Court dismisses claim of state security committee collaboration due to insufficient evidence of secret cooperation.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the request to confirm the existence of cooperation facts between the applicant and the former State Security Committee. Although the applicant was registered in the agency's records under a pseudonym, the court found no evidence proving he knowingly provided information or performed tasks for the committee. The decision rests on the principle that mere registration in administrative files does not constitute proof of secret collaboration.
Legislator headnote
AI generated1994. gada 2. jūnija likums 'Par bijušās valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu'; Kriminālprocesa likums: Registration in state security agency files alone does not prove secret collaboration or information provision.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2019:0927.251.40032019.3.S
Pārbaudes lieta Nr.251.4003/2019/45
Tiesas arhīva Nr.K33-0787-19/28
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2019.gada 27.septembrī
Rīgas rajona tiesa, tiesnese B.Jakobsone,
piedaloties
prokuroram S.Zvejniekam un aizstāvim Z.Aumeisteram,
atklātā tiesas sēdē izskatīja pārbaudes lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, sadarbības fakta ar LPSR Valsts drošības komiteju
konstatēšanu.
Aprakstošā daļa
2019.gada 9.augustā Specializētajā vairāku nozaru prokuratūrā, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu, tam pievienotajiem dokumentiem un Latvijas
1994.gada 2.jūnija likumu “Par bijušās valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK
konstatēšanu” 14.panta pirmo punktu, ierosināta pārbaudes lieta par /pers. A/ sadarbības fakta ar bijušās LPSR Valsts drošības komiteju (turpmāk –
VDK) esamības vai neesamības konstatēšanu. Pārbaudes lietai piešķirts Nr.251.4003/2019/45.
2019.gada 13.septembrī pārbaudes lieta Nr.251.4003/2019/45 par /pers. A/ sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu saņemta izskatīšanai Rīgas
rajona tiesā.
Specializētās vairāku nozaru prokuratūras prokurora S.Zvejnieka 2019.gada 11.septembra atzinumā konstatēts, ka pirmstiesas pārbaudes laikā
nav gūti pierādījumi, kas apstiprinātu faktu, ka /pers. A/ būtu bijis VDK informators 1994.gada 2.jūnija likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas
dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" izpratnē.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies pārbaudāmās personas /pers. A/, liecinieka /pers. B/ (/pers. B/) liecības, kā arī prokurora un aizstāvja
viedokli, tiesa uzskata, ka /pers. A/ apzināta sadarbība ar VDK nav pierādīta, kā arī nav pierādīts, ka viņš ir bijis VDK informators.
No lietas materiālos esošās Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (turpmāk – SAB TSDC)
sniegtās informācijas un alfabētiskās un statistiskās uzskaites kartītes redzams, ka /pers. A/ aģenta kategorijā savervēts 1986.gada 28.maijā ar
pseidonīmu “/pseidonīms/”, vervētājs – VDK 2.daļas 3.nodaļas darbinieks /pers. B/, daļas priekšnieks /pers. C/ Aģents reģistrēts VDK 2.daļas trešajā
nodaļā, piešķirot personas lietas numuru – 22467. Nav ziņu par izslēgšanu no aģentūras aparāta, SAB TSDC rīcībā nav VDK aģentu personas un darba lietu
reģistrācijas žurnālu par laiku pēc 1987.gada 12.janvāra. Dokumenti glabājas SAB TSDC (lietas 7.-8., 9., 10. 11.lapa).
SAB TSDC rīcībā esošajā aģentu personas un darba lietu reģistrācijas žurnāla 53.sējuma 7.lapā 1986.gada 30.maijā reģistrēts savervētais aģents
‘’/pseidonīms/’, piešķirot darba un personas lietai numuru – 22467 (lietas 7.-8., 12.-15.lapa).
SAB TSDC rīcībā VDK operatīvajās lietās nav atrasti aģenta “/pseidonīms/” ziņojumi vai citi materiāli, kuros būtu minēts aģents “/pseidonīms/”
(lietas 7.-8.lapa)
SAB TSDC rīcībā esošajā VDK Informācijas analīzes daļas elektroniskajā datu bāze atrasts aģenta “/pseidonīms/ ziņojums DS=0311834. Nav
atrasti citu aģentu ziņojumi, kuros būtu minēts /pers. A/ (lietas 88.-90.lapa).
No pārbaudāmās personas /pers. A/ liecībām izriet, ka izriet, ka viņš nekad nav bijis VDK aģents vai informators, viņam nekad nav piedāvāts
sadarboties ar VDK, viņš nav rakstījis nekādus ziņojumus VDK darbiniekiem vai kaut kādā citā veidā apzināti sniedzis informāciju bijušās VDK
darbiniekiem. /pers. A/ liecināja, ka reģistrācijas kartītē norādītais pseidonīms “/pseidonīms/ viņam neko neizsaka. Pazina /pers. B/ kopš 1990.gada kā
makšķernieku, kurš ir arī makšķernieku kluba “/Nosaukums/’’ biedrs tāpat kā /pers. A/. Par /pers. B/ jebkādu saistību ar VDK /pers. A/ nebija nekas
zināms (lietas 61.-62.lapa).
No /pers. B/ liecībām izriet, ka VDK sāka strādāt apmēram 1980.gadā analītiskajā nodaļā. Pēc tam apmēram 1985.gadā pārgāja uz VDK
operatīvo nodaļu, kur viņa pārraudzībā bija arodbiedrības un komjaunatne. /pers. B/ liecināja, ka VDK bija darba plāns, saskaņā ar kuru, bija jābūt
vismaz vienai vervēšanai gadā. Šo plānu bija iesācis realizēt, bet tas /pers. B/ ar konkrēto personu neizdevās objektīvu apstākļu dēļ, tādēļ bija jāmeklē
cita persona. Tolaik viņš bija pazīstams ar /pers. A/, ar kuru bija kopīgas intereses, sports un makšķerēšana. Bija un vēl joprojām ir labas attiecības.
Nopratināšanas gaitā /pers. B/ tika uzrādīta aģenta alfabētiskā kartīte uz /pers. A/, to aizpildījis /pers. B/. Par aizpildīšanas iemesliem /pers. B/
paskaidroja, ka /pers. A/ noformēja, kā aģentu, jo nevēlējās, lai viņu savervētu vai traucētu citas struktūras, kā arī tas /pers. B/ bija nepieciešams sava
plāna izpildei. /pers. B/ liecināja, ka /pers. A/ par to nezināja, nebija neinformēts. Nekādu informāciju vai sadarbību ar /pers. B/, kā VDK darbinieku,
VDK interesēs /pers. A/ neveica. Nopratināšanas gaitā tika uzrādīts ziņojums DS NS=0311834, pēc kā /pers. B/ liecināja, ka iespējams tādu
informāciju ir rakstījis, tagad neatceras, bet noteikti tāda netika saņemta no /pers. A/. Aģenta segvārdu ‘’/pseidonīms/’’ izdomāja pats. VDK daļas
priekšnieks Kiršteins, kā daļas priekšnieks minētos dokumentus apstiprināja, bet tiešas saistības ar personām, kas bija norādītas alfabētiskajās kartītēs,
viņam nebija (lietas 59.-60.lapa).
Pārbaudot bijušās VDK komitejas aģentūras reģistrācijas un uzskaites dokumentu – kartotēku, žurnālu, operatīvo lietu un citu materiālu
pārņemšanas norisi, mehānismu un likumību, ir noskaidrots, ka pārņemšana un tālākā nodošana attiecīgām institūcijām notika saskaņā ar LR Augstākās
Padomes lēmumiem, katra ar minēto dokumentu un materiālu virzību saistītā darbība tika stingri dokumentēta, noteikta apsardzes kārtība un režīms, līdz
ar ko tika izslēgta iespēja veikt ar šiem dokumentiem un materiāliem jebkādas manipulācijas, to apmaiņu vai viltošanu (lietas 19.-58.lapa).
Tiesa uzskata, ka pamatojoties uz pirmstiesas pārbaudes gaitā iegūtajiem pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas izmeklēšanā, t.i., aģenta alfabētisko
un statistiskās uzskaites kartīti F-3 un SAB TSDC sniegto informāciju, var izdarīt secinājumu, ka uzrādītie dokumenti ietilpa vienotā VDK aģentūras
sistēmā, ka šie dokumenti ir autentiski un aizpildīti tajos uzrādītajā laikā.
Tādējādi ir pierādīts, ka /pers. A/ no 1986.gada 28.maijā sastāvēja darbojošās VDK aģentūras uzskaitē VDK aģenta kategorijā ar segvārdu
/pseidonīms/, personas lietas Nr.22467.
Saskaņā ar likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK
konstatēšanu” 3.pantu VDK darbinieki šā likuma izpratnē ir visi bijušie VDK štata, kā arī ārštata darbinieki – personas, kuras devušas piekrišanu
slepenai sadarbībai ar VDK un kuras par atlīdzību vai bez atlīdzības sniegušas VDK savus ziņojumus vai izpildījušas citus VDK dotos uzdevumus. VDK
informatori šā likuma izpratnē ir personas, kuras, nebūdamas VDK darbinieki, apzināti sadarbojušās ar VDK, lai slepeni sniegtu informāciju par citām
personām vai izpildītu citus VDK uzdevumus. Par VDK informatoriem šā likuma izpratnē atzīstami VDK aģenti, rezidenti, konspiratīvo dzīvokļu turētāji
un uzticības personas.
/pers. A/ lietā sniegtās liecības nav apstrīdētas ar citiem pierādījumiem, bet no tiem pierādījumiem, kas atrodami lietā, neizriet, ka /pers. A/ būtu
sadarbojies ar VDK, sniedzis informāciju par citām personām, saņēmis vai pildījis kādus VDK uzdevumus.
Tiesa atzīst, ka uzskaites kartītes esamība pati par sevi nav pierādījums, lai konstatētu, ka konkrētā persona slepeni apzināti sadarbojusies ar VDK.
Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka nav iegūti pierādījumi tam, ka /pers. A/ būtu apzināti sadarbojies ar VDK likuma “Par bijušās Valsts drošības
komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 3.panta izpratnē, sakarā ar ko konstatēt /pers. A/
apzinātu sadarbību ar VDK vai atzīt viņu par VDK informatoru nav pamata.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz 1994.gada 2.jūnija likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības
fakta ar VDK konstatēšanu” 15.panta sesto un devīto daļu, kā arī Kriminālprocesa likuma 511.pantu un 512.pantu, tiesa
nosprieda
konstatēt, ka /pers. A/ nav bijis LPSR Valsts drošības komitejas informators un nav sadarbojies ar LPSR Valsts drošības komiteju.
Spriedumu nosūtīt Latvijas Nacionālajam arhīvam un Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.
Spriedumu desmit dienu laikā no pilnā sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai
protestu iesniedzot Rīgas rajona tiesā Jūrmalā.
Pilna sprieduma pieejamības diena – 2019.gada 27.septembris.
Tiesnese B.Jakobsone