Court dismissed defendant's counterclaim for restoration of windows and damages while ordering payment of management fees.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court dismissed the defendant's counterclaim for damages and the obligation to restore historical windows, finding the plaintiff's claim for management fees valid. The defendant argued that illegal construction prevented basement use and that the plaintiff issued invoices for non-existent services. The court ruled that the defendant was liable for the period in question and ordered payment of the debt plus interest, while rejecting the counterclaim as unsupported by evidence.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 432., 433., 434. panti: The court may dismiss a counterclaim for specific performance or damages if the plaintiff's primary claim is upheld, provided the counterclaim lacks sufficient factual basis.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C68476719
Arhīva Nr.CA-1313/6, 2022.g.
ECLI:LV:RAT:2022:0929.C68476719.18.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2022.gada 29.septembrī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese referente Dz.Zvaigznekalna-Žagare,
tiesnesis A.Dundurs,
tiesnese S.Krūmiņa,
izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Brīvības bulvārī 34, civillietu biedrības “/nosaukums/” prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu un /pers. D/
pretprasībā par zaudējumu piedziņu un pienākumu uzlikšanu, sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada
3.marta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2019.gada 11.oktobrī, ar papildinājumiem 2020.gada 10.jūnijā un 20.novembrī, biedrība “/nosaukums/” Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā cēla
prasību pret /pers. D/ par parāda piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1402.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu, 10.panta pirmo,
otro, trešo un ceturto daļu un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta pirmo un otro daļu un 7.pantu, lūdza piedzīt no atbildētāja parādu 19 993,19
EUR par laiku no 2018.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 1.novembrim un tiesas izdevumus, noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 %
par laiku līdz sprieduma izpildei.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja saskaņā ar Rīgas domes 2013.gada 14.februāra rīkojumu Nr.54-r ir dzīvojamās mājas /adrese/,
pārvaldniece, kur atbildētājam pieder divi nekustamie īpašumi – mākslinieka darbnīca Nr./numurs/ ar kadastra Nr./numurs A/un mākslinieka darbnīca
Nr./numurs/ ar kadastra Nr./numurs B/.
Atbildētājam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu no 2018.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 1.novembrim izveidojies parāds 19
993,19 EUR.
[2] 2020.gada 6.februārī /pers. D/ tiesā iesniedza paskaidrojumu par prasību, to neatzīst, šādu apsvērumu dēļ.
[2.1] 2016.gadā atbildētājs iegādājās nekustamo īpašumu /adrese/ Rīgā un 2016.gada 3.martā pieaicināto personu, t.sk., apsaimniekotāja,
klātbūtnē sastādīta fotofiksācija, ka iegādātās pagrabstāva telpas to stāvoklī nav izmantojamas ne dzīvošanai, ne saimnieciskās darbības veikšanai, tomēr
prasītāja piestāda rēķinus.
Biedrība ir veikusi nelikumīgu celtniecību, lai atbildētājam piederošās telpas nevarētu izmantot.
[3] 2020.gada 19.jūnijā, ar grozījumiem 2021.gada 23.septembrī un 2022.gada 2.februārī, /pers. D/ tiesā cēla pretprasību par zaudējumu piedziņu
un pienākumu uzlikšanu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1770.-1779.pantu, lūdz piedzīt no biedrības “/nosaukums/” zaudējumus 89 107,20 EUR;
uzlikt biedrībai par pienākumu:
atjaunot mājas /adrese/ pagrabstāva vēsturiskos logus, kurus tā nomainījusi uz apkrāsotiem finieriem par saviem līdzekļiem ēkas fasādē uz
/nosaukums/ ielas pusi, saskaņojot projektu ar telpu īpašnieku un Rīgas pilsētas būvvaldē gada laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā;
nekavējoties pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā veikt:
- pagrabstāva pārseguma atjaunošana un nostiprināšana;
- pagrabstāva sienu un pamatu nostiprināšana un atjaunošana, demontēto sienu un izkalto caurumu aizmūrēšana un atjaunošana;
- nesošo pagrabstāva arku nostiprināšana, lai novērstu ēkas nesošo konstrukciju tālākas deformācijas;
- pagrabstāvā jāveic koplietošanas inženierkomunikāciju (siltumtrases, ūdensvada un kanalizācijas un ventilācijas) pārbūve un atjaunošana;
- jānovērš gruntsūdens baseins adresēs /adrese /;
- jāveic inženiertīklu izpilddokumentācijas sakārtošana;
- jāveic demontētās sienas atjaunošana adresē /adrese /;
- jāizstrādā projekts pamatu pastiprināšanai un jāizbūvē vertikālā un horizontālā hidroizolācija sienām un grīdai;
- veikt pamatu plātnes atjaunošanu, nostiprināt pamatus, lai tie neturpinātu sēsties. Saudzīgi demontēt 20T ielieto betona kluci. Veikt pamatu un
pamatu plātnes hidroizolāciju.
[3.1] Pretprasībā norādīts, ka pēc īpašuma /adrese/ Rīgā iegādes atbildētājs biedrības pārstāvjiem nosūtījis paziņojumu par jebkādu darbu
pārtraukšanu viņam piederošajās telpās bez saskaņošanas.
Biedrība caur atbildētājam piederošajām telpām ir savilkusi jaunas ūdensvada un kanalizācijas caurules vairāku simtu metru garumā pa jaunām
trasēm, kas savilktas plecu augstumā, arī priekšā durvīm, neievērojot būvniecības normas. Atbildētājam piederošās telpas tā rezultātā vairs nav
caurstaigājamas un tiek izmantotas vienīgi biedrības mērķiem — mājas kopējām inženierkomunikācijām.
Veicot mājas fasādes darbus, biedrība atbildētājam piederošajām telpām logus aiztaisījusi ar apkrāsotu finieri, liedzot telpām gaismu un noslēdzot
ventilāciju.
2019.gadā biedrība aizmūrēja durvis no atbildētājam piederošajām telpām uz koplietošanas telpām, pa kurām pirms tam varēja iekļūt atbildētāja
īpašumā. Telpās pa logu iebērti būvgruži, caurules savilktas krustām- šķērsām, ieliets betona “klucis”, kas samazina telpu platību, tās nav iespējams
izmantot pat ne kā pagrabu vai noliktavu.
Atbildētājs izstrādāja un iesniedza būvvaldē saskaņošanai būvprojektu par pagrabstāva sakārtošanu un remontu (būvatļauja Nr.BV-17-837-
abv/C), taču projektu mājas kopīpašnieki nesaskaņo, un biedrība par to nesniedz paskaidrojumus.
[3.2] Biedrības bezdarbības rezultātā, pienācīgi neapsaimniekojot māju /adrese/ Rīgā, atbildētājam nodarīti zaudējumi atrautās peļņas veidā, jo
2016.gada 1.jūlijā viņš noslēdza līgumu par telpu iznomāšanu ar SIA “Jēkaba Grāls Brālība”, kura vēlējās iekārtot telpās vīna restorānu, par to paziņojot
biedrībai. Tā kā biedrība telpas neuztur kārtībā, nomnieks nevar ievākties, sākt komercdarbību un maksāt nomas maksu, kamēr netiks novāktas
nelikumīgi izbūvētās inženierkomunikācijas. Nomas maksa noteikta 3 EUR/m2, no 2016.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 1.jūlijam (48 mēneši) nesaņemtā
nomas maksa par 618,8 m2 telpām ir 89 107,20 EUR.
[4] 2020.gada 6.augustā prasītāja par pretprasību iesniedza paskaidrojumus, to neatzīst, jo visus lēmumus par ēkas remontdarbu veikšanu pieņem
ēkas kopīpašnieki, nevis biedrība. Nekādus nelikumīgus remonta darbus prasītāja nav veikusi, ēkas fasādes renovācija veikta atbilstoši projektam.
[5] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 3.marta spriedumu prasība apmierināta, no /pers. D/ par labu biedrībai “/nosaukums/” piedzīts
parāds par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un pārvaldīšanu par laiku no 2018.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 1.novembrim 19 993,19 EUR, tiesas
izdevumi 941,59 EUR, kopā 20 934,78 EUR; prasītājai noteiktas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no
piespriestās, bet nesamaksātās parāda summas; pretprasība pilnībā noraidīta. Spriedumā norādīti šādi argumenti.
[5.1] /pers. D/ pieder mākslinieku darbnīcas Nr./numurs/ un Nr./numurs/ /adrese / un /adrese/, kas atrodas mājas pagrabstāvā.
Īpašumu /adrese/ no 2013.gada 1.maija apsaimnieko biedrība “/nosaukums/”.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikts īpašnieku pienākums segt mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā.
Prasītāja sniedz mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, bet atbildētājs neapmaksā rēķinus, nepildot likumā noteiktos īpašnieka
pienākumus, nepamatoti aizbildinoties, ka nesaņem pakalpojumus un prasītāja nevēlas veikt pagraba telpu remontu.
[5.2] Nav ticams atbildētāja apgalvotais, ka, iegādājoties īpašumu 2016.gada martā, viņš to apskatījis un pārliecinājies par tehnisko stāvokli un
apgrūtinājumiem - nav bijis inženierkomunikāciju, tās pēkšņi iebūvētas laikā, kamēr veikts pirkuma līgums, jo no zemesgrāmatas apliecības redzams, ka
III daļas 1.1.iedaļā 2005.gada 4.aprīlī ierakstīta atzīme: dzīvokļa īpašuma kopējā lietošana aprobežota ar inženiertehniskajām komunikācijām.
[5.3] Prasītāja veica nekustamā īpašuma /adrese/ apsaimniekošanu un sniedza pārvaldīšanas pakalpojumus, par kuriem atbildētājam ir pienākums
maksāt. Atbildētājam atbilstoši viņa īpašumā esošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram jāsedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata
noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai. Īpašnieka pienākums piedalīties mājas pārvaldīšanā,
norēķināties par apsaimniekošanas maksu noteikts ar likumu un atbilstoši Civillikuma 1402.pantam nodibina saistību tiesību.
[5.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītāja ir tiesīga par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no
nesamaksātās parāda summas.
[5.5] Pretprasība piedzīt no biedrības zaudējumus 89 107,20 EUR nav pamatota. Ievērojot Civillikuma 1770., 1771., 1772., 1775., 1779.pantu
un doktrīnu, zaudējumu atlīdzības pienākums rodas, ja konstatē trīs priekšnoteikumus: tiesību aizskārēja neattaisnojamu darbību, kas attiecīgos gadījumos
ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa, zaudējumu esamību un cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un neatļauto darbību. (sk. K.Torgāns.
Saistību tiesības. II daļa. Rīga, 2008., 209.lpp.).
Pretprasībā norādīts, ka 2016.gada 1.jūlijā īpašums iznomāts SIA “Jēkaba Grāls Brālība”, kurā līguma parakstīšanas brīdī atbildētājs bija vienīgais
dalībnieks. Zaudējumos, ja tādi atbildētājam ir cēlušies, vainojams pats /pers. D/, noslēdzot nomas līgumu ar mērķi radīt šķietamus zaudējumus.
Civillikuma 1776.pants noteic, ka cietušais nevar prasīt atlīdzību, ja viņš pats varējis zaudējumu novērst.
Nomas līguma 1.4.punktā norādīts, ka nomnieks ir iepazinies ar telpu tehnisko stāvokli, tās atbilst nomnieka vajadzībām; 7.2.punktā iznomātājs
garantē, ka telpu stāvoklis pieļauj to iznomāšanu, par ko nevar vainot prasītāju.
[5.6] Nepamatots ir pretprasījums uzlikt biedrībai pienākumu atjaunot mājas /adrese / pagrabstāva vēsturiskos logus un veikt citas darbības, kuru
nepieciešamība norādīta būvinženieru un būvekspertu sastādītajos apsekošanas aktos.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta otro daļu dzīvokļa īpašums sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgās kopīpašuma domājamās daļas,
bet 4.panta pirmās daļas 1.punkts noteic kopīpašuma sastāvu. Jebkurai būvniecības darbībai, kas skar kopīpašumā esošo daļu, nepieciešams dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmums, ja “par” balsojuši īpašnieki, kas pārstāv vairāk kā pusi no mājā esošo īpašumu skaita.
/pers. D/ iegādājās nekustamo īpašumu par salīdzinoši zemu cenu ar tajā iebūvēto inženierkomunikāciju tīklu un to veiktu pārbūvi, ar pagrabstāvā
jau ielietu betona bluķi, zinot īpašuma faktisko stāvokli. Inženierkomunikācijas, kas nodrošina ēku ar siltumu, ūdeni, kanalizāciju mājā atradās ilgstoši
pirms pārvaldnieka darbības uzsākšanas. Pagrabstāvā ir veikti kanalizācijas, ūdensvada un siltumtrases pārbūves un nomaiņas darbi, tātad pārbūvētās
komunikācijas tur jau atradās pirms nomaiņas.
Uz kopīpašumā esošo daļu attiecas Civillikuma 1067.-1072.pants, ka lietas uzturēšanas izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.
Dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāvienojas par likumā noteiktu darbību kopīpašuma uzturēšanā veikšanu, nepieciešamības gadījumā lemjot par likumā
paredzētu turpmāku rīcību, ja esošais pārvaldnieks nepilda savus pienākumus. Nevar uzdot biedrībai darbības, par kuru veikšanu un finansēšanu ir tiesīga
lemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Atbildētājam kā vienam no kopīpašniekiem ir tiesības celt prasību pret
dzīvokļu īpašnieku kopību, lai tā nodrošinātu apsaimniekotājam finansējumu mājas inženierkomunikāciju remontam.
[5.7] Tiesa nevērtē citus prasībā, pretprasībā un paskaidrojumos ietvertos argumentus, jo tiem nav būtiskas nozīmes lietā.
[5.8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja prasītājas labā piedzīta valsts nodeva 932,13 EUR un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 9,46 EUR, kopā 941,59 EUR.
[6] /pers. D/ iesniedza apelācijas sūdzību, spriedumu pārsūdzot pilnībā, lūdz prasību noraidīt; apmierināt pretprasību; piedzīt no prasītājas
tiesāšanās izdevumus, norādot šādus apsvērumus.
[6.1] Nepiekrīt, ka viņam kā dzīvokļa īpašniekam ir ar likumu uzlikts pienākums norēķināties par apsaimniekošanas maksu. Augstākās tiesas
spriedumā lietā Nr.SKC-8/2016 atzīts, ka gadījumā, ja dzīvokļa īpašniekam liegta iespēja īpašumu lietot no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, tiesai
primāri jānoskaidro, vai un kādus prasītājas sniegtos pakalpojumus atbildētājs ir saņēmis.
Prasītājas kā apsaimniekotāja pakalpojumus viņš nesaņem, bet tikai neērtības, kad nekvalitatīvo komunikāciju dēļ namā notiek avārijas un
prasītājas darbinieki vēlas iekļūt viņa īpašumā esošajās pagrabstāva telpās to novēršanai. Ignorējot Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu par
pierādījumu novērtēšanu, tiesa neizvērtēja, vai apsaimniekotājs atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normām
apsaimniekoja namu /adrese/ Rīgā, t.sk., tieši atbildētājam piederošās telpas. Prasītāja neiesniedza pierādījumus, ka ir izsniegusi rēķinus.
[6.2] Lietā iesniegti būvniecības speciālistu atzinumi, aktuālākie ir SIA “LBS Konsultants” un būvinženiera /pers. J/ 2021.gada atzinumi par nama
pamatu un būvkonstrukciju kritisko, pat avārijas stāvokli, ka inženierkomunikācijas izvietotas tādā veidā, ka liedz izmantot telpas jebkādiem
saimnieciskiem nolūkiem, jo caurules savilktas plecu augstumā.
Prasītāja ir aizliegusi atbildētājam jebkādā veidā aiztikt mājas kopīpašuma elementus un telpās savilktās inženierkomunikācijas. Prasītāja
inženierkomunikācijas savilka viņa īpašumā, neprasot saskaņojumu ar īpašnieku, tāpēc nav iespējams izpildīt Kultūras mantojuma pārvaldes un Būvvaldes
noteiktos termiņus nelikumīgās celtniecības novēršanai. Inženierkomunikācijas bojā nesošās konstrukcijas, tāpēc noteikts viņam piederošo telpu
lietošanas aizliegums. Tā kā pagrabstāvā esošās konstrukcijas un komunikācijas ir kopīpašuma daļa, prasītājai kā apsaimniekotājam ir pienākums uzturēt
tās kārtībā. Atbildētājs ir pierādījis, ka prasītāja nav veikusi viņam piederošā īpašuma apsaimniekošanu, kas liedz atbildētājam iespēju izmantot savu
īpašumu, un viņš nesaņem rēķinus, tāpēc prasība ir apmierināta nepamatoti.
[6.3] Nepamatoti noraidīta pretprasība. Norādot, ka būvniecības darbiem, kas skar kopīpašumā esošo daļu, nepieciešams dzīvokļu īpašnieku
kopības lēmums, tiesa nav ņēmusi vērā, ka tieši prasītājas kā nama apsaimniekotāja pienākums saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu bija par nama
kritisko stāvokli informēt dzīvokļu īpašnieku kopību, sapulcēs atrisinot situāciju ar koplietošanas konstrukciju un komunikāciju avārijas stāvokļa
novēršanu. Atbildētājs kā kopīpašnieks ir lūdzis īpašnieku sapulcē lemt par nama pamatu, pārsegumu u.c. neatliekamajiem remontdarbiem, bet prasītāja
to ignorē, uzskatot, ka pagrabstāva iebrukšanas risks uz citiem dzīvokļu īpašniekiem neattiecas.
Lemjot lietu atbilstoši Civillikuma 1.pantam par taisnīgumu, ir jāsecina, ka tikai pēc tam, kad atbildētājam tāpat kā citiem īpašniekiem būs iespēja
izmantot sev piederošās telpas, prasītāja būs tiesīga piedzīt maksu par telpu apsaimniekošanu.
[6.4] Līgums ar SIA “Jēkaba Grāls Brālība” noslēgts nolūkā atļaut par saviem līdzekļiem tai telpas izremontēt un pielāgot savām vajadzībām – vīna
restorānam. Slēdzot līgumu, nevarēja paredzēt, ka biedrība “/nosaukums/” ilgstoši liks šķēršļus remontdarbiem, kurus nevar turpināt prasītājas
bezdarbības dēļ, jo nav sakārtoti mājas pamati un pagrabstāva pārsegumi, kas var nobrukt. Būvvaldes noteikto aizliegumu telpas ekspluatēt biedrība
izliekas neredzot, bet par viņa samaksāto apsaimniekošanas naudu 25 600 EUR veic krāsošanas darbus kāpņu telpās.
Nav pamata secināt, ka līgums ir fiktīvs un slēgts nolūkā radīt šķietamus zaudējumus, apstāklim, ka līguma noslēgšanas brīdī viņš bija SIA “Jēkaba
Grāls Brālība” vienīgais dalībnieks, nav juridiskas nozīmes. Līgums noslēgts ar zemu nomas maksu, jo tirgus cena nomas maksai par pagraba telpām
Vecrīgā tobrīd bija 5-10 EUR/m2 plus PVN un komunālie maksājumi.
[6.5] Nepiekrīt, ka īpašumu viņš iegādājās kopā ar inženierkomunikāciju tīklu un to pārbūvi, jo zemesgrāmatā kā vienīgais apgrūtinājums bija trīs
A/S Latvenergo ievadi. SIA “LBS-Konsultants” 2020.gada pagrabstāva Tehniskās apsekošanas atzinumā rakstīts, ka 2015., 2016.gadā savilktās
kanalizācijas un ūdensvada caurules ir izvilktas pa jaunām trasēm neatbilstoši būvnormatīviem. Būvvalde un Kultūras mantojuma pārvalde ir konstatējusi
nelikumīgu celtniecību un noteikusi termiņus tās novēršanai.
[6.6] Tiesa nepamatoti noraidīja pretprasību par pienākumu uzlikšanu veikt konkrētas darbības, uz kurām kā nekavējoši veicamām norādījuši
būvinženieri un būveksperti. Nepiekrīt, ka apsaimniekotājam jāveic tikai tās darbības, kuru veikšanai un finansēšanai saņemts dzīvokļu īpašnieku kopības
pilnvarojums. Pārvaldniekam ir pienākums brīdināt īpašniekus par pasākumiem mājas pasargāšanai no bojāejas un sabrukuma, ko biedrība nedara.
Augstākās tiesas spriedumā lietā Nr. SKC-114/2021 atzīts, ka atbildība par zaudējumiem, kas radušies dzīvojamās mājas kopīpašuma daļā esoša
bojājuma dēļ, gulstas uz īpašnieku kopību. Dzīvokļu īpašnieku kopība, kuras pārstāvis ir prasītāja, ignorē atbildētāja lūgumus novērst kopīpašuma daļas
bojājumu, kuru rezultātā viņam vispār aizliegts ekspluatēt savu īpašumu. Vienlaikus prasītāja turpina sūtīt rēķinus par nama apsaimniekošanu, iekļaujot
remonta izdevumus. Pretprasības pieteikumā lūgtās darbības ir obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta
izpratnē, proti- dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana).
[7] Prasītāja tiesā iesniedza rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, norādot, ka to neatzīst, šādu apsvērumu dēļ.
[7.1] Atbildētājs apelācijas sūdzībā atsaucas uz atziņām Augstākās tiesas spriedumā lietā Nr. SKC-8/2016, taču tās ir par dzīvokļa īpašnieka
tiesībām nemaksāt par nesaņemtiem pakalpojumiem par ugunsgrēkā iznīcinātu īpašumu. Atbildētāja īpašumā kopš iegādes pārmaiņas nav bijušas,
ekspluatācijas liegums viņa pagrabtelpās noteikts ar 2021.gada 5.janvāri pēc paša /pers. D/ iniciatīvas, lai nemaksātu uzkrājumu fondā ēkas remontam un
apsaimniekošanas maksājumus.
Atbildētājs regulāri apgrūtina ar inženiertehnisko tīklu apkopi saistīto apsaimniekošanas darbību veikšanu, jo liedz nepieciešamības gadījumā telpās
iekļūt, kaut tajās neatrodas mantiskas vērtības.
Noslēdzot pagraba daļas durvis, atbildētājs patvarīgi pārņēmis valdījumā pieeju mājas inventarizācijas lietā norādītai kopīpašumā esošai
pagrabtelpai un vēl vienai pagrabtelpai, kas arī nav viņa īpašums. Aizslēdzot ieeju un neizsniedzot atslēgas prasītājai, atbildētājs ne tikai apgrūtina ēkas
apsaimniekošanu, būvprojekta izstrādi un plānotus būvdarbus, bet arī liedz īpašniekiem piekļuvi kopīpašumā esošām pagrabtelpām, par kurām viņi
maksā.
[7.2] Apelācijā apgalvotais par nesaņemtiem rēķiniem ir pretrunā ar vienlaikus atbildētāja norādīto, ka “prasītājs turpina sūtīt rēķinus man par
nama apsaimniekošanu, iekļaujot tajos izdevumu summas remonta izdevumiem”. Atbildētājs kopš pagrabtelpu daļas iegādes 2016.gadā nevienu
rēķinu nav samaksājis bez tiesas sprieduma.
Apgalvojums par inženiertīklu izveidi atbildētāja īpašumā pa jaunām trasēm jau ir noraidīts Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas
2022.gada 31.janvāra spriedumā civillietā Nr.C30527219/CA0036-22/12, bet nelikumīgas celtniecības novēršanas uzdevumu institūcijas adresējušas
atbildētājam kā telpu īpašniekam, nevis prasītājai.
[7.3] SIA “LBS Konsultants” 2020.gada tehniskās apsekošanas atzinumā, kas datēts ar decembri, nevis maiju, nav minēts 2015., 2016.gads kā
inženierkomunikāciju savilkšanas laiks pa jaunām trasēm, neprasot saskaņojumu, kā maldinoši apgalvo atbildētājs. Jautājuma par inženiertīklu pārbūvju
datējumu darba uzdevumā vispār nav.
2015. un 2016.gada sākumā prasītāja ēkas /adrese/, pagrabā renovēja kanalizācijas sistēmu (daļēji), lietusūdens novades sistēmu (daļēji) un
nomainīja daļu ūdens cauruļvadu. Darbi ir apstiprināti īpašnieku 2015. un 2016.gada kopsapulcēs un veikti, nemainot esošo inženiertīklu konfigurāciju, un
pirms atbildētājs iegādājās pagrabtelpu.
Atbildētāja minētās Rīgas pilsētas būvvaldes (tagad – Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments) un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekcijas (tagad – Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde) prasības attiecas uz atbildētāju, nevis prasītāju.
Atbildētāja īpašumā esošie dzīvokļi vēsturiski vienmēr bija pagrabtelpas ar inženierkomunikācijām, kas nekad nav bijušas apdzīvojamas, ar griestu
augstumu 2 metri, kas ir nepietiekoši dzīvojamai vai ražošanas telpai. Kāds iepriekšējais šo telpu īpašnieks ir pazeminājis grīdas līmeni par 1 metru,
nenodrošinot hidroizolāciju, pagrabtelpās veidojas ūdens lāmas, kas konstatēts arī SIA “Vertikāle” sagatavotajā 2021.gada oktobra atzinumā, kur
rekomendēts nekavējoties to novērst.
[7.4] Atbildētājs norāda uz prasītājas pienākums atjaunot logus pagrabstāvā. 2017.gadā logu ailas bija aizklātas ar sarūsējušām skārda loksnēm,
tāpēc nevar runāt par logu atlikšanu atpakaļ, jo tie tur neatradās. Kvalitatīvu logu ievietošana un pagrabtelpu ventilācijas nodrošināšana ir atbildētāja
kompetence.
Prasītāja veic obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta izpratnē.
[7.5] Atbildētājs norāda uz Augstākās tiesas spriedumā SKC-114/2021 secināto, ka atbildība par zaudējumiem, kas radušies dzīvojamās mājas
kopīpašuma daļā esoša bojājuma dēļ, gulstas uz īpašnieku kopību, kur faktiskie un juridiskie apstākļi ir atšķirīgi. Prasītāja nav radījusi zaudējumus
atbildētājam attiecībā uz pagrabtelpu izmantošanas iespējām.
[7.6] Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2022.gada 31.janvāra spriedumā civillietā Nr.C30527219/CA0036-22/12 atzina, “ka
prasītājs (/pers. D/) iegādājās nekustamo īpašumu ar tajā jau iebūvēto inženierkomunikāciju tīklu un to veiktu pārbūvi, ar pagrabstāvā jau
ielietu betona bluķi, tātad, zinot par nekustamā īpašuma, kurš pārdots par salīdzinoši zemu cenu, faktisko stāvokli”. Tiesai nav radušās šaubas,
“ka inženierkomunikācijas, kas nodrošina mājas īpašniekus ar siltumu, ūdeni, kanalizācijas pakalpojumiem, dzīvojamā mājā atradušās
ilgstoši arī pirms pārvaldnieka darbības uzsākšanas”.
[8] /pers. D/ tiesā iesniedza atsauksmi par prasītājas paskaidrojumiem par apelācijas sūdzību, kuros neatzīst prasītājas argumentus, norādot, ka tie
nav patiesi. Atsauksmē atbildētājs atkārtoti izklāsta argumentus, kas jau ir norādīti tiesā iesniegtajos procesuālajos dokumentos – pretprasības
pieteikumā, paskaidrojumos, apelācijas sūdzībā u.c.
[8.1] Papildus apgalvo, ka ir pilnībā atstumts no visa saistībā ar mājas līdzekļu tēriņu apspriešanu, ieteikumiem, no mājas pārvaldīšanas un
informācijas saņemšanas, kas viņam kā kopīpašniekam pienākas pēc likuma.
Nav liedzis piekļuvi prasītājas pārstāvjiem kopīpašumā esošajai pagrabtelpai.
[9] Ievērojot 2020.gada 10.jūnija “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma” 10.pantu, civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā. Lietas
nozīmēšanas datums noteikts 2022.gada 29.septembrī, kas ir nolēmuma sastādīšanas datums.
Saskaņā ar minēto normu, civillietu [..] tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību
ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. [..]
Apelācijas instances tiesa vadās no judikatūrā atzītā, ka tiesības uz taisnīgu tiesu tiek nodrošinātas, atbilstošo procesuālo kārtību regulējošo normu
ietvaros panākot likumīga un pamatota sprieduma pieņemšanu. Personas klātbūtne procesā nav pašmērķis, viņas paskaidrojumi un argumentācija ir viens
no līdzekļiem, kā panākt tiesisku spriedumu (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 24.novembra spriedums lietā Nr. SKC-233).
Izskatot lietu apelācijas instancē, Civillietu tiesas kolēģija nesaskata pamatu nozīmēt lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā, kā to 2022.gada
9.septembra iesniegumā lūdz /pers. D/ (lietas 5.sējuma 207.lapa).
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka lietā ir iesniegti pietiekoši pierādījumi, kā arī lietas dalībnieku paskaidrojumi un citi procesuālie dokumenti, kuros
ir skaidri un saprotami pausta attieksme pret lietas faktiskajiem apstākļiem un to juridisko novērtējumu. Pirmās instances tiesā lieta ir izskatīta vairākās
tiesas sēdēs, kurās ir piedalījies pats atbildētājs un viņa juridiskās palīdzības sniedzēja zvērināta advokāte Sanita Slišāne. Lietā nav nepieciešams
noskaidrot papildu apstākļus, kuriem varētu būt nozīme strīda izlemšanā, līdz ar to tiesa lietu var izskatīt rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[10] Pārbaudot lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka biedrības “/nosaukums/” prasība pret /pers. D/ par parāda piedziņu ir pamatota
un apmierināma, bet /pers. D/ pretprasībā par zaudējumu piedziņu un pienākumu uzlikšanu, kā arī apelācijas sūdzība nav pamatota, šādu apsvērumu dēļ.
[10.1] Civillietu tiesas kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas, saskaņā ar kuru, apelācijas instances tiesa izskata lietu
pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.
Apelācijas sūdzībā spriedums tiek pārsūdzēts pilnībā, bet netiek apstrīdēti šādi pirmās instances tiesas lietā nodibinātie fakti.
/pers. D/ ir nekustamā īpašuma /adrese/ un /adrese/, mākslinieka darbnīcu Nr./numurs/ un 32010/444396 domājamās daļas no nekustamā
īpašuma, kadastra Nr./numurs C/, īpašnieks, kura īpašuma tiesības Rīgas pilsētas zemesgrāmatā reģistrētas 2016.gada 26.februārī.
/pers. D/ ir nekustamā īpašuma /adrese/ un /adrese/ mākslinieka darbnīcu Nr./numurs/ un 29870/444396 domājamās daļas no nekustamā īpašuma,
kadastra Nr./numurs B/, īpašnieks, kura īpašuma tiesības reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatā 2016.gada 3.martā.
/pers. D/ atsevišķā īpašumā atrodas mākslinieku darbnīcas Nr. /numurs/ un Nr./numurs/ /adrese/ un /adrese/, kuras atrodas dzīvojamās mājas
pagrabstāvā.
Zemesgrāmatā norādīti nekustamo īpašumu apgrūtinājumi: inženiertehniskās komunikācijas, pamatojoties uz 2002.gada 2.aprīļa pirkuma līgumu
(ieraksts 2005.gada 4.aprīlī), un pēc 2017.gada 5.jūlijā aktualizēta ieraksta – “Latvenergo” 3 ievadi.
Nekustamais īpašums iegādāts no SIA “Hiponia” 2016.gada 19.februārī, ar pirkuma cenu 35 000 EUR par 618,80 m2 jeb 56,56 EUR/m2.
Īpašumu /adrese/ no 2013.gada 1.maija apsaimnieko biedrība “/nosaukums/”, kurai tas nodots apsaimniekošanā ar Rīgas domes priekšsēdētāja
2013.gada 14.februāra rīkojumu Nr.54-r.
Dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumus par uzkrājuma fonda veidošanu, nosakot tā apmēru, apsaimniekošanas maksas apmēru, lai
nodrošinātu pārvaldniekam uzdotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi nav apstrīdēti.
Biedrība “/nosaukums/” par laiku no 2018.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 1.novembrim aprēķinājusi parādu par atbildētāja neapmaksātajiem
rēķiniem 19 993,19 EUR, kuros ietvertas trīs pozīcijas: apsaimniekošana, mājas uzkrājuma fonds un avārijas dienesta pakalpojumi.
Atbildētājs atzīst, ka prasības pieteikumā ietvertajā laika periodā nav veicis nevienu maksājumu, ko pamato ar prasītājas sniegto pakalpojumu
nesaņemšanu un tieši pretēju biedrības rīcību, kas nodara atbildētājam zaudējumus.
2016.gada 1.jūlijā viss /pers. D/ piederošais īpašums iznomāts SIA “Jēkaba Grāls Brālība”, kurā uz nomas līguma parakstīšanas brīdi atbildētājs
bija vienīgais dalībnieks un patiesā labuma guvējs, bet līgumā nomnieku uz statūtu pamata pārstāvēja valdes locekle /pers. K/.
Nomas līguma 1.4.punktā norādīts, ka nomnieks līdz šī līguma parakstīšanai vizuāli ir iepazinies ar telpu tehnisko stāvokli, uzskata, ka telpas atbilst
nomnieka vajadzībām. Līguma 7.2.punktā iznomātājs garantē, ka telpu stāvoklis pieļauj to iznomāšanu.
Minētie fakti saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesai nav jāpārbauda, jo apelācijas sūdzībā tie netiek
apstrīdēti.
[10.2] Pirmās instances tiesa prasību apmierināja, atsaucoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, kas noteic īpašnieka pienākumu segt mājas
pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, kura pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā
ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā; atzīstot, ka prasītāja sniedz mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas
pakalpojumus, bet atbildētājs nav apmaksājis izsniegtos rēķinus, tādējādi nepildot ar likumu noteiktos īpašnieka pienākums. Atbildētājs atzīst, ka nav
veicis nevienu maksājumu, nepamatoti iebilstot, ka nesaņem pakalpojumus, un tāpēc, ka prasītāja nevēlas veikt pagraba telpu remontu.
Civillietu tiesas kolēģija pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim un vadās no Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas, saskaņā ar
kuru, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma
motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā
noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
[10.3] Ar Civilprocesa 96.panta otro daļu noteikts, ka fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no
jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.
Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 27.decembra spriedumu lietā Nr.CA-1262-19/36,
ECLI:LV:RAT:2019:1227.C68309618.11.S, kas stājās likumīgā spēkā 2020.gada 8.aprīlī, kad ar Latvijas Republikas Senāta rīcības sēdes lēmumu
atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. D/ kasācijas sūdzību, no atbildētāja prasītājas labā piedzīts apsaimniekošanas un pārvaldīšanas
maksājumu parāds par laiku no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada oktobrim 24 030,28 EUR. Arī minētajā lietā /pers. D/ maksāšanas pienākumu
neatzina, analoģiski iebilstot, ka prasītāja atbildētājam nesniedz nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pakalpojumus, gluži pretēji – ar
savu rīcību nodara viņam zaudējumus.
Minētā sprieduma 7.punktā nodibināts, ka “lietā konstatētie faktiskie apstākļi un iesniegtie pierādījumi ir pamats secinājuma izdarīšanai,
ka atbildētājam saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.panta un 16.panta pirmās un trešās daļas noteikumiem ir pienākums apmaksāt
prasītājas izsniegtos rēķinus”.
Sprieduma 7.1.punktā atzīts, ka “atbildētājam, neskatoties uz to, ka viņš nekustamajā īpašumā /adrese/, nedzīvo un neveic tajā
saimniecisko darbību, ir pienākums veikt maksājumus par prasītājas rēķinos norādītajām maksājumu pozīcijām, proti, maksājumus par
nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, maksājumus uzkrājuma fondā un maksājumus par avārijas dienestu pakalpojumiem”.
Sprieduma 8.1.punktā nodibināts, ka “(..) atbildētāja argumentu, ka viņam netiek sniegti apsaimniekošanas pakalpojumi, nevar atzīt par
pamatotu, jo nekustamā īpašuma apsaimniekotājs nesniedz pakalpojumus kādam noteiktam dzīvokļa īpašumam, kas atrodas nekustamajā
īpašumā, bet nodrošina nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un pārvaldīšanu kopumā. Apstāklis, ka atbildētājs šobrīd neizmanto viņam
piederošo nekustamo īpašumu, proti, nedzīvo šajā īpašumā un neveic tajā saimniecisko darbību, nevar būt pamats atbildētāja atbrīvošanai no
nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksājumiem, par kuru apmēru lēmusi nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieku
kopība”.
[10.4] Nepamatots un sprieduma saturam neatbilstošs ir apelācijas sūdzībā apgalvotais, ka tiesa nav ņēmusi /pers. D/ iesniegtos pierādījumus.
2016.gada 3.marta nekustamā īpašuma fotofiksācijā (lietas 1.sējuma 51.-57.lapa) atspoguļotais, SIA “PMS 2” sagatavotajā mākslinieku
darbnīcu (pagraba) apsekošanas atzinumā (lietas 1.sējuma 58.-106.lapa), SIA “LBS Konsultants” tehniskās apsekošanas atzinumos (lietas 1.sējuma
107.-126.lapa, 2.sējuma 45.-69.lapa, 4.sējuma 71.-88.lapa) un SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” pagraba telpu arhitektoniski mākslinieciskās
inventarizācijas atzinumā (lietas 1.sējuma 127.-153.lapa) norādītais nav pamats atbrīvot atbildētāju no apsaimniekošanas maksājumiem.
Fotofiksācija un minētajos atzinumos norādītais ir pamats secināt, ka nekustamais īpašums, kuru pēc savas brīvas gribas labprātīgi iegādājās
atbildētājs, noslēdzot pirkuma līgumu, ir tādā stāvoklī, ka, neveicot uzlabojumus, tajā nav iespējams ne dzīvot, ne veikt saimniecisko darbību. Taču tas
neatbrīvo atbildētāju no Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteiktajiem dzīvokļa īpašnieka pienākumiem. Atbildētājam piederošā nekustamā īpašuma
sliktais tehniskais stāvoklis pats par sevi nav pamats secinājumam, ka prasītāja nav pildījusi nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pienākumu.
[10.5] Apelācijas sūdzībā, atsaucoties uz judikatūrā pausto atziņu, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešo daļu dzīvokļa īpašnieku
kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, taču tas nenozīmē, ka uz dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemta lēmuma pamata atbildētājam
rastos pienākums maksāt par pakalpojumiem, kurus viņš nav saņēmis (sk. Augstākās tiesas 2016.gada 15.novembra spriedums lietā
Nr.SKC8/2016), atbildētājs nav ņēmis vērā, ka lietā, kurā pieņemts šis spriedums, faktiskie apstākļi ir būtiski atšķirīgi no izskatāmajā lietā konstatētajiem
faktiskajiem apstākļiem. Proti, lietā, uz kurā pieņemto spriedumu atsaucas atbildētājs, īpašumā, kas tika apsaimniekots, bija izcēlies ugunsgrēks un tā
rezultātā nekustamajā īpašumā izdega kopumā astoņi dzīvokļi, kas atbildētājai objektīvu iemeslu dēļ liedza iespēju lietot dzīvokli. Savukārt izskatāmās
lietas ietvaros ir noskaidrots, ka prasītājs iegādājās nekustamo īpašumu uz pirkuma līguma pamata, līdz ar to viņam bija zināms pirkuma priekšmeta
stāvoklis un no tā izrietošās iespējas iegādāto īpašumu izmantot. Nekustamā īpašuma sliktais stāvoklis neatbrīvo īpašnieku no pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas maksājumu veikšanas, ja par to nav panākta vienošanās ar pārējiem kopīpašniekiem.
Spriedumā lietā Nr.SKC-8/2016, uz kuru atsaucas atbildētājs apelācijas sūdzībā, pausta arī atziņa, ka apstāklis, ka dzīvokļa īpašnieks nelieto savu
īpašumu, pats par sevi nevar būt tiesisks pamats viņa atbrīvošanai no likumā noteiktā pienākuma izpildes.
Līdz ar to /pers. D/ apelācijas sūdzībā bez pamata norādījis, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu tiesai bija
pienākums noskaidrot, vai un kādus prasītājas sniegtos pakalpojumus viņš ir saņēmis.
Apstākļos, kad saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.pantu puses savas procesuālās tiesības realizē sacīkstes formā, bet saskaņā ar 93.panta pirmo
daļu atbildētājam ir jāpierāda savu iebildumu pamatotība, atbildētāja pienākums bija norādīt, kādus tieši pakalpojumus viņš nav saņēmis, kas būtu pamats
tiesai vērtēt šos iebildumus. Ņemot vērā Civilprocesa likumā nostiprināto sacīkstes principu, tiesa pati pēc savas iniciatīvas pierādījumus lietā neiegūst.
[10.6] No zemesgrāmatas apliecības redzams, ka III daļas 1.1.iedaļā 2005.gada 4.aprīlī izdarīta atzīme: dzīvokļa īpašuma kopējā lietošana
aprobežota ar inženiertehniskajām komunikācijām, pamatojoties uz 2002.gada 2.aprīļa pirkuma līgumu (lietas 1.sējuma 14.lapa), līdz ar to lietas
materiāliem neatbilstošs ir apelācijas sūdzībā apgalvotais, ka īpašuma iegādes brīdī vienīgais tā apgrūtinājums zemesgrāmatā bija norādīts “Latvenergo” 3
ievadi.
Ievērojot minētos apstākļus, no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenams parāds par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un pārvaldīšanu par laiku
no 2018.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 1.novembrim 19 993,19 EUR apmērā, ko veido izdevumi par apsaimniekošanu, mājas uzkrājuma fonds un
avārijas dienesta pakalpojumi. Prasības summas apmēru un aprēķinā iekļautās izdevumu pozīcijas atbildētājs nav apstrīdējis.
[10.7] Pretprasību par zaudējumu piedziņu pirmās instances tiesa noraidīja, atsaucoties uz Civillikuma Saistību tiesību Astoto nodaļu, kas regulē
zaudējumus un to atlīdzību, un tiesību doktrīnu par zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumiem, atzīstot, ka saskaņā ar Civillikuma 1776.pantu
atbildētājs varēja izvairīties no sev nelabvēlīga nomas līguma noslēgšanas 2016.gada 1.jūlijā ar SIA “Jēkaba Grāls Brālība”, kurā uz līguma parakstīšanas
brīdi viņš bija vienīgais dalībnieks.
Civillietu tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu arī šajā daļā pilnībā pievienojas sprieduma motīviem, atzīstot tos par
pamatotiem un pietiekošiem.
Lietas faktiskajiem un juridiskajiem apstākļiem atbilstošs ir spriedumā atzītais, ka nomas līguma noslēgšana nepierāda prasītājas atbildību par
atbildētājam nodarītajiem zaudējumiem, bet pierāda vienīgi iegādātā nekustamā īpašuma sākotnējo stāvokli, kas līdzējus ir apmierinājis, jo līguma
1.4.punktā fiksēts, ka nomnieks līdz šī līguma parakstīšanai vizuāli ir iepazinies ar telpu tehnisko stāvokli, uzskata, ka tās atbilst nomnieka vajadzībām, bet
7.2.punktā iznomātājs garantējis, ka telpu stāvoklis pieļauj to iznomāšanu (lietas 2.sējuma 79.-81.lapa).
Ja /pers. D/ iznomāja nomnieka uzņēmējdarbībai nederīgas telpas un SIA “Jēkaba Grāls Brālība” pret to neiebilda, tā nav prasītājas atbildība, kā
tas pamatoti atzīts pirmās instances tiesas spriedumā.
[10.8] /pers. D/ apelācijas sūdzībā atsaucas uz Augstākās tiesas spriedumā lietā Nr. SKC-114/2021 pausto atziņu, ka atbildība par zaudējumiem,
kas radušies dzīvojamās mājas kopīpašuma daļā esoša bojājuma dēļ, gulstas uz īpašnieku kopību, ko viņš saista ar savu situāciju, apgalvojot, ka cieš
zaudējumus prasītājas noziedzīgas bezdarbības dēļ, kas novedusi pie viņa pagrabtelpu ekspluatācijas pārtraukšanas.
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka abās lietās ir atšķirīgi faktiskie un juridiskie apstākļi. Spriedumā lietā Nr. SKC-114/2021 zaudējumus neliek segt
uz jumta klājuma izvietotas viena dzīvokļa terases īpašniekam, atzīstot, ka vainojams ir nevis dzīvokļa terases hidroizolācijas trūkums, bet gan jumta
pārseguma hidroizolācijas defekts (nepareizs jumta slīpums).
Atbildētāja norādīto Rīgas pilsētas būvvaldes 2021.gada 5.janvāra lēmumu, kurā noteikts pārtraukt viņam piederošā īpašuma ēkā /adrese/,
lietošanu, vienlaikus neliedzot veikt būvdarbus saskaņā ar būvatļauju Nr. BV-17-837-abv/C (lietas 4.sējuma 97.-100.lapa), iniciēja pats /pers. D/,
nevis prasītājas aktivitātes vai bezdarbība. Tas nozīmē, ka prasītāja nav radījusi zaudējumus atbildētājam attiecībā uz pagrabtelpu izmantošanas iespējām.
Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata piedzīt no biedrības “/nosaukums/” atbildētāja labā pretprasībā norādītos zaudējumus 89 107,20
EUR apmērā, ko veido atrautā peļņa – no SIA “Jēkaba Grāls Brālība” nesaņemtā nomas maksa.
[10.9] Arī attiecībā uz noraidīto pretprasību par pienākuma uzlikšanu prasītājai veikt būvinženieru un būvniecības ekspertu sastādītajos
apsekošanas aktos un atzinumos norādītās darbības apelācijas instances tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu pilnībā pievienojas
pirmās instances tiesas spriedumam, kas šajā daļā pamatots ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta otro daļu, ka dzīvokļa īpašums ir lietu kopība, kas
sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgās kopīpašuma domājamās daļas, un 4.panta pirmās daļas 1.punktu, kas noteic kopīpašumā esošās daļas sastāvu;
Civillikuma 1067.-1072.pantu, ka lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām, atzīstot, ka jebkurai būvniecības
darbībai, kas skar kopīpašumā esošo daļu, nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, ja “par” balsojuši īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi
no mājā esošo dzīvokļa īpašumu skaita.
[10.10] Arī šajā daļā, ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta otro daļu, apelācijas instances tiesa ņem vērā faktus, kas ir nodibināti ar likumīgā
spēkā esošu Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022.gada 31.janvāra spriedumu lie t ā Nr.C30527219, CA-0036-22/12,
ECLI:LV:VAT:2022:0131.C30527219.17.S, /pers. D/ prasībā pret biedrību “/nosaukums/” par zaudējumu piedziņu un vienošanās izpildi, un
pretprasībā par vienošanos atzīšanu par spēkā neesošām, ar kuru prasība pilnībā noraidīta, bet pretprasība apmierināta, un kur ar Latvijas Republikas
Senāta 2022.gada 6.jūnija rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. D/ kasācijas sūdzību.
Minētā sprieduma 17.punktā atzīts, ka “prasītājam piederošajās nekustamā īpašuma pagraba telpās - mākslinieka darbnīcās ir izvietotas
dzīvojamās mājas inženierkomunikācijas, tās izvelkot arī caur izkaltiem caurumiem sienās. Nav arī šaubu par apgalvoto faktu, ka, veicot
pamatu nostiprināšanu, pagraba telpā ieliets betons. Darbi pagrabstāvā notikuši bez likumā noteiktā kārtībā veiktas saskaņošanas, kamdēļ
būvvalde tos atzinusi par patvaļīgu būvniecību”.
Sprieduma 21.punktā nodibināts, ka “tiesai nav šaubu, ka prasītājs iegādājās nekustamo īpašumu ar tajā jau iebūvēto
inženierkomunikāciju tīklu un to veiktu pārbūvi, ar pagrabstāvā jau ielietu betona bluķi, tātad, zinot par nekustamā īpašuma, kurš pārdots
par salīdzinoši zemu cenu, faktisko stāvokli. Iepriekš minētajos pierādījumos speciālisti norādījuši dažādus darbu pagrabā veikšanas laikus -
pēdējo gadu laikā veikti pārbūves darbi, pēdējo trīs gadu laikā veikti pārbūves un nomaiņas darbi, kreisā mājas stūra stiprināšana veikta
2015.gadā, kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija uzsākta 2015.gadā”.
Sprieduma 22.punktā nodibināts, ka “nav šaubu, ka inženierkomunikācijas, kas nodrošina mājas īpašniekus ar siltumu, ūdeni,
kanalizācijas pakalpojumiem, dzīvojamā mājā atradušās ilgstoši, arī pirms pārvaldnieka darbības uzsākšanas. /pers. O/ atzinumā norādīts, ka
pagrabstāvā ir veikti kanalizācijas, ūdensvada un siltumtrases pārbūves un nomaiņas darbi. Tātad kanalizācijas sistēma, ūdensvads un
siltumtrase, kas pārbūvēta un nomainīta, pagrabā atradās arī pirms tam. No iesniegtiem speciālistu atzinumiem nav konstatējams norādītais,
ka kanalizācijas, ūdensvada un siltumtīkla sistēma pagrabā izvietota tikai pēc 2013.gada 1.maija.
Nav pamata uzskatīt, ka minētās inženierkomunikācijas arī pirms pārvaldnieka darbības uzsākšanas nebūtu atradušās pagraba telpās,
ka tās būtu atradušās kur citur, ka inženierkomunikācijas pagrabā vispār ievietojis atbildētājs. Šādu pierādījumu lietā nav. Atsevišķās
fotogrāfijās (piem., 1.sēj. 76.lpp., 2.sēj. 68., 71., 72., 73.lpp.) redzams, ka atsevišķi izbūvētie cauruļvadi ir ļoti seni.
Tas apstāklis, ka pārvaldnieks savas darbības laikā ir veicis inženierkomunikāciju daļu nomaiņu, pārbūvi, veicot pienākumus, ko paredz
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums un Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas
apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”, nedod pamatu atzinumam, ka
pārvaldnieks nodarījis zaudējumus mākslinieku darbnīcas īpašniekam, kuram nekustamais īpašums darbu izpildes laikā nepiederēja, un nedod
tiesības prasīt samaksu no apsaimniekotāja par visas inženierkomunikāciju sistēmas pārbūvi, kas faktiski būtu iegādātā nekustamā īpašuma
uzlabošana par citas personas līdzekļiem”.
Tā kā patvaļīgā būvniecība konstatēta telpās, kuras pieder atbildētājam uz pirkuma līguma pamata, nav apšaubāms viņa kā īpašnieka pienākums
veikt darbības, lai novērstu patvaļīgo būvniecību, ko noteikusi arī būvvalde.
Tā, piemēram, 2017.gada 5.aprīļa atbildes vēstulē /pers. D/ Nr. BV-17-3056-ap Rīgas pilsētas būvvalde norāda, ka, iegādājoties konkrētu
īpašumu, īpašniekam tiek uzlikts civiltiesisks pienākums šo īpašumu uzturēt kārtībā, novērst patvaļīgās būvniecības radītās sekas, līdz ar to tiesības rīkoties
vai veikt jebkāda veida darbības nekustamajā īpašumā ir tikai un vienīgi īpašniekam vai personai, kurai tas atļauts ar īpašnieka atļauju (lietas 2.sējuma
226.-232.lapa).
Cita starpā minētajā būvvaldes vēstulē norādīts, ka saņemtajos AS “Rīgas ūdens” plānos, kur redzams tikai ūdens ievads un kanalizācijas
maģistrāle, kas atrodas zem telpu grīdas, neskar un neapgrūtina atbildētāja īpašumu, tāpat kā no AS “Rīgas Siltums” plāna redzamā siltumtrase.
Ievērojot minēto, kļūdains un tiesiski nepamatots ir /pers. D/ viedoklis, ka viņam piederošā īpašuma remonta darbi var notikt uz pārvaldnieka vai
citu kopīpašnieku rēķina.
[10.11] Pušu strīds par betona bluķa novākšanu jau ir izvērtēts minētajā Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022.gada 31.janvāra
spriedumā, kura 24.punktā nodibināts, “ka betona bluķa ievietošanu prasītājam piederošās telpās, bet pirms to iegādes, nostiprinot pamatus,
veica pārvaldniece - biedrība “/nosaukums/”. Ekspertu atzinumos norādīta nepieciešamība šo bluķi izvākt. Taču arī tā izvākšanas iespējamos
izdevumus tiesa nevar piedzīt kā zaudējumus no biedrības jeb pārvaldnieka.
Pirmkārt, nav pierādījumu, ka pārvaldniece veikusi šos darbus bez dzīvokļu īpašnieku, kuri apmaksājuši šos darbus, kopības
piekrišanas, tādējādi kā apsaimniekotāja nodarot zaudējumus. Dzīvokļu īpašnieki šos darbus ir apmaksājuši.
Otrkārt, arī šis darbs veikts jau pirms mākslinieka darbnīcas iegādājies prasītājs.
Treškārt, lai gan tieši prasītājam būvvalde uzlikusi pienākumu rīkoties, lai novērstu nesaskaņotas būvniecības darbības un no speciālistu
un ekspertu atzinumiem saprotams, ka betona bluķis ir jāizvāc, prasītājs šo darbu vēl nav izdarījis.
Tā kā lietā nav saskaņotas dokumentācijas šādu darbu veikšanai, tiesai arī nav pārliecības, vai prasītāja individuāla rīcība bluķa
likvidēšanā nekaitētu dzīvojamās mājas pamatu stabilitātei, turklāt, ņemot vērā apstākļus, ka uz šo brīdi būvvalde ir aizliegusi dzīvojamās
mājas pagrabstāva un pirmā stāva ekspluatāciju vispār un aizliegums saistīts ar mājas pamatu stabilitāti, kuras nostiprināšanas nolūkos
betona bluķis tika ieliets.
Tiesa uzskata, ka betona bluķa izņemšana ir veicama, ja tā nepieciešama un pieļaujama, tikai veicot visu pamatu nostiprināšanas
darbus pēc attiecīgas dokumentācijas izstrādāšanas un saskaņošanas, bet šo darbu iespējamās izmaksas nav vienam īpašniekam radušies
zaudējumi”.
[10.12] Tiesai nav pamata uzlikt pienākumu prasītājai atjaunot mājas /adrese/, pagrabstāva vēsturiskos logus par saviem līdzekļiem ēkas fasādē uz
/nosaukums/ ielas pusi, saskaņojot projektu ar telpu īpašnieku un Rīgas pilsētas būvvaldē gada laikā, kā to pretprasībā lūdz atbildētājs.
Lietā nav strīda par faktu, ka prasītāja pagraba logu ailas uz /nosaukums/ ielas pusi ir aizdarījusi ar finiera loksnēm, uz kurām ir butaforisks logu
krāsojums, kas uzskatāmi redzams lietā esošajos fotoattēlos (lietas 1.sējuma 71.-73.lapa).
Taču lietā nav pierādījumu par pagraba logu esamību pirms to nomaiņas uz finiera loksnēm. Prasītāja rakstveida paskaidrojumos norāda, ka
2017.gadā logu ailas bija aizklātas ar sarūsējušām skārda loksnēm, kas atbilst paša atbildētāja lietā iesniegtajai fotofiksācijai uz 2016.gada 3.martu
(lietas 1.sējuma 51.-57.lapa), tāpēc nevar runāt par logu atlikšanu atpakaļ.
Lietā ir noskaidrots, ka atbildētājs kā pagraba telpu īpašnieks logus nekad nav ielicis, un šādi logi nav bijuši arī īpašuma iegādes laikā 2016.gadā,
tāpēc to izmaksas nevar uzlikt segt kopīpašniekiem.
Saskaņā ar prasītājas norādīto, risinājums, ko kopīpašnieki finansēja fasādes rekonstrukcijas ietvaros 2018.gadā, izmantojot finiera plāksnes, ir
saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Savukārt kvalitatīvu logu ievietošana un attiecīgo pagrabtelpu ventilācijas nodrošināšana ir
atbildētāja kā īpašnieka kompetence.
[10.13] Nav pamata uzdot biedrībai darbības, par kuru veikšanu un finansēšanu ir tiesīga lemt vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvokļa īpašuma
likumā noteiktajā kārtībā. Visi būvdarbi, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pamatu nostiprināšanu, ir veicami likumā noteiktajā kārtībā.
Ja atsevišķā īpašuma pārbūve skar kopīpašumā esošo daļu, arī dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu
Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Pretēji atbildētāja norādītajam, biedrībai nav pienākums iegūt vai garantēt pārējo dzīvokļu īpašnieku
piekrišanu būvdarbu veikšanai, lai izpildītu būvvaldes lēmumu par pienākumu /pers. D/ novērst patvaļīgās būvniecības radītās sekas.
Atbildētājam kā vienam no kopīpašniekiem nekustamajā īpašumā ir tiesības celt prasību pret dzīvokļu īpašnieku kopību, lai tā nodrošinātu
apsaimniekotājam finansējumu daudzdzīvokļu nama inženierkomunikāciju remontam.
Līdz ar to apelācijas instances tiesai nav pamata apmierināt pretprasību un uzlikt biedrībai “/nosaukums/” pienākumu veikt pretprasībā uzskaitītās
darbības.
[10.14] Piedzenot no /pers. D/ biedrībai “/nosaukums/” parādu par neapmaksātajiem rēķiniem 19 993,19 EUR par laiku no 2018.gada 1.oktobra
līdz 2020.gada 1.novembrim, piemērojama Civilprocesa likuma 195.panta pirmā daļa, saskaņā ar kuru, taisot spriedumu par naudas summas
piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus,
minot arī to apmēru, [..].
Ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda
samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka [..] gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta
gadā.
Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs un saskaņā ar to tiesa pati (ex officio), neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteic
prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma
1765.pantā (sk. Senāta 2007.gada 4.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC -87/2007, Senāta 2010.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr. SPC -166/2010,
Civillietu departamenta 2016.gada 29.janvāra spriedums lietā Nr. C28283311, SKC- 1331/2016).
Līdz ar to prasītājai ir tiesības par laiku no spriedumā noteiktā labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)
saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no nesamaksātās parāda summas, ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto, ka procentu
pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
[11] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa lietas apstākļus novērtēja vispusīgi un objektīvi, un prasību pamatoti apmierināja,
atbilstoši lietas faktiskajiem apstākļiem un tiesību normām atzīstot, ka atbildētājam ir pienākums apmaksāt prasītājas rēķinos norādītās pozīcijas, bet
pretprasību pamatoti noraidīja, secinot, ka atbildētājs nav pierādījis biedrības pienākumu atlīdzināt zaudējumus un pienākumu atjaunot mājas /adrese/
pagrabstāva vēsturiskos logus un veikt citas darbības, kuru nepieciešamība norādīta būvinženieru un būvniecības ekspertu sastādītajos apsekošanas
aktos un atzinumos. Līdz ar to apelācijas sūdzībā norādītie apsvērumi netika pierādīti.
Civillietu tiesas kolēģija pilnībā pievienojas pirmās instances tiesai, ka pārējie pušu argumenti atstājami bez vērtējuma, ievērojot Eiropas
Cilvēktiesību tiesas atziņu, ka no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu,
bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (61.punkts 1994.gada 19.aprīļa spriedumā "Van de Hurk v The
Netherlands" (iesnieguma Nr.16034/90)).
Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru
paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas
1986.gada 13.oktobra lēmums lietā 10153/82 Austria).
[12] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespiež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja samaksāja valsts nodevu 1 476,92 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 13,94 EUR, kopā
1 490,86 EUR (lietas 1.sējuma 7.-9., 186., 187.lapa, 3.sējuma 221., 222.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunktu maksājamās valsts nodevas apmērs par kopējo prasības summu
19 993,19 EUR ir 932,13 EUR. Līdz ar to secināms, ka prasītāja valsts nodevu ir pārmaksājusi, kļūdaini to aprēķinot no katras prasības pieauguma
summas atsevišķi, nevis no kopējās prasījuma summas.
Pārsūdzot spriedumu pilnā apmērā, /pers. D/ samaksājis valsts nodevu 3 172,53 EUR apmērā (lietas 5.sējuma 187.lapa).
Ar Civilprocesa likuma 34.panta ceturto daļu noteikts, ka par apelācijas sūdzību maksājama valsts nodeva atbilstoši likmei, kāda jāmaksā,
iesniedzot prasības pieteikumu (..), bet mantiska rakstura strīdos — likmei, kuru aprēķina atbilstoši strīda summai pirmās instances tiesā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 10.punktu prasības summa prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem
prasījumiem, ir visu prasījumu kopsumma. Izskatāmajā gadījumā prasības kopsumma ir 109 100,39 EUR, ko veido prasības apmierinātā summa
19 993,19 EUR un pretprasības noraidītā summa 89 107,20 EUR, no kuras maksājama valsts nodeva saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās
daļas 1.punkta d) apakšpunktu 2 490,30 EUR, bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktu par nemantisko prasījumu uzlikt
biedrībai pienākumus maksājamās valsts nodevas apmērs ir 70 EUR, tādējādi kopējā par apelācijas sūdzību maksājamā valsts nodeva ir 2 560,30 EUR.
Līdz ar to konstatējams, ka /pers. D/ ir pārmaksājis valsts nodevu pie apelācijas sūdzības iesniegšanas 612,23 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktu samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji, ja iemaksāta
lielāka nodeva, nekā to nosaka likums. Panta trešā daļa noteic, ka tiesa vai tiesnesis pēc savas iniciatīvas vai personas pieteikuma pieņem
lēmumu par valsts nodevas atmaksu, ja konstatē kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem. Pieteikumu par valsts nodevas
atmaksu var iesniegt tiesā, kurā atrodas lieta, viena gada laikā no dienas, kad radies pamats valsts nodevas atmaksai.
Ievērojot minēto, biedrībai “/nosaukums/” no valsts budžeta līdzekļiem atmaksājama pārmaksātā valsts nodeva par prasības celšanu 544,79 EUR
(1 476,92 - 932,13), bet no atbildētāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva 932,13
EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13,94 EUR, kopā 946,07 EUR.
Savukārt /pers.D/ no valsts budžeta līdzekļiem atmaksājama pārmaksātā valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu 612,23 EUR (
3 172,53 - 2 560,30).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un VAS “Latvijas Pasts” tarifiem ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu
saistītie izdevumi lietā samaksāti pietiekošā apmērā un to papildus piedziņai valsts ienākumos nav pamata.
[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,
tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 432., 433., 434.panta, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda:
biedrības “/nosaukums/” prasību pret /pers. D/ par parāda piedziņu apmierināt.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, biedrības “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, labā parādu par nekustamā
īpašuma apsaimniekošanu un pārvaldīšanu par laiku no 2018.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 1.novembrim 19 993,19 EUR (deviņpadsmit tūkstoši deviņi
simti deviņdesmit trīs euro 19 centi) un tiesas izdevumus 946,07 EUR (deviņi simti četrdesmit seši euro 07 centi), kopā 20 939,26 EUR (divdesmit
tūkstoši deviņi simti trīsdesmit deviņi euro 26 centi).
Noteikt, ka piedzītās summas iemaksājamas biedrības “/nosaukums/” , reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, kontā Nr./numurs /, kods
HABALV22, “Swedbank” AS.
Atzīt biedrībai “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no
/pers. D/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 % (seši procenti) gadā no parāda summas 20 939,26 EUR (divdesmit tūkstoši deviņi simti
trīsdesmit deviņi euro 26 centi), ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
/pers. D/ pretprasību pret biedrību “/nosaukums/” par zaudējumu 89 107,20 EUR (astoņdesmit deviņi tūkstoši viens simts septiņi euro 20 centi)
piedziņu un pienākumu uzlikšanu noraidīt.
Atmaksāt biedrībai “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, no valsts budžeta līdzekļiem pārmaksāto valsts nodevu 544,79 EUR
(pieci simti četrdesmit četri euro 79 centi).
Atmaksāt /pers. D/, personas kods /personas kods/, no valsts budžeta līdzekļiem pārmaksāto valsts nodevu 612,23 EUR (seši simti divpadsmit
euro 23 centi).
Noteikt atbildētājam termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Senātā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu
300 EUR (trīs simti euro) apmērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas, reģistrācijas Nr. 90000068892, Valsts kases kontā Nr.
LV83TREL8280010000000.
Tiesnese referente Dz.Zvaigznekalna-Žagare
Tiesnesis A.Dundurs
Tiesnese S.Krūmiņa