Insurance company wins small claims suit against neighbor for flood damage and legal costs.

Lietas Nr. C28270516

Lietas arhīva Nr. C-0585-17/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 23.martā

Daugavpilī

Daugavpils tiesas tiesnese V.Lāčplēse

ar sekretāri D.Moļavinu

izskatīja rakstveida procesā civillietu apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balta” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par naudas piedziņu.

A p r a k s t o š

Apdrošināšanas akciju sabiedrība (turpmāk – AAS) “Balta” vērsās Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā Civilprocesa likuma 30.3nodaļas kārtībā ar maza apmēra

prasību pret /pers. C/ par naudas piedziņu. 2016.gada 2.septembrī lieta nosūtīta izskatīšanai Daugavpils tiesai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 32.1pantu.

Prasītājs norādīja, ka 2012.gada 24.septembrī starp prasītāju un /pers. D/ tika noslēgts ģimenes apdrošināšanas līgums Nr.357882737, uz kura pamata bija apdrošināts

dzīvoklis /adrese/. Polises darbības termiņš bija no 2012.gada 25.septembra līdz 2013.gada 24.septembrim.

2012.gada 17.decembrī apdrošinātais dzīvoklis tika applūdināts no dzīvokļa Nr.12. /pers. D/ iesniedza prasītājam atlīdzības pieteikumu. Tika sastādīts apskates

protokols un tāme, atlīdzības aprēķins, atskaitot pašrisku, un tika izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 398,07 LVL, kas, pārrēķinot euro, ir 566,40 EUR. Saskaņā ar likuma “Par

apdrošināšanas līgumu” 40.pantu, apdrošinātājs, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās apdrošināšanas summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības

pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim.

Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem, dzīvoklis Nr./adrese/ pieder atbildētājam. Atsaucoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 14., 3.pantu, prasītājs uzskata, ka atbildētājam kā

dzīvokļa īpašniekam bija pienākums sekot, lai viņa dzīvoklī visas komunikācijas un santehnika būtu labā tehniskā kārtībā un tiktu ekspluatēta tā, lai nenodarītu zaudējumus

kaimiņiem, kā arī ātri novērst avārijas sekas, lai neapplūdinātu kaimiņu dzīvokli.

Tā kā atbildētājs nesedza prasītājam zaudējumus labprātīgi, prasītājs ir pilnvarojis SIA “Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja zaudējumus tiesas ceļā. Līdz ar

to prasītājam radās papildus zaudējumi 103,30 EUR apmērā par zaudējumu lietas administrēšanu (nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to apkopošana, prasības

pieteikuma sagatavošana, nosūtīšana u.tt.).

Prasītājs lūdza piedzīt no atbildētāja galveno parādu 669,70 EUR apmērā, likumiskos procentus 51,74 EUR, kopā 721,44 EUR, kā arī samaksāto valsts nodevu 108,22

EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR. Lūdza arī noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda par laiku līdz

sprieduma izpildei.

Atbildētājs iesniedza paskaidrojumu prasības pieteikumam, norādot, ka prasību neatzīst, argumentējot to ar šādiem apsvērumiem.

2012.gada 18.decembrī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (turpmāk – DzĪKS) “Daugavgrīva 74” sastādījusi Aktu par dzīvojamās mājas /adrese/, noliešanu. Šai

aktā norādīts, ka dzīvokļa Nr./adrese/, īpašnieks /pers. D/ 2012.gada 17.decembrī vērsies ar pieprasījumu sabiedrībā sakarā ar to, ka no /pers. C/ piederošā dzīvokļa Nr.12 ticis

noliets dzīvoklis Nr.8, kā rezultātā dzīvoklim Nr.8 nodarīti zaudējumi. Atbildētājs ir vērsies pie Akta sastādītāja DzĪKS “Daugavgrīva 74”, norādot, ka no akta neizriet, ka

dzīvoklis Nr.8 noliets no atbildētājam piederošā dzīvokļa Nr.12; akts sastādīts bez atbildētāja klātbūtnes, tajā nav norādes, kad dzīvoklis ticis noliets, nav minēti pierādījumi

un argumenti, ka dzīvoklis Nr.8 noliets no atbildētājam piederošā dzīvokļa Nr.12. Izmeklēšana, kādēļ applūda dzīvoklis Nr.8, nav veikta, līdz ar to nav izslēgts, ka avārija notika

citā vietā (piemēram, koplietošanas telpās, par kurām atbild apsaimniekotājs), vai citas personas vainas dēļ. Atbildētājs uzskata, ka DzĪKS “Daugavgrīva 74” vienpersoniski

sastādītais akts nevar tikt atzīts par atbildētāja vainas pierādījumu. Objektīva vērtējuma iegūšanai jāpieaicina sertificēts būvspeciālists, kas aktā precīzi fiksētu

noplūdināšanas cēloni, taču akta sastādīšanas brīdī šāds speciālists nav pieaicināts. Atbildētājs vērsis tiesas uzmanību uz to, ka uz akta ir dzīvokļa Nr.32 īpašnieces /pers. H/

paraksts, taču viņa aktu nav parakstījusi, kas “būtiski apšauba dokumenta juridisko spēku”. Atbildētājs to darījis zināmu DzĪKS “Daugavgrīva 74” 2014.gada 8.decembra

pretenzijā par noliešanas aktu.

Prasītājs ir vērsies pie atbildētāja 2014.gada 14.oktobrī ar pretenziju par regresa prasības atlīdzību, pieprasot atlīdzināt zaudējumu 566,40 EUR apmērā, pamatojoties uz

likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, un pievienojis SIA “JK Būve” sastādītu rekonstrukcijas darbu tāmi. Tāme izstrādāta pēc prasītāja pasūtījuma, taču

tā nav abpusēji parakstīta, tajā nav norādīts tāmes sastādīšanas datums, kā arī sastādītāja kvalifikācija, reģistrācijas numurs, proti, tā sastādīta, neievērojot Dokumentu

juridiskā spēka likuma 4.panta prasības, ko atbildētājs uzskata par imperatīvu tiesību normu, un tādēļ, atbildētāja ieskatā, šai tāmei nav juridiskā spēka.

Atbildētājs uzskata, ka šai gadījumā nav konstatējama cēloņsakarība starp viņa rīcību un prasītājam nodarītajiem zaudējumiem. Prasītājam zaudējumus ir nodarījuši

paša darbinieki un nolīgtie sadarbības partneri “JK Būve”, kuri ir pieļāvuši rupju neuzmanību, rīkojoties augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi vai ļaunprātīgi. Novērtējot

zaudējumus, bija nepieciešams pieaicināt atbildētāju, lai noskaidrotu patiesos zaudējumu rašanās cēloņus, iespējamās vainīgās personas un zaudējumu apmēru.

Atbildētājs, atsaucoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2006.gada 6.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-475, uzsvēra, ka

zaudējumu atlīdzību var prasīt jau par paveiktajiem darbiem, nevis par priekšā stāvošiem, taču prasītājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus par remontdarbu veikšanu un

maksājumiem, proti, darbu pieņemšanas-nodošanas akts par dzīvokļa remonta veikšanu lietā nav iesniegts, un atbildētājs apšauba, vai remonta darbi minētajā dzīvoklī vispār

ir veikti.

2016.gada 4.novembrī atbildētājs iesniedza tiesai papildus paskaidrojumus par prasību, norādot, ka 2012.gada 17.decembrī viņš saņēmis telefona zvanu no dzīvokļa

Nr./adrese/ īpašnieka /pers. D/ un nekavējoties ieradies savā dzīvoklī, lai noskaidrotu apstākļus, pie kādiem radusies ūdens noplūde. Atbildētājs konstatējis, ka viņa dzīvoklī

ūdens noplūde nav konstatējama, un ierosinājis ierasties pie viņa dzīvoklī, lai sastādītu aktu par fakta konstatāciju. Taču uz viņa aicinājumu neviens neatsaucās, un šāds akts

netika sastādīts. Akts tika sastādīts tikai nākamajā dienā pēc negadījuma, piedaloties DzĪKS “Daugavgrīva 74” valdes priekšsēdētājam G.Salgalim, dzīvokļa Nr.32 īpašniecei

/pers. H/ un dzīvokļa Nr.8 īpašniekam /pers. K/; atbildētājs uz šī akta parakstīšanu netika uzaicināts. Akts tika sastādīts pēc dzīvokļa Nr.8 īpašnieka lūguma, tas sastādīts tikai

un vienīgi faktisko apstākļu konstatēšanai un nekādā veidā nevar tikt izmantots prasības celšanai.

Atbildētājs uzsvēra, ka lai varētu konstatēt ūdens noplūdes vietu un iemeslu, bija jāizsauc kvalificēts speciālists, jo neviens dzīvokļa īpašnieks nav informēts par

ūdens cauruļu atrašanās patiesajām vietām, to savienojumiem zem pārsegumiem. No fotogrāfijām, ko prasītājs pievienojis savai 2014.gada 14.oktobra pretenzijai, redzams, ka

dzīvoklī Nr./adrese/, ir piekaramie griesti, bet nevienā no dokumentiem nav atspoguļots, kas atrodas zem šiem piekaramajiem griestiem (iespējams, paslēpti ūdensvadi,

savienojumi).

Prasītājs, ievērojot Komerclikuma 393.panta pirmajā daļā noteikto, nav ievērojis krietna un rūpīga saimnieka pienākumu, nav sastādījis aktu par zaudējumu konstatāciju

un to rašanās iemesliem, pieaicinot visas ieinteresētās puses.

Atbildētājs uzskata, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve J.Griņa prasību uzturēja pēc prasības pieteikumā izklāstītajiem motīviem, tiesai paskaidroja, ka prasītājs vadās no lietā iesniegtā akta, ka

noplūde notika tiešu no atbildētājam piederošā dzīvokļa. Ar šo aktu netika noteikts zaudējumu apmērs, bet tika konstatēts dzīvokļa applūdināšanas fakts. Nav pierādījumu, ka

ūdens noplūde būtu notikusi no kopīpašumā esošajām komunikācijām, nekāda avārija mājā netika konstatēta, netika izsaukts avārijas dienests vai santehniķis. Aktu

parakstīja apsaimniekotāja pārstāvis un applūdinātā dzīvokļa īpašnieks, tas nav atcelts. Prasītāja pārstāvim nebija tiesiska pamata apsekot atbildētāja dzīvokli. Uzskata, ka arī

neienākot dzīvoklī, iespējams saprast, no kurienes radusies noplūde – no atsevišķa dzīvokļa vai no kopīpašumā esošajām komunikācijām. Iebilda pret atbildētāja pārstāves

apgalvojumu, ka prasībai iestājies noilgums, pamatojoties uz Komerclikumu, uzskata, ka Komerclikuma normas šai gadījumā nav piemērojamas, jo apdrošināšanas līgums ir

civiltiesisks darījums, un šai gadījumā ir vispārējais Civillikumā noteiktais noilguma termiņš 10 gadi.

Lūdza apmierināt prasību.

Atbildētāja pārstāve /pers. M/ prasību neatzina, atkārtoja atbildētāja rakstveida paskaidrojumos izklāstītos argumentus, uzsvēra, ka nav konstatēta atbildētāja

prettiesiska rīcība, kas ir nepieciešams priekšnoteikums, lai varētu prasīt zaudējumu atlīdzību. Atbildētāja dzīvoklī ūdens notece nav konstatēta. Atbildētājs netika

iepazīstināts ar 2012.gada 18.decembra aktu, tādēļ viņam nebija iespējas to atspēkot. Prasītājs ir komersants, apdrošināšana ir komercdarbība, apdrošināšanas līgums –

komerclīgums, tādēļ šai gadījumā piemērojamas Komerclikuma normas. Prasītājs, nepieaicinot speciālistu applūdināšanas cēloņa noteikšanai, nav ievērojis Komerclikuma

939.panta pirmajā daļā komersantam noteikto pienākumu, nav rīkojies ar pienācīgo rūpību. Bez tam prasītājs ir vērsies tiesā ar prasību tikai 2016.gadā, un lietā ir iestājies

Komerclikumā noteiktais trīs gadu noilgums.

Lūdza prasību noraidīt.

M o t ī v u d a

Iepazinusies ar prasības pieteikumu un atbildētāja rakstveida paskaidrojumiem, uzklausījusi pušu mutiskos paskaidrojumus tiesas sēdē, novērtējusi tos ar liecinieka

/pers. J/ liecībām un pārējiem lietā iesniegtajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma turpmāk izklāstīto apsvērumu dēļ.

Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja zaudējumu, kas tam radies saistībā ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu sakarā ar dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/ B, Rīgā,

applūdināšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Savukārt saskaņā ar šā likuma

1770.pantu, ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Lietā nav strīda par to, ka 2012.gada 17.decembrī /adrese/ B, Rīgā, notika ūdens noplūde, kā rezultātā tika bojāts dzīvoklis Nr.8. Šo faktu apstiprina arī DzĪKS

“Daugavgrīva 74” 2012.gada 18.decembra akts “Par dzīvojamās mājas /adrese/, nr.8, noliešanu”. Šai aktā konstatēts, ka no /pers. C/ piederoša dzīvokļa Nr.12 ticis noliets

dzīvoklis Nr.8, kā rezultātā uz virtuves griestiem radies traips 3 m2 apmērā.

Lietā ir iesniegta apdrošināšanas polise Nr.357882737, no kuras izriet, ka dzīvokļa īpašums Nr./adrese/ B, Rīgā, bija apdrošināts 2012.gada 24.septembrī uz laika posmu

no 2012.gada 25.septembra līdz 2013.gada 24.septembrim ar vairākiem apdrošināšanas riskiem, tai skaitā šķidruma vai tvaika noplūde un trešo pušu ļaunprātīga rīcība.

2012.gada 28.decembrī dzīvokļa īpašnieks /pers. D/ ir vērsies pie prasītāja pēc atlīdzības sakarā ar dzīvokļa griestu applūdināšanu virtuvē. Pamatojoties uz 2012.gada

17.decembra apskates protokolu, SIA “JK Būve” sastādīto tāmi rekonstrukcijas darbiem, atlīdzības aprēķinu, prasītājs pārskaitīja SIA “JK Būve” apdrošināšanas atlīdzību

398,07 LVL jeb 566,40 EUR apmērā (no tāmē noradītās rekonstrukcijas darbu summas 498,07 LVL atskaitot apdrošināšanas līgumā noteikto pašriska summu 100 LVL), ko

apliecina AS “SEB banka” 2013.gada 15.janvāra maksājuma uzdevums Nr.75533.

Tādējādi prasītājam saistībā ar augstāk minētā dzīvokļa īpašuma applūdināšanu ir radies zaudējums Civillikuma 1772.panta izpratnē, kas izpaudies kā prasītāja esošās

mantas samazinājums.

Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem

apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem. Savukārt Civillikuma 1635.pants, uz kuru atsaucies prasītājs, noteic, ka katrs tiesību aizskārums,

tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums, dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Tātad, lai konstatētu prasītāja tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu no atbildētāja, ir jākonstatē atbildētāja prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība) un

cēloņsakarība starp atbildētāja rīcību un zaudējumu rašanos prasītājam.

Lietā nav strīda, ka laikā, kad notika dzīvokļa Nr./adrese/ B, Rīgā, applūdināšana, t.i., 2012.gada 17.decembrī, dzīvokļa īpašnieks bija /pers. C/, un to apstiprina arī

ieraksts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 14.pantu, dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām. Tātad

atbildētājam kā dzīvokļa Nr./adrese/ B, Rīgā, īpašniekam bija pienākums gādāt, lai viņa dzīvokļa īpašumā esošās komunikācijas būtu tādā kārtībā un tiktu ekspluatētas tādā

veidā, lai netiktu nodarīts kaitējums citu personu mantai un tādējādi pārējiem dzīvokļu īpašniekiem nerastos zaudējumi, tai skaitā applūdināšanas rezultātā.

Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētāja argumentu, ka 2012.gada 18.decembrī sastādītais akts “Par dzīvojamās mājas /adrese/, nr.8, noliešanu” nevar būt par

pierādījumu, ka dzīvoklis Nr.8 tika applūdināts tieši no atbildētājam piederošā dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu, pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vei neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

Augstāk minētajā aktā ir skaidri konstatēts, ka dzīvoklis Nr.12 ticis noliets (tā aktā) no /pers. C/ piederošā dzīvokļa nr.12, un konstatēts arī bojājumu raksturs: traips uz

virtuves griestiem. Tas, ka šis akts sastādīts neatbilstoši Dokumentu noformēšanas likuma prasībām un ka atbildētājs nav piedalījies akta sastādīšanā, neatņem aktam

pierādījuma ticamību. Aktu ir parakstījušas trīs personas, tai skaitā DzĪKS valdes priekšsēdētājs /pers. J/. Faktu, ka šāds akts tika sastādīts, apstiprināja arī /pers. J/ savās

liecībās tiesas sēdē.

Aktā ir atspoguļots bojājumu raksturs un cēlonis, un tajā ir atruna, ka dzīvokļa īpašumam nodarīto zaudējumu apmēru nosaka, pamatojoties uz licencēta vērtētāja

defektu aktu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā pusēm noteikts pienākums iesniegt pierādījumus savu prasījumu vai iebildumu pamatojumam.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus savam pieņēmumam, ka dzīvoklis Nr./adrese/ B, Rīgā, ticis applūdināts no šai pašā dzīvoklī esošajām caurulēm, kas

apslēptas zem piekaramajiem griestiem.

Tāpat tiesa atzīst par nepamatotu un nepierādītu arī atbildētāja pieņēmumu, ka dzīvokļa Nr.8 griesti applūdināti kopīpašumā esošo komunikāciju bojājuma rezultātā.

No liecinieka /pers. J/ (DzĪKS “Daugavgrīva 74” tā laika valdes priekšsēdētāja) liecībām izriet, ka dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai bija speciālists

(santehniķis), kurš rūpējās par komunikācijām, taču šis speciālists netika izsaukts avārijas novēršanai, jo noliešana neturpinājās. Tādējādi secināms, ka dzīvojamajā mājā

/adrese/ B, Rīgā, 2012.gada 17.decembrī nav bijis kopīpašumā esošo komunikāciju bojājums, kura rezultātā būtu notikusi ūdens noplūde.

Tādējādi, izvērtējot tiesai iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka dzīvokļa īpašums Nr./adrese/ B, Rīgā, tika applūdināts tieši no atbildētājam piederošā dzīvokļa

īpašuma Nr./adrese/ B, Rīgā, un atbildētāja bezdarbība, nenodrošinot drošu inženierkomunikāciju ekspluatāciju savā dzīvokļa īpašumā, ir cēloniskā sakarībā ar notikušo

ūdens noplūdi, kas konkrētajā gadījumā bija par iemeslu cita dzīvokļa īpašuma bojāšanai.

Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētāja argumentu, ka prasītājs nevar prasīt zaudējumu tā iemesla dēļ, ka nav pierādījumu, ka remonts ir veikts, jo nav sastādīts darbu

pieņemšanas-nodošanas akts. Šai gadījumā nav nozīmes apstāklim, vai remonts applūdinātajā telpā jau ir veikts vai vēl nē, jo prasītājs prasa no atbildētāja regresa kārtībā

atlīdzināt zaudējumus, kas tam radušies sakarā ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošināšanas atlīdzība 398,07 LVL (jeb 566,40 EUR) apmērā ir izmaksāta 2013.gada

15.janvārī, un tas ir prasītāja esošās mantas samazinājums, tātad jau cēlies zaudējums Civillikuma 1772.panta izpratnē, kuru tam ir tiesības prasīt atlīdzināt, savukārt

atbildētājam ir pienākums šo zaudējumu atlīdzināt, atbilstoši Civillikuma 1779.pantā noteiktajam.

Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētāja pārstāves argumentu, ka prasībai par zaudējumu atlīdzināšanu ir iestājies noilgums, pamatojoties uz Komerclikumu.

Komerclikuma 406.pants noteic, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā.

Saskaņā ar šā likuma 388. un 389.pantu, komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību, un Komerclikuma noteikumi par

komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts

citādi.

Šai gadījumā zaudējumu atlīdzināšanas pienākums atbildētājam iestājas uz delikta pamata, nevis komercdarījuma rezultātā, un nav pamata piemērot Komerclikuma

normas.

Savukārt Civillikuma 1895.pantā noteikts vispārējs noilguma termiņš saistību tiesībām 10 gadi, un šis termiņš nav iestājies, līdz ar to nevar atzīt, ka prasītājs būtu

zaudējis prasījuma tiesības noilguma dēļ.

Prasītājs aprēķināja zaudējumu 669,70 EUR, kas sastāv no apdrošināšanas atlīdzības 566,40 EUR un fiksētas maksas saskaņā ar Sadarbības līgumu Nr.01490-05-11

103,30 EUR.

Tiesai iesniegts AS “SEB banka” 2013.gada 15.janvāra maksājuma uzdevums Nr.75533, saskaņā ar kuru prasītājs pārskaitīja SIA “JK Būve” apdrošināšanas atlīdzību

398,07 LVL jeb 566,40 EUR apmērā. No /pers. C/ 2013.gada 6.jūnija vēstules AAS “Balta” izriet, ka viņš ir saņēmis no prasītāja pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu

izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 398,07 LVL apmērā. Prasītājs norādīja, ka atbildētājs nav atlīdzinājis prasītājam zaudējumu summu, un atbildētājs to nav apstrīdējis. Šai

sakarā prasītājam radās papildus zaudējumi saistībā ar zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu. Tiesai iesniegts arī SIA “Julianus Inkasso Latvija” 2016.gada 25.maijā

izrakstīts faktūrrēķins un 2016.gada 30.maija maksājuma uzdevums Nr.36620, saskaņā ar kuru prasītājs ir samaksājis 103,30 EUR SIA “Julianus Inkasso Latvija” par

tiesvedības pakalpojumiem /pers. C/ lietā.

Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka līdz lietas izskatīšanas dienai atbildētājs būtu atlīdzinājis prasītājam zaudējumus pilnībā vai daļēji. Tādēļ no atbildētāja prasītāja labā

piedzenama zaudējumu summa 669,70 EUR apmērā, kā to lūdzis prasītājs.

Prasītājs lūdza piedzīt no atbildētāja arī likumiskos nokavējuma procentus 51,74 EUR apmērā, kurus aprēķinājis par laiku no 2014.gada 14.novembra līdz 2016.gada

31.maijam, norādot, ka likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti 6% gadā jeb 0,01644% dienā no galvenā parāda summas.

Tā kā tiesai nav iesniegti pierādījumi par zaudējumu atlīdzināšanu, tiesa secina, ka atbildētājs pieļāva samaksas kavējumu, nesamaksājot zaudējumu summu pēc

prasītāja pieprasījuma, līdz ar to prasītājam ir tiesības saņemt nokavējuma procentus.

Pārbaudot likumisko procentu aprēķinu, tiesa atzīst, ka prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā, 1760.panta,

1765.panta otrajā un ceturtajā daļā noteiktajam.

Tādējādi kopējā summa, kas piedzenama no atbildētāja par labu prasītājam, ir 721,44 EUR, ko veido galvenais parāds (zaudējumi) 669,70 EUR un likumiskie nokavējuma

procenti 51,74 EUR apmērā, kas aprēķināti par laiku no 2014.gada 14.novembra līdz 2016.gada 31.maijam.

Pēc prasītāja lūguma un saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu nepieciešams apstiprināt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

procentus 6% gadā no nesamaksātās zaudējuma pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteikto procentu pieauguma aprobežojumu, ka procentu pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu, tātad ne vairāk kā 669,70 EUR.

Vienlaikus no atbildētāja prasītāja labā piedzenami arī prasītāja samaksātie tiesas izdevumi, kā to paredz Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa: valsts nodeva 108,22

EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā, ko prasītājs samaksājis, iesniedzot prasību tiesā, pavisam 112,92 EUR.

Kopējie izdevumi par pavēstu un citu dokumentu nosūtīšanu lietas dalībniekiem ir 11,74 EUR, tādēļ prasītāja nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,04

EUR apmērā no atbildētāja piedzenami valsts ienākumos, atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteiktajam.

R e z o l u t ī v

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5., 8.-10., 77., 92., 93., 97., 189.-195., 204.1, 250.26pantu, 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, tiesa

n o s pr i e da :

apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balta” maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balta”, reģistrācijas Nr.40003049409, juridiskā adrese: Raunas iela 10/12, Rīga,

labā zaudējumu 669,70 EUR (seši simti sešdesmit deviņi euro un 70 centi) apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 51,74 EUR (piecdesmit viens euro un 74 centi), kas

aprēķināti par laiku no2014.gada 14.novembra līdz 2016.gada 31.maijam, un tiesāšanās izdevumus 112,92 EUR (viens simts divpadsmit euro un 92 centi), pavisam 834,36 EUR

(astoņi simti trīsdesmit četri euro un 36 centi).

Noteikt apdrošināšanas akciju sabiedrībai “Balta”, reģistrācijas Nr.40003049409, tiesības saņemt 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās zaudējumu pamatsummas

līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles dienai), bet ne vairāk kā 669,70 EUR (seši simti sešdesmit deviņi euro un 70 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,04 EUR (septiņi euro un 4 centi) apmērā, ieskaitot tos

Tiesu administrācijas, NMR 90001672316, kontā Valsts kasē, konts LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, norādot iemaksas mērķi: 21499 (ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi).

Noteikt /pers.C/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas. Apelācijas sūdzība iesniedzama Daugavpils

tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2017.gada 6.aprīlis.

Tiesnese V.Lāčplēse