Court partially allowed landlord's claim for rent and taxes against insolvent company's debtor in Latvia.

Lieta Nr.C30405513

Lietvedības Nr. C1389-14/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 17.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā

tiesnese A.Zute

ar sekretāri A.Pētersoni,

piedaloties zvērinātām advokātēm B.Abzalonai, I.Krastiņai,

2014.gada 3.februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu maksātnespējīgās SIA “PELTES ĪPAŠUMI” prasībā

pret /pers. C/ par nomas tiesisko attiecību atzīšanu, nomas maksas noteikšanu, zemes nomas maksas parāda piedziņu, nekustamā

īpašuma nodokļa kompensācijas piedziņu un likumisko nokavējuma procentu piedziņu, un

konstatēja:

2013.gada 28.janvārī prasītājs, maksātnespējīgā SIA “PELTES ĪPAŠUMI” iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju /pers. C/,

prasības pieteikumā norādot, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 26.maija spriedumu pasludināts SIA

,,PELTES ĪPAŠUMI”, maksātnespējas process, par MSIA ,,PELTES ĪPAŠUMI” maksātnespējas procesa administratoru iecelts

sertificēts administrators /pers. D/. Ieraksts par maksātnespējas procesa pasludināšanu un kreditoru prasījumu pieteikšanās termiņu

maksātnespējas reģistrā izdarīts 2012.gada 31.maijā.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 65.panta 2.un 6.punktu pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

administrators nekavējoties uzsāk parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju un sastāda parādnieka bilanci, ka arī atgūst

debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/ir ierakstīts zemes gabals /adrese/, kadastra numurs /numurs B/, ar

kopējo platību 45379 m2, kas ir atdalīts no nodalījumā Nr./numurs/ reģistrētā nekustamā īpašuma, atjaunojot īpašuma tiesības uz zemi

bijušajam īpašniekam saskaņā ar Rīgas pilsētas zemes komisijas lēmumu Nr.7/61 no 20.02.1997. Pamatojoties uz 2004.gada

14.janvāra pirkuma līgumu, prasītājs kļuva par zemes gabala /adrese/, kadastra numurs /numurs C/. īpašnieku, par ko, ieraksts,

zemesgrāmatā izdarīts 2004.gada 1.martā, līdz to atsavināja 2012.gada 23. jūlijā, par ko ieraksts zemesgrāmatā izdarīts 2012.gada

6.septembrī.

Atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs D/un LR Valsts zemes

dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2000.gada 10.augusta izziņu Nr.3170 par būvju saistību ar zemi esošajai informācijai, uz

minētā zemes gabala atrodas dzīvojamā ēka /adrese/. Rīgā, kadastra numurs /numurs E/, ar kopējo platību 6882 m2. Minētais

nekustamais īpašums, dzīvojamā māja, ir daļēji sadalīta dzīvokļa īpašumos, t.i., no dzīvojamās mājas nodalījuma ir atdalīts un

zemesgrāmatā atsevišķā zemesgrāmatas nodalījuma nostiprināts kā atsevišķs īpašums dzīvoklis Nr.1 (nodalījums Nr./numurs/),

dzīvoklis Nr.2 (nodalījums Nr./numurs/) un dzīvoklis Nr.3 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.4 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.5

(nodalījums Nr.2/numurs/), dzīvoklis Nr.6 (nodalījums Nr./numurs/); dzīvoklis Nr.7 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.8 (nodalījums

Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.9 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.10 (nodalījums Nr./numurs/); dzīvoklis Nr.11 (nodalījums Nr. /numurs/),

dzīvoklis Nr.l3 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.14 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.15 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis

Nr.l6 (nodalījums Nr./numurs/), . dzīvoklis Nr.17 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.l8 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.l9

(nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.20 (nodalījums Nr./numurs/), dzīvoklis Nr.21 (nodalījums Nr./numurs/) un dzīvoklis Nr.22

(nodalījums Nr./numurs/).

Atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs F/ietvertajai informācijai,

kopš 2008.gada 1.decembra nekustamā īpašuma /adrese A/. Rīgā, kadastra numurs /numurs G/, kas sastāv no dzīvokļa ar kopējo

platību 45,3 m2 un 453/11874 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas, īpašniece ir /pers. C/.

Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas

spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu Civillikuma 968.un 973.panta noteikumi nav piemērojami, un

ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja zemes īpašuma tiesības

atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) un ēkas iegūtas, privatizējot valstij vai

pašvaldībai piederošus nekustamā īpašuma objektus. Tādejādi starp zemes īpašnieku un ēkas (būves) īpašnieku pastāv zemes

lietošanas attiecības neatkarīgi no zemes īpašnieka un ēkas (būves) īpašnieka gribas kā piespiedu nomas attiecības, kas ir no

likuma izrietošas nomas attiecības. Ņemot vērā faktiskos apstākļus, ir pamats atzīt, ka nomas attiecības starp prasītāju un atbildētāju

ir pastāvējušas laika posmā, kad vienlaicīgi prasītājs bija zemes īpašnieks un atbildētāja dzīvokļa īpašuma un daudzdzīvokļu mājas

domājamo daļu īpašniece.

Saskaņa ar Civillikuma 2112.pantu noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres

maksu kādas lietas lietošanu. Atbilstoši Civillikuma 2141. pantam nomniekam un īrniekam jāmaksā nomas un īres maksa līgumā

noteikto termiņos; novilcinot maksājumus, viņam jāmaksā kavējuma procenti. Saskaņā ar Civillikuma 2120.pantu nomas vai īres

maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu. Savukārt atbilstoši Civillikuma 2123.panta noteikumiem, ja puses nevar

vienoties par nomas maksas apmēru, nomas maksu nosaka tiesa pēc sava ieskata.

Lai gan starp pusēm nav labprātīgi noslēgts nomas līgums, kurā būtu noteikta zemes nomas maksa, prasītājam, ņemot vērā to,

ka starp pusēm pastāv zemes nomas piespiedu attiecības, ir tiesības prasīt un atbildētājai ir pienākums veikt zemes nomas maksu

par prasītājam piederošās zemes lietošanu.

Prasītājs ir vērsies pie atbildētājas nolūkā vienoties par zemes nomas maksas un kompensācijas par nekustamā īpašuma

nodokli parāda samaksu, bet vienošanās pušu starpā nav panākta. Proti, 2013.gada 11.janvārī prasītāja administrators nosūtīja /pers.

C/ pieprasījumu par zemes nomas maksas un kompensācijas par nekustamā īpašuma nodokli samaksu, lūdzot atbildētāju veikt

zemes nomas maksu likumā noteiktajā apmērā. Atbildētāja prasītāja norādītajai zemes nomas maksai nepiekrita un nosūtīja

prasītājam atbildes vēstuli, norādot, ka prasītājam nav tiesību iekasēt nomas maksu no atbildētājas. LR AT Senāta Civillietu

departaments 2009.gada 25.februāra spriedumā lietā SKC-71 ir “atzinis - ja ēkas (būves) īpašuma tiesības pastāv, pamatojoties uz

likumu, neatkarīgi no zemes un ēkas īpašnieku gribas, zemes nomas tiesiskajām attiecībām ir piespiedu raksturs, un likums paredz

tiesas kompetenci nomas maksas noteikšanā, ja līdzēji par to nevar vienoties”. Saskaņā ar likuma ,,Par zemes reformu Latvijas

Republikas pilsētās” 12,panta otro daļu redakcijā, kas bija spēkā no 01.12.2008. - 31.10.2009, ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai

viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksa

gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

Savukārt saskaņā ar likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta (21) daļu redakcijā, kas ir spēkā no

2009.gada 1.novembra līdz šim brīdim, ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi,

uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar

vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomnieks, sākot

ar 2010.gada 1.janvāri, kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu. Ņemot vērā minēto, SIA

,,PELTES ĪPAŠUMI” ir tiesības saņemt zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par periodu, kad SIA

,,PELTES ĪPAŠUMI” bija zemes īpašnieks, savukārt atbildētāja dzīvokļa īpašuma un daudzdzīvokļu mājas domājamo daļu īpašniece.

Saskaņā ar likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta (4) daļu nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas uz

kopīpašuma tiesību pamata pieder vairākām personām vai atrodas kopvaldījumā, maksa katrs kopīpašnieks (kopvaldītājs) atbilstoši

savai domājamai daļai kopīpašumā (kopvaldījumā).

Ņemot vērā to, ka prasītājs un atbildētāja nav varējuši vienoties par zemes nomas maksas apmēru, prasītāja lūdzu tiesu noteikt

zemes nomas maksu atbilstoši likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktajai zemes nomas maksas likmei -

5% gadā no zemes gabala kadastrālās vērtības par laika periodu no 01.12.2008. - 31.10.2009 un 6% gadā no zemes gabala-

kadastrālās vērtības par laika - periodu no 01.11.2009 - 05.09.2012 proporcionāli daudzdzīvokļu mājai piegulošā zemes gabala daļai

(6882 m2 no 45379 m2, tas ir, 15,17%) un atbilstoši dzīvokļa īpašniekam piederošai domājamai daļai kopīpašumā (453/11874

domājamās daļas). Zemes nomas maksa un kompensācija par nekustamā īpašuma nodokli ir aprēķināta šādi: Zemes nomas

maksas aprēķins: 2008., mēneši – 1, kadastrālā vērtība – 1109513,00 LVL, likumiskā zemes nomas maksas robeža - 5%, zemes

nomas maksa visam zemes gabalam 55475,65 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17 %, ēkai

attiecināmā zemes platības noma 701,3 LVL mēnesī, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, zemes nomas maksa dzīvokļu īpašnieku

viena d.d. 0,0591 LVL, atbildētājas piederošās d.d. 453, zemes nomas maksa atbilstoši d.d. un mēnešiem 26,77 LVL. 2009., mēneši

– 10, kadastrālā vērtība – 791184,00 LVL, likumiskā zemes nomas maksas robeža - 5%, zemes nomas maksa visam zemes

gabalam 39559,2 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17 %, ēkai attiecināmā zemes platības noma

500,09 LVL mēnesī, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, zemes nomas maksa dzīvokļu īpašnieku viena d.d. 0,0421 LVL, atbildētājas

piederošās d.d. 453, zemes nomas maksa atbilstoši d.d. un mēnešiem 190,70 LVL.

2009., mēneši – 2, kadastrālā vērtība – 791184,00 LVL, likumiskā zemes nomas maksas robeža - 6%, zemes nomas maksa

visam zemes gabalam 47471,04 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17 %, ēkai attiecināmā zemes

platības noma 600,11 LVL mēnesī, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, zemes nomas maksa dzīvokļu īpašnieku viena d.d. 0,0505

LVL, atbildētājas piederošās d.d. 453, zemes nomas maksa atbilstoši d.d. un mēnešiem 45,76 LVL.

2010., mēneši – 12, kadastrālā vērtība – 512985,00 LVL, likumiskā zemes nomas maksas robeža - 6%, zemes nomas maksa

visam zemes gabalam 30779,1 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17 %, ēkai attiecināmā zemes

platības noma 389,1 LVL mēnesī, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, zemes nomas maksa dzīvokļu īpašnieku viena d.d. 0,0328 LVL,

atbildētājas piederošās d.d. 453, zemes nomas maksa atbilstoši d.d. un mēnešiem 178,32 LVL.

2011., mēneši – 12, kadastrālā vērtība – 469571,00 LVL, likumiskā zemes nomas maksas robeža - 6%, zemes nomas maksa

visam zemes gabalam 28174,26 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17 %, ēkai attiecināmā zemes

platības noma 356,17 LVL mēnesī, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, zemes nomas maksa dzīvokļu īpašnieku viena d.d. 0,03 LVL,

atbildētājas piederošās d.d. 453, zemes nomas maksa atbilstoši d.d. un mēnešiem 163,08 LVL.

2012., mēneši – 8, kadastrālā vērtība – 439761,00 LVL, likumiskā zemes nomas maksas robeža - 6%, zemes nomas maksa

visam zemes gabalam 26385,66 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17 %, ēkai attiecināmā zemes

platības noma 333,56 LVL mēnesī, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, zemes nomas maksa dzīvokļu īpašnieku viena d.d. 0,0281

LVL, atbildētājas piederošās d.d. 453, zemes nomas maksa atbilstoši d.d. un mēnešiem 101,84 LVL. Kopā 706,47 LVL.

Nekustamā īpašuma nodokļu kompensācijas aprēķins: 2010., mēneši 12, NĪN summa visam zemes gabalam 2222,26 LVL,

ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm) – 15,17, ēkai attiecināmā daļa atbilstoši platībai – 337,12, ēkas kopējais

d.d. skaits – 11874, kompensācija dzīvokļu īpašniekam viena d.d. – 0,0284 LVL, atbildētājam piederošās d.d. 453, NĪN

kompensācija atbilstoši d.d mēnesī – 1,07 LVL, NĪN kompensācija atbilstoši d.d un mēnešiem – 12,84 LVL.

2011., mēneši 12, NĪN summa visam zemes gabalam 2777,82 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379 kvm)

– 15,17, ēkai attiecināmā daļa atbilstoši platībai – 421,4, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, kompensācija dzīvokļu īpašniekam viena

d.d. – 0,0355 LVL, atbildētājam piederošās d.d. 453, NĪN kompensācija atbilstoši d.d mēnesī – 1,34 LVL, NĪN kompensācija

atbilstoši d.d un mēnešiem – LVL 16,08.

2012. gads, mēneši 8, NĪN summa visam zemes gabalam 3472,28 LVL, ēkai attiecināmā zemes platība (6882 kvm no 45379

kvm) – 15,17, ēkai attiecināmā daļa atbilstoši platībai – 526,74, ēkas kopējais d.d. skaits – 11874, kompensācija dzīvokļu

īpašniekam viena d.d. – 0,0444 LVL, atbildētājam piederošās d.d. 453, NĪN kompensācija atbilstoši d.d mēnesī – 1,68 LVL, NĪN

kompensācija atbilstoši d.d un mēnešiem – 13,44. Kopā 42,36 LVL.

Līdz ar to atbildētājai par nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs G/, piegulošā zemes gabala nomu par

laika periodu no 01.12.2004.- 30.06.2012. ir veicama nomas maksas samaksa LVL 706,47 apmērā un nekustamā īpašuma nodokļa

kompensācijas samaksa - LVL 42,36 apmērā.

Civillikuma 1753.panta ir noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma

1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisko darījumu, vai uz likumu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma

1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas kavējumu, kaut arī

parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

2013.gada 11.janvāri prasītājs nosūtīja atbildētājai vēstuli, lūdzot veikt nomas maksas parāda un kompensācijas par nekustamā

īpašuma nodokli samaksu līdz 2013.gada 15.janvārim. Atbildētāja nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas

samaksu nav veikusi līdz pat šim brīdim.

Atbilstoši Civillikuma 1652.panta noteikumiem parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Līdz ar to, saskaņā ar Civillikuma

1756., 1757., 1759.panta 1.punktu un 1765.panta noteikumiem prasītājs ir tiesīgs prasīt un atbildētājiem k pienākums veikt likumisko

nokavējuma procentu samaksu, kas aprēķināmi pēc likmes 6% gadā no pamatparāda. Parādniece – /pers. C/, nomas maksas

parāda pamatsumma - 706,47 LVL, kompensācijas parāda pamatsumma – 42,36 LVL, samaksas termiņš – 15.01.2013, aprēķins

uz – 28.01.2013., kavējuma dienas – 13, procenti dienā pēc 6% likmes – 0,12%, procenti LVL uz aprēķina brīdi – 2,86 LVL.

Prasītājs lūdz atzīt, ka starp MSIA ,,PELTES ĪPAŠUMI” un /pers. C/, laikā no 01.12.2008. - 05.09.2012. pastāvēja no likuma

izrietošas nomas attiecības par daudzdzīvokļu mājai /adrese/, kadastra, numuru /numursE/, piegulošā zemes gabala daļas nomu

6882 m2 platībā no zemes gabala, kas atrodas /adrese/, kadastra numurs /numurs B/, proporcionāli /pers. C/, piederošām

453/11874 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas; noteikt zemes nomas maksu 5% gadā no zemes gabala kadastrālās

vērtības laika periodā 01.12.2008. - 31.10.2009. un 6% gadā no zemes gabala kadastrālās vērtības laika periodā 01.11.2009. -

30.06.2012. proporcionāli daudzdzīvokļu mājai /adrese/ (kadastra numurs /numurs E/) pieguļošā zemes gabala daļai (6882 m2 no

45379 m2, tas ir, 15,17%) un atbilstoši /pers. C/, piederošām 453/11874 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas; piedzīt par

labu prasītājam no /pers. C/, nomas maksas parādu LVL 706,47, kompensāciju par nekustamā īpašuma nodokli LVL 42,36 un

likumiskos nokavējuma procentus LVL 1,56 apmērā, pārskaitot uz prasītāja norēķinu kontu LV24NDEA0000080762708, kas atvērts

Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālē; noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus

6% gadā no piedzītās pamatsummas un piedzīt par labu prasītājam no atbildētājas tiesāšanās izdevumus.

Ar 2013.gada 5.februāra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmumu prasītāja pieteikums par prasības

nodrošināšanu noraidīts.

Ar 2013.gada 25.marta Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu atstāts negrozīts 2013.gada 5.februāra Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmums un prasītāja blakus sūdzība noraidīta.

2013.gada 25.februārī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst sekojošu iemeslu dēļ: prasītājs

nekad nav piedāvājis slēgt līgumu par zemes nomu ne dzīvokļu īpašnieku biedrībai ,,/biedrības nosaukums/”, ne arī katram dzīvokļa

īpašniekam, kamēr zeme atradās viņu īpašumā t.i. no 2004.gada 14.janvāra līdz 2012.gada 23.jūlijam; nav saprotams arī pēc kādiem

kritērijiem tika aprēķināta zemesgabala piesaiste dzīvojamai mājai /adrese/, jo uz zemesgabala 45379 kvm atradās vēl divas

dzīvojamās mājas: /adrese/ un /adrese/.

LR likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.pantā teikts, ka zemes gabala īpašniekam ir pienākums

noslēgt nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku un, ka zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm vienojoties, un tikai tad

piemērojami LR likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētas” 12.panta 2.1.punkta nosacījumi. Ja zemes nomas līgumi ar

zemes gabala īpašniekiem nav noslēgti, zemes gabala īpašniekiem ir tiesības celt prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu

pret personu, kurai nodotas attiecīgas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības saskaņā ar LR likuma ,,Par

valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta. 1daļas 3.punktu. No dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekotāja nekāda

nomas maksa netika pieprasīta, kamēr zemesgabals 45379 kvm atradās prasītāja īpašumā, bet kad prasītājs pārdeva zemes gabalu

a/s ,,Sužu pussalai”, tikai tad administrators pēkšņi pēc pusgada sāka pieprasīt nomas maksu no dzīvokļa īpašniekiem, bet nevis no

dzīvojamās mājas apsaimniekotāja. Uzskata, ka bijušais īpašnieks prasītājs ir labprātīgi atteicies no zemes nomas maksas

pieprasīšanas un pēc pusgada maksātnespējas administratoram nebija nekādu tiesību pieprasīt no dzīvokļu īpašniekiem zemes

nomas maksu, ja saskaņā ar Maksātnespējas likuma 65.panta 6.punktu administrators atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas

darbības citas parādnieka mantas atgūšanā. Saskaņā ar CPL 132.panta 1.daļas 2.punktu, LR likuma ,,Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta 4.daļu, lūdz tiesu izvērtēt, vai prasību nav cēlusi persona, kurai nav prasības tiesību un prasītajā

prasību noraidīt.

2013.gada 6.decembrī tiesā saņemti prasības pieteikuma precizējumi, kuros prasītājs norādījis, ka Atbilstoši likuma ,,Par

pievienotās vērības nodokli” (likuma redakcija, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.janvārim) 2.panta otrajai daļai saimnieciskās

darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi ir pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī

pašpatēriņš.

Saskaņā ar likuma ,,Par pievienotās vērības nodokli” (likuma redakcija, kas bija spēkā līdz , 2013.gada 1.janvārim) 1.panta

3.punktu pakalpojumu sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde šā panta 2.punkta izpratnē, bet ir darbība, ko persona veic savas

saimnieciskās darbības ietvaros, arī pašnodarbināto personu,. darbība; nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību)

pārdošana (nodošana); saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību; lietu noma; nekustamā

īpašuma nodošana īpašniekam pēc būvdarbu veikšanas.

Tāpat atbilstoši likuma ,,Par pievienotās vērības nodokli” (likuma redakcija, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.janvārim) 2.panta

septītajai daļai pakalpojuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, ka arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar šā

pakalpojuma sniegšanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

Ievērojot minēto, atbildētājam, papildus zemes nomas maksai un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas maksai ir jāveic

arī pievienotās vērības nodokļa samaksa atbilstoši valstī noteiktajai pievienotās vērības nodokļa likmei (noteikta likuma ,,Par

pievienotās vērtības nodokli” 5.pantā), kas pušu nomas tiesisko attiecību laika ir bijušās šādas:

Periods 03.01.2004.-31.12.2008., likme – 18%, grozījumi izdarīti 20.12.2004., periods 01.01.2009.-31.12.2010., likme – 21%,

grozījumi izdarīti 12.12.2008., periods 01.01.2011.-30.06.2012., likme – 22%, grozījumi izdarīti 20.12.2010., periods 01.07.2012.-

31.08.2012., likme – 21%, grozījumi izdarīti 24.05.2012.

Ievērojot minēto atbildētājas parāds par zemes nomas maksu par periodu no 01.12.2008. - 05.09.2012. un kompensācija par

nekustamā īpašuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli, kopā sastāda LVL 907,94.

Ievērojot to, ka atbildētāja līdz pat prasības pieteikuma precizējumu sastādīšanas brīdim nav veikusi minēto parādsaistību izpildi, ir

pieaudzis arī likumisko nokavējuma procentu apmērs un uz šo prasības pieteikuma papildinājumu sastādīšanas dienu tas sastāda

LVL 48,15.

Parādnieks – /pers. C/, nomas maksas parāda pamatsumma - 856,42 LVL, kompensācijas parāda pamatsumma – 51,52 LVL,

samaksas termiņš – 15.01.2013, aprēķins uz – 02.12.2013. kavējuma dienas – 321, procenti dienā pēc 6% likmes – 0,15%, procenti

Ls uz aprēķina brīdi – 48,15 LVL.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 5.punktā (likuma redakcija, kas k spēkā no 2011.gada l .janvāra) noteikts, ka dzīvokļa

īpašniekam ir pienākums maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Savukārt likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcija, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 12.panta ceturtajā daļā bija

noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Citā analoģiskā lietā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija minēto tiesību normu ir piemērojusi, norādot, ka tā kā

dzīvokļa īpašuma lietošana nav iespējama bez zemes lietošanas, uz kuras atrodas dzīvojamā māja, tad minētā likuma norma nosaka

arī dzīvokļa īpašnieka pienākumu maksāt par citai personai piederošas zemes lietošanu.

Prasītāja jau iepriekš ir atsaukusies uz Civillikuma 1402.pantā noteikto, ka saistību tiesība rodas arī pēc likuma. Prasītāja

uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav nozīmes apstāklim, ka starp pusēm nebija noslēgts zemes nomas līgums, jo saistību tiesība

starp prasītāju kā sev piederošās zemes gabala daļas iznomātāju un atbildētāju kā zemes gabala daļas nomnieku (lietotāju)

konkrētajā gadījumā ir nodibināta uz likuma pamata.

Ņemot vērā minēto, prasītāja uzskata, ka, faktiski pastāvot zemes nomas tiesiskajām attiecībām prasītājai ir tiesības saņemt

nomas maksu atbilstoši likumā noteiktajam. Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem,

kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Lietā nav strīds, ka no 2004.gada 1.marta līdz 2012.gada 5.septembrim prasītāja bija zemes īpašniece, kam saskaņā ar

likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta noteikumiem bija tiesības saņemt zemes nomas maksu no

atbildētāja. Lietā nav strīds, ka prasība par nesaņemtās nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas piedziņu ir

celta pirms Civillikuma 1895.pantā noteiktā noilguma iestāšanās.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 63.panta pirmās dalās 2,punktu un 64.panta pirmās daļas 1.punktu pēc juridiskās

personas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka

pārvaldīšanu veic administrators, un administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās

pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība.

Atbilstoši Komerclikuma 209.pantam sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir

izveidota). Un saskaņā ar Komerclikuma 221.panta pirmo daļu valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

Līdz ar to administrators prasītāja vārdā ir tiesīgs realizēt juridiskās personas tiesības (tajā skaitā paust gribu saņemt nomas

maksu) tāpat kā to būtu darījis sabiedrības valdes loceklis.

Turklāt Maksātnespējas likuma 65.panta 6.punktā noteikts, ka pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa

pasludināšanas administrators veic tiesiskās darbības parādnieka debitoru parādu un citas mantas atgūšanai. Minētajā normā

lietotais termins ,,debitors” pēc satura un jēgas ir tas pats, kas ,,parādnieks” Civillikuma izpratnē. Konkrētajā gadījumā ir izvēlēts cits

termins tikai tādēļ, ka Maksātnespējas likumā ar terminu ,,parādnieks” saprot maksātnespējīgo sabiedrību.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija analoģiskā lietā kā norādījusi, ka pirmās instances tiesas secinājums par to, ka

administrators pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas nav tiesīgs parādnieka vārdā pieteikt prasījumu par zemes nomas

maksas samaksu, ja prasītāja to nav darījusi līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai, ir nepareizs un neatbilstošs Civillikuma

3.panta nosacījumiem.

Apstāklim, ka prasītājas īpašuma tiesības uz zemes gabalu ir izbeigušās, nav izšķirošas nozīmes, jo atbilstoši Civillikuma

3.pantam īpašuma tiesību izbeigšanās neskar jau agrāk uz likuma pamata iegūtās tiesības saņemt nomas maksu par zemes

lietošanu laikā, kad tā bija prasītājas īpašumā. Šāda secinājuma pareizību kā apstiprinājusi Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģija 2013.gada 17.aprīļa lēmumā Nr.C30398813, kur tiesa norādījusi, ka pirmās instances tiesas tiesneses norāde uz prasītāja

īpašuma tiesību izbeigšanos 2012.gada 6.septembrī nav pamatota, jo, kā redzams no prasītāja prasības pieteikuma un tam

pievienotajiem dokumentiem, prasītāja prasījumi attiecas uz laika periodu, kad nekustamais īpašums piederēja prasītājam.

Prasību pamato uz likuma ,,Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību

daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.p. (1) daļas 1.un 2.punktu, likuma ,,Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.p.

(2), (21) daļu, likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta (4) daļu, Nekustamā. īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas

noteikumu 7.punktu, Likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta 3.punktu; 2.panta otro un septīto daļu, 5.pantu, Dzīvokļa

īpašuma likuma 10.panta 5.punktu (likuma redakcija, kas ir spēkā no 2011.gada 1.janvāra), likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” (likuma

redakcija, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 12.panta ceturto daļu, Civillikuma 2120., 2123., 1652., 1753., 1756.,

1757.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.pantu, Civilprocesa likuma 74.pantu, 195.pantu. Precizējot prasību, lūdzot noteikt, ka zemes

nomas maksa 2008., 2009.un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksas apmēru vairāk

nekā par 25 procentiem, lūdzot piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai nomas maksas parādu LVL 856,42, kompensāciju par

nekustamā īpašuma nodokli LVL 51,52 un likumiskos nokavējuma procentus LVL 48,15 apmērā. Nosakot prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus 6% gadā no piedzītās pamatsummas un piedzīt par labu prasītājam no

atbildētājas tiesāšanās izdevumus.

2014.gada 7.janvārī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros atbildētāja norādījusi, ka prasītājs nekad nav piedāvājis

slēgt līgumu par zemes nomu ne dzīvokļu īpašnieku biedrībai „/biedrības nosaukums/”, ne arī katram dzīvokļa īpašniekam, kamēr

zeme atradās viņu īpašumā t.i. no 2004.gada 1.marta līdz 2012.gada 6.septembrim no dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekotāja

nekāda nomas maksa netika pieprasīta, kamēr zemes gabals 45379 kvm atradās prasītāja īpašumā, bet kad prasītājs pārdeva

zemes gabalu, tikai tad administrators pēkšņi pēc pusgada saka pieprasīt nomas maksu nevis no dzīvojamās mājas

apsaimniekotāja, bet konkrēti no dzīvokļa īpašniekiem t.i. no atbildētājas no 2013.gada 10.janvāra).

Uzskata, ka bijušais īpašnieks prasītājs ir labprātīgi atteicies no zemes nomas maksas pieprasīšanas un pēc pusgada

maksātnespējas administratoram nebija nekādu tiesību pieprasīt no dzīvokļu īpašniekiem zemes nomas maksu, ja saskaņā ar

Maksātnespējas likuma 65.panta 6.pkt. administrators atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas

atgūšanā. Administrators ir tiesīgs nodot izskatīšanai uz maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdi pastāvošos parādnieka

prasījumus un piedzīt pastāvošos debitoru parādus, tas ir, tādus prasījumus, kuru esamība izriet no parādnieka veiktās saimnieciskās

darbības un to apliecinošiem dokumentiem. Prasot saistību izpildi, administratora rīcībā ir jābūt apstiprinājumam, ka parādnieks ir

stājies noteiktas tiesiskās attiecībās, izlietojis vai noteikti izteicis gribu izlietot kādas tam uz likuma pamata pastāvošas tiesības.

Administrators pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas nav tiesīgs parādnieka vārdā pieteikt prasījumus un izlietot tiesības,

kuras administratora ieskatā parādniekam būtu bijis jārealizē. Maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī parādniekiem pastāv

noteikts tiesību un saistību ietvars.

Prasītājam nepastāvēja prasījums pret atbildētāju, kā arī tā nebija paudusi gribu izlietot kādas tiesības, līdz ar ko šādas

tiesības nevar rasties arī administratoram, jo īpaši, ņemot vērā to apstākli, ka zemes nomas maksas nepieprasīšana nav atzīstama

par prettiesisku un apstrīdamu rīcību. Turklāt tiesības saņemt zemes nomas maksu ir zemes gabala īpašniekam. Administratora

pieprasījums man par zemes nomas maksu un kompensāciju par nekustāmā īpašuma nodokli nosūtīts 2013.gada 10.janvārī, no kā

secināms, ka arī administrators jautājumu par zemes nomas maksas samaksu ir risinājis pēc maksātnespējīgās SIA ,,PELTES

ĪPAŠUMI” īpašuma tiesību izbeigšanās uz zemes gabalu /adrese/.

Pamatojoties uz iepriekš sacīto un saskaņā ar LR likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54panta

4.daļu un Maksātnespējas likuma 65.panta 6.pkt., lūdz tiesu prasītāja prasību noraidīt.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte B.Abzalona prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem

pamatiem un apstākļiem, iesniedzot lietā prasības summas precizējumu euro valūtā, norādot, ka prasītājs lūdzis piedzīt no

atbildētājas parādu par zemes nomas maksu LVL 706,47, kas ir euro 1005,22, tai piemērojamo pievienotās vērtības nodokli LVL

149,95, kas ir euro 213,36, kompensāciju par nekustamā īpašuma nodokli LVL 42,36, kas ir euro 60,27 un tai piemērojamo

pievienotās vērtības nodokli LVL 9,16, kas ir euro 13,03. Prasītāja ir lūgusi piedzīt arī likumiskos nokavējuma procentus, skaitot no

2013.gada 15.janvāra, un uz tiesas sēdes dienu procentu summa ir euro 81,96:

Nomas maksa (t.sk. PVN) 856,42 LVL jeb 1218,58 EUR, kompensācija (t.sk. PVN) 51,52 LVL jeb 73,31 EUR. Samaksas

termiņš noteikts 15.01.2013. Kavējuma dienas 384. Procenti dienā pēc 6% gadā likmes – 0,15 LVL jeb 0,21 EUR, procenti uz

aprēķina brīdi 57,60 LVL jeb 81,96 EUR.

Ņemot vērā minēto, prasītāja precizē prasījumu daļā par naudas summu piedziņu, izsakot to euro un pievienojot procentu

aprēķinu uz tiesas sēdes dienu, lūdz tiesu: - piedzīt par labu prasītājam no atbildētājas, nomas maksas parādu euro 1005,22, nomas

maksai piemērojamo pievienotās vērtības nodokli euro 213,36, kompensāciju par nekustamā īpašuma nodokli euro 60,27,

kompensācijai piemērojamo pievienotās vērtības nodokli euro 13,03 un likumiskos nokavējuma procentus euro 81,96, kopā euro

1373,84.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve zvērināta advokāte I.Krastiņa prasību neatzina, saskaņā ar rakstveida apskaidrojumos

norādītajiem pamatiem. Lūdza prasību noraidīt, papildus paskaidroja, ka saskaņā ar likumu „ Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 54. pantu zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku un

zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties un tikai tad ir piemērojami likuma „Par zemes reformu Latvijas

Republikas pilsētās” 12. panta otrās2 daļas nosacījumi. Savukārt likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

54.panta ceturtā daļā, nosaka, ja zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības

prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas tiesības.

Atbildētāja pārstāve uzsvēra, ka prasītājs nav izmantojis savas likumiskās tiesības noslēgt zemes nomas līgumu un ar

īpašumtiesību izbeigšanos šādas tiesības prasītājam ir zudušas un administrators nevar pieprasīt maksāt nomas maksu pus gadu

pēc maksātnespējas procesa iestāšanās, jo saskaņā ar Maksātnespējas likuma 65. panta 6. punktu administrators var tikai atgūt

debitoru parādus un veikt tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai, tātad ir jābūt apliecinājumam, ka starp pusēm ir

pastāvējušas kādas tiesiskas attiecības. Atbildētājas pārstāve uzskata, ka pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

administrators nav tiesīgs parādnieka vārdā pieteikt jaunus prasījumus.

Tiesa, uzklausījusi pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pierādījumus, atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma daļēji turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

No lietas materiāliem redzams, ka Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/SIA “PELTES ĪPAŠUMI” no 2004.gada

1.marta līdz 2012.gada 6.septembrim piederēja zemes gabals 45379 m2 platībā ar kadastra Nr./numurs B/, /adrese/.

No Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs D/izdrukas izriet, ka

nekustamajam īpašumam /adrese/, ar kadastra numuru /numurs E/, ēka saistīta ar zemes gabalu, kadastra numurs /numurs B/, 6882

kv.m platībā.

No prasības pieteikuma pievienotās Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs D/ 15 izdrukas redzams, ka

atbildētājai no 2008.gada 1.decembra pieder dzīvokļa īpašums Nr.15 un pie tā piederošās 453/11874 kopīpašuma domājamās

daļas no dzīvojamās mājas /adrese/.

Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību

daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu Civillikuma 968.un 973.panta noteikumi nav

piemērojami, un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja zemes

īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) un ēkas iegūtas,

privatizējot valstij vai pašvaldībai piederošus nekustamā īpašuma objektus. No minētā izriet, ka lietā pastāv likuma „Par atjaunotā

Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pantā

paredzētie apstākļi, t.i. zeme un uz tās esošā dzīvojamā māja ir patstāvīgi īpašuma tiesību objekti.

Tādejādi zemes un ēku īpašnieku savstarpējās attiecības, kā tas noteikts likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās” 4.panta piektajā daļā, regulējamas saskaņā ar šā likuma 12.pantu, bet attiecībās, kuras minētā tiesību norma neregulē,

piemērojami Civillikuma noteikumi.

Lietā nav strīda par to, ka dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašnieku t.sk. atbildētāja kā viena no kopīpašniekiem, faktiskā

lietošanā atrodas zemes gabals 6882 m2 platībā, kas ir daļa no zemes gabala, kura īpašnieks no 2004.gada 1.marta līdz 2012.gada

6.septembrim bija prasītājs.

Lietā nav strīda, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 26.maija spriedumu pasludināts SIA ,,PELTES

ĪPAŠUMI”, maksātnespējas process, par maksātnespējīgās SIA ,,PELTES ĪPAŠUMI” maksātnespējas procesa administratoru iecelts

sertificēts administrators /pers. D/.

Tiesa atzīst, ka atbilstoši likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmās daļas 2.punkta piezīmē

ietvertajam regulējumam, nomas attiecības starp zemes un ēkas īpašniekiem pastāv neatkarīgi no pušu gribas, tātad tās ir

vērtējamas kā piespiedu nomas attiecības.

Saskaņā ar Civillikuma 927.pantu, īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus

iespējamos labumus. Atbilstoši minētajai likuma normai, prasītājam kā zemes īpašniekam ir tiesības gūt labumu no sava īpašuma, no

kā secināms, ka prasītājam ir tiesības prasīt samaksu par tam piederošās zemes lietošanu, tanī skaitā arī no atbildētāja, kurš ir uz

prasītāja zemes esošās dzīvojamās mājas kopīpašnieks.

Līdz ar to pamatots un apmierināms ir prasītāja prasījums atzīt, ka laikā no 2008.gada 1.decembra līdz 2012.gada 5.septembrim

starp prasītāju kā zemes īpašnieku un atbildētāju kā dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašnieku (453/11874 domājamo daļu īpašnieci)

faktiski pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības par mājai piesaistīto zemes gabalu ar platību 6882 m2.

Lietā konstatēts, ka vienošanās par zemes nomas maksas apmēru starp pusēm nav panākta un atbildētājs par prasītāja

zemes lietošanu nav maksājis.

Saskaņā ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.1 daļā, noteikto, ja bijušajiem zemes

īpašniekiem un viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes

nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no

zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomnieks, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, kompensē iznomātājam nekustamā

īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

Savukārt atbilstoši likuma „Par zemes reformuLatvijas Republikas pilsētās” 12. panta otrās daļas noteikumiem (redakcijā, kas

bija spēkā laikā no 2004.gada 1.marta līdz 2009.gada 31.oktobrim), ja bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem

atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksa gadā nedrīkst

pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta 5.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir

pienākums maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes. Likuma Par

dzīvokļa īpašumu (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 12.panta ceturtajā daļā bija noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums

norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Tā kā dzīvokļa īpašuma lietošana nav iespējama bez zemes lietošanas, uz kuras atrodas dzīvojamā māja, līdz ar to secināms,

ka minētā likuma norma noteica arī dzīvokļa īpašnieka pienākumu maksāt par citai personai piederošas zemes lietošanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc

likuma. Atbilstoši iepriekš minētajam, tiesa atzīst, ka nav nozīmes apstāklim, ka starp pusēm nebija noslēgts zemes nomas līgums, jo

saistību tiesība starp prasītāju kā viņam piederoša zemes gabala daļas iznomātāju un atbildētāju kā zemes gabala daļas nomnieku

(lietotāju) konkrētajā gadījumā ir nodibināta uz likuma pamata.

Ņemot vērā, ka ir atzīta faktiska zemes nomas tiesisko attiecību pastāvēšana starp pusēm laikā, kad zeme piederēja

prasītājam, prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt nomas maksu par tam piederošās zemes lietošanu tādā apmērā kā lūgts

prasībā, atbilstoši likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta nosacījumiem, t.i. par laiku no 2008.gada

1.decembra līdz 2009.gada 31.oktobrim 5% gadā no zemes gabala platības 6882 m2 453/11874 domājamo daļu kadastrālās

vērtības un 6% gadā par laiku no 2009.gada 1.novembra līdz 2012.gada 5.septembrim, vienlaikus nosakot, ka zemes nomas maksa

2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējā gada nomas maksu vairāk nekā par 25%.

Prasības pieteikumā prasītājs iekļāvis aprēķinus, kuros, vadoties no likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

12.panta nosacījumiem un ņemot vērā Valsts zemes dienesta informāciju par prasītājai piederošā zemes gabala kadastrālo vērtību un

dzīvojamai mājai piesaistītās zemes platību, kā arī atbildētājas kopīpašuma 453/11874 domājamās daļas, zemes nomas maksa par

laiku no 2008.gada 1.decembra līdz 2012.gada 5.septembrim LVL 706,47 jeb EUR 1005,22, tai piemērojamo pievienotās vērtība

nodokli LVL 149,95 jeb EUR 213,36.

Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas saskaņā ar prasītāja aprēķinu ir LVL 42,36 jeb EUR 60,27.

Minētos prasītāja aprēķinus atbildētāja nav apstrīdējusi un nav izteikusi pret tiem nekādus iebildumus, līdz ar to tiesa atzīst, ka

prasība - piedzīt no atbildētājas zemes nomas maksu EUR 1005,22 piemērojamo pievienotās vērtības nodokli EUR 213,36 un

nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju EUR 60,27, ir pamatota un apmierināma.

Tiesa atzīst, ka noraidāma ir prasība daļā par EUR 13,03 piedziņu, kas ir aprēķinātajai nekustamā īpašuma nodokļa

kompensācijas summai pieskaitītā PVN summa, jo no likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normām neizriet, ka ar šo nodokli

būtu apliekami nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi.

Tiesa atzīst, ka pamatots un apmierināms ir prasījums par likumisko nokavējuma procentu piedziņu, kas pieteikumā par

pieauguma pievienošanu par laiku no 2013.gada 15.janvāra līdz 2014.gada 3.februārim ir aprēķināti EUR 81,96 apmērā, jo prasītāja

administrators 2013.gada 10.janvāra atbildētājai adresētā vēstulē izteicis lūgumu veikt zemes nomas parāda un nekustamā īpašuma

nodokļa kompensācijas samaksu līdz 2013.gada 15.janvārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Minētās vēstules saņemšanu

atbildētāja neapstrīd, taču nekādus maksājumus nav veikusi.

Tā kā 2013.gada 10.janvāra vēstulē prasītājs bija noteicis samaksas termiņu no likuma izrietošiem maksājumiem par tam

piederošās zemes lietošanu, tiesa atzīst, ka atbildētājai noteiktais samaksas termiņš bija saistošs.

Civillikuma 2141.pantā noteikts nomnieka pienākums, novilcinot maksājumus, maksāt nokavējuma procentus, bet Civillikuma

1765.panta pirmajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja procentu apmērs nav noteikts darījumā likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu prasījumu par likumisko nokavējuma procentu piedziņu par samaksas

kavējumu, kas par laiku no 2013.gada 15.janvāra līdz 2014.gada 3.februārim ir aprēķināti EUR 81,96 apmērā, jo lietā nav strīda, ka

atbildētāja minētajā laikā nav veikusi nevienu maksājumu, kā arī nav pierādījumu, ka starp pusēm būtu panākta vienošanās par citu

samaksas termiņu vai kārtību.

Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētājas rakstveida apskaidrojumos un atbildētājas pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē norādīto,

ka prasītājs zaudējis tiesības prasīt nomas maksu, jo bijušais zemes īpašnieks labprātīgi atteicies no zemes nomas maksas

pieprasīšanas. Šāds apgalvojums neatbilst Civillikuma 3.panta nosacījumiem, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc

likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Tā kā laikā no 2008.gada 1.decembra līdz 2012.gada 5.septembrim, kad zemes gabala, uz kura atrodas atbildētājai

kopīpašumā esošā dzīvojamā māja, zemes īpašnieks atbilstoši Civillikuma 994.panta pirmās daļas nosacījumam bija prasītājs, kam

saskaņā ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta noteikumiem bija tiesības saņemt zemes nomas

maksu no atbildētājas, bet prasība par nesaņemtās nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas piedziņu tiesā ir

celta pirms Civillikuma 1895.pantā noteiktā noilguma iestāšanās, tiesa atzīst, ka prasītāja maksātnespējas process nevar būt par

šķērsli šo prasījumu apmierināšanai.

Maksātnespējas likuma 65.panta 6.punktā noteikts, ka pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

administrators veic tiesiskās darbības parādnieka debitoru parādu un citas mantas atgūšanai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma

195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu,

atsevišķi, uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus minot to apmēru.

Līdz ar to tiesa secina, ka nosakāma prasītāja tiesība līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja procentus Civillikuma

1765.panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā, t.i. 6% gadā no piedzītās parāda summas par zemesnomu un kompensāciju par

nekustamā īpašuma nodokli.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots,

piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai.

Tā kā prasītājs atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktam no tiesas izdevumu samaksas valsts

ienākumos ir atbrīvots, līdz ar to no atbildētājas valsts labā piedzenama valsts nodeva EUR 204,12, bet saskaņā ar Civilprocesa

likuma 33.un 39.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.

Bez tam atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktu un ceturto daļu, no atbildētājas par

labu prasītājam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai LVL 136,19 jeb EUR 193,78, atbilstoši

lietā esošajam 2013.gada 28.marta advokātes izrakstītam rēķinam un 2013.gada 2.aprīļa maksājuma uzdevumam.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 3., 6.panta noteikumiem, Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK)

Nr.1103/97, piedzenamās summas norādāmas Euro valūtā, konvertējot pēc kursa 1 euro = 0,702804 lati.

Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - desmit dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 1., 5., 8., 15., 41., 42., 93., 97., 189. - 195., 204.1 pantiem, tiesa

nosprieda

maksātnespējīgās SIA “PELTES ĪPAŠUMI” prasību pret /pers. C/ apmierināt daļēji.

Atzīt, ka starp SIA “PELTES ĪPAŠUMI”, vienotais reģistrācijas Nr. 44103029246, un /pers. C/, personas kods /personas kods/,

laikā no 2008.gada 1.decembra līdz 2012.gada 5.septembrim faktiski pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības par daudzdzīvokļu

mājai /adrese/, kadastra numurs /numurs E/, piesaistītā zemes gabala daļas nomu 6882 m2 platībā no zemes gabala, kas atrodas

/adrese/, kadastra numurs /numurs B/, proporcionāli /pers. C/ piederošām 453/11874 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas.

Noteikt zemes nomas maksu 5% (piecus procentus) gadā no iepriekš minētā zemes gabala 453/11874 domājamo daļu

kadastrālās vērtības par laiku no 2008.gada 1.decembra līdz 2009.gada 31.oktobrim un 6% (sešus procentus) gadā par laiku no

2009.gada 1.novembra līdz 2012.gada 5.septembrim, vienlaikus nosakot, ka zemes nomas maksa 2008., 2009. un 2010.gadā

nedrīkst pārsniegt iepriekšējā gada nomas maksu vairāk nekā par 25%.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/ maksātnespējīgās SIA “PELTES ĪPAŠUMI”, vienotais reģistrācijas Nr.

44103029246, labā zemes nomas maksu par laiku no 2008.gada 1.decembra līdz 2012.gada 5.septembrim EUR 1005,22, nomas

maksai piemērojamo pievienotās vērtības nodokli EUR 213,36, kompensāciju par nekustamā īpašuma nodokli EUR 60,27 un

likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2013.gada 15.janvāra līdz 2014.gada 3.februārim EUR 81,96, kopā EUR 1360,81, kā

arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai EUR 193,78, pavisam kopā EUR 1554,59 (viens tūkstotis

pieci simti piecdesmit četri euro un 59 centi), pārskaitot uz prasītāja norēķinu kontu LV24NDEA0000080762708, kas atvērts Nordea

Bank Finland Plc Latvijas filiālē, pārējā daļā prasību noraidīt.

Noteikt maksātnespējīgajai SIA “PELTES ĪPAŠUMI”, vienotais reģistrācijas Nr. 44103029246, tiesības līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās parāda pamatsummas.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/ valsts labā valsts nodevu EUR 204,12 (divi simti četri euro un 2 centi) un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro un 70 centi) apmērā.

Noteikt atbildētājai desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei, nosakot, ka

sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā samaksu apliecinoši dokumenti par tiesas izdevumu apmaksu, iesniedzami Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena 2014.gada 3.marts.

Tiesnese A.Zute