Legislator Case Law & Legislation
251.4003/2019/ / K33-0787-19 ECLI:LV:RIRT:2019:0927.251.40032019.3.S AI generated

Court dismisses claim of state security committee collaboration due to insufficient evidence of secret cooperation.

Case Number 251.4003/2019/ / K33-0787-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the request to confirm the existence of cooperation facts between the applicant and the former State Security Committee. Although the applicant was registered in the agency's records under a pseudonym, the court found no evidence proving he knowingly provided information or performed tasks for the committee. The decision rests on the principle that mere registration in administrative files does not constitute proof of secret collaboration.

Legislator headnote

AI generated

1994. gada 2. jūnija likums 'Par bijušās valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu'; Kriminālprocesa likums: Registration in state security agency files alone does not prove secret collaboration or information provision.

Keywords

AI generated
state security committee cooperation facts secret collaboration informator status evidence standard

Cited Legislation

AI generated
1994. gada 2. jūnija likums 'Par bijušās valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu' 15. panta 6. un 9. punkts
Kriminālprocesa likums 511. pants
Kriminālprocesa likums 512. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:RIRT:2019:0927.251.40032019.3.S

Pārbaudes lieta Nr.251.4003/2019/45

Tiesas arhīva Nr.K33-0787-19/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2019.gada 27.septembrī

Rīgas rajona tiesa, tiesnese B.Jakobsone,

piedaloties

prokuroram S.Zvejniekam un aizstāvim Z.Aumeisteram,

atklātā tiesas sēdē izskatīja pārbaudes lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, sadarbības fakta ar LPSR Valsts drošības komiteju

konstatēšanu.

Aprakstošā daļa

2019.gada 9.augustā Specializētajā vairāku nozaru prokuratūrā, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu, tam pievienotajiem dokumentiem un Latvijas

1994.gada 2.jūnija likumu “Par bijušās valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK

konstatēšanu” 14.panta pirmo punktu, ierosināta pārbaudes lieta par /pers. A/ sadarbības fakta ar bijušās LPSR Valsts drošības komiteju (turpmāk –

VDK) esamības vai neesamības konstatēšanu. Pārbaudes lietai piešķirts Nr.251.4003/2019/45.

2019.gada 13.septembrī pārbaudes lieta Nr.251.4003/2019/45 par /pers. A/ sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu saņemta izskatīšanai Rīgas

rajona tiesā.

Specializētās vairāku nozaru prokuratūras prokurora S.Zvejnieka 2019.gada 11.septembra atzinumā konstatēts, ka pirmstiesas pārbaudes laikā

nav gūti pierādījumi, kas apstiprinātu faktu, ka /pers. A/ būtu bijis VDK informators 1994.gada 2.jūnija likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas

dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" izpratnē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies pārbaudāmās personas /pers. A/, liecinieka /pers. B/ (/pers. B/) liecības, kā arī prokurora un aizstāvja

viedokli, tiesa uzskata, ka /pers. A/ apzināta sadarbība ar VDK nav pierādīta, kā arī nav pierādīts, ka viņš ir bijis VDK informators.

No lietas materiālos esošās Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (turpmāk – SAB TSDC)

sniegtās informācijas un alfabētiskās un statistiskās uzskaites kartītes redzams, ka /pers. A/ aģenta kategorijā savervēts 1986.gada 28.maijā ar

pseidonīmu “/pseidonīms/”, vervētājs – VDK 2.daļas 3.nodaļas darbinieks /pers. B/, daļas priekšnieks /pers. C/ Aģents reģistrēts VDK 2.daļas trešajā

nodaļā, piešķirot personas lietas numuru – 22467. Nav ziņu par izslēgšanu no aģentūras aparāta, SAB TSDC rīcībā nav VDK aģentu personas un darba lietu

reģistrācijas žurnālu par laiku pēc 1987.gada 12.janvāra. Dokumenti glabājas SAB TSDC (lietas 7.-8., 9., 10. 11.lapa).

SAB TSDC rīcībā esošajā aģentu personas un darba lietu reģistrācijas žurnāla 53.sējuma 7.lapā 1986.gada 30.maijā reģistrēts savervētais aģents

‘’/pseidonīms/’, piešķirot darba un personas lietai numuru – 22467 (lietas 7.-8., 12.-15.lapa).

SAB TSDC rīcībā VDK operatīvajās lietās nav atrasti aģenta “/pseidonīms/” ziņojumi vai citi materiāli, kuros būtu minēts aģents “/pseidonīms/”

(lietas 7.-8.lapa)

SAB TSDC rīcībā esošajā VDK Informācijas analīzes daļas elektroniskajā datu bāze atrasts aģenta “/pseidonīms/ ziņojums DS=0311834. Nav

atrasti citu aģentu ziņojumi, kuros būtu minēts /pers. A/ (lietas 88.-90.lapa).

No pārbaudāmās personas /pers. A/ liecībām izriet, ka izriet, ka viņš nekad nav bijis VDK aģents vai informators, viņam nekad nav piedāvāts

sadarboties ar VDK, viņš nav rakstījis nekādus ziņojumus VDK darbiniekiem vai kaut kādā citā veidā apzināti sniedzis informāciju bijušās VDK

darbiniekiem. /pers. A/ liecināja, ka reģistrācijas kartītē norādītais pseidonīms “/pseidonīms/ viņam neko neizsaka. Pazina /pers. B/ kopš 1990.gada kā

makšķernieku, kurš ir arī makšķernieku kluba “/Nosaukums/’’ biedrs tāpat kā /pers. A/. Par /pers. B/ jebkādu saistību ar VDK /pers. A/ nebija nekas

zināms (lietas 61.-62.lapa).

No /pers. B/ liecībām izriet, ka VDK sāka strādāt apmēram 1980.gadā analītiskajā nodaļā. Pēc tam apmēram 1985.gadā pārgāja uz VDK

operatīvo nodaļu, kur viņa pārraudzībā bija arodbiedrības un komjaunatne. /pers. B/ liecināja, ka VDK bija darba plāns, saskaņā ar kuru, bija jābūt

vismaz vienai vervēšanai gadā. Šo plānu bija iesācis realizēt, bet tas /pers. B/ ar konkrēto personu neizdevās objektīvu apstākļu dēļ, tādēļ bija jāmeklē

cita persona. Tolaik viņš bija pazīstams ar /pers. A/, ar kuru bija kopīgas intereses, sports un makšķerēšana. Bija un vēl joprojām ir labas attiecības.

Nopratināšanas gaitā /pers. B/ tika uzrādīta aģenta alfabētiskā kartīte uz /pers. A/, to aizpildījis /pers. B/. Par aizpildīšanas iemesliem /pers. B/

paskaidroja, ka /pers. A/ noformēja, kā aģentu, jo nevēlējās, lai viņu savervētu vai traucētu citas struktūras, kā arī tas /pers. B/ bija nepieciešams sava

plāna izpildei. /pers. B/ liecināja, ka /pers. A/ par to nezināja, nebija neinformēts. Nekādu informāciju vai sadarbību ar /pers. B/, kā VDK darbinieku,

VDK interesēs /pers. A/ neveica. Nopratināšanas gaitā tika uzrādīts ziņojums DS NS=0311834, pēc kā /pers. B/ liecināja, ka iespējams tādu

informāciju ir rakstījis, tagad neatceras, bet noteikti tāda netika saņemta no /pers. A/. Aģenta segvārdu ‘’/pseidonīms/’’ izdomāja pats. VDK daļas

priekšnieks Kiršteins, kā daļas priekšnieks minētos dokumentus apstiprināja, bet tiešas saistības ar personām, kas bija norādītas alfabētiskajās kartītēs,

viņam nebija (lietas 59.-60.lapa).

Pārbaudot bijušās VDK komitejas aģentūras reģistrācijas un uzskaites dokumentu – kartotēku, žurnālu, operatīvo lietu un citu materiālu

pārņemšanas norisi, mehānismu un likumību, ir noskaidrots, ka pārņemšana un tālākā nodošana attiecīgām institūcijām notika saskaņā ar LR Augstākās

Padomes lēmumiem, katra ar minēto dokumentu un materiālu virzību saistītā darbība tika stingri dokumentēta, noteikta apsardzes kārtība un režīms, līdz

ar ko tika izslēgta iespēja veikt ar šiem dokumentiem un materiāliem jebkādas manipulācijas, to apmaiņu vai viltošanu (lietas 19.-58.lapa).

Tiesa uzskata, ka pamatojoties uz pirmstiesas pārbaudes gaitā iegūtajiem pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas izmeklēšanā, t.i., aģenta alfabētisko

un statistiskās uzskaites kartīti F-3 un SAB TSDC sniegto informāciju, var izdarīt secinājumu, ka uzrādītie dokumenti ietilpa vienotā VDK aģentūras

sistēmā, ka šie dokumenti ir autentiski un aizpildīti tajos uzrādītajā laikā.

Tādējādi ir pierādīts, ka /pers. A/ no 1986.gada 28.maijā sastāvēja darbojošās VDK aģentūras uzskaitē VDK aģenta kategorijā ar segvārdu

/pseidonīms/, personas lietas Nr.22467.

Saskaņā ar likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK

konstatēšanu” 3.pantu VDK darbinieki šā likuma izpratnē ir visi bijušie VDK štata, kā arī ārštata darbinieki – personas, kuras devušas piekrišanu

slepenai sadarbībai ar VDK un kuras par atlīdzību vai bez atlīdzības sniegušas VDK savus ziņojumus vai izpildījušas citus VDK dotos uzdevumus. VDK

informatori šā likuma izpratnē ir personas, kuras, nebūdamas VDK darbinieki, apzināti sadarbojušās ar VDK, lai slepeni sniegtu informāciju par citām

personām vai izpildītu citus VDK uzdevumus. Par VDK informatoriem šā likuma izpratnē atzīstami VDK aģenti, rezidenti, konspiratīvo dzīvokļu turētāji

un uzticības personas.

/pers. A/ lietā sniegtās liecības nav apstrīdētas ar citiem pierādījumiem, bet no tiem pierādījumiem, kas atrodami lietā, neizriet, ka /pers. A/ būtu

sadarbojies ar VDK, sniedzis informāciju par citām personām, saņēmis vai pildījis kādus VDK uzdevumus.

Tiesa atzīst, ka uzskaites kartītes esamība pati par sevi nav pierādījums, lai konstatētu, ka konkrētā persona slepeni apzināti sadarbojusies ar VDK.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka nav iegūti pierādījumi tam, ka /pers. A/ būtu apzināti sadarbojies ar VDK likuma “Par bijušās Valsts drošības

komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 3.panta izpratnē, sakarā ar ko konstatēt /pers. A/

apzinātu sadarbību ar VDK vai atzīt viņu par VDK informatoru nav pamata.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz 1994.gada 2.jūnija likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības

fakta ar VDK konstatēšanu” 15.panta sesto un devīto daļu, kā arī Kriminālprocesa likuma 511.pantu un 512.pantu, tiesa

nosprieda

konstatēt, ka /pers. A/ nav bijis LPSR Valsts drošības komitejas informators un nav sadarbojies ar LPSR Valsts drošības komiteju.

Spriedumu nosūtīt Latvijas Nacionālajam arhīvam un Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.

Spriedumu desmit dienu laikā no pilnā sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai

protestu iesniedzot Rīgas rajona tiesā Jūrmalā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2019.gada 27.septembris.

Tiesnese B.Jakobsone