Court allows debt collection against guarantor but dismisses claim against the primary debtor company.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the claim against the primary debtor company while allowing the debt collection against the individual guarantor. The plaintiff sought repayment from both the company and its guarantor for a credit limit default, citing specific Civil Code articles. The court ruled that the guarantor must pay the full debt amount including interest and court costs, but the claim against the company was terminated.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law: Civil Code Articles 1587, 1716, 1717, 1720, 1753, 1756, 1757, 1805, 1828, 1934, 1943; Civil Procedure Law Articles 8, 41, 97, 140, 193, 204.1, 223, 224; The court may order enforcement against a guarantor for the full debt while dismissing the claim against the primary debtor if the procedural conditions for the latter are not met or the claim is otherwise inadmissible.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1091-22/3
ECLI:LV:RVPT:2022:0315.C30413621.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2022. gada 15. martā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
tiesnese A.Zute
rakstveida procesā, Abrenes ielā 8, Rīgā, izskatīja civillietu “PlusPlus Baltic” OU prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību
“/Nosaukums A/” un /pers. C/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2021. gada 12. janvārī prasītājs “PlusPlus Baltic” OU iesniedza tiesā prasību pret atbildētājiem sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums
A/” un /pers. C/ par parāda piedziņu.
[1.1] Prasību pamatojot ar Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1805., 1828., 1934. un 1943. pantiem.
Prasītājs lūdz piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā no /pers.
C/ par labu “PlusPlus Baltic” OU EUR 13 787,26 apmērā, ko veido: kredīta summa EUR 11 406,71, procenti par kredīta lietošanu par laiku no
2018. gada 30. septembra līdz 2018. gada 15. decembrim EUR 524,27, procenti par kredīta lietošanu (par kavēto summu) par laiku no 2018. gada
30. septembra līdz 2018. gada 15. decembrim EUR 464,86, līgumsods par laiku no 2018. gada 30. septembra līdz 2018. gada 15. decembrim
EUR 15,12, nokavējuma procenti pēc galīgās norēķina dienas par laiku no 2018. gada 15. decembra līdz 2020. gada 18. decembrim EUR 1376,30,
tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu EUR 657,37 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 8,57. Atzīt “PlusPlus Baltic” OU tiesības saņemt 6 %
(sešus procentus) gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas par laika posmu līdz sprieduma izpildes dienai.
[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” iesnieguma pamata 2018. gada
10. jūlijā starp AS“Citadele banka” (turpmāk tekstā – aizdevējs) un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” (turpmāk tekstā – aizņēmējs)
tika noslēgts līgums par kredītlimita piešķiršanu. Pamatojoties uz 2018. gada 7. septembra Vienošanos aizņēmējam piešķirts kredītlimits EUR 11 700.
Aizņēmējam bija iespēja izmantot aizdevēja naudas līdzekļus maksājumiem ar attiecīgu karti vai kontu aizdevēja piešķirtā kredītlimita ietvaros.
Saskaņā ar līguma speciālajiem noteikumiem un Vienošanos par izmantoto kredītlimitu jāmaksā lietošanas procenti – 20 % gadā, nokavējuma
procenti 60 % gadā, procentu likme par negatīvu atlikumu (līgumsods) 0,175 %, maksājuma datums noteikts katra mēneša 15. datums.
[1.3] 2018. gada 7. septembrī ar /pers. C/ tika noslēgts galvojuma līgums Nr. 2033810-GL03, (turpmāk tekstā - galvojuma līgums), ar kuru
atbildētājs uzņēmās saistību atbildēt kā pats parādnieks par aizņēmēja saistībām, kas izriet no līguma un Vienošanās. Atbildētājiem bija pienākums
nodrošināt līgumā norādītajā maksājuma datumā savā kontā nepieciešamo naudas summu, lai segtu nepieciešamos maksājumus.
[1.4] Ņemot vērā, ka aizņēmējs nepildīja savas no līguma izrietošās saistības pilnā apmērā un noteiktajā termiņā, aizdevējs saskaņā ar līguma
4.2.4. punktu, 2018. gada 15. decembrī samazināja piešķirto kredītlimita apmēru, par ko rakstiski informēja atbildētājus.
[1.5] Ar 2018. gada 16. augusta un 2019. gada 20. februāra paziņojumiem atbildētāji tikuši informēti par kreditora maiņu, “PlusPlus Baltic” OU,
kuru uz pilnvaras pamata pārstāv Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā, atbildētājs un aizņēmējs tika informēti, ka aizdevējs,
pamatojoties uz 2018. gada 24. augusta cesijas līgumu, cedējis (nodevis) prasītājam prasījuma tiesības pret atbildētāju un aizņēmēju, kas izriet no līguma,
tajā skaitā visus blakus prasījumus, un aicināja atbildētāju un aizņēmēju labprātīgi izpildīt saistības vai izteikt pamatotus iebildumus par tām.
Saskaņā ar galvojuma līgumu atbildētāja uzņēmās atbildēt kā pats parādnieks par aizņēmēja saistībām, kas nodibinātas pamatojoties uz galvojuma
līgumā norādīto saistību līgumu.
[1.6] Attiecībā par parāda piespiedu piedziņu no atbildētāja jeb galvinieka, prasītājs norāda, ka saskaņā ar Civillikuma 1692. pantu galvojums ir ar
līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņa parāda. Galvinieks ir atbildīgs arī par
galvenā parāda blakus prasījumiem (Civillikuma 1698. pants), un saskaņā ar Civillikuma 1702. pantu prasītājs ir tiesīgs prasīt parāda samaksu no
atbildētāja kā galvinieka par aizņēmēja no līguma izrietošajām parāda saistībām.
[2] Atbildētāji saskaņā ar Civilprocesa likuma 148. pantu tiesai paskaidrojumus par iesniegto prasību nav iesnieguši.
[3] Ievērojot drošības pasākumus, pamatojoties uz 2020. gada 5. jūnija Covid – 19 infekcijas izplatības un pārvaldības likuma 10. pantu, lietas
izskatīšana noteikta rakstveida procesā 2022. gada 15. martā, datums, kad noteikta lietas izskatīšana rakstveida procesā, ir uzskatāms par nolēmuma
sastādīšanas datumu. 2022. gada 24. janvāra tiesas sūtītajā paziņojumā lietas dalībniekiem izskaidrotas tiesības iesniegt paskaidrojumus un lūgumus,
pieteikt noraidījumu tiesnesei. Tiesas noteiktajā termiņā noraidījumu tiesnesei puses nav pieteikušas.
[4] Par tiesas sēdi atbildētājam /pers. C/ paziņots Civilprocesa likuma 56.2 panta kārtībā, no Tieslietu ministrijas paziņojumiem, par tiesiskās
palīdzības lūguma izpildes rezultātiem redzams, ka no Lietuvas kompetentās iestādes saņemta informācija par tiesiskās palīdzības lūguma izpildes
neiespējamību, jo atbildētājam Lietuvā nav deklarētās dzīvesvietas adreses un tiesas sūtītos dokumentus nav bijis iespējams izsniegt. Pie minētajiem
apstākļiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 59. panta pirmās daļas noteikumiem atbildētājs par lietas izskatīšanas datumu rakstveida procesā informēts
ar sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kas publicēts 2022. gada 4. februārī laikraksta laidienā Nr. 25. Ņemot vērā to, ka atbildētāja dzīvesvieta
nav Latvija un saņemta informācija par tiesiskās palīdzības lūguma izpildes neiespējamību, tiesai nav pamata uzskatīt, ka atkārtota sludinājuma ievietošana
būtu lietderīga.
[5] No Uzņēmumu reģistra Komercreģistra ierakstiem redzams, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” likvidēta 2021. gada
17. februārī un izslēgta no komercreģistra.
Motīvu daļa
[6] Pārbaudījusi un novērtējusi civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka tiesvedība prasītāja prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums
A/” ir izbeidzama un pret atbildētāju /pers. C/ ir pamatota un apmierināma.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. panta 8. punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja ir beigusi pastāvēt juridiska persona, kura ir viena no
pusēm lietā, un nav tās tiesību pārņēmēju.
No Uzņēmumu reģistra Komercreģistra ierakstiem redzams, ka 2021. gada 17. februārī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”
likvidēta un izslēgta no komercreģistra. Šādos apstākļos tiesvedība izskatāmā civillietā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”
izbeidzama.
[8] Atbilstoši Civillikuma 1402. pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Ievērojot Civilprocesa likuma 96. panta piektās daļas nosacījumus, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse.
Civilprocesa likuma 97. panta pirmā daļa paredz, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem
novērojumiem.
[8.1] 2018. gada 10. jūlijā starp AS “Citadele banka”, kā aizdevēju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”, kā aizņēmēju tika
noslēgts līgums par kredītlimita piešķiršanu. Pamatojoties uz 2018. gada 7. septembra Vienošanos aizņēmējam tika piešķirts kredītlimits EUR 11 700
apmērā. Lietā nav strīda, ka aizņēmējam bija iespēja izmantot aizdevēja naudas līdzekļus maksājumiem ar attiecīgu karti vai kontu aizdevēja piešķirtā
kredītlimita ietvaros.
[8.2] Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra Komercreģistra ierakstiem sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” likvidēta 2021. gada
17. februārī un izslēgta no komercreģistra.
[8.3] Saskaņā ar līguma par kredītlimita piešķiršanu 1.3. punktu procentu likme ir noteikta 29 % gadā. Procentu likme par neatļautu negatīvu
atlikumu (dienā) 0,175 % (līguma 1.6. punkts). Nokavējuma procentu likme (gadā) 60 % (līguma 1.8. punkts).
[8.4] 2018. gada 7. septembrī AS “Citadele banka” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” noslēdza Vienošanos Nr. 2 par
2018. gada 10. jūlija līguma par kredītlimita piešķiršanu grozījumiem, aizņēmējam piešķirts kredītlimits EUR 11 700 apmērā un noteikta kredīta procentu
likme 20 % gadā.
[8.5] 2018. gada 7. septembrī starp /pers. C/ un aizdevēju tika noslēgts galvojuma līgums Nr.2033810-GL03, (turpmāk tekstā - galvojuma
līgums), ar kuru atbildētājs /pers. C/ uzņēmās saistību atbildēt kā pats parādnieks par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”, saistībām,
kas izriet 2018. gada 10. jūlija līguma par kredītlimita piešķiršanu un tā grozījumiem.
Civillikuma 1692. pants nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr
pēdējo no viņa parāda. Galvinieks ir atbildīgs arī par galvenā parāda blakus prasījumiem (Civillikuma 1698. pants), un saskaņā ar Civillikuma
1702. pantu prasītājs ir tiesīgs prasīt parāda samaksu no atbildētāja kā galvinieka par aizņēmēja no līguma izrietošajām parāda saistībām.
Civillikuma 1714. pants nosaka, ka galvinieks atsvabinās no savas atbildības, kad kreditors rīkojies nolaidīgi, izdarot piedziņu no parādnieka, un
pielaidis pēc apstākļiem neatvainojamu vilcinājumu.
[9] Tiesa, izvērtējot atbildētāja /pers. C/ sniegto galvojumu atzīst, ka atbildētājs ir sniedzis ekspromisorisku galvojums, tas ir galvinieks uzņēmies
saistību kā pats parādnieks, atsakoties no Civillikuma 1702. panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām prasīt, lai kreditors pa priekšu vēršas ar prasību
pie galvenā parādnieka.
Tiesību doktrīnā ir norādīts un judikatūrā nostiprināta atziņa, ka Civillikuma 1714. pants nav piemērojams ekspromisoriska galvojuma gadījumā jeb
gadījumā, kad galvinieks ir uzņēmies saistību kā pats parādnieks (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības.
Otrais izdevums. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans īpašums, 2000, 221. lpp.; K.Torgāns. Saistību
tiesības. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 114. lpp.; Augstākās tiesas Senāta 2011. gada 27. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-86/2011
16. punkts, Augstākās tiesas Senāta 2019. gada 6. marta spriedums lietā lieta Nr. C15173316, SKC-128/2019 5.2. punkts).
Ievērojot ekspromisoriska galvojuma būtību, kreditoram nav pienākuma vērst savu prasību pret galveno parādnieku un viņš, iestājoties saistību
izpildes termiņam, ir tiesīgs uzreiz vērsties pie galvinieka, nemaz nevēršoties pret galveno parādnieku. Līdz ar to loģiski izriet secinājums, ka apstākļi, vai
kreditors ir vērsies pie galvenā parādnieka un kādas darbības šajā sakarā ir veiktas, lai panāktu saistības izpildījumu, neietekmē ekspromisoriskā
galvinieka saistības (sk. Augstākās tiesas Senāta 2011. gada 27. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-86/2011, C05061306, 16. punktu).
[10] Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājam /pers. C/ ir pienākums atbildēt par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” saistībām, kas
izriet no 2018. gada 10. jūlija Līguma par kredītlimita piešķiršanu un 2018. gada 7. septembrī noslēgtās Vienošanos Nr. 2 par 2018. gada 10. jūlija
līguma par kredītlimita piešķiršanu grozījumiem.
[11] No prasības pieteikuma izriet, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” savas saistības nepildīja.
Civillikuma 1589. pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to
zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
[11.1] Ņemot vērā ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” kavēja saistību izpildi, 2018. gada 28. novembra paziņojumos
atbildētājiem AS “Citadele banka”, saskaņā ar līguma noteikumiem, noteica piešķirtā kredītlimita samazināšanu līdz nullei un paziņoja par līguma
izbeigšanu. Aicinot atbildētāju līdz 2018. gada 15. decembrim veikt kredīta un citu līgumā noteikto un nesamaksāto maksājumu samaksu.
[11.2] Tiesas ieskatā minētie paziņojumi ir vērtējami, kā vienpusēja līguma izbeigšana pirms noteiktā termiņa. Tiesai nav pamata apšaubīt aizdevēja
tiesības izbeigt līgumu pirms tajā noteiktā termiņa un pieprasīt no atbildētāja visa aizdevuma atmaksu. Paziņojums tika nosūtīts arī galviniekam,
atbildētājam /pers. C/.
[12] Lietā nav strīda, ka 2018. gada 24. augustā AS “Citadele banka”, kā cedents, un PlusPlus Baltic OU, kā cesionārs, noslēdza Cesijas līgumu
saskaņā ar kura 1.1. punktu cedentam saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un pret šajā Līgumā pielīgto atlīdzību cedē (nodod) cesionāram prasījuma
tiesības (turpmāk “prasība” vai “prasības”), kas cedentam radušās pret fiziskajām personām (turpmāk “parādnieks” vai “parādnieki”) un izriet no cedenta
un attiecīgo parādnieku savstarpēji noslēgtajiem patēriņa kredīta, kredīta privātajam patēriņam un maksājuma karšu līgumiem, kuru saistību izpildes
termiņš iestājies un kavējums pret Cedentu ir 120 līdz 210 dienas, un par kuriem Cedents paziņojis cesionāram līguma 1.2. punktā noteiktajā kārtībā.
[12.1] No minētā līguma 1. pielikuma izraksta redzams, ka AS “Citadele banka” ir cedējusi prasītājam savas prasījuma tiesības pret sabiedrības ar
ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” (galvotājs /pers. C/), kas izriet no noslēgtā noslēgts līgums par kredītlimita piešķiršanu aizdevuma pamatsumma
EUR 11 406,71, bankas komisijas maksa EUR 206,05, aizdevuma procenti gadā, kopā EUR 464,86, līgumsods EUR 15,12 un paaugstinātie kredīta
procenti EUR 524,27.
[12.2] Saskaņā ar Cesijas līguma 2.1. punktu puses vienojās, ka līguma 1.2. punktā minētajā sarakstā ietvertas prasības pret parādniekiem tiek
cedētas ar visām no prasības izrietošām galvenajām un blakus saistībām un blakus prasījumiem, tai skaitā līgumsodiem, pielīgtiem un likumiskiem
procentiem un trešo personu galvojumiem, ja tādi ir.
Līguma 1.2. punkts paredz, ka cedents līdz katra mēneša 30. datumam iesniedz cesionāram sarakstu atbilstoši līguma pielikuma Nr.1 formai, kurā
norādītas prasības, kas atbilstoši līguma 1.1. punktam tiek cedētas cesionāram.
[12.3] Lietā atrodas 2018. gada 16. augusta, 2019. gada 20. februāra paziņojums par prasījuma tiesību cesiju, no kuras izriet, ka “PlusPlus Baltic”
OU ir informējis atbildētājus par prasījuma tiesību cesiju.
[12.4] Atbilstoši AS “Citadele banka” sniegtajam apliecinājumam, AS “Citadele banka” ir nodevusi prasītājam, pamatojoties uz 2018. gada
24. augusta cesijas līgumu prasījuma tiesības, kas izriet no 2018. gada 10. jūlija Līguma par kredītlimita piešķiršanu un 2018. gada 7. septembrī noslēgtās
Vienošanos Nr. 2 par 2018. gada 10. jūlija līguma par kredītlimita piešķiršanu grozījumiem, par kuru sniegts /pers. C/ galvojums – 2018. gada
7. septembra galvojuma līgums. Prasījuma tiesības nodotas ar blakus saistībām un tiesībām uz visiem blakus prasījumiem.
[12.5] Tiesa uzskata, ka ar augstāk norādītiem pierādījumiem prasītājs ir pierādījis, ka prasītājam pārgāja prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas
izriet no augstāk norādītiem līgumiem.
[13] Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1793. panta 3. punktu, 1798. pantu un 1801. pantu, tiesa atzīst, ka prasītājs ir ieguvis
prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no AS “Citadele banka” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” 2018. gada 10. jūlija
Līguma par kredītlimita piešķiršanu un 2018. gada 7. septembrī noslēgtās Vienošanos Nr. 2 par 2018. gada 10. jūlija līguma par kredītlimita piešķiršanu
grozījumiem, par kuru sniegts /pers. C/ galvojums – 2018. gada 7. septembra galvojuma līgums. Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts
līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod tiesību atkāpties no
līguma.
Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labumā lietās.
Civillikuma 1943. pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Atbilstoši Civillikuma 1838. panta prasībām tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Saskaņā ar Civillikuma 1692. pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr
pēdējo no viņas parāda; 1702. pantu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja
piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli; šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies; par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja
galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.
[14] No prasības pieteikumā norādītā un iesniegtā aprēķina izriet, ka AS “Citadele banka” savas uzņemtās saistības ir izpildījis, savukārt sabiedrība
ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” savas saistības nav pildījis godprātīgi, līdz ar ko neatmaksātā parāda (kredīta) pamatsumma ir EUR 11406,71
apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1753. pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai
kavējumu; 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu tiesisku darījumu, vai uz likumu; 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši
jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā;
1946. pantu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai parādnieks pielaidis nokavējumu.
[15] Prasītājs pamatoti ir aprēķinājis kredīta lietošanas procentus EUR 524,27 par laiku no 2018. gada 30. septembra līdz 2018. gada
15. decembrim un aizdevuma lietošanas procentus (par kavēto summu) EUR 464,86 par laiku no 2018. gada 30. septembra līdz 2018. gada
15. decembrim.
Civillikuma 1716. pants paredz, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu
izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).
Līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, kā to paredz Civillikuma 1717. pants.
Savukārt Civillikuma 1720. pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi. Saskaņā ar Civillikuma 1828.panta prasībām,
ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
[16] 2018. gada 10. jūlija līguma par kredītlimita piešķiršanu ir pielīgts pienākums maksāt līgumsodu 0,175 % apmērā par katru maksājuma
kavējumu dienu.
Prasītājs pamatoti ir aprēķinājis līgumsodu EUR 15,12 par laika periodu no 2018. gada 30. septembra līdz 2018. gada 15. decembrim.
Civillikuma 1589. pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to
zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
[17] AS “Citadele banka” 2019. gada 28. novembrī likumīgi izmantoja līguma pielīgtās tiesības pieprasīt, lai atbildētāji nekavējoties, bet ne vēlāk
kā līdz 2018. gada15. decembrim atmaksā visu parādsaistību kopsummu.
No minētā secināms, ka aizdevējs AS “Citadele banka” atkāpies no līguma un līgums izbeigts pirms termiņa ar 2018. gada 15. decembri, un
atbildētājam radās pienākums atmaksāt visu aizdoto summu un pielīgtos lietojuma procentus.
[18] Prasītājs aprēķinājis likumiskos procentus par parāda samaksas nokavējumu par laika periodu no 2018. gada 15. decembra līdz 2020. gada
18. decembrim EUR 1376,30 apmērā un lūdzis piedzīt no atbildētāja.
Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759. panta
1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par
sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Civillikuma 1765. panta pirmā daļa nosaka, ka procentus apmērs cieši
jānosaka, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā.
Kā arī tiesa pievienojas judikatūrā paustajai atziņai, kas ietverta 2013. gada 30. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-644/2013, kur noteikts, ka ja
tiek izmantotas pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto procentu un līgumsoda
aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to piemērošanai pēc līguma izbeigšanās. Tāpat spriedumā
ietverta judikatūras atziņa, ka līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz
pastāvēt. Prasītājs aprēķinājis likumiskos procentus par parāda samaksas nokavējumu par laika periodu no līguma atkāpšanās brīža līdz prasības
pieteikuma sastādīšanai, tāpēc tiesa atzīst, ka līdz ar to atbildētājam ir pienākums maksāt procentus pamatojoties uz likumu 6 % gadā no pamatparāda
summas, par laika posmu no 2018. gada 15. decembra līdz 2020. gada 18. decembrim. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami
nokavējuma procenti EUR 1376,30 apmērā.
[19] Tiesa atzīst, ka no /pers. C/ par labu prasītājam piedzenama neatmaksātā kredīta pamatsumma EUR 11406,71, procenti par kredīta lietošanu
par laiku no 2018. gada 30. septembra līdz 2018. gada 15. decembrim EUR 524,27, procenti par kredīta lietošanu (par kavēto summu) par laiku no
2018. gada 30. septembra līdz 2018. gada 15. decembrim EUR 464,86, līgumsods par laiku no 2018. gada 30. septembra līdz 2018. gada
15. decembrim EUR 15,12, nokavējuma procenti pēc galīgās norēķina dienas par laiku no 2018. gada 15. decembra līdz 2020. gada 18. decembrim
EUR 1376,30 apmērā.
[20] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. pantu prasītājam nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no
parāda, tas ir no EUR 13 787,26, par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763. pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
[21] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami prasītāja tiesas izdevumi (izdevumi par valsts nodevas
samaksu iesniedzot prasību tiesā EUR 733,54 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi kopējās summas EUR 230,28 apmērā (ar tiesas pavēstu,
citu dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu, sludinājuma teksta sagatavošanu)), t.i. EUR 963,82. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta
pirmās daļas 5. punkta nosacījumiem, no atbildētāja valsts labā ir piedzenama ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 51,95 apmērā, par tiesas sūtīto
dokumentu tulkojumu no latviešu valodas uz lietuviešu valodu (2021. gada 15. marta Rēķins Nr. 2021.3 1-10 SIA “Linearis”).
[22] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš
skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 140., 193., 204.1 pantiem, 223. panta 8. punktu, 224. pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt PlusPlus Baltic OU prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu un izbeigt tiesvedību prasītāja prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu
atbildību “/Nosaukums A/”, vienotais reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/.
Piedzīt no /pers. C/, dzimis /datums/par labu PlusPlus Baltic OU, Igaunijas reģistrācijas Nr. 12273105, kredīta pamatsummu EUR 11 406,71,
procentus par kredīta lietošanu par laiku no 2018. gada 30. septembra līdz 2018. gada 15. decembrim EUR 524,27, procentus par kredīta lietošanu
(par kavēto summu) par laiku no 2018. gada 30. septembra līdz 2018. gada 15. decembrim EUR 464,86, līgumsodu par laiku no 2018. gada
30. septembra līdz 2018. gada 15. decembrim EUR 15,12, nokavējuma procentus pēc galīgās norēķina dienas par laiku no 2018. gada 15. decembra
līdz 2020. gada 18. decembrim EUR 1376,30 apmērā un tiesas izdevumus EUR 963,82, kopā piedzenot EUR 14 751,08 (četrpadsmit tūkstoši septiņi
simti piecdesmit viens euro un 08 centi).
Parāda samaksa veicama prasītāja pārstāvja Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā AS “Swedbank” kontā
Nr. LV76HABA0551041569842.
Noteikt prasītājam PlusPlus Baltic OU, Igaunijas reģistrācijas Nr. 12273105, tiesības saņemt no /pers. C/ likumiskos 6% no neatmaksātā parāda
EUR 13 787,26 summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Noteikt /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Piedzīt no /pers. C/, dzimis /datums/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 51,95 (piecdesmit viens euro un 95 centi).
Samaksa veicama - saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts
kase, BIC kods TRELLV22, nosakot, ka dokuments, kas apliecina iepriekš minētā maksājuma veikšanu ir iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.
Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas un pieejamības
dienas tiešsaistes sistēmā un atbildētājs 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese A.Zute