bojājumus viņas dēlam - /pers. C/, iesitot zīdainim ar rokas somu pa sejas kreiso pusi.

Lietas materiālos ir tiesu medicīnas eksperta atzinums par /pers. C/ nodarītiem miesas bojājumiem un ziņas par /pers. B/ iepriekš izdarītiem

administratīviem pārkāpumiem. /pers. B/ darbības ir kvalificējamas pēc LAPK 167. 2 panta pirmās daļas.

Tas, ka Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kartības policijas nodaļas inspektore A.Jonuša nenorādīja attiecīga panta

daļu Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC248057, nevar būt par pamatu, lai atbrīvotu /pers. B/ no administratīvas atbildības. Sūdzības

iesniedzēja uzskata, ka izskatīt šo lietu un pieņemt galējo lēmumu nevarēja Liepājas pilsētas domes Administratīvā komisija.

2020.gada 24.novembrī Kurzemes rajona tiesa pieņēmusi lēmumu par lietas nosūtīšanu iestādei. 2020.gada 3.decembrī tiesā saņemta

administratīvās pārkāpuma lietas materiāli.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot un izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka Liepājas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2020.gada 2.novembra lēmums

Nr.328 ir atceļams pilnībā, /pers. B/ atzīstama par vainīgu Latvijas APK 167. 2 panta pirmajā daļā paredzētā adminitratīvā pārkāpuma izdarīšanā un

sodāma.

No 2020.gada 1.jūlija stājies spēkā Administratīvās atbildības likums(turpmāk – AAL) un spēku zaudējis LAPK. Administratīvās atbildības likuma

pārejas noteikumu 1.punkts noteic, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē LAPK, savukārt 2. punkts noteic, ka procesuālās darbības, kas līdz šā

likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar LAPK, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā un izpilde).

Sūdzības iesniedzēja izteikusi iebildumus par lietas piekritību, uzskatot, ka lietu bija jāizskata Valsts policijai.

Tiesa secina, ka atbilstoši Latvijas APK 210. un 214.panta 1.daļai gan pašvaldību administratīvās komisijas, gan Valsts policija ir pilnvarotas

izskatīt Latvijas APK 167.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Tomēr tiesa piekrīt, ka šajā gadījumā lieta bija jāizskata Valsts policijai, jo

pārkāpums ir saistīts ar sabiedrisko kārtību, nevis pārkāpumiem, kas saistīti ar bērnu un ģimenes aizsardzību, kas ir administratīvās komisijas

kompetence.

Tiesa uzskata, ka piekritības strīdi starp iestādēm nav pieļaujami un minētie pārpratumi šajā jautājumā nav pamats Iestādes lēmuma atcelšanai un

lietas nodošanu izskatīšanai Valsts policijai.

AAL 227.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, var pieņemt vienu no šādiem spriedumiem: atstāt lēmumu

negrozītu, bet sūdzību noraidīt; atcelt lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pilnībā vai atceltajā daļā; atcelt lēmumu

pilnībā vai kādā tā daļā, konstatēt personas atbildību administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt sodu; grozīt soda mēru ietvaros, kuri paredzēti tiesību

normā, kas nosaka atbildību par konstatēto administratīvo pārkāpumu.

Administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, jākonstatē LAPK paredzēto

objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums: administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Iztrūkstot kādam no

minētajiem elementiem, nav iespējams kvalificēt administratīvā pārkāpuma sastāvu.

Kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem, iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā

sakarībā.

AAL 94.pants nosaka, ka pierādījumus amatpersona vai tiesa novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

izpētītiem visiem administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 167. 2 panta pirmajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par maznozīmīga miesas bojājuma, tas ir, miesas bojājuma, kas izraisījis

īslaicīgas, maznozīmīgas sekas, bet nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, tīšu nodarīšanu — uzliek naudas sodu no

divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

/pers. A/ iesniegumu protokols un rakstveida paskaidrojums apstiprina, ka administratīvā pārkāpuma protokolā minētā vietā un laikā /pers. B/ ar

rokās esošo somiņu iesitusi viņas mazgadīgajam dēlam /pers. C/(11 mēnešu jauns) pa sejas kreiso pusi (l. 21., 47., 48.lpp.)

Eksperta atzinums Nr. 3121 apstiprina, ka /pers. C/ konstatēts miesas bojājums: zemādas hematoma kreisās acs rajonā, kas varēja rasties

administratīvā pārkāpuma protokolā minētajos apstākļos 2020.gada 13.jūnijā cieta - trula priekšmeta iedarbības rezultātā un pēc sava rakstura

pieskaitāmi pie maznozīmīgiem miesas bojājumiem(l. 26.lpp.).

Izraksts no notikumu žurnāla apstiprina, ka 2020.gada 13.jūnijā pulksten 20.26 /pers. A/ ziņojusi Valsts policijai par administratīvā pārkāpuma

protokolā konstatēto administratīvo pārkāpumu, kas vērsts pret viņas mazgadīgo dēlu /pers. C/(l. 20.lpp.).

Izraksts no ambulatora pacienta medicīniskās kartes apstiprina, ka /pers. A/ ar dēlu /pers. C/ 2020.gada 13.jūnijā griezusies pēc medicīniskās

palīdzības SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”, kur konstatēts galvas sasitums(l. 28.lpp.).

Administratīvā pārkāpuma lietā esošie /pers. B/ paskaidrojumi apstiprina, ka viņa noliedz tīšu sitienu ar rokas somiņu pa seju /pers. C/.

Tiesu judikatūra atzīts, ka “apstāklis, ka personām ir savstarpēji konfliktējošas attiecības, var mazināt viņu sniegto liecību ticamību, tādēļ novērtējot

šo personu sniegto ziņu ticamību, jāizvērtē, vai liecības ir konsekventas, loģiskas un vai nav pretrunā ar citiem pierādījumiem lietā”

Tiesai nav pamats neticēt /pers. A/ iesnieguma protokolā un rakstveida paskaidrojumos minētajiem faktiem par administratīvā pārkāpuma

protokolā minēto administratīvo pārkāpumu. Viņas liecības par vienu tīšu sitienu ar rokas somiņu /pers. C/ pa sejas kreiso pusi apstiprina gan eksperta

atzinums, gan izraksts no notikumu žurnāla, gan izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes.

Tiesa piekrīt Iestādes lēmumā konstatētajam par to, ka Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas

inspektore Aiva Jonuša nepilnīgi norādījusi /pers. B/ darbību kvalifikāciju pēc Latvijas APK 167. 2 panta un nepamatoti atsaukusies uz Bērnu tiesību

aizsardzības likuma 24.panta trešās daļas pārkāpumu. Latvijas APK 167.2 panta dispozīcija sastāv no divām daļām.

Tiesa norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās ziņas par faktiem saskaņā ar LAPK 243.panta ceturto daļu ir uzskatāmas

par pierādījumu. Protokolā par administratīvo pārkāpumu norādāmas personas pārkāptās tiesību normas atbilstoši amatpersonas, kas sastāda

administratīvā pārkāpuma protokolu, vērtējumam protokola sastādīšanas brīdī. Tomēr, tā kā pēc protokola sastādīšanas iespējams noskaidrot papildu

apstākļus un savākt papildu pierādījumus, protokolā norādītās tiesību normas lietas izskatīšanas gaitā var mainīties. Līdz ar to atzīstams, ka personas

pārkāptās tiesību normas izsmeļoši un galīgi norādāmas lēmumā, kas pieņemts administratīvā pārkāpuma lietā. Kļūdaini vai nepareizi norādītas tiesību

normas protokolā par administratīvo pārkāpumu nevar būt par pamatu tiesvedības izbeigšanai lietā. Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokolā

ir pareizi konstatēti lietas faktiskie apstākļi un pēc šiem apstākļiem /pers. B/ darbības ir kvalificējamas atbilstoši LAPK 167.2 panta pirmās daļas

sastāvam.

Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem ir pierādīts, ka /pers. B/ tīši ar rokas somiņu iesitusi pa sejas kreiso pusi /pers. C/ un

izdarījusi Latvijas APK 167.2 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, tādēļ viņa ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu.

Atbildību mīkstinošus apstākļus /pers. B/ tiesa nekonstatē.

Administratīvo pārkāpumu /pers. B/ izdarījusi alkohola ietekmē, ko tiesa atzīst par atbildību pastiprinošu apstākli. Pārbaudes protokols (l. 31.,

32.lpp.) apstiprina, ka /pers. B/ 2020.gada 13.jūnijā pulksten 21.20 un 21.36 konstatēta alkohola ietekme 1.39 un 1.23 promiles.

Lietā par /pers. B/ personu ir ziņas, ka viņai ir patstāvīga darba vieta un pēdējā gada nav sodīta par citu administratīvu pārkāpumu izdarīšanu.

Ņemot vērā /pers. B/ personu raksturojošās ziņas un izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu, kurš vērsts pret mazgadīgu personu, tiesa

uzskata, ka /pers. B/ sodāma ar naudas sodu panta sankcijas minimālajā apmērā – 210.00 EUR.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 227.panta pirmās daļas 3.punktu, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu un Ministru

kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojuma Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.19.7.punktu, tiesa

nosprieda

Atcelt Liepājas pilsētas domes Administratīvās komisijas priekšsēdētājas A.Kudrēvičas 2020.gada 2.novembra lēmumu Nr. 328 administratīvā

pārkāpuma lietā.

Atzīt /pers.B/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Latvijas APK 167. 2 panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā

un sodīt ar naudas sodu 210.00 EUR(divsimt desmit euro).

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot

Kurzemes rajona tiesā. Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 28.decembrī.

Tiesnesis /personiskais paraksts/ A. Jēkabsons