Court dismisses appeal against tax authority's fine for failing to submit annual report, upholding director's liability.

Lietas Nr. 130036016

Lietas arhīva Nr. 1-0360-16/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 14.jūnijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 29.janvāra lēmumu

Nr.22.11-1/713, administratīvā pārkāpuma lietas materiālus.

Apra k s t o š ā da ļ a

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Saistību izpildes nodrošināšanas daļas Pārskatu iesniegšanas nodrošināšanas nodaļas (turpmāk –

VID N P /pers. B/) galvenā nodokļu inspektore M.Kaplāne 2015.gada 9.oktobrī /pers. A/ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.BE040309, kurā norādīts, ka VID NP konstatēja, ka SIA “/pers. C/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Sabiedrība), nav

iesniegusi uzņēmuma gada pārskatu (turpmāk - UGP) par 2014.gadu un atstājusi bez ievērības 2015.gada 10.augustā nosūtīto brīdinājumu līdz

2015.gada 24.augustam iesniegt UGP par 2014.gadu.

Sabiedrības valdes loceklim /pers. A/ ierakstītā vēstulē nosūtīts 2015.gada 21.septembra uzaicinājums Nr.8.72.1/138180 ierasties uz

administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu 2015.gada 9.oktobrī plkst. 10.30 par 2014.gada UGP neiesniegšanu.

Sabiedrības valdes loceklis /pers. A/ 2015.gada 9.oktobrī ieradās uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu, pieprasīto UGP par

2014.gadu neiesniedza.

Likuma „Gada pārskatu likums” 66.panta pirmā daļa nosaka, ka sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā

četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet sabiedrība, kuras darbības apjoms pārsniedz divus no šā likuma 24.panta otrajā daļā minētajiem

kritērijiem, un sabiedrība, kas ir koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada

beigām iesniedz VID gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir) norakstu kopā ar paskaidrojumu par to, kad gada pārskats apstiprināts.

Kapitālsabiedrības paskaidrojumu par to, kad gada pārskats apstiprināts, aizstāj ar akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par

gada pārskata apstiprināšanu. Šajā daļā minētos dokumentus sabiedrība iesniedz papīra formā vai elektroniski.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 3. un 5.punkts nosaka, ka nodokļu maksātāja pienākums ir iesniegt nodokļu

administrācijai elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas

normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu summu

atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu

administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.2 panta pirmā daļa paredz nodokļu maksātāja pienākumu VID noteiktajā termiņā sniegt šajā likumā vai

konkrēto nodokļu likumos paredzētās informatīvās deklarācijas vai pēc nodokļu administrācijas amatpersonas pieprasījuma papildu informāciju, kuru

nesaņemot nav iespējama vai ir apgrūtināta konkrētā vai cita nodokļu maksātāja budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai pārmaksas summas

noteikšana.

Saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmās daļas 3.punktu, visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu

administrēšanā, ir tiesības pieprasīt no juridiskajām personām gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus

nepieciešamos dokumentus, izskatīt tos, noteikt valsts un pašvaldības budžetā iemaksājamo VID administrējamo nodokļu un nodevu apmērus, kā arī citu

to valsts noteikto obligāto maksājumu apmērus, kuru iekasēšana piekrīt VID, noteikt soda naudas summas, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus

paskaidrojumus.

Par izvairīšanos iesniegt gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistisko informāciju ir paredzēta administratīvā atbildība Latvijas APK 166. 6

panta otrajā daļā, kas paredz uzlikt naudas sodu uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit

euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Nav ievērota likuma „Gada pārskatu likums” 66.panta pirmā daļa, likuma par „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 3. un 5.punkts,

un 32.2 panta pirmā daļa.

/pers. A/ ir izdarījusi pārkāpumu, par kuriem paredzēta atbildība Latvijas APK 166.6panta otrajā daļā.

Ar VID NP /pers. B/ 2015.gada 4.decembra lēmumu Nr.F15-BE040309 Sabiedrības valdes locekle /pers. A/ par Latvijas APK 166. 6panta

otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, uzlikts naudas sods 140 euro apmērā.

/pers. A/ VID NP /pers. B/ 2015.gada 4.decembra lēmumu Nr.F15-BE040309 apstrīdēja VID.

Ar VID 2016.gada 29.janvāra lēmumu Nr.22.11-1/713 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts VID NP /pers. B/ 2015.gada 4.decembra lēmums

Nr.F15-BE 040309 par saukšanu pie administratīvās atbildības, bet /pers. A/ sūdzība noraidīta.

2016.gada 29.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība, lūdzot atcelt Lēmumu.

Sūdzībā /pers. A/ norāda, ka ar šo pārsūdz Lēmumu, jo uzskata, ka ir nepamatoti saukta pie administratīvas atbildības pēc Latvijas APK

166. panta otrās daļas par izvairīšanos iesniegt Sabiedrības gada pārskatu par 2014.gadu.

Lai Sabiedrība varētu iesniegt gada pārskatu, tas vispirms ir jāsastāda atbilstoši likumam “Par grāmatvedību”, Gada pārskatu likumam un citiem

normatīvajiem aktiem. Taču lai to sastādītu Sabiedrībai ir nepieciešami grāmatvedības dokumenti par 2014.gadu, jo gada pārskatam jāsatur pārskats par

sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.

Ievērojot minēto, viņu kā Sabiedrības valdes locekli varētu saukt pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 166. 6panta otrās daļas, ja viņas

rīcībā būtu bijuši Sabiedrības grāmatvedības dokumenti par 2014.gadu.

Gan 2015.gada 9.oktobrī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, gan 2015.gada 4.decembrī pieņemot sākotnējo lēmumu Nr.F15-

BE040310, gan 2016.gada 29.janvārī pieņemot pārsūdzēto VID Lēmumu, VID bija informēts, ka no 2014.gada 11.jūnija līdz pat 2015.gada

9.oktobrim Sabiedrības grāmatvedības dokumenti par periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 11.jūnijam nebija viņas rīcībā, bet gan atradās pie

paša VID (Finanšu policijas pārvaldē).

Pats VID to pārsūdzētajā VID Lēmumā atzīst, taču VID Lēmumā nenovērtē šo apstākļu nozīmi, kaut gan tieši no šiem apstākļiem ir atkarīga

administratīvā pārkāpuma sastāva esamība vai neesamība. Tas ir būtisks Latvijas APK 237.panta pārkāpums, kas novedis pie nepamatotas

administratīvā pārkāpumā lietvedības uzsākšanas un administratīva soda izlikšanas.

No VID Lēmuma secināms, ka Sabiedrības grāmatvedības dokumentu atrašanās VID Finanšu policijas pārvaldē nevarēja būt šķērslis

sagatavot gada pārskatu, jo lietā neesot pierādījumi, ka VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāja būtu atteikusies izsniegt minētos dokumentus. No

VID Lēmuma izriet VID nostāja, ka viņai būtu bijis tikai savlaicīgi jāpaprasa izmeklētājai minētie dokumenti un viņai tie arī būtu uz viņas pieprasījuma

pamata uzreiz izsniegti.

Šāda VID nostāja acīmredzami arī nav pamatota, jo VID Lēmumā nemaz netiek ņemts vērā, ka izņemto Sabiedrības grāmatvedības dokumentu

atrašanos pie VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētājas regulē Kriminālprocesa likuma 235. un 239.pants.

Kriminālprocesa likuma 239.pants nosaka, ka dokumentus glabā līdz tiesas spriedums stājas spēkā vai beidzas termiņš, līdz kuram var pārsūdzēt

lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja vien nav konstatēts kāds no Kriminālprocesa likuma 235.panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem. Savukārt,

Kriminālprocesa likuma 235.panta otrā daļa nosaka, ka dokumentus, kuri iegūti izmeklēšanas darbību gaitā, pret parakstu atdod to īpašniekam vai

likumīgajam valdītājam, izdarot par to atzīmi lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā, ja pastāv viens no šādiem apstākļiem:

1. turpmākajā procesā konstatēts, ka attiecīgajām lietām un dokumentiem nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā;

2. ar attiecīgajām lietām un dokumentiem veiktas nepieciešamās izmeklēšanas darbības un to atdošana īpašniekam vai likumīgajam valdītājam

nekaitē turpmākajam kriminālprocesam.

Ievērojot minēto Kriminālprocesa likuma regulējumu, secināms, ja reiz Sabiedrībai grāmatvedības dokumentu kopijas tika izsniegtas tikai

2015.gada 9.oktobrī, tātad līdz tam izmeklētājas ieskatā Kriminālprocesa likuma 235.panta otrajā daļā minētie apstākļi nepastāvēja. Savukārt,

dokumentu pieprasīšanu kā pamatu izņemto dokumentu kopiju izsniegšanai Kriminālprocesa likums vispār neparedz.

Par acīmredzamu neobjektīvu pieeju no VID puses liecina fakts, ka viņa 2015.gada 9.oktobrī ierodoties uz administratīvā pārkāpuma

protokola sastādīšanu informēja VID, ka viņa tajā pašā dienā, 2015.gada 9.oktobrī, beidzot ir saņēmusi Sabiedrības grāmatvedības dokumentu

kopijas no izmeklētājas, lai beidzot viņa varētu sastādīt gada pārskatu. Neskatoties uz to, VID 2015.gada 9.oktobrī sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu par to, ka viņa tomēr visu šo laiku līdz 2015.gada 9.oktobrim ir apzināti izvairījusies no gada pārskata iesniegšanas.

Vēl vairāk, VID 2015.gada 4.decembrī izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, bija zināms, ka viņa 2015.gada 9.oktobrī, saņemot

beidzot grāmatvedības dokumentus, ir nekavējoties rīkojusies un 2015.gada 13.novembrī ir iesniegusi Sabiedrības gada pārskatu par 2014.gadu.

Acīmredzami ignorējot šos apstākļus, VID pieņemot gan 2015.gada 4.decembra sākotnējo lēmumu, gan VID Lēmumu, ir nepamatoti

konstatējusi, ka viņa tomēr ir apzināti izvairījusies no gada pārskata iesniegšanas.

Neņemot vērā šos apstākļus, kas neatkarīgi no Sabiedrības gribas padarīja neiespējamu sagatavot un iesniegt gada pārskatu par

2014.gadu, absurds ir VID Lēmumā norādītais, ka sabiedrības ieguvums no piemērotā administratīvā soda ir vērtējams augstāk nekā viņas kā

privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ierobežojums.

Administratīvais sods ir atbildības līdzeklis, lai audzinātu likuma ievērošanas garā, kā arī lai tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu

jaunus pārkāpumus (Latvijas APK 22.pants). Taču šajā gadījumā, viņu nav par ko audzināt, jo likuma ievērošana un jauna pārkāpuma izdarīšana

ir atkarīga tikai un vienīgi no pašas VID rīcības - savlaicīgas dokumentu izsniegšanas gada pārskata sagatavošanai. Līdz ar to nav nekāda

ieguvuma ne viņai, ne sabiedrībai tieši pašas VID prettiesiskās rīcības dēļ. Līdz ar to jebkāds privātpersonas tiesību un tiesisko interešu

ierobežojums (administratīvā soda veidā) šajā gadījumā nav attaisnojams.

Latvijas APK 14.pants nosaka, ka amatpersonas ir saucamas pie administratīvās atbildības par administratīvajiem pārkāpumiem,

kas saistīti ar tādu pastāvošo noteikumu neievērošanu, kuru izpildes nodrošināšana ietilpst viņu dienesta pienākumos.

Taču VID Lēmumā vispār nav pārbaudīts un noskaidrots, vai minēto noteikumu izpildes nodrošināšana ietilpa viņas pienākumos, ņemot

vērā, ka Sabiedrībai bija vēl viens valdes loceklis /pers. K/. VID bez jebkāda atbildības izvērtējuma ir sodījusi abus Sabiedrības valdes locekļus -

viņu un /pers. K/.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, uzskata, ka viņas gadījumā nav Latvijas APK 166. 6panta otrajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma

sastāva, viņa nav izvairījusies, kur nu vēl apzināti, no Sabiedrības gada pārskata par 2014.gadu iesniegšanas.

Ņemot vērā minētos apstākļus un pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta 1.punktu, 288. un 289.pantu, lūdz atcelt Lēmumu un izbeigt

administratīvā pārkāpuma lietu pret viņu.

Lēmumā norādīts, ka izskatot VID saņemto /pers. A/ sūdzību par VID NP /pers. B/ 2015.gada 4.decembra lēmumu Nr.F15-BE 040309 par

saukšanu pie administratīvās atbildības (turpmāk - Sākotnējais lēmums), konstatēja.

Ar Sākotnējo lēmumu /pers. A/ saukta pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 166.6panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu, piemērojot Sabiedrības valdes loceklei /pers. A/ administratīvo naudas sodu 140 EUR apmērā.

Nepiekrītot minētajam lēmumam, /pers. A/ iesniedza sūdzību VID ģenerāldirektoram, kurā norāda, ka jau pašā Sākotnējā lēmumā ir konstatēts, ka

pārkāpums ir novērsts, līdz ar to kritiski ir vērtējama atsauce uz Latvijas APK 13.pantu, jo VID nav izvērtējis, kādu nozīmīgu labumu gūs sabiedrība,

piemērojot sūdzības iesniedzējai nauda sodu 140 EUR apmērā.

/pers. A/ ieskatā, nav pamatota atsauce uz Latvijas APK 9.pantu, jo netika ņemti vērā sūdzības iesniedzējas paskaidrojumi. Norāda, ka VID

darbiniekiem bija zināms, ka administratīvais pārkāpums nav ne ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta (vainojama) bezdarbība, bet gan paša VID

faktiskās rīcības rezultātā radīti apstākļi, kas izslēdza iespēju likumā noteiktajā laikā iesniegt UGP. Paskaidro, ka uzņēmuma saimnieciskās darbības

apliecinoši pirmdokumenti (līgumi, rēķini, reģistri, u.c.) par 2014.gada janvāri - jūniju atradās pie VID Finanšu policijas pārvaldes un uz vairākkārtējiem

lūgumiem atgriezt uzņēmumam pirmdokumentus vai to kopijas, tika saņemts nepamatots atteikums, radot situāciju, lai komercsabiedrība un tās

amatpersonas pārkāptu likumu. Norāda, ka visu nepieciešamo pirmdokumentu kopijas VID Finanšu policijas pārvalde izsniedza 2015.gada 9.oktobrī,

tādējādi viena mēneša laikā tika sagatavots gada pārskats un ar zvērināta revidenta atzinumu tika iesniegts VID 2015.gada 13.novembrī.

Vienlaikus /pers. A/ uzskata, ka Latvijas APK 22.pants nav piemērojams attiecībā uz sūdzības iesniedzēju, bet gan uz VID darbiniekiem, kas ar

savu faktisko rīcību izveidoja situāciju, ka nodokļu maksātājam bez paša gribas ir jākļūst par likumpārkāpēju. Norādīts, ka pieņemot lēmumu netika

ņemts vērā apstāklis, ka konkrētais uzņēmums darbojās jau vairāk kā 20 gadus un līdz šim nav ne reizi kavējis UGP iesniegšanu.

Ņemot vērā norādītos argumentus, /pers. A/ lūdz atcelt Sākotnējo lēmumu.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, konstatēja, ka Sākotnējais lēmums ir pamatots un tādēļ atstājams negrozīts.

Kā izriet no lietas materiāliem, VID NP amatpersona konstatēja, ka Sabiedrība normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniegusi UGP par

2014.gadu, tādējādi pārkāpjot Gada pārskatu likuma 66.panta pirmo daļu. Līdz ar to Sabiedrība, izmantojot VID elektroniskās deklarēšana sistēmu

(turpmāk - EDS), 2015.gada 21.jūlijā tika nosūtīts brīdinājums par gada pārskata un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanu par

2014.gadu.

Atbildot uz minēto VID amatpersonas 2015.gada 21.jūlija brīdinājumu, Sabiedrība 2015.gada 5.augustā, izmantojot EDS, informēja nodokļu

administrāciju, norādot, ka pašlaik uzņēmumu pārbauda zvērināts revidents un tiklīdz tiks saņemts revidenta atzinums, gada pārskats tiks iesniegts

nekavējoties.

Vienlaikus no lietas materiāliem izriet, ka 2015.gada 10.augustā, izmantojot EDS, Sabiedrībai tika nosūtīts brīdinājums, lūdzot komercsabiedrību

līdz 2015.gada 24.augustam iesniegt UGP, izmantojot EDS, pretējā gadījumā attiecībā uz komercsabiedrības amatpersonu var tikt piemērota Latvijas

APK 166.6pantā paredzētā administratīvā atbildība. Tāpat komercsabiedrība tika informēta par Gada pārskatu likuma 68.pantu, atbilstoši kuram, ja

sabiedrības vadība nav iesniegusi dokumentus saskaņā ar šā likuma 66.panta pirmās, otrās un trešās daļas prasībām, VID amatpersona uzliek naudas

sodu likumā noteiktajā kārtībā.

Sabiedrība VID amatpersonas 2015.gada 10.augusta brīdinājumā noteiktajā termiņā gada pārskatu par 2014.gadu neiesniedza.

Ievērojot to, ka minētais brīdinājums tika atstāts bez ievērības un pieprasītie dokumenti norādītajā termiņā iesniegti netika, VID amatpersona

saskaņā ar Latvijas APK 238. 1pantu uzsāka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par izvairīšanos iesniegt gada pārskatus noteiktajos termiņos, par

kuru izdarīšanu atbildība paredzēta Latvijas APK 166.6panta otrajā daļā.

Līdz ar to uz Sabiedrības amatpersonas /pers. A/ (komercsabiedrības valdes locekle no 2010.gada 10.jūnija līdz 2015.gada 1.decembrim)

deklarētās dzīvesvietas adresi /adrese A/, Rīga, LV- 1082 tika nosūtīts VID NP /pers. B/ vadītājas p.i. /pers. N/ 2015.gada 21.septembra uzaicinājums

Nr.8.72.1/138180 par ierašanos VID NP. Minētajā uzaicinājumā Nr.8.72.1/138180 Sabiedrības valdes loceklei /pers. A/ tika lūgts iesniegt UGP par

2014.gadu un 2015.gada 9.oktobrī plkst. 10.30 ierasties VID NP /adrese/, lai sniegtu paskaidrojumus un piedalītos administratīvā pārkāpuma protokola

noformēšanā par 2014.gada UGP neiesniegšanu. Vienlaikus VID N P /pers. B/ vadītājas p.i. /pers. N/ 2015.gada 21.septembra uzaicinājumā

Nr.8.72.1/138180 Sabiedrības amatpersona tika informēta, ka neierašanās gadījumā, administratīvā pārkāpuma protokols tiks sastādīts bez pārkāpēja

klātbūtnes, atbilstoši Latvijas APK 248.1pantā noteiktajam.

Uz administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanu 2015.gada 9.oktobrī Sabiedrības valdes locekle /pers. A/ ieradās un sniedza rakstisku

paskaidrojumu par UGP par 2014.gadu savlaicīgas neiesniegšanas iemesliem, norādot to, ka 2014.gada 11.jūnijā VID Finanšu policijas pārvalde izņēma

Sabiedrības grāmatvedības dokumentus par periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 11.jūnijam, kas liedza iespēju sastādīt UGP par 2014.gadu.

Dokumentu kopijas komercsabiedrības valdes loceklei tika izsniegtas 2015.gada 9.oktobrī.

2015.gada 9.oktobrī saskaņā ar Latvijas APK 246.pantu par izdarīto administratīvo pārkāpumu tika noformēts administratīvā pārkāpuma

protokols Nr.BE 040309 par administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība ir paredzēta Latvijas APK 166. 6panta otrajā daļā. Vienlaikus minētajā

administratīvajā pārkāpuma protokolā norādīts, ka lēmuma pieņemšana par administratīvo pārkāpumu notiks 2015.gada 30.oktobrī plkst. 10.30, VID,

/adrese/.

2015.gada 9.oktobra administratīvā pārkāpuma protokola Nr.BE 040309 viens eksemplārs tika izsniegts Sabiedrības valdes loceklei /pers. A/

klātienē pret parakstu.

2015.gada 29.oktobrī VID tika saņemts komercsabiedrības valdes locekles iesniegums ar lūgumu pārcelt lēmuma par administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu pieņemšanu uz 2015.gada 13.novembri plkst.10./adrese/.

Ievērojot minēto, 2015.gada 30.oktobrī /pers. A/ elektroniski uz e-pasta adresi /elektroniskā pasta adrese/ tika nosūtīta VID SIND PINN

vadītāja p.i. /pers. N/ vēstule Nr.8.72.1/161989, ar kuru /pers. A/ tika informēta, ka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana un paskaidrojumu

sniegšana tiek pārcelta uz 2015.gada 13.novembri plkst.10./adrese/.

Savukārt 2015.gada 13.novembrī VID tika saņemts Sabiedrības valdes locekles /pers. A/ iesniegums ar lūgumu pārcelt lēmumu par administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu pieņemšanu uz 2015.gada 4.decembri plkst. 14./adrese/.

2015.gada 16.novembrī uz /pers. A/ deklarētās dzīvesvietas adresi /adrese A/ , Rīga, LV-1082 ierakstītā pasta sūtījumā tika nosūtīta VID SIND

PINN vadītājas p.i. /pers. N/ vēstule Nr.31.1- 8.72.1/4698, ar kuru /pers. A/ informēja, ka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana un

paskaidrojuma sniegšana tiek pārcelta uz 2015.gada 4.decembri plkst. 14.00, /adrese/.

No lietas materiāliem izriet, ka Sabiedrības valdes locekle /pers. A/ uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu neieradās. Tāpat no

administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem neizriet, ka /pers. A/ nodokļu administrācijā būtu iesniegusi lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Saskaņā ar Latvijas APK 271.panta ceturto daļu, lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi

paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Ja ir saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, institūcija (amatpersona), kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par

pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu.

Atbilstoši Latvijas APK 271.panta ceturtajai daļai un ievērojot to, ka par lietas izskatīšanu /pers. A/ tika paziņots likumā noteiktajā kārtībā, VID

SIND PINN vadītāja /pers. T/ 2015.gada 4.decembrī pieņēma lēmumu Nr.F15 - BE 040309 par saukšanu pie administratīvās atbildības, ar kuru

Sabiedrības valdes loceklei /pers. A/ par Latvijas APK 166. 6panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu piemērots administratīvais

naudas sods 140 EUR apmērā.

Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu

administrēšanā, ir tiesības pieprasīt no juridiskajām personām gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus

nepieciešamos dokumentus, izskatīt tos, noteikt valsts un pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) iemaksājamo VID administrējamo

nodokļu un nodevu apmērus, kā arī citu to valsts noteikto obligāto maksājumu apmērus, kuru iekasēšana piekrīt VID, noteikt soda naudas summas, kā

arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka nodokļu maksātājam pienākumu iesniegt nodokļu administrācijai šajā

likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas rakstiskā vai elektroniskā veidā nodokļu normatīvajos aktos

noteiktajos termiņos. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, nodokļu un informatīvās deklarācijas VID iesniedz

elektroniskā veidā. Nodokļu maksātāji, iesniedzot VID nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā, izmanto VID elektroniskās deklarēšanas

sistēmu.

Minēta likuma 32.2panta pirmā daļā noteic, ka nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā sniedz šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās

informatīvās deklarācijas vai pēc nodokļu administrācijas amatpersonas pieprasījuma papildu informāciju (saimnieciskās darbības ieņēmumus un

izdevumus apliecinošus dokumentus, grāmatvedības uzskaites dokumentus, kā arī citu informāciju, kas raksturo darbības, kuras ietekmēja vai varēja

ietekmēt nodokļu aprēķinu un nomaksu), kuru nesaņemot nav iespējama vai ir apgrūtināta konkrētā vai cita nodokļu maksātāja budžetā iemaksājamās

nodokļa summas vai pārmaksas summas noteikšana.

Atbilstoši likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 6.pantam VID ierēdņu pieņemtie lēmumi, izvirzītās prasības un dotie norādījumi šajā likumā

noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti jāizpilda visām VID kontrolei pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām.

Savukārt saskaņā ar Gada pārskatu likuma 66.panta pirmo daļu sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā

četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet sabiedrība, kuras darbības apjoms pārsniedz divus no šā likuma 24.panta otrajā daļā minētajiem

kritērijiem, un sabiedrība, kas ir koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada

beigām iesniedz VID gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir) norakstu kopā ar paskaidrojumu par to, kad gada pārskats apstiprināts.

Kapitālsabiedrības paskaidrojumu par to, kad gada pārskats apstiprināts, aizstāj ar akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par

gada pārskata apstiprināšanu. Šajā daļā minētos dokumentus sabiedrība iesniedz papīra formā vai elektroniski (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz

2016.gada 1.janvārim).

Ņemot vērā minētās tiesību normas un izvērtējot VID SIND PINN vadītājas /pers. T/ 2015.gada 4.decembra lēmumu Nr.F15-BE 040309 par

saukšanu pie administratīvās atbildības, secina, ka Sabiedrības valdes locekle /pers. A/ (valdes locekle no 2010.gada 10.jūnija līdz 2015.gada

1.decembrim) ir vainojama administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 166. 6otrajā daļā, jo viņa neatsaucās ne uz

VID amatpersonas 2015.gada 21.jūlija aicinājumu iesniegt UGP par 2014.gadu, ne arī uz VID amatpersonas 2015.gada 10.augusta brīdinājumu līdz

2015.gada 24.augustam iesniegt gada pārskatu par 2014.gadu.

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem izriet, ka Sabiedrības UGP par 2014.gadu VID tika iesniegts 2015.gada 13.novembrī, tādējādi

novēršot izdarīto pārkāpumu.

Vienlaikus VID SIND PINN vadītājas /pers. T/ 2015.gada 4.decembra lēmumā Nr.F15-BE 040309 pamatoti konstatēts, ka laikā, kad tika

uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā, tas ir, 2015.gada 18.septembrī /pers. A/ Sabiedrības valdes locekles pienākumus (no 2010.gada

10.jūnija līdz 2015.gada 1.decembrim) vēl pildīja.

Ievērojot minēto un to, ka minētās komercsabiedrības amatpersonai /pers. A/ (kopā ar otru Sabiedrības amatpersonu) bija likumisks pienākums

iesniegt VID gada pārskatu par 2014.gadu un to ne normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, ne nodokļu administrācijas brīdinājumā norādītajā termiņā

(līdz 2015.gada 24.augustam) neizdarīja, VID N P /pers. B/ amatpersona pamatoti konstatēja administratīvo pārkāpumu, kas izpaudās kā

komercsabiedrības valdes locekles /pers. A/ izvairīšanās iesniegt Sabiedrības 2014.gada pārskatu, kā rezultātā tika izdarīts administratīvais pārkāpums,

par kuru atbildība ir paredzēta Latvijas APK 166.6panta otrajā daļā.

N o Latvijas APK 166. 6panta otrās daļas izriet, ka likumdevējs par izvairīšanos iesniegt Latvijas APK 166. 6panta pirmajā daļā norādītos

dokumentus, tajā skaitā, gada pārskatus, ir noteicis naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit EUR,

atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tās.

Atbilstoši Latvijas APK 14. 1panta nosacījumiem juridiskās personas par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas tikai īpaši

paredzētos gadījumos. No šīs tiesību normas izriet, ka juridisku personu var saukt pie administratīvās atbildības tikai tādā gadījumā, ja tas paredzēts

Latvijas APK attiecīgā administratīvā pārkāpuma sastāvā.

Latvijas APK 166.6panta otrajā daļā kā administratīvā pārkāpuma subjekts nav minēta juridiskā persona, tādējādi secina, ka konkrētajā gadījumā

Gada pārskatu likuma 66.panta pirmās daļas nosacījumu izpildes nodrošināšana ietilpst Sabiedrības valdes locekļu, tajā skaitā, /pers. A/ pienākumos.

Latvijas APK 22.pants paredz, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiem piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus

pārkāpumus.

Atbilstoši Latvijas APK 32.panta nosacījumiem sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem un, uzliekot sodu, ņem vērā

izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma lietā ir konstatējami atbildību mīkstinoši apstākļi atbilstoši Latvijas APK 33.panta 2.punkta

nosacījumiem, jo Sabiedrības gada pārskats par 2014.gadu tika iesniegts VID 2015.gada 13.novembrī. Vienlaikus lietā nav konstatēti atbildību

pastiprinoši apstākļi atbilstoši Latvijas APK 34.panta nosacījumiem.

Ievērojot minēto un šajā lēmumā konstatēto, ņemot vērā /pers. A/ izdarītā pārkāpuma raksturu un būtību, apstākli, ka lietā ir konstatējams atbildību

mīkstinošs apstāklis, UGP par 2014.gadu tika iesniegts, uzskata, ka konkrētajā gadījumā piemērojot naudas sodu 140 EUR apmērā par izdarīto

administratīvo pārkāpumu var sasniegt Latvijas APK 22.pantā noteikto administratīvā soda mērķi - audzināt pārkāpēju - /pers. A/ likumu ievērošanas

garā un atturēt no jaunu pārkāpumu izdarīšanas. Tāpat uzskata, ka labums, ko sabiedrība iegūs ar ierobežojumiem, kas izriet no minētā administratīvā

naudas soda, ir lielāks nekā /pers. A/ tiesību vai tiesisko interešu aizskārums.

Vienlaikus, izvērtējot piemērotā administratīvā naudas soda samērīgumu, norādāms, ka /pers. A/ piemērotais administratīvais naudas sods 140

EUR apmērā ir minimālā Latvijas APK 166.6panta otrajā daļā paredzētā soda sankcija. Līdz ar to papildus izvērtējumu piemērotā administratīvā naudas

soda samērīgumam nav nepieciešams sniegt, ievērojot, ka to jau ir veicis likumdevējs paredzot šādu naudas soda apmēru par konkrēto administratīvo

pārkāpumu. Līdz ar to /pers. A/ sūdzībā norādītais arguments, ka VID nav izvērtējis, kādu nozīmīgu labumu gūs sabiedrība, piemērojot sūdzības

iesniedzējai nauda sodu 140 EUR apmērā ir noraidāms kā nepamatots.

Attiecībā uz izskatāmajā sūdzībā papildus norādītajiem argumentiem, VID paskaidro.

/pers. A/ sūdzībā VID ģenerāldirektoram norāda, ka UGP par 2014.gadu nebija iespējams iesniegt VID, ievērojot to, ka komercsabiedrības

pirmdokumentus par laika periodu no 2014.gada janvāra līdz jūnijam bija izņēmusi VID Finanšu policijas pārvalde un pēc vairākkārtējiem lūgumiem tos

atgriezt vai izsniegt to kopijas, tikai 2015.gada 9.oktobrī komercsabiedrības valdes locekles /pers. A/ lūgums ir ticis apmierināts.

Attiecībā uz norādīto argumentu, VID paskaidro, ka atbilstoši administratīvā pārkāpuma lietā esošajai informācijai Sabiedrības grāmatvedības

dokumenti par periodu no 2013.gada janvāra līdz 2014.gada jūnijam tika izņemti 2014.gada 11.jūnijā kriminālprocesa Nr.15830007314 ietvaros,

savukārt grāmatvedības dokumentu kopijas Sabiedrībai tika izsniegtas 2015.gada 9.oktobrī. Turklāt lietā nav konstatējama informācija, ka /pers. A/ būtu

lūgusi izsniegt Sabiedrības grāmatvedības dokumentus vai to kopijas pirms 2015.gada 9.oktobra, kad dokumentu kopijas tika izsniegtas. /pers. A/

apgalvojums neapstiprinās ne ar vienu no administratīvajā pārkāpuma lietā konstatējamiem pierādījumiem. Turklāt arī pati sūdzības iesniedzēja sūdzībai

VID ģenerāldirektorei nav pievienojusi apstiprinājumu savu apgalvojumu patiesumam. Līdz ar to /pers. A/ norāde par vairākkārtīgiem lūgumiem izsniegt

Sabiedrības dokumentu kopijas ir noraidāms kā nepamatots.

Turklāt /pers. A/ argumentam, ka komercsabiedrība darbojās jau vairāk kā 20 gadus un līdz šim nav ne reizi kavējis UGP iesniegšanu, nav

izšķirošas nozīmes konkrētajā lietā, jo tas, ka komercsabiedrībai, iespējams, iepriekš nav konstatēti pārkāpumi, nav uzskatāms par īpašu apstākli, kas

padara izdarīto pārkāpumu par nebijušu, vēl jo vairāk tādēļ, ka atturēšanās izdarīt tiesību pārkāpumu nav uzskatāma par izņēmumu, bet gan par rīcību,

kura tiek sagaidīta no visiem nodokļu maksātājiem.

Ievērojot minēto, /pers. A/ sūdzībā norādītie argumenti ir nepamatoti un noraidāmi. Sūdzības iesniedzēja pamatoti ir saukta pie administratīvās

atbildības par pārkāpumu, par kura izdarīšanu ir paredzēta atbildība saskaņā ar Latvijas APK 166. 6panta otro daļu. Līdz ar to konkrētajā gadījumā nav

pamata grozīt vai atcelt Sākotnējo lēmumu par saukšanu pie administratīvās atbildības.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas 7.punktu un Latvijas APK 287.panta pirmās daļas

1.punktu, nolēma atstāt negrozītu Sākotnējo lēmumu par saukšanu pie administratīvās atbildības, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

M o t īv u da ļa

Izvērtējot lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir noraidāma.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā

panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;

elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Administratīvā pārkāpuma protokols /pers. A/ sastādīts un administratīvais sods /pers. A/ uzlikts par Latvijas APK 166.6panta otrajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, norādot, ka ir pārkāpta likuma „Gada pārskatu likums” 66.panta pirmā daļa, likuma par „Par nodokļiem

un nodevām” 15.panta pirmās daļas 3. un 5.punkts, un 32.2 panta pirmā daļa.

Latvijas APK 166. 6pantu pirmajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu

neievērošanu, gada pārskatu neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām.

Minētā panta otrā daļa nosaka par izvairīšanos iesniegt šā panta pirmajā daļā norādītos dokumentus uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes

loceklim no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā

(redakcijā, kas spēkā līdz 2016.gada 22.martam).

Likuma “Gada pārskatu likums” 66.panta pirmā daļa (spēkā līdz 2015.gada 31.decembrim) nosaka, ka sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada

pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet sabiedrība, kuras darbības apjoms pārsniedz divus no šā likuma

24.panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, un sabiedrība, kas ir koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā

septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz VID gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir) norakstu kopā ar paskaidrojumu par

to, kad gada pārskats apstiprināts. Kapitālsabiedrības paskaidrojumu par to, kad gada pārskats apstiprināts, aizstāj ar akcionāru vai dalībnieku sapulces

protokola izrakstu ar lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu. Šajā daļā minētos dokumentus sabiedrība iesniedz papīra formā vai elektroniski.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 3. un 5.punkts nosaka, ka nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi:

iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un

informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Nodokļu maksātāji, iesniedzot VID nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas

elektroniska dokumenta veidā, izmanto VID EDS. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā VID EDS tiek identificētas personas, kas iesniedz

elektroniskos dokumentus;

ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij

un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu

pieprasītos dokumentus.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.2panta pirmā daļa nosaka, ka nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā sniedz šajā likumā vai konkrēto

nodokļu likumos paredzētās informatīvās deklarācijas vai pēc nodokļu administrācijas amatpersonas pieprasījuma papildu informāciju (saimnieciskās

darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus, grāmatvedības uzskaites dokumentus, kā arī citu informāciju, kas raksturo darbības, kuras

ietekmēja vai varēja ietekmēt nodokļu aprēķinu un nomaksu), kuru nesaņemot nav iespējama vai ir apgrūtināta konkrētā vai cita nodokļu maksātāja

budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai pārmaksas summas noteikšana.

Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa pievienojas Lēmumā ietvertajai motivācijai un uzskata, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.

Tiesa konstatē, ka /pers. A/ nenoliedz, ka kā Sabiedrības valdes locekle normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniegusi UGP par 2014.gadu,

bet uzskata, ka Lēmumā nepamatoti konstatēts, ka viņa apzināti izvairījusies no gada pārskata iesniegšanas, jo UGP par 2014.gadu neiesniedza

savlaicīgi, tā kā grāmatvedības dokumenti par periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 11.jūnijam nebija viņas rīcībā, bet gan atradās VID

Finanšu policijas pārvaldē, kur to kopijas saņēma tikai 2015.gada 9.oktobrī.

Vērtējot sūdzībā norādītos argumentus, ka tiesa secina, ka /pers. A/ kā Sabiedrības valdes locekle, nav iesniegusi UGP par 2014.gadu, ne

normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, ne arī saņemot 2015.gada 10.augusta VID brīdinājumu, kurā lūgts iesniegt UGP līdz 2015.gada 24.augustam,

norādītajā termiņā.

Sūdzībā /pers. A/ norāda, ka 2014.gada 11.jūnija līdz pat 2015.gada 9.oktobrim Sabiedrības grāmatvedības dokumenti par periodu no 2014.gada

1.janvāra līdz 2014.gada 11.jūnijam nebija viņas rīcībā, bet gan atradās VID Finanšu policijas pārvaldē, bet minētie dokumenti bija nepieciešami UGP

sastādīšanai un attiecīgi iesniegšanai VID.

Vērtējot sūdzībā norādīto, tiesa uzskata, ka Sabiedrības valdes loceklei, zinot, ka normatīvajos aktos noteiktā termiņā ir jāiesniedz UGP, bija

savlaicīgi jāvēršas VID Finanšu policijas pārvaldē, norādot minētos apstākļus, lūdzot vai nu atgriezt grāmatvedības dokumentus, vai izsniegt to kopijas, ja

minētie dokumenti joprojām bija nepieciešami VID Finanšu policijas pārvaldei veicot izmeklēšanu kriminālprocesā. Sūdzībā /pers. A/ norāda, ka

grāmatvedības dokumentus kopijas VID Finanšu policijas pārvaldē viņai izsniedza tikai 2016.gada 9.oktobrī. Vērtējot minēto, tiesa secina, ka lietas

materiālos nav nekādu ziņu un arī /pers. A/ sūdzībai nav pievienoti nekādi pierādījumi, kas apliecinātu, ka /pers. A/ būtu lūgusi izsniegt Sabiedrības

grāmatvedības dokumentus vai to kopijas savlaicīgi, pirms 2015.gada 9.oktobra un, ka VID Finanšu policijas pārvaldē tie /pers. A/ nebūtu savlaicīgi

izsniegti, kas varētu attaisot UGP neiesniegšanu VID termiņā. Līdz ar ko minētais /pers. A/ apgalvojums netiek apstiprinās ne ar kādiem pierādījumiem,

kā arī tādus /pers. A/ nav pievienojusi ne sūdzībai, kas adresēta VID par Sākotnējo lēmumu, ne tiesai. Ņemot vērā minēto, tiesa pievienojas Lēmumā

konstatētajam, ka /pers. A/ norāde par vairākkārtīgiem lūgumiem izsniegt Sabiedrības dokumentu kopijas ir noraidāma kā nepamatota.

Vērtējot sūdzības iesniedzējas argumentu, ka VID Lēmumā nav pārbaudīts un noskaidrots, vai minēto noteikumu izpildes nodrošināšana ietilpa

viņas pienākumos, ņemot vērā, ka Sabiedrībai bija vēl viens valdes loceklis /pers. K/ un VID bez jebkāda atbildības izvērtējuma ir sodījusi abus

Sabiedrības valdes locekļus, tiesa secina, ka Komerclikuma 169.panta pirmā daļa nosaka, ka valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā

krietnam un rūpīgam saimniekam. Komerclikuma 169.panta otrā daļa nosaka, ka valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie

nodarījuši sabiedrībai. Līdz ar ko, atbildība par normatīvajos aktos paredzēto prasību neizpildīšanu, Sabiedrības valdes locekļiem ir jāuzņemas solidāri.

Vērtējot lietā esošos materiālus, tiesa uzskata, ka lietas materiālos ir pietiekami pierādījumu, kas apliecina, ka /pers. A/ darbībās ir saskatāms

Latvijas APK 166. 6panta otrajā daļā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs. Administratīvais sods /pers. A/ ir noteikts minimālā apmērā, kāds

paredzēts valdes loceklim Latvijas APK 166. 6panta otrajā daļā noteiktajā sankcijā. Līdz ar ko administratīvais sods ir piemērots pamatoti, ir

pārkāpumam atbilstošs, samērīgs un atbilst Latvijas APK 22.pantā noteiktajam, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai

personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs,

kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka Lēmums, ar kuru /pers. A/ saukta pie administratīvās atbildības ir likumīgs un pamatots un tā atcelšanai nav

iemeslu.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.6panta otro daļu, 243.-244., 288., 289.6, 289.12, 289.13

pantu tiesa

no s pri e da

noraidīt /pers. A/ sūdzību un atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 29.janvāra lēmumu Nr.22.11-1/713.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 14.jūnijā.

Tiesnese I.Millere