Court dismisses appeal on disability classification, ruling lower court correctly assessed moderate limitations.

ECLI:LV:AT:2024:0105.A420174121.13.L

Lieta Nr. A420174121, SKA-239/2024

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2024.gada 5.janvārī

[1] Pieteicēja /pers. A/ iesniedza kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2023.gada 25.aprīļa spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas

pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru viņai tiktu noteikta II invaliditātes grupa.

Administratīvā apgabaltiesa, pievienojoties Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivācijai, atzina, ka pieteicējas veselības traucējumu radītie

funkcionēšanas ierobežojumi atbilst mērenai, nevis smagai pakāpei, tāpēc pieteicējai pamatoti ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts

komisijas (turpmāk – komisija) 2021.gada 14.aprīļa lēmumu uz laiku no 2021.gada 12.februāra līdz 2023.gada 11.februārim noteikta III invaliditātes

grupa.

[2] Izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, senatoru kolēģijai nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu. Lietā nav arī risināmi

tādi tiesību jautājumi, kuru dēļ kasācijas tiesvedībai būtu nozīme judikatūras veidošanā.

[3] Kasatore argumentē, ka pārsūdzētajā komisijas lēmumā nav informācijas par iepazīšanos ar ekspertīzes aktu, proti, administratīvais akts nav

pamatots ar ekspertīzes aktu, līdz ar to pieļauts būtisks procesuāls pārkāpums. Pieteicēja norāda, ka administratīvais akts pieņemts 2021.gada

17.februārī, pirms tika sastādīts 2021.gada 29.marta ekspertīzes atzinums.

Šie iebildumi ir acīmredzami nepamatoti. Ekspertīzes akts, uz kuru norāda pieteicēja, tika sastādīts, pamatojoties uz ekspertīzi, kuru veica, lai

izskatītu pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu. Tas ir ticis novērtēts, pieņemot administratīvo aktu tā galīgajā redakcijā (2021.gada 14.aprīļa lēmums),

nevis, pieņemot administratīvo aktu tā sākotnējā redakcijā. Loģiski, ka šis ekspertīzes akts nepastāvēja un nevarēja tikt ņemts vērā, pieņemot

administratīvo aktu tā sākotnējā redakcijā. Komisijas 2021.gada 14.aprīļa lēmumā norādīts, ka pieteicējas iesniegums izskatīts, balstoties uz lietā esošo

informāciju un pamatojoties uz Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumos Nr. 805 „Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju

zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 805) 18.2.apakšpunktu. Šī norma

paredz, ka komisijas amatpersona lēmumu pieņem, balstoties uz ekspertīzes aktu. Tātad atsauce uz ekspertīzes aktu ir sniegta netieši ar norādi uz

noteikumu normu.

Turklāt, ņemot vērā, ka lieta ierosināta par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesa pamatoti nav balstījusies tikai uz iestādes viedokli, bet gan ir

izvērtējusi visus lietā esošos pierādījumus kopsakarā, lietā neskaidro jautājumu noskaidrošanai iegūstot arī papildu pierādījumus. Tāpat tiesa pretēji

kasācijas sūdzībā paustajam ir izvērtējusi arī pieteicējas argumentus par komisijas pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem, tostarp to, ka iestāde nav

vērtējusi jaunākos izmeklējumus vai arī ir vērtējusi, bet vērtējumu nav atspoguļojusi pārsūdzētajā lēmumā un ekspertīzes aktā. Tiesa atzina šos

pārkāpumus par tādiem, kas nav ietekmējuši lēmuma rezultātu. Tiesas secinājumi par to, ka pieteicējai ir mēreni funkcionēšanas ierobežojumi, izdarīti,

ņemot vērā pieteicējas kasācijas sūdzībā norādītajos ģimenes ārsta un ārstu speciālistu nosūtījumos ietvertās ziņas.

Senatoru kolēģija atzīst, ka apgabaltiesas secinājumi par to, vai pieteicējas funkcionēšanas ierobežojumi ir mēreni (noteikumu Nr. 805 5.pielikuma

3.2.piezīme) vai smagi (5.pielikuma 3.3.piezīme), ir loģiski, saskanīgi un balstīti pienācīgā pierādījumu novērtējumā. No pieteicējas kasācijas sūdzības

neizriet, ka tiesa būtu nepareizi piemērojusi šīs tiesību normas. No kasācijas sūdzības netieši var secināt, ka, pieteicējas ieskatā, par noteicošiem būtu

atzīstami tie dokumenti, kuros ir norādīts uz smagākiem funkcionēšanas ierobežojumiem vai veselības traucējumiem. Šis arguments būtībā ir par to, kā

būtu novērtējami pierādījumi un kuriem no tiem būtu dodama priekšroka, bet pierādījumu novērtēšana ir tās tiesas ziņā, kas izskata lietu pēc būtības, šādi

argumenti nav izvērtējami kasācijas instances tiesā. Kā jau norādīts, apgabaltiesa ir vērtējusi visus pierādījumus un šajā ziņā nav pieļāvusi procesuālu

pārkāpumu.

[4] Ievērojot minēto, ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu, senatoru kolēģija

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. A/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2023.gada 25.aprīļa spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore R. Vīduša Senators E. Darapoļskis Senatore A. Kovaļevska