Court annulled gambling fine for poker tournament due to missing entry fee and cash prize elements.

NORAKSTS Lieta Nr.142075110 1-0694-11/18

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2011.gada 8.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Kalvāne,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Biznesa augstskola Turība” pārstāvjiem K.Ā. un R.I.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„Biznesa augstskola Turība” (vienotais reģistrācijas numurs 40003135880) pieteikuma par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas 2010.gada 5.jūlija lēmuma AL Nr.F03/10-04/1 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2010.gada 20.aprīlī plkst.11.05, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (turpmāk

tekstā – atbildētāja vai Inspekcija) nodaļas vadītājs sastādīja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA)

„Biznesa augstskola Turība” (turpmāk tekstā - pieteicēja vai Biznesa augstskola Turība) administratīvā pārkāpuma protokolu RC Nr.000166 (turpmāk tekstā – protokols), kurā konstatēts, ka 2010.gada 10.martā, plkst.19.30, pieteicējas telpās izvietots reklāmas plakāts „Nopelni sev stipendiju Ls 1350”, ko piedāvā www.pokeraliga.lv un expekt.com, un Biznesa augstskolas Turības auditorijā Nr.317 Studējošo pārvalde organizē azartspēli - kāršu spēles pēc Poker Texas Holdemnoteikumiem, kurā laimests ir atkarīgs no izliktām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā koeficenta, tādējādi pieteicēja izdarīja administratīvo pārkāpumu par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - LAPK) 204.5 panta pirmajā daļā. 2010.gada 7.maijā Inspekcijas priekšnieces vietnieks pieņēma lēmumu Nr.F03/10-04, ar kuru nolēma sodīt pieteicēju ar naudas sodu Ls 500 apmērā. [2] Inspekcijas priekšnieks (turpmāk tekstā – atbildētājs) ar 2010.gada 5.jūlija lēmumu AL Nr.F03/10-04/1 (turpmāk tekstā - Lēmums) nolēma atstāt negrozītu Inspekcijas priekšnieces vietnieka 2010.gada 7.maija lēmumu Nr.F03/10-04. [3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt turpmāk norādīto motīvu dēļ. [3.1] Pieteicēja norāda, ka Inspekcijas amatpersonas, veicot administratīvo lietvedību un pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir pieļāvušas virkni pārkāpumu un nav ņēmušas vērā pieteicējas sniegtos rakstveida un mutvārdu paskaidrojumus, kā arī LAPK regulējumu par administratīvo lietvedību un administratīvo pārkāpumu lietas izskatīšanu.

Līdz ar to administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais Lēmums ir prettiesisks. [3.2] Saskaņā ar LAPKL 239.panta pirmo punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Proti, pieteicēja ir saukta pie administratīvās atbildības par neesošu administratīvo pārkāpumu, proti, Azartspēļu un izložu likuma 1.panta 1.punkts definē jēdzienu „azartspēles”, tomēr Inspekcijas amatpersonas nav ņēmušas vērā Azartspēļu un izložu likumā ietverto azartspēļu definīciju. [3.3] Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumiem Nr.512 „Azartspēļu un izložu organizēšanas un uzturēšanas uzraudzības un kontroles kārtība” (turpmāk tekstā – Noteikumi Nr.512) Inspekcija ir tiesīga kontrolēt izložu un azartspēļu organizētājus.

Par azartspēļu organizētājiem saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 1.panta trešo punktu ir noteikta Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamo licenci azartspēļu organizēšanai. Līdz ar to Inspekcijai vienpersoniski nebija tiesības veikt pārbaudi par pieteicējas telpās rīkoto „Kāršu spēļu vakaru”. [3.4] Inspekcija nav izpildījusi LAPK 237.pantā noteiktos lietvedības uzdevumus administratīvā pārkāpuma lietā, proti, nav vispusīgi un pilnīgi noskaidrojošas lietas apstākļus.

Inspekcija nav ņēmušas vērā „Kāršu spēļu vakara” dalībnieku paskaidrojumus un pieteicējas iesniegtos paskaidrojumus, nav pierādījusi administratīvā pārkāpuma esamību, nav noskaidrojusi personas, kuras rīkoja „Kāršu spēļu vakaru”, kā arī nav ieguvusi citus būtiskus pierādījumus administratīvās lietvedības ietvaros. Līdz ar to pieteicējai administratīvais sods ir piemērots prettiesiski, nekonstatējot administratīvā pārkāpuma sastāvu. [3.5] Turklāt pieteicēja tika uzaicināta uz lietas izskatīšanu iestādē, bet ieinteresētās personas (A.V. vai www.pokeralīga.lv pārstāvis) netika uzaicināti, tādējādi liedzot tiem iespēju izteikt viedokli par pieteicējas paskaidrojumiem un iesniegt papildus pierādījumus.

Ar šādu iestādes rīcību tika pārkāpts Administratīvā procesa likuma (APL) 14.1 pantā noteiktais procesuālā taisnīguma princips. Minētie fakti apstiprina, ka iestādei saskaņā ar APL 62.panta trešo daļu, izdodot administratīvo aktu, bija pienākums norādīt iemeslu, kādēļ ne A.V., ne www.pokeralīga.lv pārstāvja viedoklis un argumenti iestādē netika uzklausīti. [3.6] Administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka auditorijā Nr.317 SIA „Biznesa augstskola Turība” Studējošo pašpārvalde organizē azartspēles.

Pie tam pati Inspekcija

atzīst, ka pieteicēja nav organizējusi „Kāršu spēļu vakaru”, Inspekcijas izpratnē „pokera turnīru”.

[3.7] Lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu vai lietvedības izbeigšanu jānosaka, kas darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem vai citiem izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem (274.1 pants. Rīcība ar izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem). Tomēr lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.F03/10-04 2010.gada 7.maijā Dzirnavu ielā 57, Rīgā, nesatur šāda veida informāciju. [3.8] Ņemot vērā, ka pēc 2010.gada 10.marta masu mēdijos parādījās ziņas, ka Inspekcija ir apturējusi nelegālu pokera turnīru Biznesa augstskolā Turība, kuras ir izplatījusi Inspekcija, pieteicēja izsaka šaubas par Inspekcijas spēju objektīvi izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu un pieņemt objektīvu lēmumu. [4] Tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētāja norāda, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [4.1] Azartspēļu un izložu likums regulē azartspēļu organizēšanu Latvijas Republikā un šī

likuma galvenais mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību. Šī īpašā

komercdarbības veida stingrais regulējums un īpašā licencēšanas kārtība nodrošina, ka maksimāli tiek kontrolēta šī izklaides veida pieejamība, lai nepieļautu un ierobežotu riskus, kas saistīti ar azartspēļu atkarības iestāšanos un sekām, kas tādējādi rodas gan indivīdam, gan sabiedrībai kopumā. Tādēļ noraidāms kā nekompetents un sabiedrību maldinošs ir SIA ,,Biznesa augstskola Turība” Studējošo pašpārvaldes priekšsēdētāja J.D. 2010.gada 12.marta portālā www.diena.lv publiski izteiktais apgalvojums, ka kāršu spēles ir intelektuālas spēles, kas sniedz iemaņas stratēģiskā domāšanā, kas ir ļoti būtiska jaunajiem uzņēmējiem.

Minētais maldīgais viedoklis ir izteikts, iespējams, neapzinoties tās kaitīgās sekas, ko var radīt azartspēļu spēlēšana, īpaši jauniešiem. Apzinoties šīs kaitīgās sekas, papildus īpašajam licencēšanas režīmam, likumdevējs ir noteicis papildus ierobežojumus azartspēļu organizēšanai un Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrās daļas 3.punkts nosaka, ka azartspēles nav atļauts organizēt izglītības iestādes. [4.2] Azartspēļu un izložu likuma 1.panta desmitais punkts definē, ka par azartspēli uzskatāma tāda kāršu spēle, kura laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.

Ar kāršu spēles turnīra dalībnieku paskaidrojumiem Inspekcija ir ieguvusi pierādījumus, ka turnīrā tiek spēlēta kāršu spēle pokers pēc pokera spēles Texas Holdem paveida noteikumiem. Šim turnīram nav apstiprināti noteikumi, kas noteiktu spēles gaitu, tāpēc Inspekcija paskaidro, ka pokera spēles pamatā ir princips, ka attiecībā pret citiem spēlētājiem uzvar tā izlikto/izdalīto kāršu kombinācija, kura pēc vispārpieņemtiem pokera spēles noteikumiem izrādās stiprāka par pārējām kombinācijām un ka rezultātā pārējo spēlētāju liktās likmes nonāk uzvarētāja īpašumā, tādējādi dodot tam pārsvaru un priekšrocības turpmāk attiecībā pret citiem spēlētājiem.

Kā turnīra uzvarētājs tiek atzīts tas spēlētājs, kas ieguvis visu turnīra dalībnieku likmes žetonu veidā un saņem attiecīgo laimestu vai balvu. Ar administratīvā pārkāpuma lietā esošiem materiāliem un spēlētāju paskaidrojumiem ir pierādīts, ka pieteicēja telpās tika spēlēta tieši šāda spēle. [4.3] 2010.gada 10.martā Inspekcijas amatpersonas veica interneta mājas lapas www.turiba.lv un www.batsp.lv monitoringu (abi domēna vārdi pieder pieteicējai, kas apliecināts ar attiecīgā reģistra www.nic.lv informāciju) un konstatēja, ka 2010.gada 10.martā, pulksten 18.30, Biznesa augstskolas Turība 3.stāva mācību auditorijās SIA ,,Biznesa augstskola Turība” Studējošo pašpārvalde organizē kāršu spēles Pokers turnīru. 2010.gada 10.martā, pulksten 19.30, veikta pārbaude pieteicējas telpās Rīgā, Graudu ielā 68, vietā, kur tika organizētas azartspēles.

Ar interneta lapu izdrukām un spēlētāju paskaidrojumiem ir pierādīts, ka par šo turnīru tā organizētāji izplatīja informāciju iepriekš minētajās interneta vietnēs un ar īpašiem plakātiem, kas tika izvietoti pieteicējas telpās. Papildus tam ar spēlētāju J.S., A.R., G.B., K.O. un R.V. paskaidrojumiem ir pierādīts, ka papildus pieteicējai piederošajās interneta mājas lapās informācija tika izvietota arī portālā www.draugiem.lv, kas pierāda, ka organizētāja ir vēlējusies piesaistīt pēc iespējas vairāk spēlētājus. [4.4] Nepamatots ir pieteicējas pieteikumā sniegtā normatīvā akta interpretācija, proti, mēģinājums apšaubīt Inspekcijas kompetenci un tiesības, jo Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 25.marta noteikumu Nr.176 ,,Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas nolikums” (turpmāk - Nolikums) 16.1.punkts nosaka, ka Inspekcijas amatpersonām bez iepriekšēja brīdinājuma, īpašas atļaujas, maksas un citiem ierobežojumiem, uzrādot dienesta apliecību, netraucēti apmeklēt jebkuru objektu Latvijas teritorijā neatkarīgi no tā piederības un apmeklēšanas kārtības, ja tur tiek organizētas vai ir plānots organizēt spēles, izņemot speciāla režīma iestādes un teritorijas, kuru apmeklēšanu saskaņo ar attiecīgās iestādes vadību vai teritorijas administrāciju un pārkāpumu gadījumā veikt visas normatīvajos aktos paredzētās darbības, lai novērstu tos.

Pamatojoties uz Azartspēļu un izložu likumā noteikto, azartspēļu organizēšanas kārtība ir saistoša jebkurai personai Latvijas Republikā un legāli organizēt azartspēles ir tiesības vienīgi pēc tam, kad kapitālsabiedrība ir saņēmusi Inspekcijas izsniegtu licenci. Azartspēļu un izložu organizēšana bez attiecīgas licences ir uzskatāma par nelegālu un atbildība par likumā noteiktās kārtības pārkāpumu fiziskām un juridiskām personām ir paredzēta LAPK 204.5 pantā. [4.5] Inspekcija noraida pieteicējas pieteikumā izteiktos apgalvojumus, ka Inspekcija nav vispusīgi un pilnīgi noskaidrojusi visus apstākļus un paskaidro, ka SIA ,,Biznesa augstskola Turība” Studējošo pašpārvalde ir izveidota pamatojoties uz Augstskolu likumā noteikto un SIA ,,Biznesa augstskola Turība” Studējošo pašpārvaldes nolikums ir apstiprināts pieteicējas Senāta 2009.gada 28.oktobra sēdē (protokols Nr. 10, Valdes 2009.gada 29.oktobra lēmums Nr.40).

SIA ,,Biznesa augstskola Turība” Studējošo pašpārvaldes nolikuma 6.2. punkts nosaka, ka SIA ,,Biznesa augstskola Turība” Studējošo pašpārvalde tiek finansēta no pieteicējas budžeta,

tādējādi uzskatāma par pieteicējas institūciju, kas savā darbībā ievēro pieteicējas Satversmi, statūtus,

citus Latvijas Republikas normatīvos aktus un atskaitās par finanšu līdzekļu izlietojumu pieteicējai. Latvijas Republikas normatīvie akti nenosaka studējošo pašpārvaldes institūciju īpašu izņēmuma statusu, reģistrēšanas kārtību un nepieciešamību Uzņēmumu reģistrā, vienlaicīgi tā nevar tikt uzskatīta par neatkarīgu un nevienam nepakļautu institūciju, īpaši ja tā tiek finansēta no augstskolas budžeta, lieto pieteicējas reģistrētu domēna vārdu internetā un darbojas pieteicējas telpās. Papildus tam Inspekcija norāda, ka SIA ,,Biznesa augstskola Turība” Studējošo pašpārvalde darbojas tikai studenti, kas ir noslēguši studiju līgumus ar pieteicēju.

Inspekcija norāda, ka no spēlētāju paskaidrojumiem, www.turiba.lv lapas izdrukām un fotogrāfijām redzams, ka informāciju par pokera turnīru ir iegūta augstskolas oficiālajā internetā mājas lapā un no pieteicējas telpās izvietotajiem plakātiem. [4.6] Atbildētāja norāda, ka A.V., SIA ,,Biznesa augstskola Turība” Studējošo pašpārvaldes sporta virziena vadītāja, 2010.gada l0.martā sniegtais paskaidrojums ir pievienots lietai un ņemts vērā. Minētais paskaidrojums apliecina, ka pokera turnīru rīkoja SIA ,,Biznesa augstskola Turība” Studējošo pašpārvalde pēc Texas Holdem noteikumiem, kur tika liktas likmes ar noteikta nomināla žetoniem un šo turnīru atbalstīja studentu pokera līga, kas piegādāja kārtis, žetonus un balvas. www.pokeralīga.lv ir Latvijas Republikā reģistrēts domēna vārds un nav zināmas atbildīgās personas par šīs adreses uzturēšanu, kā arī nav saņemti dokumenti, kas apliecina minētā portāla saistību ar minēto pokera turnīru pieteicēja telpās. [4.7] Inspekcija ir veikusi visas APL noteiktās darbības (konstatējusi faktu, saņēmusi dalībnieku paskaidrojumus, uzklausījusi pieteicēja viedokli, izvērtējusi lietas apstākļus u.c.) un tiesību normas piemērojusi un interpretējusi šī likuma, Azartspēļu un izložu likuma un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un savas kompetences ietvaros. [4.8] Nepamatots ir pieteicējas apgalvojums par to, ka Inspekcija lēmumu būtu pieņēmusi jau pirms lietas izskatīšanas un paskaidro, ka lēmums minētājā lietā Nr.F03/10-04 tika pieņemts 2010.gada 7.maijā, bet 2010.gada 10.martā tika informēta sabiedrība (sabiedrības informēšana ir viens no Inspekcijas uzdevumiem, kas noteikts nolikuma 5.1.punktā) par to, ka Inspekcija ir apturējusi nelegālu pokera turnīru, kas norisinājās pieteicējas telpās un ka ir uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, kuras laikā tiek veiktas procesuālās darbības, lai noskaidrotu visus lietas

faktiskos apstākļus. Tika arī norādīts, ka šis fakts ir īpašs tāpēc, ka šāds pokera turnīrs pirmo reizi

Latvijā notiek izglītības iestādes mācību auditorijās. [5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. [6] Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās. 2011.gada 6.oktobrī tiesā saņemts atbildētājas iesniegums, kurā lūdz tiesu noteikt citu tiesas sēdes datumu, jo Juridiskā departamenta direktors, kura amata aprakstā ir noteikts pienākums pārstāvēt atbildētāju tiesā, no 2011.gada 16.oktobra līdz 19.oktobrim atradīsies komandējumā un nevarēs pārstāvēt atbildētāju tiesas sēdē. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (APL) 214.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, tiesa sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt. Uzklausījusi pieteicējas pārstāvju viedokli, izvērtējusi administratīvās lietas materiālus un nekonstatējusi APL 268. vai 269.pantā norādītos pamatus lietas atlikšanai, tiesa izskatīja lietu bez atbildētājas klātbūtnes.

Motīvu daļa

[7] Saskaņā ar LAPK 204.5 panta pirmo daļu par izložu vai azartspēļu organizēšanas un rīkošanas kārtības pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem. Inspekcija bija konstatējusi, ka pieteicēja ir pārkāpusi Azartspēļu un izložu likuma 3.panta pirmo daļu, 20.pantu un 41.panta piekto daļu. Saskaņā ar Azartspēļu likuma 3.panta pirmo daļu Latvijas Republikā azartspēles un izlozes drīkst organizēt tikai azartspēļu vai izložu organizētājs. Minētā likuma 20.pants nosaka, ka

azartspēles drīkst organizēt tikai kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju

pieņemšanas vietās, ja ir saņemta attiecīga azartspēļu organizēšanas vietas licence. Savukārt saskaņā ar 41.panta piekto daļu azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Azartspēļu organizēšanas vietās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi. Līdz ar to lietā vispirms ir noskaidrojams, vai pieteicēja ir organizējusi un rīkojusi azartspēli, kā arī tas, vai pieteicēja ir izplatījusi azartspēļu reklāmu. [8] Lietā nav strīda par iestādes konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem, proti, par to, ka pieteicējas telpās 2010.gada 10.martā notika pieteicējas Studējošo pašpārvaldes organizēts pokera kāršu spēles turnīrs, kurā piedalījās 36 dalībnieki.

Pokera spēle notika pēc Texas Holdem noteikumiem, spēle notika bez dalībnieku veiktajām iemaksām, dalībniekiem bija izdalīti bezmaksas spēles likmju žetoni un uzvarētājiem (pirmajām četrām vietām) bija paredzētas balvas, kuras nodrošināja Studentu pokera līga. Tāpat lietā nav strīda par to, ka pieteicējas telpās bija izvietoti divi plakāti: pirmais informēja par Studējošo pašpārvaldes organizētu kāršu spēļu vakaru 9. un 10.martā, kur 9.martā bija paredzēts spēlēt „duraku” un zolīti, bet 10.martā pokeru; otrais informēja par Studentu pokera līgas organizēto pokera turnīru, kurā dalība bija bez maksas, bet pirmās vietas ieguvējam kā balva bija stipendija Ls 1350 vērtībā, kā arī paredzētas papildus balvas, kuras nodrošināja līgas atbalstītāji (lietas 102., 103. un 104.lapa). [9] Saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 1.panta 1.punktu azartspēle ir spēle, kurā fiziskā persona, iemaksājot dalības likmi, var iegūt laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no veiksmes gadījuma vai apstākļiem, kuri iepriekš nav zināmi.

Saskaņā ar minētā panta 12.punktu laimests ir naudas summa, kuru spēlētājam saskaņā ar azartspēles noteikumiem laimēšanas gadījumā izmaksā azartspēles organizētājs. Tādejādi, lai spēli atzītu par azartspēli ir jākonstatē divu kumulatīvu apstākļu esamība – iemaksātā dalības likme un laimests, kas ir izmaksājams naudas izteiksmē. Inspekcija, citējot Azartspēļu un izložu likuma 1.panta 10.punktu, kas nosaka, ka kāršu spēle ir azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai, nonāca pie secinājuma, ka pieteicējas telpās spēlētais pokers atbilst minētajai definīcijai un ir atzīstams par azartspēli.

Tiesa nevar piekrist Inspekcijas tiesību normas interpretācijai, jo, lai kāršu spēli atzītu par azartspēli, jebkurā gadījumā ir jākonstatē Azartspēļu un izložu likuma 1.panta 1.punktā un 12.punktā noteikto apstākļu esamība – iemaksātā dalības likme un laimests, kas ir izmaksājams naudas izteiksmē. Proti, izvēršot kāršu spēles definīciju, ir jāievēro arī azartspēles un laimesta definīcijā atklātais tiesību normas saturs. Tādejādi Azartspēļu likuma 1.panta 10.punkts būtu lasāms šādi: kāršu spēle ir spēle, kurā fiziskā persona, iemaksājot dalības likmi, var iegūt naudas summu, kuras apmērs ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai. [10] Konkrētajā gadījumā pieteicējas Studējošo pašpārvaldes organizētais pokera turnīrs nav atzīstams par azartspēli Azartspēļu un izložu likuma izpratnē, jo iztrūkst gan spēlētāja paša iemaksātas dalības likmes, gan arī laimesta, jo dalībniekiem nebija jāiegulda savi līdzekļi kā dalības likme, kā arī nepastāvēja laimesta naudas izteiksmē.

Tāpat, tiesas ieskatā, pieteicēja nav izplatījusi azartspēļu reklāmu, jo, kā jau tiesa atzina iepriekš, Studējošo pašpārvaldes organizētais pokera spēļu vakars nav uzskatāms par azartspēli Azartspēļu un izložu likuma izpratnē. Savukārt Studentu pokera līgas organizēto turnīru arī nevar atzīt par azartspēli, jo tajā iztrūkst personas pašas iemaksātās dalības likmes, lai arī uzvarētājam pienācās naudas balva, kas jebkurā gadījumā nebija atkarīga no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta, bet bija jau organizētāju pašu noteikta konkrēta naudas summa. [11] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa uzskata, ka pieteicēja nav organizējusi azartspēles Azartspēļu un izložu likuma izpratnē, kā arī savās telpās nav izvietojusi azartspēļu reklāmu.

Līdz ar to pieteicējas darbībās nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs, par kuru atbildība paredzēta LAPK 204.5 panta pirmajā daļā. Tādejādi pārsūdzētais Lēmums ir atzīstams par prettiesisku un ir atceļams.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

atcelt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas 2010.gada 5.jūlija lēmumu AL Nr.F03/10- 04/1 ar tā pieņemšanas dienu un administratīvā pārkāpuma lietu izbeigt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2011.gada 8.novembrī.

Tiesnese /paraksts/ K.Kalvāne

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese

K.Kalvāne Rīgā, 2011.gada 8.novembrī