Court convicted defendant of illegal gun ammunition storage and burglary, imposing combined prison sentence.

Lietas arhīva Nr. K73-1770-18/28

ECLI:LV:ZRT:2018:1123.11200052216.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2018.gada 23.novembrī

Zemgales rajona tiesa

tiesnese Ā.Ulaseviča

piedaloties prokuroram M.Ābomam

aizstāvei P.Janulei

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā

/pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas, 175.panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. D/ glabāja šaujamieroča munīciju bez attiecīgas atļaujas un konkrēti:

No 2006.gada maija, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /pers. D/ nelikumīgi bez šaujamieroču munīcijas glabāšanas

atļaujas, apdraudot vispārējo drošību šaujamieroču munīcijas apritē un to pielietošanas jomā, nelikumīgi glabāja savas faktiskās dzīvesvietas /adrese A/,

telpās:

48 rūpnieciski ražotas 22LR kalibra šaušanai derīgas šauteņu patronas, kas pieskaitāmas pie vītņstobra šaujamieroču munīcijas;

2 rūpnieciski ražotas 16 kalibra medību bišu šaušanai derīgas patronas, kas pieskaitāmas pie gludstobra šaujamieroču munīcijas,

līdz tās 2018.gada 20.aprīlī kratīšanas rezultātā izņēma Valsts policijas darbinieki. Tādējādi /pers. D/, bez attiecīgas atļaujas glabājot šaujamieroču

munīciju, ir pārkāpis LR “Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma” 11.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka “Fiziskajām personām … ir tiesības iegādāties,

kolekcionēt, glabāt, nēsāt, pārvadāt un realizēt šaujamieročus un šaujamieroču munīciju tikai ar Valsts policijas atļauju”, bet /pers. D/ šādas atļaujas nav

izsniegtas.

Ar šādām savām darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā.

Turklāt, /pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot dzīvoklī un konkrēti:

2016.gada 7.oktobrī, laikā no plkst.17.15 līdz 20.39, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā laikā un veidā, /pers. D/, mantkārīgu

motīvu vadīts, caur balkona durvīm iekļuva dzīvoklī /adrese B/, kur paņēma /pers. F/ piederošas mantas:

1. naudu 600 euro;

2. lata sudraba monētu 8 euro vērtībā;

3. divu latu sudraba monētu 8 euro vērībā;

4. piecu latu sudraba monētu 25 euro vērtībā;

5. sudraba pulksteni 200 euro vērtībā;

6. divus dzintara gabalus bez materiālās vērtības;

7. divas sudraba plāksnītes bez materiālās vērtības;

8. sudraba šļirci bez materiālas vērtības;

9. sudraba “Nameja” gredzenu 50 euro vērtībā;

10. pāri sudraba “Nameja” auskarus 30 euro vērtībā;

11. piecas sudraba ķēdītes 100 euro vērtībā (vienas vērtība 20 euro);

12. četrus pārus sudraba auskarus 120 euro vērtībā (viena pāra vērtība 30 euro);

13. vienu pāri sudraba auskarus 46 euro vērtībā;

14. divus pārus sudraba auskarus 100 euro vērtībā (viena pāra vērtība 50 euro);

15. četras sudraba rokas sprādzes 100 euro vērtībā (vienas vērtība 25 euro);

16. divus pārus zelta auskarus 60 euro vērtībā (viena pāra vērtība 30 euro);

17. pāris zelta auskarus 40 euro vērtībā;

18. divus zelta krustiņus 100 euro vērtībā (viena vērtība 50 euro);

19. divas zelta ķēdītes 200 euro vērtībā (vienas vērtība 100 euro);

20. divas zelta ķēdītes 100 euro vērtībā (vienas vērtība 50 euro);

21. desmit kreļļu veida akmens rotas 200 euro vērtībā (vienas vērtība 20 euro);

22. divas sudraba saktas 60 euro vērtībā (vienas vērtība 30 euro);

23. zelta gredzenu 60 euro vērtībā;

24. zelta kulonu 45 euro vērtībā;

25. divas zelta ķēdītes 140 euro vērtībā (vienas vērtība 70 euro);

26. oniksa gredzenu 80 euro vērtībā;

ko visu aiznesa no notikuma vietas un izmantoja savām vajadzībām. Tādējādi /pers. D/, iekļūstot dzīvoklī, izdarīja svešas – /pers. F/

piederošas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) 2472 euro vērtībā.

Ar šādām savām darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. D/ savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 223.panta otrās daļas atzina daļēji,

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas neatzina. Cietušās /pers. F/pieteikto mantisko kompensāciju un morālo

kompensāciju neatzina. Liecināja, ka zinājis par patronām, kuras atradušās skapītī, minētās patronas tur glabājušās jau no 2005.gada, tās bijušas tēva

patronas. Pēc tēva nāves par patronām aizmirsis, patronas nav lietojis, ar tām nav darbojies. Kad policija patronas izņēma, sapratis, ka viņam vajadzējis

savlaicīgi nokārtot jautājumu par patronām. Nekādu mantu zādzību Dobelē nav izdarījis, jo nekad Dobelē nav bijis. Kāpēc viņa DNS tika atrasta

apzagtajā dzīvoklī, nevar izskaidrot, varbūt kāds bija uzvilcis viņa cimdus un tāpēc arī apzagtajā dzīvoklī tika atrasts DNS, kas attiecas uz viņu. Atceras,

ka 2016.gada 29.septembrī bija nozadzis motorolleri un to vairākas dienas labojis savā toreizējā dzīvesvietā /adrese A/. Tā kā viņam nav bijuši naudas

līdzekļi degvielas iegādei, gājis pie kaimiņiem aizņemties naudu, lai varētu nopirkt degvielu motorollerim.

Motīvu daļa

Apsūdzētā /pers.D/vainīgums šaujamieroča munīcijas glabāšanā bez attiecīgas atļaujas un svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību)

iekļūstot telpās 2016.gada 7.oktobrī, ir pilnībā pierādīts ar cietušās /pers. F/, liecinieces /pers. G/ sniegtajām liecībām un citiem krimināllietā pārbaudītiem

pierādījumiem un tieši:

- ar cietušās /pers. F/ sniegto liecību tiesas izmeklēšanā, ka 2016.gada 7.oktobra vakarā, laika posmā no plkst.17.15 līdz plkst.20.30, kamēr nav

bijusi mājās, viņas dzīvoklis /adrese B/, tika apzagts. Atgriežoties mājās konstatējusi, ka dzīvoklī bija izsvaidītas mantas, abas lodžijas vaļā, vienas

lodžijas durvis bija atspiestas vaļā ar lauzni. Viņas dzīvoklis atrodas mājas otrajā stāvā, pagalms tumšs, tas bija lietains vakars. Par notikušo paziņoja

policijai. Kad sākusi pārbaudīt savas mantas, konstatēja, ka ir paņemtas viņas rotas lietas – sudraba gredzeni, auskari, ķēdītes, arī citas rotaslietas. Bija

paņemtas arī sudraba piemiņas lietas, kas bija palikušas no vectēva - sudraba plāksnītes ar uzrakstiem, sudraba šļirce, vecāsmātes sakta, bija paņemta

arī nauda 600 euro, jaunais euro naudas komplekts, pērlītes. Zādzības rezultātā viņai tika radīti materiālie zaudējumi 2472 euro apmērā, kā arī uztur

morālo kompensāciju 1000 euro apmērā, jo zādzības rezultātā viņai gājušas zudībā ģimenes piemiņas lietas, kurām nekādu materiālu vērtību noteikt

nevar.

- ar cietušās /pers. G/sniegto liecību tiesas izmeklēšanā, ka pa vasaru kopā ar savu vīru dzīvo vasaras mājā /adrese A/, kuru iegādājās pirms

pieciem gadiem. Blakus mājā /adrese A/dzīvoja /pers. D/. Pēdējo reizi /pers. D/ redzējusi 2017.gadā. /pers. D/mājās /adrese A/dzīvojis viens pats, šad

tad pie viņa uz mājām nākušas citas personas, bet ilgstoši neviens cits tur nav uzturējies. 2018.gada aprīlī bija ieradušies policijas darbinieki, ģērbušies

privātās drēbēs, sākotnēji domājusi, ka tie ir pircēji mājai /adrese A/, jo internetā bija redzējusi sludinājumu par mājas pārdošanu. Policijas darbinieki

paskaidrojuši, ka /pers. D/ atrodoties viņu mašīnā, pašu /pers. D/ tajā dienā nav redzējusi.

- ar /pers. F/ iesniegumu par notikušo zādzības faktu (1.sēj., lietas 6.-8.lapa.), no kura redzams, ka 2016.gada 7.oktobrī no dzīvokļa /adrese

B/nozagtas dažādas mantas, kopsummā 2472 euro apmērā;

- ar apskates protokolu un fototabulām (1.sēj., lietas 9.-10.G lapa), ar kuru tiek apskatīts dzīvoklis /adrese B/, no kura tika nozagtas dažādas

mantas;

- ar eksperta atzinumu Nr.1613456 “Par komisijas bioloģiskās DNS ekspertīzes veikšanu” ( 1.sēj., lietas17.-18.lapa), kur secināts, ka DNS

analīzes rezultātā nomazgājumā no balkona durvīm tālākā istabā, kas tika izņemts /adrese B/, tika konstatēts vīriešu dzimuma personas bioloģiskais

materiāls. DNS datubāzē tika konstatēta sakritība ar personu;

- ar VP Kriminālistikas pārvaldes informāciju (1.sēj., lietas 19.lapa), no kuras redzams, ka kriminālprocesā Nr.11200052216 DNS profils, kas

tika konstatēts nomazgājumā no balkona durvīm tālākā istabā (ekspertu atzinums Nr.1613456) atbilst personas siekalu parauga DNS profilam, kura

nacionālajā DNS datu bāzē reģistrēta kā /pers. D/, p.k./personas kods/;

- ar eksperta atzinumu Nr.1804039 “Par papildus komisijas bioloģiskās DNS ekspertīzes veikšanu” (2.sēj.lietas 40.lapa), kur secināts, ka DNS

analīzes rezultātā nomazgājumi no balkona durvīm tālākā istabā (skat. ekspertīzi Nr.1613456), tika konstatēts /pers. D/, p.k./personas kods/,

bioloģiskais materiāls; LR=3,34*1015;

- ar kratīšanas protokolu (1.sēj., lietas 72.-73.lapa), ka 2018.gada 20.aprīlī , klātesot /pers. D/ no mājās /adrese A/, izņemtas 48 gab. 5,6 mm

patronas un divas 12. kalibra medību šaujamieroču patronas;

- ar ballistiskās ekspertīzes ekspertu atzinumu Nr.1803813 (2.sēj., 41.lapa), ka ekspertīzei iesniegtās 48 rūpnieciski ražotas .22LR kalibra

šauteņu patronas, kuras izņemtas kratīšanas laikā /datums/, ir vītņstobra šaujamieroču munīcija, derīga šaušanai .22LR kalibra šaujamieročos; kā arī

ekspertīzei iesniegtās 2 rūpnieciski ražotas 16.kalibra medību bises patronas, kas izņemtas kratīšanas laikā /adrese A/, ir derīgas šaušanai 16.kalibra

šaujamieročos (50 patronas ekspertīzes gaitā iznīcinātas izšaujot).

Tiesa uzskata, ka šādi pierādījumi lietā ir savākti un nostiprināti likumā noteiktā kārtībā un ir pietiekoši un pārliecinoši, lai izlemtu par apsūdzētā

vainīgumu un lemtu par viņam piemērojamo sodu. Nav pamata neticēt lietā savāktajiem pierādījumiem- cietušās /pers. F/ un liecinieces /pers.

G/sniegtajām liecībām, kā arī pārbaudītajiem lietas materiāliem, jo tie savstarpēji pastiprinās un nav pretrunīgi.

Apsūdzētā apgalvojums, ka uz viņu nevar attiecināt Krimināllikuma 233.panta otrās daļas nosacījumus, jo izņemtā šaujamieroča munīcija

piederējusi viņa tēvam, tāpēc arī tā atradusies pēc tēva nāves mājās /adrese A/, neatbilst tiesas sēdē noskaidrotiem apstākļiem. Latvijas Republikas

“Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma” 11.panta pirmā daļa nosaka, ka fiziskajām personām… ir tiesības iegādāties, kolekcionēt, glabāt, nēsāt,

pārvadāt un realizēt šaujamieročus un šaujamieroču munīciju tikai ar Valsts policijas atļauju. Lietas iztiesāšanā tika nodibināts, ka apsūdzētajam šāda

atļauja nav bijusi, ka minētā šaujamieroča munīcija tika glabāta /adrese A/, ka apsūdzētais zinājis par šaujamieroča munīcijas esamību, bet nav neko

darījis, lai nokārtotu jautājumu par šaujamieroča munīcijas nodošanu attiecīgai valsts institūcijai.

Apsūdzētā patiesā nodoma saturu apliecina iztiesāšanas laikā noskaidrotie apstākļi un apsūdzētā rīcība, ka pēc tēva nāves neko nav darījis, lai

šaujamieroča munīciju nodotu attiecīgai valsts institūcijai, bet to glabājis līdz veiktajai kratīšanai, kad patronas tika izņemtas. Līdz ar to tiesai nav šaubu,

ka apsūdzētais apzinājās savu darbību prettiesiskumu.

Tiesa uzskata, ka ir pierādīts /pers. D/ vainīgums šaujamieroča munīcijas glabāšanā bez attiecīgas atļaujas.

Apsūdzētā /pers. D/apgalvojums, ka viņš nekad nav bijis Dobelē un viņa DNS cietušās dzīvoklī varēja nonākt, kādai citai personai izmantojot viņa

cimdus, tiesa vērtē kritiski, teiktu ar mērķi izvairīties no atbildības par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Ar 2018.gada 24.janvāra eksperta atzinumu Nr.1613456 “Par komisijas bioloģiskās ekspertīzes veikšanu” konstatēts, ka DNS analīzes rezultātā

nomazgājumā no balkona durvīm tālākā istabā (7.obj.), kas tika izņemts /adrese B/, izņemts DNS paraugs, kas derīgs personas identifikācijai un

konstatēts vīriešu dzimuma personas bioloģiskais materiāls; DNS datubāzē tika konstatēta sakritība ar personu. Ar 2018.gada 6.jūnija eksperta atzinumu

Nr.1804039 “Par papildus komisijas bioloģiskās DNS ekspertīzes veikšanu” konstatēts, ka DNS analīzes rezultātā nomazgājumā no balkona durvīm

tālākā istabā konstatēts /pers. D/, p.k./personas kods/ bioloģiskais materiāls; LR=3,45* 1015.

Tiesa nekonstatē objektīvus apstākļus, kas varētu būt par pamatu DNS ekspertīzes apšaubīšanai.

Izvērtējot konstatētos apstākļus, tiesa secina, ka apsūdzētais tiesā nav patiess un vēlas izvairīties no atbildības un soda.

Apsūdzētā /pers. D/noziedzīgās darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas, jo viņš glabāja šaujamieroča munīciju bez

attiecīgas atļaujas.

Apsūdzētā /pers. D/noziedzīgās darbības 2016.gada 7.oktobrī ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas izdarīja svešas

kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) iekļūstot dzīvoklī.

Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo sodu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā soda mērķi,

izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus,

kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums kvalificēts kā mazāk

smags noziegums, par kuru Krimināllikuma 233.panta otrās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu,

vai ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu, Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums kvalificēts kā smags

noziegums, par kuru Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu,

vai ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Nosakot sodu /pers. D/ tiesa ņem vērā, ka viņš izdarījis tīšu mazāk smagu un tīšu smagu noziedzīgu nodarījumu.

Tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētā /pers. D/ personas raksturojošos datus, tiesa konstatēja, ka apsūdzētais dzimis /datums/Rīgā, ar

pamatskolas izglītību, bez apgādājamām personām, strādājis gadījuma darbus celtniecībā, deklarētā dzīvesvieta /adrese C/, faktiskā dzīvesvieta /adrese

D/, iepriekš kriminālā kārtā sodīts vienpadsmit reizes, pēdējā 2017.gada 25.aprīlī Rīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 312.panta, 262.panta pirmās

daļas ar piespiedu darbu uz 300 stundām, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz trim gadiem, piespiedu darbu izcietis 06.12.2017., sodāmība

nav dzēsta un nav noņemta. Apsūdzētais administratīvā kārtā pēdējā gada laikā sodīts divas reizes.

Krimināllikuma 47.pantā paredzētos atbildību mīkstinošos apstākļus tiesa nekonstatē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, par atbildību pastiprinošo apstākli apsūdzētā darbībās tiesa uzskata to, ka noziedzīgie

nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas vērsts pret

vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, bet izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas vērsts pret īpašumu. Uz

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdi apsūdzētais ir bijis vairākkārtīgi sodīts, pārsvarā par mantiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem un abus

noziegumus, tajā skaitā zādzību, šajā iztiesājamā lietā izdarījis nedzēstas sodāmības laikā. Līdz ar to secināms, ka apsūdzētā /pers. D/ dzīvesveids

neliecina par viņa vēlēšanos dzīvot likumpaklausīgi, par ko nepārprotami liecina viņa iepriekšējās sodāmības.

Ņemot vērā iepriekš minēto un prokurora viedokli, tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35.pantā noteiktais soda mērķis konkrētajā gadījumā

apsūdzētajam būs sasniegts vienīgi ar sodu reālas brīvības atņemšanas veidā. Šāds sods apsūdzētajam būs taisnīgs, atbilstīgs viņa personībai, samērīgs,

atbilstošs soda mērķim un soda veida ietekmējošiem apstākļiem.

Izvērtējot apsūdzētajam piemērojamo brīvības atņemšanas soda mēru, tiesa ņem vērā, ka lietā nav konstatēti atbildību mīkstinošie apstākļi, bet ir

konstatēts viens atbildību pastiprinošais apstāklis.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētais, izdarot noziedzīgos nodarījumus, nav būtiski iedzīvojies, mantas konfiskācija nav piemērojama.

Tiesa ņem vērā to, ka Rīgas rajona tiesas 2018.gada 22.maija spriedums nav stājies spēkā, līdz ar to galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma

50.panta piekto daļu /pers. D/ nav nosakāms.

Noteiktais drošības līdzeklis – apcietinājums – apsūdzētajam atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies spēkā.

Lietā cietusī /pers. F/ pieteikusi mantiskā kaitējuma kompensāciju 2472 euro apmērā par nozagtajām mantām, kā arī pieteikusi morālā aizskāruma

kompensāciju 1000 euro apmērā par nozagtajām mantām.

Kaitējuma kompensācijas pienākumu nosaka Kriminālprocesa likuma 350., 352.pants.

Tiesa secina, ka mantiskā kaitējuma kompensācijas pieteikums 2472 euro apmērā ir pamatots un apmierināms, jo apsūdzētais ar savu noziedzīgo

rīcību šādu kaitējumu cietušajai ir nodarījis un mantisko kaitējumu atlīdzināt ir apsūdzētā pienākums.

Attiecībā par cietušās /pers. F/ pieteikto morālā aizskāruma kompensāciju 1000 euro apmērā, tiesa uzskata, kā tā nav pamatota.

Ar morālo kaitējumu tiek saprastas fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisku tiesību

vai nemantisko labumu aizskārumu. Ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību,

dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai pret nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morāls

kaitējums.

Šajā konkrētajā gadījumā cietušajai zādzībās rezultātā ir nozagtas dažādas mantas un naudas līdzekļi, par kurām viņa pieteikusi pieteikumu

mantiskā kaitējuma kompensāciju. Līdz ar to kompensācija par morālo aizskārumu nav piedzenama.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” no valsts līdzekļiem izmaksājama

atlīdzība aizstāvei P.Janulei 525,88 euro apmērā par darbu apsūdzētā aizstāvībai pirmstiesas kriminālprocesā un 242,06 euro apmērā par darbu

apsūdzētā aizstāvībai tiesā.

Minēto izdevumu atlīdzināšanas pienākums valstij saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.pantu norādītajā

apmērā uzliekams apsūdzētajam /pers. D/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 6.punktu no /pers. D/ piedzenami procesuālie izdevumi 332,37 euro apmērā valsts

ienākumos saistībā ar bioloģiskās DNS ekspertīzes izdarīšanu.

Izskatot lietu, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu izlemj par turpmāko rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem – apavu pēdas uz 3 gab.

tumšas krāsas daktiloplēvēm, kas glabājas VP ZRP Dobeles iecirknī – iznīcināmas.

Mobilo telefonu “LG”, USB atmiņas karti “Kingston”, USB atmiņas karti “APACCI”, USB atmiņas karti “DNB”, kas atgriezti apsūdzētajam

/pers. D/- atstājami /pers. D/; melnas krāsas šņorējamās kurpes un melnas krāsas šņorējamos zābakus, kas atgriezti /pers. L/ – atstājami /pers. L/.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-514.; 520., 523., 524., 527., 528., 529., 530., 531.pantu, tiesa

no s pri e da

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā un sodīt ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 3 (trim) mēnešiem.

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz

1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, sodus daļēji saskaitot un galīgo sodu /pers. D/

noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 1 (vienu) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda termiņā ieskaitīt aizturēšanu 2018.gada 18.aprīli un apcietinājumu no 2018.gada 19.aprīļa

līdz spriedums stāsies spēkā šajā kriminālprocesā.

Šajā lietā noteikto drošības līdzekli – apcietinājumu – /pers. D/ – atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies spēkā.

Soda izciešanu /pers. D/ skaitīt ar sprieduma spēkā stāšanās dienu.

Piedzīt no /pers. D/ par labu /pers. F/ mantiskā kaitējuma atlīdzībai 2472 euro (divtūkstoš četrsimt septiņdesmit divi) euro apmērā, nosakot

labprātīgas minētās summas nomaksas termiņu 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Piedzīt no /pers. D/ valsts ienākumos procesuālos izdevumus par bioloģiskās DNS ekspertīzes veikšanu 332,37 euro (trīssimt trīsdesmit divi euro

37 centi) apmērā, nosakot labprātīgas minētās summas nomaksas termiņu 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Minēto summu iemaksāt Valsts

budžetā: saņēmējs valsts kase, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, konta Nr./konta numurs/, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis – par

bioloģiskās DNS ekspertīzes veikšanu. Samaksas dokumentu iesniegt Zemgales rajona tiesas kancelejā.

Piedzīt no /pers. D/ valsts ienākumos procesuālos izdevumus par aizstāves sniegto juridisko palīdzību apsūdzētā aizstāvēšanai 767,94 euro

(septiņsimt sešdesmit septiņi euro 94 centi) apmērā, nosakot labprātīgas minētās summas nomaksas termiņu 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Minēto summu iemaksāt Valsts budžetā: saņēmējs – valsts kase, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, konta Nr./konta numurs/, BIC kods –

TRELLV22, iemaksas mērķis – par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā. Samaksas dokumentu iesniegt Zemgales rajona tiesas

kancelejā.

Lietiskos pierādījumus – apavu pēdas uz 3 gab. tumšas krāsas daktiloplēvēm, kas glabājas VP ZRP Dobeles iecirknī – iznīcināt.

Mobilo telefonu “LG”, USB atmiņas karti “Kingston”, USB atmiņas karti “APACCI”, USB atmiņas karti “DNB”, kas atgriezti apsūdzētajam

/pers. D/- atstāt /pers. D/; melnas krāsas šņorējamās kurpes un melnas krāsas šņorējamos zābakus, kas atgriezti /pers. L/ – atstāt /pers. L/.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību vai prokurora protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā

no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2019.gada 28.janvāra.

Tiesnese (personiskais paraksts) Ā.Ulaseviča