Court partially allowed compensation claim for legal aid and retraining losses caused by wrongful criminal proceedings.

Lietas Nr. A420209723

A42-00066-25/37

ECLI:LV:ADRJJTN:2025:1029.A420209723.3.S

Administratīvā rajona tiesa

Jelgavas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2025. gada 29. oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Aldis Vīksne,

piedaloties pieteicējam /Persona A/, pieteicēja pārstāvei /Persona G/ un atbildētājas Latvijas Republikas

pusē pieaicinātās iestādes Tieslietu ministrijas pārstāvei /Persona E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par

labvēlīgāka administratīvā akta, ar kuru /Persona A/ noteiktu atlīdzinājumu par kriminālprocesā nodarītozaudējumu

950 euro un nemantisko kaitējumu 5000 euro, izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Tieslietu ministrija (turpmāk – ministrija), izskatot pieteicēja /Persona A/ 2023. gada 24. maija

iesniegumu par kriminālprocesā Nr. /Numurs A/ (turpmāk – kriminālprocess) nodarīto zaudējumu un nemantiskā

kaitējuma atlīdzināšanu, 2023. gada 4. augustā pieņēma lēmumu Nr. 1-4.3/13 (turpmāk – Lēmums), ar kuru nolēma

daļēji apmierināt pieteicēja zaudējumu atlīdzināšanas prasību un izmaksāt zaudējumu, kas saistīti ar juridisko

palīdzību, atlīdzību 342,50euro, nemantiskā kaitējuma atlīdzību 1000 euro, kā arī rakstveidā atvainoties

pieteicējam. Lēmums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.

[1.1] Ar Zemgales rajona tiesas 2022. gada 14. jūlija spriedumu kriminālprocesā nospriests atzīt pieteicēju

par nevainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 126. panta pirmās daļas un attaisnot. Spriedums stājies spēkā 2023.

gada 6. aprīlī.

Ievērojot minēto, pieteicējam ir tiesības lūgt kaitējuma atlīdzinājumu, pamatojoties uz Kriminālprocesā un

administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumu (turpmāk – Kaitējuma atlīdzināšanas

likums).

[1.2] Par zaudējumiem, kas saistīti ar juridisko palīdzību. Pieteicējs lūdz atlīdzināt kriminālprocesa ietvaros

radušos zaudējumus – izdevumus par zvērināta advokāta /Persona D/ un zvērinātas advokātes /Persona C/ sniegto

juridisko palīdzību 950euro apmērā.

[1.2.1] Lietā iesniegti pierādījumi, kas apliecina pieteicēja zaudējumus par kriminālprocesā saņemto

juridisko palīdzību:

1) zvērināta advokāta /Persona D/ sniegtās juridiskās palīdzības izdevumus apliecina Latvijas Zvērinātu

advokātu kolēģijas 2022. gada 17. februāra kvīts sērija VA Nr. 050124 par maksājumu 100euro apmērā;

2) zvērinātas advokātes /Persona C/ sniegtās juridiskās palīdzības izdevumus apliecina 2022. gada 22. marta

rēķins Nr. 22-03-2022 par summu 350euro, 2022. gada 6. jūnija rēķins Nr. 06-06-2022 par summu 300euroun

2023. gada 11. janvāra rēķins Nr. 11-01-2023 par summu 200euro.

Zvērināta advokāte /Persona C/ pieteicēja aizstāvību kriminālprocesā nodrošināja, pamatojoties uz 2022.

gada 22. marta līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu, kā arī administratīvajā lietā atrodas orderis, kas

apliecina zvērināta advokāta /Persona D/ un zvērinātas advokātes /Persona C/ tiesības īstenot pieteicēja aizstāvību

kriminālprocesa ietvaros.

[1.2.2] No Latvijas tiesu portāla manas.tiesas.lvpieejamās informācijas konstatējams, ka starp zvērinātu

advokātu /Persona D/ un pieteicēju bija noslēgta vienošanās par aizstāvības nodrošināšanu kriminālprocesā, bet

2022. gada 22. martā pieteicējs ir vienojies ar citu zvērinātu advokāti /Persona C/ par aizstāvības nodrošināšanu

kriminālprocesā. Tāpat konstatējams, ka zvērināts advokāts /Persona D/ 2022. gada 22. martā iepazinās ar

krimināllietas materiāliem.

Pieteicējs ir veicis samaksu zvērinātam advokātam /Persona D/ par aizstāvības nodrošināšanu tiesas sēdē,

ko apliecina 2022. gada 17. februāra kvīts sērija VA Nr. 050124. Pirmā tiesas sēde kriminālprocesā notika 2022.

gada 6. jūnijā.

Ņemot vērā, ka zvērināts advokāts /Persona D/ nebija nodrošinājis pieteicēja aizstāvību tiesas sēdē,

pieteicējam nav nosakāma zaudējumu atlīdzība par zvērināta advokāta /Persona D/ nesniegto juridisko palīdzību –

aizstāvību tiesas sēdē –, bet, ievērojot privātpersonas tiesību ievērošanas principu, būtu nosakāma atlīdzība par

zvērināta advokāta /Persona D/ sniegto juridisko palīdzību – iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem – atbilstoši

Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” (turpmāk – Noteikumi)

28.10. apakšpunktam.

Ievērojot, ka no Latvijas tiesu portāla www.manas.tiesas.lvpieejamās informācijas konstatējams, ka

zvērināts advokāts 2022. gada 22. martā ir iepazinies ar diviem krimināllietas materiālu sējumiem, zaudējuma

atlīdzība par zvērināta advokāta /Persona D/ sniegto juridisko palīdzību – iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem

– nosakāma 40euro apmērā.

[1.2.3] Atbilstoši zvērinātas advokātes /Persona C/ 2023. gada 6. jūnija apliecinājumam par kriminālprocesā

sniegtās juridiskās palīdzības veidiem un apmēru (turpmāk – apliecinājums) zvērināta advokāte /Persona C/

pieteicējam nodrošināja aizstāvību pirmās instances tiesas sēdēs 2022. gada 6., 13. jūnijā un 14. jūlijā. Pieteicējam

tika nodrošinātas arī juridiskas konsultācijas saistībā ar minētajām tiesas sēdēm.

Līdz ar to pieteicējam saskaņā ar ministrijas veikto aprēķinu būtu nosakāmi izdevumi par zvērinātas

advokātes /Persona C/ pieteicējam sniegto juridisko palīdzību – aizstāvību tiesas sēdēs un juridisku konsultāciju

sniegšanu saistībā ar tiesas sēdēm – 220euro apmērā.

[1.2.4] Apliecinājumā norādīts, ka zvērināta advokāte /Persona C/ iepazinās ar krimināllietas materiāliem,

nenorādot konkrētu iepazīšanās datumu. Ievērojot, ka ministrijas rīcībā nav informācijas par konkrētu datumu, kurā

tika īstenota iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem, nosakot zaudējumu atlīdzību par zvērinātas advokātes

/Persona C/ iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, ministrija piemēro to Noteikumu redakciju, kas bija spēkā

zvērinātas advokātes /Persona C/ juridiskās palīdzības sniegšanas laikā (Noteikumu redakcija no 2021. gada 1.

jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam).

No Latvijas tiesu portāla manas.tiesas.lvpieejamās informācijas konstatējams, ka krimināllieta Zemgales

rajona tiesā saņemta 2022. gada 25. februārī. Lieta sastāvēja no viena sējuma. Zvērināta advokāte /Persona C/

telefonsarunā ministrijas /Struktūrvienība A/ juristei /Persona E/ apliecināja, ka iepazinās ar vienu krimināllietas

materiālu sējumu, ko viņai nodeva pieteicējs. Ievērojot minēto, ministrija atzīst, ka ir pamats atlīdzināt izdevumus,

ko veido zvērinātas advokātes /Persona C/ sniegtā juridiskā palīdzība – iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem

(vienu sējumu) –, nosakot zaudējumu atlīdzību 20euro apmērā.

[1.2.5] Zvērināta advokāte /Persona C/ apliecinājumā norādīja, ka 2022. gada 17. novembrī sagatavoja

rakstveida viedokli par prokurores iesniegto apelācijas protestu un 2022. gada 7. novembrī ir pieteicējam sniegusi

konsultāciju.

No Latvijas tiesu portālā manas.tiesas.lvpieejamās informācijas konstatējams, ka krimināllietā 2022. gada

4. augustā tika iesniegts apelācijas protests. Ar 2022. gada 15. augusta lēmumu Zemgales apgabaltiesa nolēmusi

lietu skatīt rakstveida procesā un noteikusi, ka pieteicēja aizstāvei zvērinātai advokātei /Persona C/ līdz 2022. gada

21. novembrim jāiesniedz rakstveida viedoklis par prokurores apelācijas protestu.

Ievērojot minēto, ministrija secina, ka pieteicējam atbilstoši Noteikumu 28.3. apakšpunktam nosakāma

zaudējumu, kas radušies saistībā ar viedokļa par apelācijas protestu sastādīšanu, atlīdzība 25 euroapmērā, bet

ministrijai atbilstoši Noteikumu 30. punktam nav pamata atlīdzināt pieteicējam zaudējumus, kas radušies saistībā ar

2022. gada 7. novembrī sniegto konsultāciju.

[1.2.6] No apliecinājuma konstatējams, ka zvērināta advokāte /Persona C/ pieteicējam 2022. gada 22. martā

un 2023. gada 9. janvārī ir sniegusi konsultācijas.

Ievērojot, ka atbilstoši Noteikumu 29. punktam atlīdzināmi ir tikai tādi izdevumi, kas personai radušies

Noteikumos noteiktajos veidos, ministrijai nav pamata atlīdzināt pieteicējam izdevumus, kas radušies saistībā ar

zvērinātas advokātes /Persona C/ 2022. gada 22. martā un 2023. gada 9. janvārī sniegtajām konsultācijām, jo

sniegtās konsultācijas nav saistītas ar Noteikumos norādītajiem gadījumiem, kad samaksas apmēram ir pieskaitāma

samaksa par sniegto konsultāciju.

[1.2.7] Apliecinājumā norādīts, ka zvērināta advokāte /Persona C/ ir analizējusi pierādījumus un

gatavojusies tiesas sēdēm.

Ievērojot to, ka atlīdzināmi ir tikai tādi izdevumi, kas personai radušies Noteikumos noteiktajos veidos, tad

ministrijai nav pamata atlīdzināt pieteicējam izdevumus, kas radušies saistībā ar zvērinātas advokātes /Persona C/

sniegto juridisko palīdzību – pierādījumu analizēšanu un gatavošanos tiesas sēdēm –, jo Noteikumi neparedz

atlīdzināt juridiskās palīdzības sniedzējam izdevumus, kas saistīti ar minēto darbību veikšanu.

[1.3] Apkopojot iepriekš minēto, pieteicējam nosakāma zaudējumu, kas saistīti ar juridisko palīdzību

kriminālprocesā, atlīdzība 305 euroapmērā (par zvērinātas advokātes /Persona C/ sniegto juridisko palīdzību

265euro+ par zvērināta advokāta /Persona D/ iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem 40euro).

[1.4] Saskaņā ar Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 12. panta sesto daļu zaudējuma atlīdzībai, kas nav

atlīdzība par mantai nodarītiem zaudējumiem, piemēro Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu

indeksu.

Ņemot vērā to, ka ministrijas aprēķinātais iespējamais atlīdzināmais zaudējumu apmērs ir mazāks par

faktisko zaudējumu apmēru, ministrija patēriņa cenu kompensāciju piemēro, ievērojot atlīdzināmās summas

apmēru un mērķi, kas norādīts pieteicējam izrakstītajos rēķinos, nosakot patēriņa cenu kompensācija 37,50 euro

apmērā.

[1.5] Par nemantisko kaitējumu. Pieteicējs lūdz atlīdzināt viņam nodarīto nemantisko kaitējumu 5000 euro

apmērā un atvainoties.

[1.5.1] Kriminālprocesa ilgums. No administratīvās lietas materiāliem konstatējams, ka kriminālprocess tika

ierosināts 2021. gada 17. augustā. Pieteicējs 2021. gada 11. novembrī tika atzīts par aizdomās turēto

kriminālprocesā, bet 2022. gada 7. februārī tika saukts pie kriminālatbildības un 2022. gada 24. februārī

kriminālprocess tika saņemts tiesā. Attaisnojošs tiesas spriedums kriminālprocesā taisīts 2022. gada 14. jūlija

(stājās spēkā 2023. gada 6. aprīlī).

Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei krimināllietās laika atskaite sākas no brīža, kad personai ir

izvirzīta apsūdzība. Proti, no brīža, kad apsūdzētās personas situācija ir “būtiski ietekmēta”. Līdz ar to

kriminālprocesa ilgums, kas ņemams vērā, ir 1 gads, 4 mēneši un 25 dienas.

Tiesu praksē atzīts, ka nav šaubu, ka apsūdzības uzturēšana rada personai pārdzīvojumus un morālas

ciešanas, un, jo ilgāks ir kriminālprocess, jo ilgāk turpinās apsūdzētās personas morālās ciešanas. Tāpat nav šaubu,

ka kaitējuma ilgums kā viens no morālo kaitējumu raksturojošiem kritērijiem ir jāņem vērā, nosakot atlīdzības

summu.

Ņemot vērā minēto, ministrija par nemantisko kaitējumu ietekmējošo apstākli atzīst kriminālprocesa

ilgumu, kas sevī ietver arī iesniegumā norādītās pieteicēja morālās ciešanas saistībā ar kriminālprocesa ilgumu.

[1.5.2] Kriminālprocess. Procesa virzītājam nav iespēju izvēlēties, vai uzsākt procesu ar visām no tā

izrietošajām sekām, tomēr tāpat ir noteikts, ka kriminālprocesa mērķis ir krimināltiesisko attiecību taisnīgs

noregulējums. Tādējādi pret pieteicēju uzsāktais kriminālprocess, kas vēlāk noslēdzies ar tiesas spriedumu, ar kuru

pieteicējs atzīts par nevainīgu pret pieteicēju celtajā apsūdzībā un attaisnots, ir sasniedzis savu mērķi –

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Vienlaikus ministrija neapšauba, ka pieteicējam ar nepamatotu kriminālprocesu, tostarp nepamatotas

apsūdzības celšanu par mazāk smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir nodarīts nemantiskais kaitējums, kas

ņemams vērā, nosakot atbilstīgu nemantiskā kaitējuma atlīdzību.

[1.5.3] Nevainīguma prezumpcija. Krimināllietas izmeklēšanas laikā, kamēr tiek noskaidrota patiesība,

personu sargā nevainīguma prezumpcija. Līdz ar to personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, nav jāpierāda savs

nevainīgums nedz tiesai, nedz sabiedrībai. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā

ar likumu.

Līdz ar to pieteicēja izjūtas un apkārtējo personu attieksme nav atzīstami par nevainīguma prezumpcijas

pārkāpumu no valsts puses un nav atzīstami par kaitējumu raksturojošiem apstākļiem.

[1.5.4] Piemērotie drošības līdzekļi. No tiesu praksē paustajām atziņām konstatējams, ka prettiesisku rīcību

nepieciešams konstatēt tajā procesā, kurā ir radīts kaitējums, proti, attiecīgā kriminālprocesa ietvaros, nevis ārpus

tā. Līdz ar to personas iebildumi attiecībā uz iestādes kriminālprocesuālo darbību tiesiskumu izvirzāmi un

izvērtējami kriminālprocesā. Tādējādi ministrija nav atzīstama par iestādi, kas var konstatēt iestādes, prokuratūras

vai tiesas prettiesisku rīcību kriminālprocesā.

Lietā nav informācijas, ka pieteicējs lēmumu par aizliegumu izbraukt no valsts būtu pārsūdzējis

izmeklēšanas tiesnesim. Tādējādi nav secināms, ka kriminālprocesa laikā pieteicējs viņam noteikto ierobežojumu –

aizliegumu izbraukt no valsts – būtu novērtējis kā būtisku savu tiesību ierobežojumu, pretējā gadījumā, pieteicējs

būtu aktīvi rīkojies savu tiesību aizsardzībai, iesniedzot attiecīgu sūdzību izmeklēšanas tiesnesim.

Attiecībā uz drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana – ministrija norāda, ka minētā drošības

līdzekļa saturs izpaužas vienā pienākumā, proti, rakstveidā informēt procesa virzītāju par dzīvesvietas maiņu,

norādot dzīvesvietas jauno adresi.

Ministrija nav kompetentā iestāde, lai pārvērtētu pieteicējam kriminālprocesā piemērotos drošības līdzekļus

un atzītu tos par nepiemērotiem un nesamērīgiem. Arī pats pieteicējs norādījis, ka vienu no cilvēktiesībām –

pārvietošanos brīvību – piemērotie drošības līdzekļi nav ietekmējuši. Līdz ar to ministrija neatzīst pieteicēja

norādīto kaitējumu raksturojošo apstākli – piemērotos drošības līdzekļus kā tādus, kas nav bijuši nepieciešami un

nesamērīgi – par pierādītu.

[1.5.5] Apsardzes sertifikāta anulēšana. No lietas materiāliem izriet, ka ar Valsts policijas /Struktūrvienība

B/ 2022. gada 10. marta lēmumu Nr. 2013/1/1-16 nolemts anulēt pieteicējam apsardzes sertifikātu Nr. /Numurs B/.

Lietā atrodas /Nosaukums D/ (turpmāk – /Nosaukums D/) 2022. gada 11. marta rīkojums Nr. /Numurs C/ “Par

atbrīvošanu no darba”, no kura konstatējams, ka pieteicējs ir atbrīvots no darba – apsardzes darbinieka amata – ar

2022. gada 11. martu pēc paša vēlēšanās.

No Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamās informācijas – Valsts amatpersonu deklarācijas –

konstatējams, ka pieteicējs /Nosaukums D/ ir guvis ienākumus, kas atzīstami par būtiskiem un kuru negūšana

varēja radīt pieteicējam pārdzīvojumus. Vienlaikus no administratīvajā lietā esošās informācijas konstatējams, ka

pieteicējs no 2023. gada 1. marta līdz 2023. gada 11. jūlijam apgūst apmācību programmā “Personas un īpašuma

aizsardzība”, lai varētu atkārtoti saņemt apsardzes sertifikātu.

Ievērojot minēto, ministrija atzīst, ka apsardzes sertifikāta anulēšana un līdz ar to nespēja turpināt darbu

/Nosaukums D/ ir tiešā cēloņsakarībā ar kriminālprocesu, un radīja pieteicējam materiālā stāvokļa pasliktināšanos,

kas radīja pārdzīvojumus. Tāpēc apsardzes sertifikāta anulēšana ir atzīstams par kaitējumu raksturojošu apstākli,

kas ņemams vērā, nosakot kaitējuma atlīdzinājuma apmēru.

[1.6] Salīdzināmie gadījumi. Novērtējot salīdzināmos gadījumus ar pieteicēja gadījumu (apsūdzība celta par

mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kriminālprocesa ilgums 1 gads 4 mēneši un 25 dienas), kā arī ņemot vērā

kaitējuma atlīdzināšanas apstākli – apsardzes sertifikāta anulēšanas rezultātā radīto morālo kaitējumu, kā arī to, ka

pieteicējam nodarītais nemantiskais kaitējums nav smags, ministrija secina, ka pieteicējam nemantiskā kaitējuma

atlīdzinājuma apmērs būtu nosakāms 1000 euro.

Ievērojot minētos nemantisko kaitējumu raksturojošos apstākļus, ministrija secina, ka pieteicējam nodarītais

nemantiskais kaitējums nav smags, tāpēc, nekonstatējot citus kaitējumu raksturojošus apstākļus, ministrija par

atbilstīgu pieteicējam nodarītā nemantiskā kaitējuma atlīdzību atzīst 1000 euro.

Vienlaikus atbilstoši Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 14. panta trešajai daļai ministrija atzīst atvainošanos

kā nemantiskā kaitējuma papildu atlīdzinājumu pieteicējam, tādā veidā sniedzot pieteicējam gandarījumu un

mazinot nepamatota kriminālprocesa radītās ciešanas un sāpes.

[2] Pieteicējs Lēmumam nepiekrita un ar pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu vērsās

Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.

[2.1] Pieteicēja ieskatā ar Lēmumu noteiktais zaudējuma atlīdzinājums par juridiskās palīdzības sniegšanu

un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums ir noteikts nesamērīgi zems, salīdzinot ar nodarīto zaudējumu un kaitējumu,

tādējādi atlīdzinājums nav noteikts atbilstošs.

[2.2] Par zaudējumu atlīdzināšanu, kas saistīti ar juridisko palīdzību. No Lēmuma izriet, ka ministrija ir

veikusi aprēķinu pēc valstī noteiktajām juridiskās palīdzības sniedzēju noteiktajām taksēm, pamatojoties uz

Noteikumiem. Pieteicējs savu interešu aizstāvībai izmantoja juridisko palīdzību, jo pašam nav atbilstošas juridiskās

zināšanas, tādējādi vērsās pie zvērināta advokāta, noslēdzot līgumu un vienojoties par advokāta sniegto

pakalpojuma apjomu un samaksas apmēru. Pieteicējs, lai saņemtu zvērināta advokāta pakalpojumus, veica

pieprasīto samaksu par pakalpojumu 950 euro apmērā.

Pieteicējs nevarēja uzstādīt savu maksu zvērinātam advokātam vai atteikties maksāt pilnu zvērināta

advokāta norādīto summu, pretējā gadījumā pieteicējam netiktu sniegts pilns un kvalitatīvs pakalpojums, vai tas

vispār netiktu sniegts. Pieteicējs nezināja, ka pastāv Noteikumi, kuri regulē zvērinātu advokātu atlīdzināmo

izdevumu apmērus, lai izdarītu izvēli un pieņemtu lēmumu, kādus konkrēti pakalpojumus pieteicējam izmantot un

no kādiem atteikties, jo tie netiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.

No iepriekš minētā izriet, ka no pieteicēja neatkarīgu iemeslu dēļ, kurus viņš pat zinādams un gribēdams

nekādi nevarēja ietekmēt, pieteicējs ir nostādīts nelabvēlīgā situācijā, jo pieteicējs ir veicis zvērinātam advokātam

samaksu 950 euro apmērā. Pieteicējs ir attaisnots kriminālprocesā, tādējādi ir iztērējis savus personīgos finanšu

līdzekļus un paļāvies, ka valsts uzņemsies atbildību un tos segs. Ņemot vērā, ka pieteicējs tika attaisnots

kriminālprocesā, šiem izdevumiem 950 euro apmērā vispār nevajadzēja rasties, bet tie radās un pieteicējs tos ir

sedzis no personīgajiem finanšu līdzekļiem, tādējādi tiesiskā valstī ir sagaidāms, ka tie tiks segti no valsts budžeta

līdzekļiem.

[2.3] Nemantiskais kaitējums. Pieteicējam radusies liela netaisnības izjūta, jo, kā tas secināms no faktiskās

notikušās situācijas un arī tiesas spriedumos konstatētā, tieši pats pieteicējs strīdus situācijā bija upuris, pret kuru

tika veiktas prettiesiskas, huligāniskas darbības, traucējot pildīt darba pienākumus un verbāli aizskarot pieteicēju un

viņa draudzeni.

Amatpersonas, kuru lietvedībā nonāca /Persona F/ iesniegums un kuras veica procesuālas darbības, vispār

neizvērtēja paša /Persona F/ atbildību notikušajā situācijā, neizvērtēja viņa rīcības prettiesiskumu, nekritiski sekojot

iesniegumā paustajiem apgalvojumiem, tādējādi nepamatoti ceļot apsūdzību pieteicējam, lai gan rūpīgi iepazīstoties

ar lietas materiāliem, bija iespējams situāciju vērtēt kopsakarā. Tādējādi valsts varas pārstāvji tā vietā, lai aizsargātu

patieso cietušo konkrētajā situācijā, nepamatoti cēla apsūdzību.

[2.4] Procesa virzītāji lietā neievēroja Kriminālprocesa likuma 200. pantu par ekspertīzes noteikšanas

nosacījumiem, kā arī lieciniekus pratināja tik nekorektā veidā, ka liecības nebija izmantojamas pierādīšanā. No

tiesas atreferētā ir izdarāms secinājums, ka faktiski procesa virzītājs bija vēlējies panākt pieteicēja sodīšanu un

procesa virzību “par katru cenu”, panākot gan eksperta ekspertīzes, gan liecinieku liecību formulējumu tieši tādā

veidā, lai, nevis tiktu iegūta objektīva informācija, bet gan ekspertīze/liecības tiktu ietekmētas ar notikušā aprakstu,

vizuālu materiālu uzrādīšanu un būtu “derīgākas” nodošanai kriminālvajāšanai. Tādējādi pieteicējam rodas

netaisnības izjūta, sajūta, ka apsūdzība tika celta, lai “iegūtu rezultātu”, nevis lai noskaidrotu objektīvu patiesību.

Pieteicēja ieskatā, ja kriminālprocesu veicošās amatpersonas būtu korekti veikušas procesuālās darbības, lieta

netiktu nodota izskatīšanai tiesā un tiktu samazināts pieteicējam radītais kaitējums.

[2.5] Par faktu, ka pret pieteicēju ir uzsākts kriminālprocess, zināja kolēģi no apsardzes firmas un

/Nosaukums E/. Viņi uzdeva jautājumus un interesējās (gan izteica nepatīkamus komentārus, gan piezīmes)

pieteicējam par uzsākto kriminālprocesu, nopratināšanām Valsts policijā un tiesas sēžu apmeklējumiem.

[2.6] Sakarā ar uzsākto kriminālprocesu pieteicējam ar Valsts policijas lēmumu tika anulēts apsarga

sertifikāts, līdz ar ko pieteicējs tika atbrīvots no darba. Darba zaudējuma dēļ pieteicēju būtiski skāra finansiāls

stāvoklis. Ja kriminālprocesu veicošās amatpersonas būtu korekti veikušas procesuālās darbības, tad pieteicējs līdz

šim veiktu apsardzes darbinieka darbu, un no 2022. gada 11. marta līdz 2023. gada 6. aprīlim pieteicējam tiktu

izmaksāta darba alga apmēram 7367,16euroapmērā, par ko apliecina /Nosaukums D/ izziņa par vidējās mēneša

darba algu no 2021. gada septembra līdz 2022. gada februārim.

[2.7] Pēc kriminālprocesa izbeigšanas pieteicējam atkārtoti nācās iziet apmācības /Nosaukums A/ (turpmāk

– /Nosaukums A/) no 2023. gada 1. marta līdz 11. jūlijam, lai saņemtu apsarga kvalifikāciju, kas pieteicējam

izmaksāja 500,20euro. Pieteicējs ar 2023. gada 3. jūliju atgriezās /Nosaukums D/ darbā ēkas un teritorijas uzrauga

amatā.

[2.8] Pieteicējs nepiekrīt Lēmumā norādītajam, ka par kaitējuma raksturojošu apstākli nav atzīti pieteicējam

piemērotie drošības līdzekļi. Pieteicējs nevar ietekmēt un būt atbildīgs par to. Pieteicējs tika nostādīts nelabvēlīgā

situācijā tā iemesla dēļ, ka ministrija nevar izvērtēt šo kritēriju. Tas rada pieteicējam netaisnīguma izjūtu un šaubas

par valsts aizsardzības nodrošināšanu situācijā, kad pieteicējs ir ticis attaisnots kriminālprocesā un pieteicējs

paļāvās un gaidīja taisnīgu tiesisku attiecību noregulējumu, bet pieteicējs to nesaņēma.

[2.9] Pieteicēja tiesību aizskārums tika nodarīts visos kriminālprocesa līmeņos – iestādē, prokuratūrā un

triju līmeņu tiesās, kas nozīmē ilgstošu aizskārumu, kas savukārt radīja stresu un garīgas ciešanas, kā arī

ievērojamu netaisnības izjūtu pret pieteicēju. Pieteicēja ieskatā izmeklēšanas iestādēm nebija pietiekams tiesiskais

un faktiskais pamatojums, lai pret pieteicēju rīkotos tādā apmērā un intensitātē, kādā tas faktiski notika.

Kriminālprocesā netika pierādīts, ka pieteicējs būtu veicis jebkādas krimināli sodāmas darbības, līdz ar to pieteicēju

nevar uzskatīt par kādā veidā vainojamu vai atbildīgu. Pieteicējs ar izmeklēšanas iestādēm ir sadarbojies un nekādā

veidā nebija vainojums pie kriminālprocesa un iztiesāšanas ilguma.

Ņemot vērā iepriekš uzskaitītos faktus un apstākļus, konkrētajā gadījumā par adekvātu atlīdzinājumu būtu

nosakāma atbilstīga atlīdzība par radītajām garīgajām ciešanām gandrīz pusotra gada garumā, reputācijas

sagraušanu 5000 euro apmērā. Nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību

aizskāruma nozīmīgumu. Tādējādi atlīdzinājums demokrātiskā un tiesiskā valstī nedrīkst būt nesamērīgi mazs.

Pieteicēja ieskatā noteiktais atlīdzinājums 1000 euro apmērā ir nesamērīgi mazs un vērtējams kā simbolisks.

Ciešanas un stress, kam pieteicējs ir izgājis cauri gandrīz pusotra gada garumā, nevar novērtēt ar 1000 euro

atlīdzinājumu, tas ir neadekvāts un neatbilstošs notikušā intensitātei.

[3] Rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu ministrija to neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā minētiem

argumentiem, papildus norādot turpmāk minēto.

Likumdevējs lēmējiestādei nav piešķīris rīcības brīvību zaudējumu apmēra, kuri radušies par zvērināta

advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā, noteikšanā, tā vietā paredzot, ka atlīdzināmais apmērs ir

nosakāms atbilstoši Noteikumiem, proti, valsts ir paredzējusi ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu atlīdzinājuma

saprātīgo apmēru. Pieteicējam kriminālprocesā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 20. panta ceturto daļu bija

tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kuras izmaksas nepārsniegtu Noteikumos noteikto apjomu.

Savukārt apstāklis, ka pieteicējs, uzaicinot aizstāvi pēc savas izvēles, palielinājis savus izdevumus par juridisko

palīdzību kriminālprocesā, nav pamats, lai atlīdzinātu radušos izdevumus pilnā apmērā.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu (kopsakarā ar 2024. gada 26. jūnijā tiesā iesniegto pieteikuma

precizējumu) uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā un pieteikuma precizējumā norādītajiem argumentiem.

Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumā un pieteikuma precizējumā izteikto prasījumu atzina par daļēji

pamatotu, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītiem argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Ar Lēmumu nolemts daļēji apmierināt pieteicēja prasījumu par zaudējumiem, kas radušies nepamatota

kriminālprocesa dēļ, atlīdzināšanu.

Pieteicējs sākotnēji vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta

izdošanu, ar kuru pieteicējam noteiktu atlīdzinājumu par kriminālprocesā nodarīto zaudējumu 950 euro (sniegtās

juridiskās palīdzības izmaksas) un nemantisko kaitējumu 5000 euro, izdošanu.

Savukārt 2024. gada 26. jūnijā tiesā tika saņemts pieteikuma precizējums (turpmāk – pieteikuma

precizējums), kurā lūgts atlīdzināt zaudējumus 8817,36euro apmērā un nemantisko kaitējumu 5000 euro apmērā

(lietas 98.–99. lapa).

Kā izriet no Lēmuma, pieteicējam tika nolemts atlīdzināt mantiskos zaudējumus, kas saistīti ar juridisko

palīdzību (342,50 euro), un nemantisko kaitējumu 1000 euro, kā arī rakstveidā atvainoties pieteicējam.

Iepriekšminētais kopsakarā ar pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdēs norāda, ka būtībā

pieteicējs lūdz jau ar Lēmumu noteiktajam atlīdzinājumam (342,50 euro + 1000 euro) papildus atlīdzināt

zaudējumus 8474,86 euro ( 8817,36 euro – 342,50 euro) un papildus nemantisko kaitējumu 4000 euro (5000 euro –

1000 euro) apmērā.

Lietā nav strīda, ka attiecībā uz pieteicēju ir iestājies Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. panta pirmās daļas

1. punktā noteiktais kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats, jo ar Zemgales rajona tiesas 2022. gada 14. jūlija

spriedumu kriminālprocesā nospriests atzīt pieteicēju par nevainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 126. panta

pirmās daļas un attaisnot (spriedums stājies spēkā 2023. gada 6. aprīlī).

Pamatojoties uz iepriekšminēto, turpmāk izvērtējams, vai pastāv priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīgāka

administratīvā akta izdošanai, ar kuru pieteicējam papildus noteiktu nemantiskā kaitējuma 4000 euro atlīdzinājumu,

kā arī papildus atlīdzinātu mantiskos zaudējumus 8474,86 euro apmērā.

[6] No Lēmuma izriet, ka ministrijas ieskatā pieteicējam nodarītais nemantiskais kaitējums nav smags.

Nosakot nemantiskā kaitējuma 1000 euro atlīdzinājumu, ministrija ņēma vērā šādus nemantisko kaitējumu

raksturojošus apstākļus: 1) kriminālprocesa ilgums 1 gads 4 mēneši 25 dienas; 2) apsūdzības smagums par mazāk

smaga nozieguma izdarīšanu; 3) nevainīguma prezumcija; 4) piemērotie drošības līdzekļi; 5) apsardzes sertifikāta

anulēšana. Nosakot atlīdzinājuma apmēru, ministrija balstījās uz izveidojušos tiesu praksi civillietās un

administratīvajās lietās, kurās tika konstatēti līdzīgi apstākļi.

Savukārt no pieteikuma izriet pieteicēja viedoklis, ka ministrija, nosakot nemantiskā kaitējuma

atlīdzinājuma apmēru, nepamatoti nav ņēmusi vērā šādus apstākļus: 1) nepamatoti tika anulēts pieteicēja apsarga

sertifikāts; 2) procesa virzītāji lietā neievēroja Kriminālprocesa likuma 200. pantu par ekspertīzes noteikšanas

nosacījumiem, kā arī lieciniekus pratināja tik nekorektā veidā, ka liecības nebija izmantojamas pierādīšanā; 3) par

faktu, ka pret pieteicēju ir uzsākts kriminālprocess, zināja kolēģi no apsardzes firmas un /Nosaukums E/. Viņi

uzdeva jautājumus un interesējās (gan izteica nepatīkamus komentārus, gan piezīmes) pieteicējam par uzsākto

kriminālprocesu, nopratināšanām Valsts policijā un tiesas sēžu apmeklējumiem; 4) par iestādes, prokuratūras un

tiesas rīcības raksturu, proti, ilgstoši neizbeidzot kriminālprocesu pret pieteicēju, kas radīja stresu un garīgas

ciešanas.

Tādējādi pieteicēja ieskatā noteiktā atlīdzība 1000 euro ir nesamērīgi zema. Ņemot vērā iepriekš uzskaitītos

faktus un apstākļus, konkrētajā gadījumā par adekvātu atlīdzinājumu būtu nosakāma atbilstīga atlīdzība par

radītajām garīgajām ciešanām gandrīz pusotra gada garumā un reputācijas sagraušanu 5000 euro apmērā.

Ievērojot minēto, turpmāk tiesa izvērtēs pieteicēja argumentus un pārbaudīs, vai ministrija noteica atbilstošu

atlīdzinājumu par pieteicējam kriminālprocesā nodarīto nemantisko kaitējumu.

[6.1] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka saistībā ar kriminālprocesu viņam tika anulēts apsardzes sertifikāts un

līdz ar to tika izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar /Nosaukums D/, kur pieteicējs guva ienākumus. Tāpat pieteicējs

norāda, ka atkārtoti izgājis apmācības, lai saņemtu apsarga kvalifikāciju, un šobrīd ir atgriezies darbā /Nosaukums

D/.

Tiesa konstatē, ka Lēmumā kā viens no nemantiskā kaitējuma raksturojošiem apstākļiem tika atzīts

apsardzes sertifikāta anulēšana. Tāpat atzīstot minēto apstākli, ministrija ir ņēmusi vērā to, ka pieteicējs

/Nosaukums D/ ir guvis ienākumus un to negūšana varēja radīt pieteicējam pārdzīvojumus. Tika vērtēts arī tas, ka

pieteicējs apguva apmācību programmu “Personas un īpašuma aizsardzība”, lai varētu atkārtoti saņemt apsardzes

sertifikātu (Lēmuma 3.5. apakšpunkts).

Tiesas ieskatā atkārtota apsarga sertifikāta iegūšana pati par sevi neradīja pieteicējam tādu aizskārumu, kas

būtu par pamatu palielināt atlīdzības apmēru.

[6.2] Pieteicējs par nemantiskā kaitējuma raksturojošo apstākli uzskata to, ka par kriminālprocesu uzzināja

pieteicēja darba kolēģi no apsardzes firmas un /Nosaukums E/. Viņi uzdeva jautājumus un interesējās (gan izteica

nepatīkamus komentārus, gan piezīmes) pieteicējam par uzsākto kriminālprocesu, nopratināšanām Valsts policijā

un tiesas sēžu apmeklējumiem. Līdz ar to tika aizskarta pieteicēja reputācija, gods un cieņa.

Tiesa konstatē, ka pieteicēja arguments par goda un cieņas aizkaršanu, kas saistīta ar pieteicēja reputācijas

graušanu darba vietā, ir vērtēts Lēmuma 3.3. apakšpunktā. Minētajā apakšpunktā ministrija norādīja, ka pieteicēja

izjūtas un apkārtējo personu attieksme nav atzīstama par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu no valsts puses un

līdz ar to nav atzīstama par nemantiskā kaitējuma raksturojošu apstākli. Minētam vērtējumam piekrīt arī tiesa.

Atbilstoši Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 9. panta otrajai daļai faktus, kas apliecina nemantiskā kaitējuma

nodarīšanu, pierāda ar Administratīvā procesa likumā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem. Secināms, ka personai

ir pienākums norādīt, kā izpaudies tās nemantisko tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, un pamatot

atlīdzības apmēru.

Izskatāmajā gadījumā konstatējams, ka pieteicējs lietā nav iesniedzis attiecināmus un pārbaudāmus

pierādījumus par goda, cieņas un reputācijas aizskaršanu. Līdz ar to lietā nav gūts arī apstiprinājums par pieteicēja

goda, cieņas un reputācijas aizskaršanu, un attiecīgi radītu kaitējumu, kas būtu atlīdzināms naudas izteiksmē.

[6.3] Pieteicējs norāda uz iestādes, prokuratūras un tiesas rīcības raksturu, proti, ilgstoši neizbeidzot

kriminālprocesu pret pieteicēju, kas radīja stresu un garīgas ciešanas. Tāpat vērš tiesas uzmanību uz apstākli, ka

procesa virzītāji lietā neievēroja Kriminālprocesa likuma 200. pantu par ekspertīzes noteikšanas nosacījumiem, kā

arī lieciniekus pratināja tik nekorektā veidā, ka liecības nebija izmantojamas pierādīšanā.

Secināms, ka pieteicējs uzskata par būtisku apstākli, ka aizskārums pieteicējam tika nodarīts gan Valsts

policijā, gan prokuratūrā, gan tiesā. Pieteicēja ieskatā šis aizskārums radīja stresu, ciešanas un ir bijis ilgstošs.

Papildus ņemams vērā tas, ka attiecībā pret pieteicēju prettiesiski ir rīkojusies gan Valsts policija (ierosinot

kriminālprocesu), gan prokuratūra (nododot kriminālprocesu tiesai un uzturot valsts apsūdzību visās tiesas

instancēs), gan tiesa (ilgstoši skatot lietu), kā arī to, ka procesa virzītāji pieteicēja ieskatā kriminālprocesa gaitā

pieļāva procesuālus pārkāpumus.

Tiesa konstatē, ka Lēmumā kā viens no nemantiskā kaitējuma raksturojošiem apstākļiem tika atzīts

kriminālprocesa ilgums (proti, cik ilgi turpinājies pieteicēja tiesību aizskārums), kas aptver arī pieteicēja garīgās

ciešanas un pārdzīvojums. Minētais apstāklis ir vērtēts Lēmuma 3.1. apakšpunktā, konstatējot, ka kriminālprocess

tika ierosināts 2021. gada 17. augustā. Pieteicējs 2021. gada 11. novembrī tika atzīts par aizdomās turēto

kriminālprocesā, bet 2022. gada 7. februārī tika saukts pie kriminālatbildības un 2022. gada 24. februārī

kriminālprocess tika saņemts tiesā. Attaisnojošs tiesas spriedums kriminālprocesā taisīts 2022. gada 14. jūlija

(stājās spēkā 2023. gada 6. aprīlī).

Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei krimināllietās laika atskaite sākas no brīža, kad personai ir

izvirzīta apsūdzība. Proti, no brīža, kad apsūdzētās personas situācija ir “būtiski ietekmēta”. Līdz ar to

kriminālprocesa ilgums, kas ņemams vērā izskatāmajā gadījumā ir 1 gads, 4 mēneši un 25 dienas (par minēto

pieteicējs iebildumus nav norādījis).

Tiesai nav šaubu, ka apsūdzības uzturēšana rada personai pārdzīvojumus un morālas ciešanas, un, jo ilgāks

ir kriminālprocess, jo ilgāk turpinās apsūdzētās personas morālās ciešanas. Tāpat nav šaubu, ka kaitējuma ilgums

kā viens no nemantiskā kaitējuma raksturojošiem kritērijiem ir jāņem vērā, nosakot atlīdzības summu. Līdz ar to

minētais nemantiskā kaitējuma raksturojošais apstāklis ņemams vērā, nosakot pieteicējam atlīdzinājuma apmēru.

Tāpat, kā pamatoti secinājusi ministrija, amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā

gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences

ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam

noregulējumam. Personas saukšana pie kriminālatbildības neizslēdz iespēju izvirzīt apsūdzību un saukt pie

kriminālatbildības personu, kuru tiesa vēlāk atzīst par nevainīgu un attaisno, kā arī personai ir pienākums pēc

procesa virzītāja aicinājuma ierasties izmeklēšanas, prokuratūras un tiesu iestādēs.

Tādējādi amatpersonai ir pienākums (amatpersonai nav rīcības brīvības) uzsākt kriminālprocesu, ja ir

pamats uzskatīt, ka noticis noziedzīgs nodarījums, bet tiesas pienākums ir pārbaudīt celtās apsūdzības pamatotību,

kā arī novest kriminālprocesu līdz taisnīgam krimināltiesisko attiecību noregulējumam, kas izskatāmajā gadījumā

panākts ar Zemgales rajona tiesas 2022. gada 14. jūlija spriedumu kriminālprocesā.

Lietā nav arī iesniegti pierādījumi, ka kriminālprocesu veicošās amatpersonas vai tiesa būtu darbojušās

pretēji Kriminālprocesa likuma mērķim. Papildus norādāms, ka izskatāmajā gadījumā tiesa neveic kriminālprocesā

iesaistīto amatpersonu rīcības vai procesuālo darbību papildus pārbaudi vai vērtēšanu. Attiecīgi tiesa nevērtē

pieteicēja norādīto apstākli, ka procesa virzītāji lietā neievēroja Kriminālprocesa likuma 200. pantu par ekspertīzes

noteikšanas nosacījumiem, kā arī lieciniekus pratināja tik nekorektā veidā, ka liecības nebija izmantojamas

pierādīšanā, jo par minēto lietā nav iesniegti apstiprinoši pierādījumi.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, pieteicēja arguments attiecībā uz kriminālprocesu veicošo amatpersonu

rīcību nav atzīstams par nemantiskā kaitējuma raksturojošu apstākli.

[6.4] Nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā sevišķa nozīme var būt arī atlīdzinājumam, kas

noteikts citos (jo sevišķi – salīdzināmos) gadījumos. Salīdzināmos gadījumos atlīdzinājumam ir jābūt līdzīgam, bet

atšķirīgos gadījumos – atšķirīgam. Šī prasība izriet no tiesiskās vienlīdzības principa (sk. Senāta 2010. gada 16.

februāra sprieduma lietā Nr. SKA-104/2010, A42466905, 15. punktu). Kad lieta ir jāspriež pēc tiesas ieskata, tiesai

kā palīgavots atbilstīga atlīdzinājuma noteikšanai ir ņemama vērā tiesu prakse.

Turpmāk tiesa izvērtēs, vai ministrija noteica atbilstošu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu pieteicējam,

izvērtējot arī tiesu praksi līdzīgās lietās. Vienlaikus ievērojot, ka kopš Kaitējuma atlīdzināšanas likuma spēkā

stāšanās atlīdzinājuma apmēru nav pamatoti salīdzināt ar iepriekš civillietās noteikto (sk. Senāta 2023. gada 14.

jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-126/2023,ECLI:LV:AT:2023:0714.A420300919.20.S, 7. punktu), tiesa neaplūkos

tiesu praksi civillietās.

Aplūkojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi par atlīdzinājuma noteikšanu saistībā ar Konvencijas 6. panta

1. punkta pārkāpumu, tiesa konstatē turpmāko.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2019. gada 5. septembrī pasludināja spriedumu lietāAndersone pret Latviju

(iesniegums Nr. 301/12), vienbalsīgi atzīstot, ka ir pieļauts Konvencijas 6. panta 1. punkta (tiesības uz taisnīgu

tiesu) pārkāpums. Iesniedzēja šajā lietā sūdzējās par vairāk nekā 12 gadus ilgušo civillietas izskatīšanu nacionālajās

tiesās. Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, ka tiesvedība iesniedzējas gadījumā bija pārmērīgi ieilgusi un

iesniedzējas lieta netika izskatīta saprātīgā termiņā. Iesniedzējas prasība par kaitējuma atlīdzinājumu bija

apmierināta daļēji, atlīdzībā piespriežot 6 000 euro.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2017. gada 5. oktobrī pasludināja spriedumu lietāKelēja pret Latviju (iesniegums

Nr. 22059/08), atzīstot Konvencijas 6. panta 1. punkta pārkāpumu saistībā ar nesamērīgi ilgu krimināllietas

izskatīšanu, kas ilga 9 gadus un 10 mēnešus trīs tiesu instancēs. Kaut arī iesniedzējas krimināllieta bija pietiekami

sarežģīta, jo iesniedzēja tika apsūdzēta par naudas piesavināšanos kopumā 19 epizodēs, un lietā bija divi

apsūdzētie, taču lietas sarežģītība Eiropas Cilvēktiesību tiesas ieskatā pati par sevi nevar attaisnot procesa ilgumu.

Lietā netika konstatēts, ka iesniedzējas rīcība būtu būtiski paildzinājusi krimināllietas izskatīšanu. Savukārt

pirmstiesas izmeklēšana notika nesamērīgi ilgi – vairāk nekā 7 gadus un 9 mēnešus. Trūkumi izmeklēšanā noveda

pie nesamērīgi ilga pirmstiesas procesa. Tāpat tika konstatēti ilgi bezdarbības posmi laikā, kad lieta tika izskatīta

tiesā. Iesniedzējas prasība par morālā kaitējuma kompensāciju tika apmierināta daļēji, piešķirot morālā kaitējuma

kompensāciju 4000 euro.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gada 28. janvārī pasludināja spriedumu lietāVeiss pret Latviju (iesnieguma

Nr. 15152/12), kurā citstarp tika atzīts iesniedzēja tiesību uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos, pārkāpums.

Iesniedzējs sūdzējās par gandrīz sešus gadus ilgu tiesvedību nacionālajās tiesās, izskatot viņa civilprasību par

brīvprātīgi atzītas paternitātes apstrīdēšanu un paternitātes noteikšanu. Nesaskatot iesniedzēja vainu iespējamā

procesa novilcināšanā, Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka gandrīz sešu gadu periods lietā par paternitātes

atzīšanu ir uzskatāms par neatbilstošu Konvencijas 6. panta 1. punkta prasībām, par ko iesniedzējam tika piešķirta

morālā kaitējuma atlīdzība 1000 euro.

Aplūkojot tiesu praksi administratīvajās lietās par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu saistībā ar

nepamatotu kriminālprocesu, tiesa konstatē turpmāk minēto.

Lietā Nr. A420289618 tiesa piešķīra personai nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu 1800 euro par tiesību uz

kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu, tiesvedībai ilgstot gandrīz 10 gadus, un ziņu par

nepamatoto kriminālprocesu izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos. No minētās lietas izriet, ka personai kriminālprocesā

tika celta apsūdzība par smaga nozieguma izdarīšanu.

Lietā Nr. A420287018 tiesa piešķīra personai nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu 3000 euro par

nepamatotu kriminālprocesu, kas ilga 12 gadus, konstatējot, ka personai nav nevienā no instancēm notiesājošs

spriedums un nav citu papildus aizskarto tiesisko interešu. Personai izskatāmajā gadījumā tika celta apsūdzība par

smaga nozieguma izdarīšanu.

Lietā Nr. A420282618 tiesa piešķīra personai nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu 3000 euro par

nepamatotu kriminālprocesu un tā ilgumu (10 gadi un 7 mēneši). Izskatāmajā lietā personai tika celta apsūdzība par

smaga nozieguma izdarīšanu.

Lietā Nr. A420288518 tiesa piešķīra personai nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu 3000 euro par

nepamatotu kriminālprocesu un tā ilgumu (10 gadi un 7 mēneši). Izskatāmajā lietā personai tika celta apsūdzība par

smaga nozieguma izdarīšanu.

Ministrija Lēmumā ir atsaukusies arī uz spriedumu lietā Nr. A420293418, atbilstoši kuram par nemantiskā

kaitējuma atbilstīgu atlīdzību atzina 1000 euro (šādu apmēru ministrija bija atzinusi arī savā lēmumā). Personai

nepamatotajā kriminālprocesā apsūdzība tika uzrādīta par mazāk smagu un smagu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanu. Lietā ņemti vērā tādi apstākļi kā kriminālprocesa ilgums aptuveni četri gadi un septiņi mēneši un

personai divu mēnešu garumā bija piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā.

Lietā Nr. A420208122 personai noteikta nemantiskā kaitējuma atlīdzība 750 euro apmērā (šādu apmēru

ministrija bija atzinusi savā lēmumā), kā kaitējumu raksturojošie apstākļi konstatēti: kriminālprocesa ilgums

aptuveni divi gadi seši mēneši, nepamatotas apsūdzības celšana par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu un

pieteicēja atzīšana par vainīgu divās tiesu instancēs.

Vērtējot iepriekšminēto tiesu praksi, tiesa secina, ka ministrijas noteiktais nemantiskā kaitējuma

atlīdzinājuma apmērs kopumā atbilst arī tiesu praksei administratīvajās lietās.

Līdz ar to, tiesas ieskatā, pieteicējam nav nosakāms lielāks nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums, kā jau

noteikts ar Lēmumu (1000 euro).

Attiecīgi pieteicēja prasījums noteikt lielāku atlīdzinājuma apmēru par nodarīto nemantisko kaitējumu ir

nepamatots.

[7] Kā jau tiesa konstatēja iepriekš (sprieduma [5] punkts), no 2024. gada 26. jūnijā tiesā saņemtā

pieteikuma precizējuma izriet lūgums atlīdzināt mantiskos zaudējumus 8817,36euro apmērā (ņemot vērā

ministrijas jau piešķirto atlīdzinājumu, faktiski papildus 8474,86 euro).

Attiecīgi tiesai turpmāk jāpārbauda, vai pieteicējam papildus atlīdzināmi 8474,86 euro, kas, kā norāda

pieteicējs, ir vērtējami kopsakarā ar sniegto juridisko palīdzību, atrauto peļņu un apmācībām /Nosaukums A/, lai

saņemtu apsarga kvalifikāciju.

[7.1] Pieteicējs vēlas saņemt atlīdzinājumu 950 euro apmērā, kas radušies ar juridiskās palīdzības

saņemšanu, ko apstiprina lietā iesniegtie pierādījumi, kas apliecina pieteicēja zaudējumus par kriminālprocesā

saņemto juridisko palīdzību:

1) zvērināta advokāta /Persona D/ sniegtās juridiskās palīdzības izdevumus apliecina Latvijas Zvērinātu

advokātu kolēģijas 2022. gada 17. februāra kvīts sērija VA Nr. 050124 par maksājumu 100euro apmērā (lietas 43.

lapa);

2) zvērinātas advokātes /Persona C/ sniegtās juridiskās palīdzības izdevumus apliecina 2022. gada 22. marta

rēķins Nr. 22-03-2022 par summu 350euro (lietas 44. lapa), 2022. gada 6. jūnija rēķins Nr. 06-06-2022 par summu

300euro (lietas 46. lapa) un 2023. gada 11. janvāra rēķins Nr. 11-01-2023 par summu 200euro (lietas 47. lapa).

Lietā nav strīda, ka ar Lēmumu jau tika nolemts atlīdzināt zaudējumus, kas saistīti ar juridiskās palīdzības

sniegšanu kriminālprocesā 342,50 euro apmērā. Tāpat no pieteikuma kopsakarā ar pieteikuma precizējumu un

sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka nav arī strīda par ministrijas noteiktajām izdevumu pozīcijām

(par zvērinātas advokātes /Persona C/ sniegto juridisko palīdzību + par zvērināta advokāta /Persona D/ iepazīšanos

ar krimināllietas materiāliem), par kurām būtu atlīdzināmi izdevumi. Pieteicējs nenorāda, ka ministrija būtu

nepamatoti atteikusies atlīdzināt kādu no izdevumu pozīcijām (piemēram, ministrija uzskata, ka nav pamata

atlīdzināt pieteicējam izdevumus, kas radušies saistībā ar zvērinātas advokātes /Persona C/ sniegto juridisko

palīdzību – pierādījumu analizēšanu un gatavošanos tiesas sēdēm).

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksas apmērs un veidi kriminālprocesā noteikti Noteikumos.

Attiecīgi pieteicējam atlīdzināmi ir tikai tādi izdevumi, kas radušies Noteikumos noteiktajos veidos un apjomā,

savukārt atlīdzināmo izdevumu apmērs aprobežots ar Noteikumos noteikto samaksas apmēru.

Tiesa, iepazīstoties ar Lēmuma 2. punktā veikto zaudējumu, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu

kriminālprocesā analīzi un juridisko pamatojumu, konstatē, ka tie noteikti atbilstoši Noteikumos noteiktajiem

kritērijiem un apmēriem (305 euro). Tāpat matemātiski pamatoti noteikta patēriņa cenu kompensācija zaudējumu

atlīdzībai par saņemto juridisko palīdzību kriminālprocesā 37,50 euro apmērā.

Kā norādīts pieteikumā, pieteicējs nevarēja uzstādīt savu maksu zvērinātam advokātam vai atteikties maksāt

pilnu zvērināta advokāta norādīto summu, pretējā gadījumā pieteicējam netiktu sniegts pilns un kvalitatīvs

pakalpojums, vai tas vispār netiktu sniegts. Pieteicējs nezināja, ka pastāv Noteikumi, kuri regulē zvērinātu advokātu

atlīdzināmo izdevumu apmērus, lai izdarītu izvēli un pieņemtu lēmumu, kādus konkrēti pakalpojumus pieteicējam

izmantot un no kādiem atteikties, jo tie netiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.

Kā pamatoti norāda ministrija, likumdevējs lēmējiestādei nav piešķīris rīcības brīvību zaudējumu apmēra,

kuri radušies par zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā, noteikšanā, tā vietā paredzot, ka

atlīdzināmais apmērs ir nosakāms atbilstoši Noteikumiem, proti, valsts ir paredzējusi ar juridisko palīdzību saistīto

izdevumu atlīdzinājuma saprātīgo apmēru.

Minētais vērtējams kopsakarā ar apstākli, ka pieteicējam kriminālprocesā saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 20. panta ceturto daļu bija tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kuras izmaksas nepārsniegtu

noteikumos noteikto apjomu. Lietā nav iesniegti pierādījumi (vai norāde uz tādu esību), ka pieteicējs būtu vērsies

pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā.

Attiecīgi tikai apstāklis, ka pieteicējs, uzaicinot aizstāvi pēc savas izvēles, palielinājis savus izdevumus par

juridisko palīdzību kriminālprocesā, nav pamats, lai atlīdzinātu radušos izdevumus pilnā apmērā.

Tiesu praksē, vērtējot jautājumu par personas tiesībām saņemt tādu atlīdzību par juridisko palīdzību

kriminālprocesā, kura pārsniegtu Noteikumos noteikto samaksas apjomu, secināts, ka jāņem vērā, ka personu

nolīgtā samaksa par juridisko palīdzību pati par sevi ne vienmēr ir adekvāta nepieciešamajam un faktiski

ieguldītajam darbam.

Tomēr izskatāmajā gadījumā no lietas materiāliem neizriet, ka pieteicējs saņēma juridisko palīdzību tiesību

jomā, kas uzskatāma par sarežģītu (uz tādu apstākļu esību nenorāda arī pieteicējs). No lietas materiāliem arī

neizriet, ka lietā bija strīds, piemēram, par tiesību normu interpretāciju atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām un

pienākumu ievērot Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, līdz ar to lietā objektīvi varētu būt nepieciešams lielāks

juridisko konsultāciju stundu skaits vai augsti kvalificēta, šauri specializēta aizstāvja pakalpojumi. Tāpat nav

konstatējams, ka pieteicēja gadījums (kriminālprocess) un strīdus tiesību jautājums bija objektīvi sarežģītāks kā

vidēji šajā tiesību jomā. Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējam tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanai objektīvi

nevarēja būt nepieciešams saņemt juridisko palīdzību lielākās izmaksās, nekā to paredz Noteikumi.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā nav pamata atlīdzināt pieteicējam

zaudējumus par saņemto juridisko palīdzību lielākā apmērā, nekā noteikts Lēmumā (305 euro +37,50 euro).

[7.2] No pieteikuma precizējumiem izriet, ka pieteicējs lūdz atlīdzināt atrauto peļņu par periodu no 2022.

gada 11. marta (pareizais datums 12. marts) līdz 2023. gada 6. aprīlim (attaisnojoša sprieduma spēkā stāšanās

diena, turpmāk – strīdus periods) 7367,16euroapmērā. Atrautās peļņas apmēru pieteicējs aprēķinājis, ņemot par

pamatu vidējo mēneša darba algu no 2021. gada septembra līdz 2022. gada februārim, tas ir, vidējā mēneša alga

bruto 613,93euro.

Saistībā ar pieteicēja prasījumu par atlīdzinājumu par “atrauto peļņu” vispirms norādāms, ka tiesību

doktrīnā, atklājot sagaidāmās peļņas atrāvuma jeb atrautās peļņas jēdziena saturu, paustas atziņas, ka atrautā peļņa

ir visi tie mantiskie labumi, kuri zaudējumus izraisījušās prettiesiskās rīcības izdarīšanas brīdī vēl neatradās cietušā

mantā, taču tur nonāktu, ja šāda rīcība nebūtu izdarīta. (..) sagaidāmās peļņas atrāvuma atlīdzināšana ir vērsta nevis

uz kāda iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, bet gan uz to, lai cietušais tiktu nostādīts tādā mantiskā stāvoklī, kāds

pastāvētu, ja zaudējumus izraisījusī prettiesiskā rīcība nebūtu izdarīta” (E. Kalniņš. Jēdziena “zaudējumi” izpratnes

tālākas attīstīšanas nepieciešamība. Latvijas Republikas Satversmei – 95. Latvijas Universitātes 75. zinātniskās

konferences rakstu krājums, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2017, 58., 59. lpp.). Arī no judikatūrā izteiktajām

atziņām, aplūkojot minētā zaudējumu veida tiesisko dabu, izriet, ka par atrautās peļņas (cietušā mantas sagaidāmās

vērtības pieauguma zudumu vai negūto peļņu, vai zuduša mantiskā labuma) atlīdzināšanu ir runa gadījumā, kad ar

aizskārēja prettiesisko rīcību cietušajam ir liegta iespēja iegūt mantas sagaidāmu vērtības pieaugumu, proti, nākotnē

gūstamu labumu, kas tiktu saņemts (nonāktu cietušā mantā), ja tiesību aizskārums nebūtu noticis (sk. sal., Senāta

2014. gada 15. janvāra sprieduma lietā Nr. SKC-12/2014, C04312508, 7.2. punktu, 2015. gada 22. oktobra

sprieduma lietā Nr. SKC-131/2015, C24083209, 6.3. punktu, 2016. gada 28. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-

272/2016, C09037312, 6.1. punktu).

Atbilstoši Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 10. panta otrajai daļai, aprēķinot zaudējumu, ņem vērā arī

atrauto peļņu, ja privātpersona spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta.

Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicējs no 2017. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 11. martam strādāja

/Nosaukums D/ par apsardzes darbinieku. Atbilstoši Apsardzes darbības likuma 1. panta 2. punktam apsardzes

darbinieks ir fiziskā persona, kas saņēmusi apsardzes sertifikātu un veic apsardzes darbību.

Attiecīgi secināms, ja pieteicējs netiktu saukts pie kriminālatbildības kriminālprocesā (tiešā celoņsakarība),

tad viņam netiktu anulēts apsardzes sertifikāts (lietas 15.-17. lapa) un viņš turpinātu darbu /Nosaukums D/ par

apsardzes darbinieku, kā arī gūtu peļņu. Līdz ar to pieteicējam atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar atrauto peļņu.

Kā pamatoti norāda ministrija, pieteicējs atrautās peļņas apmēru nepamatoti ir saistījis ar vidējo mēneša

darba algas bruto apmēru, tādā veidā lūdz atlīdzināt nepamatoti lielāku atrauto peļņu. Proti, bruto jeb aprēķinātās

darba samaksas fonda sastāvā ir iekļauta pamatalga (mēnešalga, amata alga), samaksa par nostrādāto laiku vai

veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas un prēmijas, piemaksas par virsstundu darbu vai darbu

svētku dienās, samaksa par ikgadējo un papildatvaļinājumu, piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalsts,

kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, darbnespējas lapu A apmaksa, samaksa par citām dienām, kurās

nestrādā, valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu, ko maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa

summas, kā arī darba samaksas subsīdijas. Sasaistot atrautās peļņas apmēru ar vidējo bruto mēnešalgas apmēru,

pieteicējam tiktu atlīdzināta atrautā peļņa lielākā apmēra, nekā pieteicējs saņemtu (mantiskais labums, kas nonāktu

pieteicēja mantā) notikumu parastās attīstības gaitā, jo pieteicēja mantā notikumu parastās attīstības gaitā

nenonāktu valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu, ko maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa

summas, kā arī darba samaksas subsīdijas.

Attiecīgi pieteicējam atrauto peļņu par strīdus periodu jāatlīdzina, atlīdzinājuma apmēru sasaistot ar

iespējamo neto mēneša algu.

Pieteicējs tiesai iesniedzis atrautās peļņas aprēķinu (neto atalgojums strīdus laika periodā – 5053,87 euro)

par strīdus periodu (lietas 127. lapa) un /Nosaukums D/ 2024. gada 16. oktobra izziņu (lietas 128. lapa).

No ministrijas 2024. gada 26. novembra paskaidrojuma (lietas 132. lapa) izriet, ka ministrija pēc būtības

atrautās peļņas aprēķina matemātisko pareizību neapšauba, tomēr vienlaikus norāda, ka pieteicējs strīdus laika

periodā, iespējams, varēja strādāt /Nosaukums D/ citā amatā, kura veikšanai nav nepieciešams apsarga sertifikāts

un attiecīgi varēja saņemt darba samaksu. Atbildot uz tiesas informācijas pieprasījumu (lietas 146. lapa)

/Nosaukums D/ informēja (lietas 147. lapa), ka strīdus laika periodā uzņēmumā nebija tāda vakanta amata, kuram

nebija nepieciešams apsardzes sertifikāts un kurš atbilstu pieteicēja kvalifikācijai.

Iepriekšminēto apstākļu kopums norāda, ka pieteicējam atlīdzināma atrautā peļņa par strīdus periodu

5053,87 euro apmērā.

[7.3] Pieteikuma precizējumos pieteicējs lūdz atlīdzināt zaudējumus 500,20 euroapmērā, ko veido izdevumi

par atkārtoti apgūtām apmācībām /Nosaukums A/, lai saņemtu apsarga kvalifikāciju, kas tālāk nepieciešama, lai

iegūtu apsardzes sertifikātu.

Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicējs laika periodā no 2023. gada 1. marta līdz 2023. gada 11. jūlijam

/Nosaukums A/ apguva izglītības programmu “Personas un īpašuma aizsardzība” un ieguva profesionālo

kvalifikāciju – apsargs, 2. kvalifikācijas līmenis. Pieteicējs par apmācībām veicis samaksu 500euro apmērā (sk.

maksājuma uzdevums, lietas 21. lapa).

Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 380 “Apsardzes sertifikātu izsniegšanas

kārtība” 2.2. un 24.4. apakšpunktam, iesniegumam par apsardzes sertifikāta saņemšanu ir jāpievieno izglītības

dokumenta kopija, kas apliecina profesionālās tālākizglītības programmu apsardzes pakalpojumu jomā apguvi un

to, ka ir saņemta profesionālās kvalifikācijas apliecība, ne zemāku par otro profesionālās kvalifikācijas līmeni.

Līdz ar to, lai pieteicējs varētu iegūt apsardzes sertifikātu (iepriekšējais sertifikāts anulēts saistībā ar

nepamatoto kriminālprocesu, lietas 15.-17. lapa), pieteicējam bija jāiziet apmācības un jāiegūst attiecīga

kvalifikācija un līmenis.

Attiecīgi lietā konstatējama tieša cēloņsakarība starp nepamatoto kriminālprocesu un zaudējumiem par

atkārtoti apgūtām apmācībām /Nosaukums A/ 500euro apmērā.

Līdz ar to ir pamatots pieteicēja prasījums par zaudējumu atlīdzību par atkārtoti apgūtām mācībām

/Nosaukums A/ 500euro apmērā.

[8] Pastāvot iepriekš konstatētiem apstākļiem, pieteicēja pieteikums par labvēlīgāka administratīvā akta, ar

kuru pieteicējam papildus noteiktu atlīdzinājumu par kriminālprocesā nodarīto nemantisko kaitējumu un atlīdzinātu

mantiskos zaudējumus, izdošanu ir apmierināms daļēji, proti, papildus nosakāms atlīdzinājums 5553,87 euro

apmērā (5053,87 euro + 500 euro). Savukārt pārējā daļā pieteikums (ar precizējumiem) ir nepamatots un pilnībā

noraidāms.

[9] Tiesai ir pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz

jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru

iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par

nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Senāta 2006. gada 12. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-280/2006 8. punkts).

Ievērojot minēto, tiesa spriedumā ir izvērtējusi lietas dalībnieku būtiskākos argumentus. Savukārt

argumentus, kas tiesas vērtējumā nevar mainīt pieņemtā sprieduma saturu, tiesa, ievērojot procesuālo ekonomiju,

neatrunā.

[10] Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126. panta

pirmajai daļai piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Par pieteikuma

iesniegšanu tiesā ir samaksāta valsts nodeva 30 euro (lietas 7. lapa).

Ievērojot, ka pieteicēja pieteikums ir daļēji apmierināms, no atbildētājas Latvijas Republikas par labu

pieteicējam ir piespriežama par lietas ierosināšanu tiesā samaksātā valsts nodeva 30 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.–251. pantu, 254. panta pirmo

un otrās daļas 2. punktu, 289.–291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt daļēji /Persona A/ pieteikumu;

uzlikt pienākumu Tieslietu ministrijai viena mēneša laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā izdot administratīvo

aktu, ar kuru /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, tiktu papildus atlīdzināti mantiskie zaudējumi, kas

nodarīti kriminālprocesā, 5553,87euro apmērā;

noraidīt pieteikumu pārējā daļā;

piespriest no atbildētājas Latvijas Republikas par labu /Persona A/ viņa samaksāto valsts nodevu 30euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnesis A. Vīksne