Court partially allowed debt collection claim, awarding principal and costs but rejecting excessive penalty interest.

Lietas Nr. C33379425

Lietas arhīva Nr.C-1091-26/20

ECLI:LV:RIRT:2026:0108.C33379425.3.S

Rīgas rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2026. gada 8. janvārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Aija Galauliņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu UAB ,,Legal balance invest”vienkāršotās procedūras prasībā pret /Persona A/

par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2025. gada 28. martātiesā saņemts UAB ,,Legal balance invest” pilnvarotā pārstāvja SIA „Legal

Balance” (turpmāk – prasītājs) pieteikumsvienkāršotās procedūras prasībā pret /Persona A/ (turpmāk – atbildētāja)

par parāda 1014euro piedziņu.

[1.1] Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1401., 1402., 1511., 1587., 1590., 1651., 1652., 1753., 1754., 1755.,

1756., 1757., 1760., 1761., 1762., 1763. pantu, 1793. panta 3. punktu, 1798., 1800., 1801., 1802., 1804., 1805.,

1934., 1935., 1936., 1939., 1940., 1943. un 1945. pantu, prasītājs lūdz:

1) piedzīt no atbildētājas:

- pamatparādu 490 euro;

- sākotnējā kreditora izdevumus 17 euro;

- parāda piedziņas izdevumus 17 euro;

- līgumiskos procentus par kapitāla izmantošanu 34,38 euro par laika periodu no 2023. gada 11. maija līdz

2023. gada 4. oktobrim;

- nokavējuma procentus līdz lietas cedēšanai 93,96 euro par laika periodu no 2023. gada 11. jūnija līdz

2023. gada 4. oktobrim;

- nokavējuma procentus pēc lietas cedēšanas 361,66 euro par laika periodu no 2023. gada 5. oktobra līdz

2024. gada 28. decembrim;

2) piedzīt no atbildētājas visus tiesas izdevumus, tai skaitā, samaksāto valsts nodevu 152,10 euro;

3) atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no nesamaksātās parāda summas par

laika periodu līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

[1.2] Prasībā norādīts, ka 2023. gada 11. maijā starp AS ,,4finance” (turpmāk – aizdevējs) un atbildētāju

noslēgts Kredītlīnijas līgums (turpmāk - Līgums). Atbildētājai izsniegti vairāki aizdevumi par kopējo summu

490euro.

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētāja savas no līguma izrietošās saistības nav pildījusi.

[1.3] 2022. gada 22. jūlijā starp aizdevēju (sākotnējais kreditors) un prasītāju noslēgts Cesijas līgums Nr.

FSL-2022-48 ar kuru tika cedētas (pārdotas) aizdevējam piederošās prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no

piešķirtās kredītlīnijas summas un līguma.

[1.4] Prasītāja lietu lūgusi izskatīt rakstveida procesā, kā arī norādījusi, ka mediācija strīda risināšanā nav

izmantota, kā arī nevēlas to izmantot tiesvedības laikā.

[2] 2025. gada 7. aprīlī un atkārtoti 2025. gada 14. jūlijā atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās

daļas un 250.25panta pirmās daļas noteikumiem atbildētājai uz viņas deklarēto dzīvesvietas adresi ierakstītā

sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz

2025. gada 9. maijam, papildus paziņojot arī par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības

datumu. Prasītājai paziņojums nosūtīts uz prasības pieteikumā norādīto e-pasta adresi.

[2.1] 2025. gada 13. maijā un 2025. gada 19. augustā atbildētājai adresētais ierakstītais sūtījums atsūtīts

tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi, ka ,,beidzies glabāšanas laiks”.

[2.1.2] 2025. gada 24. novembrī konstatējot, ka atbildētāja 2025. gada 12. septembrī ir mainījusi savu

deklarēto dzīves vietu, lietas izskatīšana atlikta un atbildētājai uz jauno deklarētās dzīvesvietas adresi ierakstītā

sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz

2025. gada 30. decembrim, papildus paziņojot arī par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma

pieejamības datumu. Prasītājai paziņojums nosūtīts uz prasības pieteikumā norādīto e-pasta adresi.

[2.1.3] 2025. gada 30. decembrī atbildētājai adresētais ierakstītais sūtījums atsūtīts tiesai ar Latvijas Pasta

darbinieka norādi, ka ,,beidzies glabāšanas laiks”.

[2.2] Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1. pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai

ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta otrās daļas un 56.1panta noteikumiem uzskatāms, ka tiesa ir

informējusi atbildētāju par civillietas ierosināšanas faktu un lietas izskatīšanas datumu.

[2.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības,

puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei. Arī līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida

paskaidrojumi tiesā nav saņemti, lietas izskatīšana tiesas sēdē nav lūgta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otrās daļas noteikumiem paskaidrojuma nesniegšana nav

šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

[2.4] Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu,

noteikta rakstveida procesā, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm ir paziņots.

Motīvu daļa

[3] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus,

tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka tiesa sastāda saīsināto spriedumu

vienkāršotās procedūras lietās.

Saskaņā ar minētā panta otrajā daļā noteikto, saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta

prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies

lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Ņemot vērā minēto, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem,

pēc kuriem vadījusies izskatot lietu.

[4] Tiesa, pamatojoties uz Civillikuma 1793. panta 3. punktu, 1798. pantu un 1801. pantu, atzīst, ka

prasītāja ir ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju.

[5] Atbildētāja nav apstrīdējusi 2023. gada 11. maijā ar AS ,,4finance” noslēgtā Kredītlīnijas līguma

tiesiskumu, kā arī nav iesniegusi pierādījumus tam, ka savas saistības ir izpildījusi pilnībā.

[5.1] Tiesa atzīst, ka, pamatojoties uz Civillikuma 1401., 1402., 1425., 1511., 1587., 1590., 1828., 1838.,

1934., 1943. pantu, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams pamatsummas parāds 490 euro un sākotnējā

kreditora izdevumi 17 euro (14 euro par informatīvo paziņojumu izsūtni, 3 euro par PMLP datu pārbaudi).

[6] Pamatojoties uz Civillikuma 1651., 1652., 1753., 1756., 1759., 1764., 1765., 1946. pantu no atbildētājas

par labu prasītājam piedzenami līgumiskie procenti par kapitāla izmantošanu 34,38 euro par laika periodu no 2023.

gada 11. maija līdz 2023. gada 4. oktobrim.

[7] Prasītāja lūdz piedzīt arī nokavējuma procentus līdz lietas cedēšanai 93,96 euro par laika periodu no

2023. gada 11. jūnija līdz 2023. gada 4. oktobrim un nokavējuma procentus pēc lietas cedēšanas 361,66 euro par

laika periodu no 2023. gada 5. oktobra līdz 2024. gada 28. decembrim.

[7.1] Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas

summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un

lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai

uz likumu.

Procentu kā atlīdzības par kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā funkcija ir

nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgu ekvivalenci, pamatojoties uz kapitāla spēju nest augļus. [..] Procenti

jāmaksā arī tad, ja kapitāls nonācis vai palicis svešā lietojumā prettiesiskas rīcības - nokavējuma rezultātā. Šādos

gadījumos procentiem nedrīkst piedēvēt soda raksturu, kaut gan procentu maksāšanas pienākums iedarbojas kā

pamudinājums parāda ātrākai nokārtošanai (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību

tiesības. Autoru kolektīvs prof.K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.- R.: Mans Īpašums, 253. lpp.).

Tiesa atzīst, ka prasījums par nokavējuma procentu līdz lietas cedēšanai 93,96 euro par laika periodu no

2023. gada 11. jūnija līdz 2023. gada 4. oktobrim, ir apmierināms, jo minēto procentu summu sākotnējais kreditors

ir cedējis prasītājam.

[7.2] Saskaņā ar Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu lietoto terminu skaidrojumu - Kopējā

atmaksājamā summa ir summa, ko veido kopējā Kredītlīnijas summa un visas izmaksas, tai skaitā procenti par

kapitāla lietošanu, kas aizņēmējam jāmaksā saskaņā ar Līgumu.

Saskaņā ar Vispārīgo noteikumu lietoto terminu skaidrojumu - Procenti ir atlīdzība Aizdevējam par

Kredītlīnijas summas lietošanu, ko Aizņēmējs maksā Aizdevējam un kas fiksēti Līgumā.

Tiesa konstatē, ka Kredītlīnijas līguma Vispārīgie noteikumi nesatur termina ,,Nokavējuma procenti”

skaidrojumu.

[7.3] Savukārt tiesa konstatē, ka aizdevēja tiesības piemērot aizņēmējam nokavējuma procentus ir iekļautas

Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu 8. sadaļā ,,Atbildība”, saskaņā ar kuras 8.1.1. punktu, ja aizņēmējs kavē

no Līguma izrietošos maksājumus, aizdevējam ir tiesības piemērot aizņēmējam nokavējuma procentus par katru

kavējuma dienu. Nokavējuma procentu likme dienā norādīta Speciālajos līguma noteikumos [..] – nokavējuma

procenti 0,22 % dienā.

Tiesas ieskatā aizdevēja tiesības piemērot aizņēmējam nokavējuma procentus iekļaušana Vispārīgo

noteikumu Atbildības sadaļā, norāda uz to, ka pēc būtības ir pielīgtas aizdevēja tiesības piemērot līgumsodu, kā

atbildību par saistības nepildīšanu nevis procentus par samaksas nokavējumu.

[7.4] Procentu kā atlīdzības par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā

funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci, kas ietver pieņēmumu, ka kapitāls parasti nes

augļus. Procentus nedrīkst uzskatīt par sodu un jaukt to ar procentos izteiktu līgumsodu (Kalvis Torgāns. Saistību

tiesības. Otrais papildinātais izdevums.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 114. lpp.).

Līgumsods ir uzskatāms par saistību tiesību pastiprinājuma veidu, kas iedarbojas kā nelabvēlīgu seku

draudi, turpretim procenti ir atlīdzība par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu, kuru

galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci. Civillikums šiem diviem tiesību

institūtiem paredz atšķirīgu regulējumu (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada

21. septembra spriedums lietā Nr. SKC-98/2015).

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka līgumsods ir civiltiesību institūts ar divējādu dabu. No vienas puses tas ir

saistības pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta. No otras puses,

līgumsods kļūst par atbildības izpausmi tad, ja pastiprinājums izrādījies nepietiekams, lai atturētu parādnieku no

saistības pārkāpuma. Līgumsoda kā saistību pastiprinājuma uzdevums ir ietekmēt parādnieka gribu, iedarbojoties

uz viņa mantiskajām interesēm (Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. Otrais papildinātais izdevums.- Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2018, 97. lpp.).

[7.5] Līdz ar to tiesa uzskata, ka maksājums, ko prasītājs ir nosaucis par nokavējuma procentiem, ir

kvalificējams kā līgumsods.

Civillikuma 1716. panta pirmā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest

sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Minētā panta trešā daļa noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās

saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu

lielumu, kādi piedzenami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījuma

praksei.

Tā kā atbildētāja ir pieļāvusi maksājumu kavējumu, tiesa uzskata, ka prasītājam ir tiesības no atbildētājas

saņemt līgumsodu 49 euro, kas ir 10 % no pamatparāda (490 euro).

[7.6] Noraidot prasību par līgumsoda 312,66 euro piedziņu, ko prasītāja nosaukusi par nokavējuma

procentiem un, iztulkojot Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu 8.1.1. punktu kopsakarā ar 8. sadaļu

,,Atbildība”, tiesa ņem vērā Civillikuma 1508. panta noteikumus, kas noteic, ka saudzīgākam iztulkojumam

dodama priekšroka pret citiem, un uz tā pamata priekšroka ir tam, kurš vismazāk saista parādnieku, un Civillikuma

1509. panta noteikumus, kas noteic, ka divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu

gadījumā iztulkojami tam par ļaunu, kurš attiecīgajā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties

skaidrāk.

[8] Piedzenot parāda piedziņas izdevumus 17 euro apmērā, tiesa vadās no Parādu ārpustiesas atgūšanas

likuma 6. panta un Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 ,,Noteikumi par parāda atgūšanas

izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kas nav atlīdzināmi” 2. punkta, jo prasītājs ir pierādījis, ka ir veiktas

papildus piedziņas darbības.

[9] Prasības pieteikumā ietverts lūgums atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā

no nesamaksātās parāda summas par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

[9.1] Senāta Civillietu departamenta 2021. gada 15. decembra senatoru kopsapulces lēmumā skaidrots, ka

lietas dalībniekiem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu pienākas procenti par pamatparādu

un par citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, ka arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem.

[9.2] Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (2016. gada 29. janvāra lēmums lietā

Nr.SKC-1331/2016) likumiskie procenti, tiesības uz kuriem norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa

likuma 195. panta pirmajai daļai, aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku posmu pēc

sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.

[9.3] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, Civillikuma 1759. panta 1. punktu, 1760.

un 1765. pantu, kā arī 2021. gada 15. decembra Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu,

prasītājam par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) ir atzīstamas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no kopējās ar spriedumu

piedzītās summas 806,53 euro, ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas,

kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[10] Iesniedzot prasības pieteikumu, atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta ,,a”

apakšpunktam prasītājs samaksājis valsts nodevu 152,10 euro (likuma redakcijā līdz 2025. gada 31. martam).

[10.1] Ievērojot Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā noteikto, un to, ka prasība apmierināta 69,16 %

apmērā, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesāšanās izdevumi – valsts nodeva 105,19 euro.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. pantu, 41. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu, 97., 190., 193.,

194., 195., 204.1, 250.25 un 250.27pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzītno /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu UAB ,,Legal balance invest”, reģistrācijas

Nr. 306113214,

- pamatparādu 490 euro;

- sākotnējā kreditora izdevumus 17 euro;

- parāda piedziņas izdevumus 17 euro;

- līgumiskos procentus par kapitāla izmantošanu par laika periodu no 2023. gada 11. maija līdz 2023. gada

4. oktobrim 34,38 euro;

- nokavējuma procentus līdz lietas cedēšanai par laika periodu no 2023. gada 11. jūnija līdz 2023. gada 4.

oktobrim 93,96 euro;

- līgumsodu par laika periodu no 2023. gada 5. oktobra līdz 2024. gada 28. decembrim 49 euro un

- tiesas izdevumus - samaksāto valsts nodevu 105,19 euro, pavisam kopā piedzenot 806,53 euro (astoņi

simti seši euro un 53 centi).

Parādsaistību summu ieskaitīt UAB ,,Legal balance invest”, reģistrācijas Nr. 306113214, norēķinu kontā

LV32HABA0551053090257, AS ,,Swedbank”.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda, kas nosaukti par nokavējuma procentiem 312,66 euro (trīs simti

divpadsmit euro un 66 centi) piedziņu.

Noteikt UAB ,,Legal balance invest”, reģistrācijas Nr. 306113214, tiesības par laika periodu pēc sprieduma

labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /Persona A/,

personas kods /Personas kods A/, likumiskos 6 % (seši procenti) gadā no kopējās ar spriedumu piedzītās summas

806,53euro (astoņi simti seši euro un 53 centi), ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu

pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt/Persona A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Saīsināts spriedums nav pārsūdzams. Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies

termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas

lūgumu.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt Rīgas rajona tiesā 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā

sprieduma sastādīšanas datuma 2026. gada 8. janvāra.

Ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2026.

gada 6. februārī. Šo spriedumu lietas dalībnieki varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu

tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā, ja pastāvēs kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā.

Tiesnese A.Galauliņa