Court partially allowed debt collection claim for apartment management fees and court costs against absent defendant.
Legislator summary
AI generatedThe court partially allowed SIA "Ķekavas nami's" claim for unpaid apartment management fees and court costs against an absent individual defendant. The plaintiff argued for a total debt of over 16,000 euros based on a maintenance agreement, while the defendant failed to appear or submit defenses. The court awarded the base debt and a reduced portion of the court fees due to the partial satisfaction of the claim.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 34., 39., 96., 97., 191., 193., 194., 204., 208.1 panti: When a claim is partially satisfied, the court orders the losing party to pay the winning party's court fees proportionally to the awarded amount.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33245615
Lietas arhīva Nr. C-1005-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2016.gada 28.janvārī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese N.Zavadska,
ar sekretāri A.Balodi,
piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē 2016.gada 14.janvārī izskatīja civillietu SIA “Ķekavas nami” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 27.februārī, tiesā saņemts prasītājas SIA „Ķekavas nami” (turpmāk arī- prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk arī-
atbildētājs) par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 23.februārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un
apsaimniekošanas līgums Nr.12. Saskaņā ar līgumu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par
saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīts ar dzīvokļa lietošanu. Laika periodā no 2015.gada 1.februāra atbildētājam ir izveidojies parāds par dzīvojamās
mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 15906,79 euro. Atbildētājs 2013.gada 18.februārī un 2014.gada
25.novembrī tika brīdināts par parāda esamību un par sekām, gadījumā, ja parāds netiks samaksāts. Pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 7.decembrī tika
izskatīts prasītājas pieteikums par atbildētāja saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, pieteikums atstāts bez izskatīšanas. Norādīts, ka līdz
prasības pieteikuma sagatavošanas dienai, atbildētājs nav nomaksājis parādu, kā arī nav vērsies pie prasītājas, lai risinātu jautājumu par parāda atmaksu,
tāpat atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas piestādītos rēķinus vai to apmēru. Pēdējais maksājums veikts 2014.gada augustā 500 euro apmērā.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1588., 1589., 1590.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja
komunālo un apsaimniekošanas maksājumu pamatparādu par laika perioda no 2008.gada augusta līdz 2015.gada 1.februārim 10794,03 euro apmērā,
līgumsodu 5112,76 euro, kā arī tiesas izdevumus, kas ir valsts nodeva 800,67 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kas kopā sastāda
16712,16 euro.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis /pers. A/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem.
Atbildētājs/pers. B/ tiesas sēdē neieradās tiesai nezināmu iemeslu dēļ. Par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma
56.panta kārtībā, 2015.gada 17.jūnijā nosūtot pavēsti uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi. Ņemot vērā to, ka atbildētājam tiesas dokumenti nosūtīti uz
deklarēto dzīvesvietu adresi, tiesa uzskata, ka tiesas sūtīto dokumentu nesaņemšana pati par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu (Civilprocesa
likuma 56.1 panta otrā daļa), jo fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (Civilprocesa likuma 56.panta piektā
daļa). Atbildētājs nav sniedzis tiesai paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību, nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, nav lūdzis izskatīt lietu
bez viņa klātbūtnes vai atlikt to. Pie šādiem apstākļiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu tiesa atzīst lietu izskatīt bez atbildētāja
klātbūtnes.
Motīvu daļa
Tiesa, noklausījusies prasītājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi civillietas materiālus un novērtējusi lietas izskatīšanas gaitā gūtos
pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Civilprocesa likuma 93.pants noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda
savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Lietā nepastāv strīds par to, ka starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. Atbildētājs
šo apstākli likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējis un ar lietas materiāliem pievienoto Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas Līgumu, kas
noslēgts 2012.gada 23.februārī, tiek konstatēta pušu saistība (lietas 16-19.lapa).
Tāpat lietā nav strīda par to, ka SIA “Ķekavas nami” nodrošina atbildētājam piederošam dzīvoklim pakalpojumus- centrālo apkuri, karstā ūdens
piegādi, aukstā ūdens piegādi, kanalizāciju un atkritumu izvešanu.
Ar lietas materiāliem pievienoto Zemesgrāmatas nodalījuma izdruku pierādīts, ka atbildētāja īpašumā ir dzīvokļa īpašums Nr.- 64, kas atrodas
/adrese/ (lietas 15.lapa).
Saskaņā ar lietas materiāliem pievienotā Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma, kas noslēgts 2012.gada 23.februārī, 1.punktu,
mājas pārvaldnieks apņemas veikt dzīvojamās mājas/adrese/ uzturēšanas un apsaimniekošanas darbus, šo darbu apjoms tiek noteikts atbilstoši faktiski
no Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku Mājas pārvaldnieka iekasētiem Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksājumiem, savukārt
Dzīvokļa īpašnieks apņemas segt Mājas pārvaldniekam visus izdevumus, kas saistīti ar Dzīvojamās mājas, kā arī Dzīvojamai mājai piesaistītā zemes
gabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli Dzīvokļa īpašnieka īpašumā esošajam dzīvokļa īpašumam Nr. 64, adrese: /adrese A/
piekrītošajām kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala un proporcionāli Dzīvokļa īpašuma platībai 51,7m2, atbilstoši
Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīviem aktiem.
Minēto līgumu ir parakstījušas abas puses, tātad abas līgumslēdzējpuses piekrita šī līguma nosacījumiem un ir spēkā esošs, līdz ar to abām pusēm
parakstītais līgums ir saistošs (lietas 16.-19.lapa).
Saskaņā ar līguma 4.1. punktu pielīgts, ka maksa par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu nosaka pārvaldnieks, kas
līguma noslēgšanas brīdī ir Ls 0,12 par 1m2 īpašuma kopējās platības. Maksa par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu
vienlaicīgi ar maksu par komunāliem pakalpojumiem tiek veikta par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša beigām.
Minētos atbildētāja pienākumus nosaka arī likuma “Par dzīvokļu īpašuma” (likuma redakcijā līdz 2010.gada 31.decembrim) 8.panta pirmās daļas
12.pamts, kas noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajām kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz nepieciešamos izdevumus,
kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, tāpat arī norēķinās
par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošas daļas pārvaldīšanai un
apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Kā arī Dzīvokļa īpašuma likuma, kas stājies
spēkā 2011.gada 1.janvārī, 13.pants, kas noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas
apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,
kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas līgumā, savukārt minētā likuma 10.panta 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums, uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma.
No lietas materiāliem pievienotā pirmstiesas brīdinājuma redzams, ka prasītāja 2013.gada 3.janvārī ir brīdinājusi atbildētāju par parāda esamību un
lūgusi to samaksāt, pretējā gadījumā vērsīsies ar prasību tiesā (lietas 18.lapa). Tāpat ar lietas materiāliem pievienoto Rīgas rajona tiesas 2010.gada
5.augusta lēmumu pierādīts, ka tiesvedība SIA “Ķekavas nami” pieteikumā par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā tika atstāta bez
izskatīšanas, jo tiesā saņemts pasta pakalpojumu sniedzēja paziņojums, ka brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav iespējama (lietas 19.lapa).
No lietas materiāliem pievienotajām parāda aprēķina izdrukām, redzams, ka parāds atbildētājam veidojies par laika periodu no 2008.gada augusta
līdz 2015.gada 1.februārim un sastāda 15906,79 euro, kas sastāv no pamatparāda 10794,03 euro un līgumsoda 5112,76 euro.
Tiesa konstatē, ka lietas izskatīšanas laikā atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas norādīto apstākli, ka atbildētājs pēdējo maksājumu veicis
2014.gada augustā 400 euro apmērā.
Ņemot vērā iepriekš minēto tiesa uzskata, ka no atbildētāja piedzenama parāda pamatsumma 10794,03 euro.
Prasītāja no atbildētāja lūdz piedzīt līgumsodu 5112,76 euro apmērā.
Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņš šo saistību
neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda
apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Civillikuma 1720.pants noteic, ka kreditors
var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bija norunāts; ja līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par
neizpildīšanu īsā laikā.
Saskaņā ar starp pusēm noslēgtā Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 4.2. punktu, maksas par dzīvojamās mājas
kopīpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un komunālo pakalpojumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,15%
apmērā no kopējās parāda summas.
Šajā gadījumā tiesa konstatē, ka līgumsods aprēķināts par laika periodu no 2008.gada augusta līdz 2015.gada 1.februārim, tomēr no lietas
materiāliem pievienotā Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr. 12, izriet, ka tas starp prasītāju un atbildētāju noslēgts tikai
2012.gada 23.februārī.
Vērtējot līgumsoda apmēra atbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un labticības principiem, tiesa atzīts, ka aprēķinātais līgumsods - līgumā
noteiktā likme pieprasītais līgumsoda apmērs, ir nesamērīgi liels ar pieļauto līguma pārkāpumu. Tiesa atzīst, ka šāds līgumsoda apmērs ir neproporcionāli
liels un netaisnīgs un nav samērīgs ar nepienācīgu saistību izpildi.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka līgumsods samazināms līdz 10% no pamatkapitāla, t.i. 671,60 euro.
Ceļot prasību tiesā prasītāja atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta nosacījumiem ir samaksājusi valsts nodevu 800,67 euro apmērā un atbilstoši
Civilprocesa likuma 40.panta nosacījumiem ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 31.-32.lapa).
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..).
Ņemot vērā to, ka prasītājas prasība ir apmierināta daļēji, no atbildētāja prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva proporcionāli
apmierinātajai prasījuma summai, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunktam sastāda 671,57 euro apmērā un ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā ir 7,35 euro. Ņemot vērā, ka
prasītāja minētos izdevumus nav samaksājusi pilnā apmērā, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
2,65 euro apmērā piedzenami valsts labā no atbildētāja.
Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas
nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 39., 96., 97., 191., 193., 194., 204. ,208.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Ķekavas nami”, reģistrācijas Nr.40003359306, pamatparādu
10794,03 euro, par laika periodu no 2008.gada augusta līdz 2015.gada 1.februārim, līgumsodu 1079,40 euro, valsts nodevu 671,60
euro apmēra, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, kopā piedzīt 12549,73 euro (divpadsmit tūkstoši pieci simti
četrdesmit deviņi un 73 centi.).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,65 euro.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam Tiesu
administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā Nr.LV51TREL2190458019000,
iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, lietā Nr.C33245615, un maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā
termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu
piedziņu valsts labā, samaksas apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Pilns sprieduma teksts tiks sastādīts 2016.gada 11.februārī.
Faktiski pilns sprieduma teksts sastādīts 2016.gada 19.februārī.
Tiesnese N.Zavadska