Court dismisses customs appeal, upholding seizure of counterfeit chainsaws destined for Belarus.

Lietas arhīva Nr. 1A-0161-20/34

ECLI:LV:RVPT:2020:0821.1A30066519.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 21.augustā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs

rakstveida procesā izskatīja HAZMAT OU sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2019.gada 6.septembra lēmumu Nr.22.11-

6/4027.

Aprakstošā daļa

2019.gada 7.janvārī MKP 0210 noformēšanai iesniegta tranzīta deklarācija Nr. 19LV00021010065277. Saskaņā ar minētajā deklarācijā

norādīto, kravas nosūtītājs - SIA "Acorem Latvija", Latvija, kravas saņēmējs - uzņēmums Gas Venture LLC, Baltkrievija, tranzīta procedūras

izmantotājs - uzņēmums "HAZMAT” OU, Igaunija. Deklarēta prece - motorzāģi 1750 iepakojumi, bruto svars 23 688 kg, prece atrodas konteinerī

Nr.TCKU6128751.

2019.gada 8.janvārī un 9.janvārī tranzīta deklarācijā Nr.19LV00021010065277 norādītajai kravai veikta muitas fiziskā kontrole, kuras laikā

konstatēti motorzāģi ar to komplektējošām daļām, preču zīme "Sadd" (kopā 3500 gab.).

Kontroles gaitā muitas amatpersonām radās aizdomas, ka preces, iespējams, pārkāpj uzņēmuma Andreas Stihl & Co. KG intelektuālā īpašuma

tiesības.

Ar 2019.gada 25.janvāra mantu un dokumentu izņemšanas protokolu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.MDIPLV000210/19-0001 ar tranzīta

deklarāciju Nr.19LV00021010065277 deklarētās preces - motorzāģi "Sadd” 3500 gab., tika izņemtas.

Ar 2019.gada 25.janvāra lēmumu par izņemto mantu un dokumentu nodošanu glabāšanā minētās preces nodotas glabāšanā Nodrošinājuma valsts

aģentūrai.

2019.gada 1.aprīlī VID MP Rīgas MKP daļas Rīgas brīvostas MKP 0210 sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.BU005767.

Protokolā norādīts, ka 2019.gada 23.janvārī VID MP saņemta preču zīmes īpašnieka pilnvarotā pārstāvja "React" pārstāvja Latvijā/pers. F/

vēstule Nr.React2019/14 par informācijas sniegšanu precēm ar deklarāciju Nr.l9LV00021010065277, kurā norādīts, ka muitas kontroles laikā

konstatētās preces - motorzāģi "Sadd" 3500 gab., pārkāpj uzņēmuma "Andreas Stihl AG & Co. KG" intelektuālā īpašuma tiesības, preces ir

kontrafaktas un nav laižamas brīvam apgrozījumam.

Tāpat protokolā norādīts, ka ir pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 16.decembra Regulas (ES) Nr.2015/2424, ar ko groza

Padomes Regulu (EK) Nr.207/2009 par Kopienas preču zīmi, Komisijas Regulu (EK) Nr.2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr.40/94 par

Kopienas preču zīmi, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr.2869/95 par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi

un modeļi) 9.panta 4.punkts, Komisijas 2015.gada 28.jūlija Deleģētās regulas (ES) Nr.2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes

Regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, B-01.Pielikuma II

Sadaļas 3.nodaļas 7.punkts.

Protokolā HAZMAT OU izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)

201.10panta trešās daļas - par muitas režīma piemērošanu kontrafaktām un pirātiskām precēm vai šo preču pagaidu uzglabāšanu.

2019.gada 8.aprīlī ar VID MP Rīgas MKP daļas vadītāja lēmumu rezolūcijas veidā tiesību īpašnieks atzīts par cietušo konkrētajā lietā,

pamatojoties uz tā pārstāvja izteikto lūgumu.

2019.gada 6.septembrī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore pieņēma lēmumu Nr.22.11-6/4027. Lēmumā norādīts sekojošais.

2019.gada 7.janvārī MKP 0210 HAZMAT OU iesniedza noformēšanai tranzīta deklarāciju Nr.19LV00021010065277 precei - motorzāģi 1750

iepakojumi (iepakojumā divi gabali, motorzāģi ar to komplektējošām daļām ar preču zīmi "Sadd” kopā 3500 gab.). Precēm 2019.gada 7.janvārī tika

piemērota ārēja tranzīta procedūra, proti, motorzāģi (chain saws), kā ārpussavienības preces, atbilstoši tranzīta deklarācijā Nr.19LV00021010065277

norādītajam pārvietotas tranzītā no Latvijas Republikas uz Baltkrievijas Republiku. Minētajai tranzīta deklarācijai pievienota Starptautiskā preču -

transporta pavadzīme, no kuras izriet, ka preču nosūtītājs ir uzņēmums "Nautica Logistics" (Lielbritānija), tā pārstāvis SIA "Acorem Latvija", preču

saņēmējs ir uzņēmums "Gas Venture" (Baltkrievija). Arī pievienotajā 2018.gada 13.decembra invoice Nr.MB125, kas sastādīts, pamatojoties uz

2018.gada 25.jūnija līgumu Nr.25-06-18-I, kā preču pārdevējs ir norādīts uzņēmums "Nautica Logistics" (Lielbritānija), kā pircējs uzņēmums "Gas

Venture" (Baltkrievija).

VID MP iesniegtie dokumenti nepārprotami apliecina faktu, ka preces galamērķa valsts tranzīta deklarācijas Nr.19LV00021010065277

iesniegšanas brīdī ir Baltkrievijas Republika, nevis Krievijas Federācija kā to skaidrojusi HAZMAT OU pilnvarotā pārstāve administratīvā pārkāpuma

lietas izskatīšanas laikā.

Tiesību īpašniekam ir reģistrēta krāsu salikuma (sastāv no oranžas krāsas (RAL 2004, Pantonis 164c) un pelēkās krāsas (RAL 7035, Pantonis

428u), kur oranžā krāsa tiek piemērota uz preces karkasa augšējās daļas un pelēkā krāsa tiek piemērota uz preces karkasa apakšējās daļas)

starptautiskā preču zīme Nr.872548 (International trademark) Nicas klasifikācijas 7.klases precēm attiecināma uz Eiropas Savienību un minētā krāsu

salikuma starptautiskā preču zīme Nr.664727 Nicas klasifikācijas 7.klases precēm attiecināma uz Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku (minēto

apliecina izdruka no Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas datubāzes (WIPO)).

No abu minēto preču zīmju apraksta izriet, ka aizsardzība aptver Nicas klasifikācijas 7.klasi, proti, motorzāģus (power chain saws, chain saws).

Minētais attiecināms uz abām reģistrētajām krāsu preču zīmēm, proti, oranžs/pelēks krāsojuma salikums iekļauts motorzāģu (chain saws) Nicas

7.klasifikācijas grupā. Preču zīmes aizsardzība, balstoties uz tās atšķirtspēju, ir spēkā ar starptautiski reģistrētu preču zīmi Nr.872548 visā Eiropas

Savienībā, bet ar starptautiski reģistrētu preču zīmi Nr.664727 Latvijas Republikā un Baltkrievijas Republikā.

Konkrētajā gadījumā ar preču zīmi Nr.872548 un Nr.664727 preču zīme oranžs/pelēks salikums ir patstāvīgs atšķirtspējas marķējums, līdz ar to

jautājums par minēto preču zīmju tiesību pārkāpumu ir jāizlemj neatkarīgi no tā vai tas tiek izmantots kopā ar nosaukumu "Sadd", vai nē un neatkarīgi no

sākotnēji norādītās preču zīmes protokola aprakstā.

Tā kā uz aizturētajām precēm konstatēta preču zīme (krāsu salikums), kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no Eiropas Savienības

preču zīmes Nr.872548, līdz ar to uzņēmumam Andreas Stihl AG & Co. KG ir tiesības aizliegt laist preces tirgū preču galamērķa valstī Baltkrievijā

saskaņā ar starptautisko preču zīmi Nr.664727 un neļaut trešajām personām komercdarbībā Eiropas Savienībā ievest preces, tās tur neizlaižot brīvā

apgrozībā.

Kā izriet no lietas materiāliem, konkrētajā gadījumā tiesību īpašnieks lietā procesuālo statusu kā cietušais ieguva tikai 2019.gada 8.aprīlī, proti, pēc

protokola sastādīšanas, līdz ar to saskaņā ar LAPK 261.panta nosacījumiem tikai no 2019.gada 8.aprīļa tiesību īpašniekam bija tiesības iepazīties ar

visiem lietas apstākļiem un materiāliem un sniegt savus paskaidrojumus un pierādījumus, ko tiesību īpašnieks arī izdarīja. Proti, muitas iestādei iesniedza

informāciju, ka tiesību īpašniekam uz deklarācijā Nr.19LV00021010065277 norādīto preci galamērķa valstī Baltkrievijā ir spēkā esoša preču zīme

Nr.664727, līdz ar to tiesību īpašniekam ir tiesības aizliegt izlaist preces.

Tā kā galamērķa valsts Regulas Nr.2017/1001 9.panta 4 punkta izpratnē ir valsts, uz kuru no Eiropas Savienības dalībvalsts izved preces,

konkrētajā gadījumā - Baltkrievijas Republika, līdz ar to, ja Eiropas Savienībā tiesību īpašniekam ir aizsargāta preču zīme Nr.872542, bet Baltkrievijā

identiska preču zīme ar Nr.664727, tad saskaņā ar Regulas 2017/1001 15. un 16.punktā noteikto tiesību īpašnieks ir tiesīgs aizliegt laist preces tirgū

preču galamērķa valstī.

Preces galamērķa valsts tranzīta deklarācijas Nr.l9LV00021010065277 iesniegšanas brīdī ir Baltkrievijas Republika, bet HAZMAT OU nebija

pierādījis, ka galamērķa valstī Baltkrievijas Republikā Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū preču galamērķa

valstī.

No Regulas Nr.608/2013 izriet, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu var konstatēt preču zīmes īpašnieks vai pilnvarotais pārstāvis, kurš

sniedz atzinumu vai preces nepārkāpj konkrētam uzņēmumam piederošās preču zīmes intelektuālā īpašuma tiesības, kas atbilstoši izdarīts arī konkrētajā

lietā.

Konkrētajā gadījumā pilnvarotais pārstāvis intelektuālā īpašuma tiesību aizstāvības jomā, pamatojoties uz Regulas Nr.608/2013 nosacījumiem, ir

sniedzis atzinumu, vispusīgi un objektīvi izvērtējot visus faktorus, kas var ietekmēt un ietekmē konkrēto atzinumu.

VID kā iestādei, kura Latvijas Republikā nodrošina intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, ir tiesisks pamats paļauties uz kompetenta eksperta

sniegtā atzinuma patiesumu par to, ka tranzīta deklarācijā Nr.19LV00021010065277 deklarētā prece - motorzāģi (chain saws) pārkāpj preču zīmes

īpašnieka intelektuālā īpašuma tiesības un ņemt to vērā, neveicot papildu interpretāciju.

Komisijas 2016.gada 5.jūlija paziņojumā Nr.2016/C244/03 aktualizētas Eiropas Komisijas pamatnostādnes par Eiropas Savienības muitas

dienestu veiktu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu attiecībā uz precēm, kas tranzītā šķērso Eiropas Savienību, lai atspoguļotu Regulas Nr.608/2013

(kas aizstāja Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003) ar preču zīmi saistīto tiesību aktu kopumu (ar Regulu (ES) 2015/2424 ir izdarīti grozījumi Padomes

Regulā (EK) Nr.207/2009 un pieņemta Direktīva (ES) 2015/2436).

Minētajā Komisijas paziņojumā norādītie nosacījumi ir attiecināmi ne tikai uz dalībvalsts līmenī reģistrētas valsts preču zīmes īpašnieka tiesībām, bet

arī uz Eiropas Savienības līmenī reģistrētas Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieka tiesībām, ar preču zīmi saistīto tiesību aktu kopumā Savienības

līmenī reģistrētas Eiropas Savienības preču zīmes vai dalībvalsts līmenī reģistrētas valsts preču zīmes īpašnieka tiesības tagad ir paplašinātas, lai nepieļautu,

ka trešās personas komercdarbības gaitā, nelaižot brīvā apgrozībā, no trešajām valstīm ievestu Eiropas Savienībā preces, kas bez atļaujas ir marķētas ar

preču zīmi, kura ir identiska preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no attiecīgās

preču zīmes, pat tad, ja preces nav paredzētas laišanai Eiropas Savienības tirgū.

Atbilstoši publiski pieejamajā mājas lapā WIPO norādīts, ka tiesību īpašniekam ir reģistrēta kā starptautiska preču zīme Nr.Nr.872548 visā

Eiropas Savienībā un preču zīme Nr.664727 Latvijas Republikā un Baltkrievijas Republikā, līdz ar to konstatējams, ka iestādes rīcībā ir informācija., ka

HAZMAT OU tranzīta procedūrā pieteiktās preces pārkāpj minētā uzņēmuma tiesiskās intereses, kas aizsargātas ar Starptautiski reģistrētu preču zīmi

nevis valsts preču zīmi.

Ņemot vērā, ka attiecībā uz intelektuālo tiesību aizsardzību ir attiecināms īpašais regulējums, kas ir ietverts Regulā Nr.608/2013, kopsakarā ar

lietas materiālos esošajiem pierādījumiem ir konstatējams fakts, ka HAZMAT OU ir veicis aktīvas darbības - piemērojis muitas procedūru (tranzīts)

kontrafaktām precēm, tādējādi pārkāpjot normatīvajos aktos muitas jomā noteikto kārtību - prasību likumīgi izmantot aizsargātas preču zīmes.

Proti, konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma, par kuru atbildība paredzēta LAPK 201.10panta trešajā daļā, objekts ir preces, kuras ar

attiecīgu atzinumu ir atzītas par kontrafaktām precēm. Administratīvā pārkāpuma objektīvo pusi veido deklarētajā darbība, kas izpaužas kā tranzīta

deklarācijas noformēšana un iesniegšana muitas iestādē, tādā veidā piemērojot precēm konkrētas muitas procedūras.

Administratīvā pārkāpuma subjekts ir persona, kas piemērojusi muitas procedūru. Proti, deklarētājs ir persona, kas noformē muitas deklarāciju

savā vārdā, vai arī persona, kuras vārdā muitas deklarācija ir noformēta. Deklarētājs (principāls) konkrētajā gadījumā - HAZMAT OU.

Līdz ar to HAZMAT OU ir uzskatāma par subjektu, kas uzņemas atbildību par saistību izpildīšanu attiecībā uz muitas procedūras piemērošanu

konkrētajām ar tranzīta deklarāciju Nr. 19LV00021010065277 deklarētajām precēm.

LAPK 201.10panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu var izdarīt gan ar nodomu, gan aiz neuzmanības.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta praksē atzīts, lai preču deklarētāju atbrīvotu no LAPK paredzētās

atbildības, apstākļiem, kas izslēdz vainu, ir jābūt tādiem, ka pat ar vislielāko rūpību attiecīgā persona tos objektīvi nav varējusi novērst, piemēram,

deklarētājs ir izmantojis visas likumā paredzētās iespējas pārbaudīt preces, par kurām pastāv šaubas, ka tās varētu būt kontrafaktas. Šaubas var radīt arī

ziņas par preču izcelsmi un cenu (sk. Senāta 2007.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.SKA-162/2007 11.punktu un 2007.gada 21.jūnija sprieduma lietā

Nr.SKA-274/2007 12.punktu).

Līdz ar to secināms, ka normatīvajos aktos deklarētajam ir paredzēta iespēja pārliecināties par preču kravas saturu pirms muitas procedūras

piemērošanas.

Tādējādi secināms, ka muitas procedūras - tranzīts piemērošanā kontrafaktām precēm ir konstatējama HAZMAT OU vaina, kas izpaudusies

neuzmanības formā, jo HAZMAT OU ar pienācīgu rūpību nav veicis deklarētajā pienākumus - nav realizējis normatīvajos aktos paredzētās iespējas

pārliecināties par deklarējamo preču statusu.

Izvērtējot Regulas Nr.608/2013 nosacījumus kopsakarā ar LAPK 201. 10panta trešajā daļā noteikto administratīvā pārkāpuma sastāvu, secināts,

ka par muitas režīma izpildes noteikumu pārkāpšanu konkrētajā gadījumā HAZMAT OU ir saucama pie administratīvās atbildības, jo atbilstoši tranzīta

deklarācijā Nr.l9LV00021010065277 norādītajam HAZMAT OU statuss konkrētajā lietā ir principāls (proti, kas veic muitas procedūras - tranzīts

noformēšanu un atbildīgās personas pienākumu izpildīšanu).

Protokolā neprecīzi iekļautas pārkāptās tiesību normas, tas ir, Regulas Nr.2015/2424 9.panta 4.punkts.

Likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" 39.2panta pirmā daļa nosaka, ka izņēmuma tiesības uz preču zīmi Latvijā nodrošina

arī Kopienas preču zīmes reģistrācija. Kopienas preču zīmes aizsardzības apjomu nosaka Padomes regula Nr.207/2009.

Administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā bija spēkā Regula Nr.2017/1001, kuras 211.panta otrajā daļā noteikts, ka atsauces uz atcelto regulu

uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

Ņemot vērā minēto, protokolā norādītās pārkāptās Regulas Nr.2015/2424 9.panta 4.punkts ir lasāms kā Regulas Nr.2017/1001 9.panta

4.punkts.

Ņemot vērā minēto, protokolā norādītās pārkāptās normas atbilst administratīva pārkāpuma objektīvajai pusei, proti, HAZMAT O bez U preču

zīmes īpašnieka atļaujas ir piemērojis precēm īpašu muitas procedūru - tranzīts, līdz ar to pārkāpjot Regulas Nr.2017/1001 9.panta 4.punkta

nosacījumus.

Pierādīts un apstiprināts fakts par to, ka 2019.gada 7.janvārī MKP 0210 HAZMAT O U iesniedzot noformēšanai tranzīta deklarāciju

Nr.19LV00021010065277 un deklarējot preci - motorzāģi 1750 iepakojumi (fiziskās kontroles laikā konstatēti motorzāģi ar to komplektējošām daļām

kopējā daudzumā 3500 gab. ar preču zīmi "Sadd", pieteica muitas procedūru - tranzīts kontrafaktai precei, ko liedz Regulas Nr.608/2013 nosacījumi,

tādējādi pārkāpa Regulas Nr.2017/1001 9.panta 4.punktu un izdarīja pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 201.10panta trešajā daļā.

LAPK nosaka divas vainas formas - nodoms vai neuzmanība. Tiesību doktrīnā vaina tiek definēta kā personas psihiskā attieksme nodoma vai

neuzmanības formā pret viņas izdarīto prettiesisko darbību vai bezdarbību un ar to saistītajām kaitīgajām sekām (sk. Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums.

Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 90.lpp.).

Tomēr minētā definīcija raksturo tikai fizisko personu vainu, jo juridiskajām personām nevar piemist psihiskā attieksme. Tāpēc juridisko personu

vaina ir nosakāma, ņemot vērā divus nosacījumus: pirmkārt, vai juridiskajai personai bija iespēja nodrošināt noteikumu ievērošanu, par kuru pārkāpšanu

ir paredzēta administratīvā atbildība, otrkārt, vai juridiskā persona veica nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu ievērošanu.

Konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma lietā nav konstatēti LAPK 33.pantā minētie apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo

pārkāpumu un 34.pantā minētie apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Atbilstoši Regulas Nr.608/2013 30.panta nosacījumiem dalībvalstis nodrošina, lai lēmumu saņēmēji ievērotu šajā regulā izklāstītās saistības, tostarp

vajadzības gadījumā paredzot noteikumus, ar ko nosaka sankcijas. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

LAPK 201.10panta trešajā daļā paredzētā sankcija juridiskām personām ir naudas sods no 700 līdz 7000 euro, konfiscējot preces, tādējādi

paredzot obligāto papildsodu - kontrafakto preču konfiskāciju.

Tā kā ar deklarāciju Nr.19LV00021010065277 deklarētās preces - motorzāģi "Sadd" 3500 gabali, ir viltotas, tās ir konfiscējamas.

Ar izdarītā pārkāpuma raksturu un būtību ir samērīgi piemērot HAZMAT OU naudas sodu 1500 EUR apmērā (kas ir pietuvināts sankcijā

noteiktajam minimālajam naudas sodam) un piemērotais administratīvais sods ir lietderīgs, lai sasniegtu LAPK 22.pantā noteikto sodīšanas preventīvo

mērķi un sabiedrības ieguvums būs lielāks nekā HAZMAT OU interešu aizskārums.

Pamatojoties uz likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.panta otrās daļas 7.punktu, LAPK 274.'pantu un 287.panta pirmās daļas 4.punktu,

nolemts: atcelt VIDMP Rīgas MKP daļas vadītāja D.Pakalna 2019.gada 2.jūlija lēmumu Nr.F07/BU-005767 par lietvedības izbeigšanu; pēc LAPK

201.10panta trešās daļas HAZMAT OU uzlikt naudas sodu 1500 EUR; saskaņā ar 2019.gada 25.janvāra mantu un dokumentu izņemšanas protokolu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.MDIPLV000210/19-0001 izņemtās ar tranzīta deklarāciju Nr.l9LV00021010065277 deklarētās preces - motorzāģi

"Sadd” 3500 gabali - konfiscēt.

2019.gada 8.novembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta HAZMAT OU sūdzība par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektores 2019.gada 6.septembra lēmumu Nr.22.11-6/4027.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka VID Ģenerāldirektore ir pieļāvusi vairākus procesuālos pārkāpumus, kas novedis pie lietas nepareizas izlemšanas.

Sūdzības iesniedzējs vairākkārtīgi norādīja, ka gadījumos, kad uz aizturētajām precēm preču zīme nav attēlota identiski reģistrētajām preču zīmēm

vai tādā veidā, ka tās nevar atšķirt no reģistrētajām preču zīmēm, strīdi par nelikumīgu preču zīmes izmantošanu nav piekritīgi muitas iestādēm saskaņā ar

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS (ES) Nr. 608/2013 ( 2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību

īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (turpmāk tekstā "Regula” vai "Regula (ES) 608/2013") normām. Likums "Par preču

zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" nosaka, ka tikai tiesa ir kompetenta izskatīt šādus strīdus, savukārt muitas iestādes var skatīt lietas, ka preču

zīmes uz precēm ir attēlota identiski kā reģistrētā preču zīme, vai tādā veidā, ka to nevar atšķirt no reģistrētas preču zīmes.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka VID lēmumā ir kļūdaini secināts, ka muitas iestādes ir tiesīgas izvērtēt jebkuras preču zīmes pārkāpumu,

neatkarīgo no tā vai tās ir iekļautas muitas intervences pieteikumā vai nē. Šāda VID pieeja ir pretēja Regulas (ES) Nr. 608/2013 nosacījumiem.

Pieteicējs uzskata, ka šāda pieeja ir arī pretēja Latvijā spēkā esošajiem normatīviem aktiem, kas regulē jautājumus par preču zīmju nelikumīgu

izmantošanu. Šie jautājumi vispārīgi ir piekritīgi Tiesai. Tikai izņēmuma gadījumos, kad preču zīme ir iekļauta apstiprinātā muitas intervences pieteikumā,

muitas iestādēm ir tiesības un pilnvaras izvērtēt šo preču zīmju pārkāpumus, un arī tikai Regulā noteiktos gadījumos.

Kļūdains ir VID lēmuma secinājums, ka muitas intervences pieteikumā var iekļaut tikai Eiropas Savienības preču zīmes, kā tas secināts VID

Lēmuma 17.lpp, un preču zīme Nr. 664727 nevar būt iekļaut muitas intervences pieteikumā. Preču zīme Nr. 664727 ir starptautiska preču zīme, kura ir

attiecināta uz Latvijas Republiku un tātad to var iekļaut muitas intervences pieteikumā, bet tā nebija iekļauta muitas intervences pieteikumā.

No VID lēmuma ir redzams, ka preču zīmes īpašnieks 2019.gada 16.augustā ir iesniedzis vēl vienu atzinumu par preču zīmes Nr. 664727

pārkāpumu. Regula (ES) 608/2013 paredz noteiktu termiņu, kurā aizskarto tiesību īpašniekiem ir jāsniedz atzinumi par aizturēto preču statusu. Šis

dokuments netika iesniegts Regulā paredzētā termiņā. Šāds dokuments nebija pievienots lietas materiāliem pirms lēmuma izskatīšanas administratīvā

komisijā un Pieteicējs nav informēts par šī dokumenta saturu.

Nav pareizs VID secinājums, ka muitas iestādes nesniedz preču zīmes īpašniekam informāciju par aizturētajām precēm pirms cietušā statusa

iegūšanas. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 608/2013 17(4).panta prasībām preču zīmes īpašniekam ir tiesības pieprasīt sniegt viņam visu pieejamo

informāciju par preču saņēmēja, nosūtītāja, deklarētajā vai valdītāja vārdu/nosaukumu un adresi, muitas procedūru un izcelsmi, vietu, no kuras preces

ieved, un galamērķi. Ja Andreas Stihl AG & Co. KG šo informāciju nav laicīgi pieprasījis, tad tas nevar būt par attaisnojumu tam, ka Andreas Stihl AG

& Co. KG nav ievērojis Regulas (ES) Nr. 608/2013 termiņus, lai papildinātu savu muitas pieteikumu ar citām preču zīmēm vai termiņu, kurā jāsniedz

atzinumus muitas iestādēm par aizturēto preču raksturu.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka VID lēmumā objektīvā puse nav pierādīta, jo preču zīmes pārkāpuma fakts nav pierādīts atbilstoši normatīviem

aktiem.

VID lēmumā ir ignorēts fakts, ka sūdzības iesniedzējs ir pierādījis, ka Baltkrievijā Andreas Stihl AG &Co. KG nav tiesību aizturēt šāda veida

preces. Andreas Stihl AG & Co. KG preču zīme

Nr. 872542, kura bija citēta pieteikumā un Andreas Stihl AG & Co. KG pārstāvja atzinumā, nav spēkā Baltkrievijā.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nav pamats atsaukties uz Andreas Stihl AG & Co. KG preču zīmi 664727, jo tā nav iekļauta muitas intervences

pieteikumā un arī netika citēta Andreas Stihl AG & Co. KG pārstāvja atzinumā, kurš tika iesniegts muitas iestādē normatīvos aktos paredzētā termiņā. Ja

Andreas Stihl AG & Co. KG nav ievērojis normatīvos aktos noteiktos termiņus muitas intervences pieteikuma papildināšanai vai atzinuma sniegšanai, tad

muitas iestādēm nav pienākuma un tiesības izvērtēt šo jautājumu un lieta ir izbeidzama.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka VID lēmums nesatur izvērtējamu par preču zīmi Nr. 664727 atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Valsts Ieņēmumu

dienests nav vispusīgi vērtējis un izdarījis kļūdainus secinājumus par to, ka aizturētās preces ir atzīstamas par kontrafaktām precēm Regulas (ES) Nr.

608/2013 2.panta piektās daļas izpratnē.

VID lēmums arī nesatur norādes uz pierādījumiem, kas pierādītu, ka aizturēto preču izskats būtu uzskatāms par pilnīgi atbilstīgu citētajai preču

zīmei. Ir pilnīgi ignorēts fakts, ka uz aizturētajām precēm ir attēlots cits nosaukums, oranžās un pelēkās krāsas tonis, proporcijas un izvietojums ir

citādāks. Tāpat ir ignorēts fakts, ka citētā preču zīme neaptvert pilnīgi jebkādu oranžas un pelēkas krāsas lietojumu, pilnīgi jebkādās proporcijās.

VID lēmumā ir kļūdaini secināts, ka Andreas Stihl AG & Co.KG krāsu salikums oranžs un pelēks ir atzīstama par plaši pazīstamu preču zīmi

saistībā ar motorzāģiem.

VID lēmums nesatur detalizētu salīdzinājumu starp precēm, uz kurām ir reģistrētas Andreas Stihl AG & Co. KG preču zīmes ar precēm, kuras ir

aizturētas, kas novedis pie kļūdainiem secinājumiem, ka preces ir identiskas. Andreas Stihl AG & Co. KG preču zīmes ir reģistrētas uz precēm "Power

chain saws", kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē "Elektriskās ķēdes zāģi". Savukārt aizturētās preces ir ar benzīnu darbināmi motorzāģi.

VID lēmuma ir norādīts, ka minētās preces ir iekļautas vienā Nicas klasifikācijas 7.klasē, taču šīs apstāklis pats par sevi nepierāda, ka preces ir

atzīstamas par vienādām vai līdzīgām. Šāds secinājums ir arī pretrunā vispārpieņemtajai praksei un starptautiskajiem normatīviem aktiem, kuriem Latvija ir

pievienojusies.

Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt VID lēmumā secinātajam, ka aizturēto preču galamērķa valsts ir Baltkrievija. HAZMAT OU iesniedza muitas

iestādei līgumus, kas pierāda, ka aizturēto preču galamērķa valsts ir Krievijas Federācija.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka VID ģenerāldirektore, pieņemot apstrīdēto lēmumu, nav ievērojusi gan LAPK 237., 240., 243. un 244. pantos

noteiktos administratīvās lietvedības uzdevumus, visu personu vienlīdzības principus un iestādes pienākumus vērtēt pierādījumus, gan likumā noteikto

iestādes objektivitātes pienākumu un pienākumu izskatīt lietas visus materiālus un pierādījumus pēc būtības.

Sūdzības iesniedzējs lūdz tiesu: atcelt Valsts Ieņēmumu dienesta lēmumu Nr. 22.11 -6/4027 no 06.09.2019.; izbeigt lietvedību pēc LAPK 201.10

panta pirmās daļas pret uzņēmumu "Hazmat OU"; atdot preču īpašniekam, pēc muitas formalitāšu nokārtošanas, motorzāģus "Sadd" 350 gab., kas tika

aizņemti ar 2019. gada 25. janvāra mantu un dokumentu izņemšanas protokolu.

2019.gada 10.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemti tiesību īpašnieka, cietušā Andreas Stihl AG & Co. KG

paskaidrojumi. Paskaidrojumos norādīts sekojošais.

Andreas Stihl AG & Co.KG uzskata, ka HAZMAT OU sūdzība ir nepamatota un pilnībā noraidāma, bet VID lēmums atstājams spēkā negrozīts.

Regulas 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (turpmāk

tekstā - "Regula Nr. 608/2013") 1. panta 1) punktā ir noteikts, ka ar šo regulu paredz nosacījumus un procedūras muitas dienestu rīcībai

gadījumos, kad preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Savukārt preces, par kurām ir aizdomas, ka ar

tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, saskaņā ar Regulas 608/2013 2. panta 7) punkta a) apakšpunktu ir preces, ar kurām minētajā

dalībvalstī pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Līdz ar to intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tajā skaitā nelikumīga preču zīmes izmantošana,

ir pakļauts muitas dienestu rīcībai, un attiecīgais pārkāpums ir vērtējams saskaņā ar dalībvalstī (konkrētajā gadījumā - Latvijā) attiecīgajam intelektuālajam

īpašuma objektam (konkrētajā gadījumā - preču zīmēm) piemērojamām materiālo tiesību normām.

HAZMAT OU sūdzībā, atrauti no lietas apstākļu konteksta, ir lūgts tiesu izvērtēt, vai muitas iestādēm ir tiesības izvērtēt jebkuras preču zīmes

pārkāpumu (sūdzības 1.2. punkts). Andreas Stihl AG & Co. KG 2019. gada 11. jūlija sūdzībā par 2019. gada 2. jūlija VID amatpersonas lēmumu

detalizēti skaidrojis, ka apstākļos, kad precēm tiek piemērota tranzīta muitas procedūra, preču deklarētajam vai valdītājam (konkrētajā gadījumā -

HAZMAT OU) nepieciešams pierādīt, ka tiesību īpašniekam nav tiesību aizliegt preču laišanu apgrozībā preču galamērķa valstī. Konkrētajā lietā minēto

faktu nav iespējams pierādīt, jo preču zīme Nr. 664727 pierāda pretējo, tas ir, to, ka galamērķa valstī Andreas Stihl AG & Co. KG pieder tiesība uz

tādu pašu krāsu salikuma aizsardzību, kādu Eiropas Savienībā aizsargā preču zīme Nr. 782542. Pierādījuma, tajā skaitā, preču zīmes reģistrācijas, kas

iesniegta, lai atspēkotu HAZMAT OU nepamatotus apgalvojumus, iesniegšana nav ierobežota ar Regulas 608/2013 23. panta pirmās daļas 1. punktā

noteikto termiņu un tai nav jābūt iekļautai pieprasījumā rīkoties (intervences paziņojumā). Šādu secinājumu pamato sekojoši lietas apstākļi un tiesību

normu interpretācija: 2019. gada 23. janvārī Andreas Stihl AG & Co. KG VID Muitas iestādei rakstveidā apliecināja intelektuālā īpašuma tiesību

pārkāpumu atbilstoši Regulas 608/2013 23. panta pirmās daļas 1. punktam, norādot uz preču zīmes Nr. 872542 pārkāpumu (Andreas Stihl AG & Co.

KG apliecinājumā tika izmantota norāde - VV00872542, taču VID lēmumā šī preču zīme apzīmēta ar Nr. 872542). Preču zīme Nr. 872542 ir reģistrēta

kā starptautiskā preču zīme, kas, citu jurisdikciju vidū, ir aizsargāta attiecībā uz Eiropas Savienību.

Preču zīmes Nr. 872542 aizsardzība attiecībā uz Eiropas Savienību ir jāvērtē atbilstoši Eiropas Savienības preču zīmes regulējumam, proti -

Regulai 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi (turpmāk tekstā - "Regula 2017/1001").

2019. gada 29. marta HAZMAT OU iesniegumā VID Muitas pārvaldei HAZMAT OU atsaucās uz Regulas 2017/1001 9. panta 4) punktu, bet

2019. gada 23. aprīļa administratīvās pārkāpuma sēdes laikā VID Muitas pārvaldē iesniedza Intelektuālā īpašuma tiesību meklējumu Krievijā un

Krievijas Patentpilnvarotās atzinumu ar fragmenta tulkojumu latviešu valodā.

HAZMAT OU sūdzībā neprecīzi citēts Regulas 2017/1001 9. panta 4) punkts, apgalvojot, ka minētā norma paredz, ka 'aizturēto preču

īpašniekam ir jāpierāda [..], ka preču zīmju īpašniekam galamērķa valstī nav tiesību aizturēt šāda veida preces' un nepamatoti apgalvots, ka

aizturēto preču īpašnieks attiecībā uz Baltkrieviju to būtu pierādījis (sūdzības 2.1.punkts). Regulas 2017/1001 9. panta 4) punkts noteic: Neskarot

īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, minētās ES preču zīmes

īpašniekam [konkrētajā gadījumā - Andreas Stihl AG & Co. KG kā preču zīmes Nr. 872542 īpašniekam] arī ir tiesības neļaut trešajām personām

komercdarbībā Savienībā ievest preces, tās tur neizlaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, ievestas no trešam valstīm un

bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska ES preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem

aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes.

ES preču zīmes īpašnieka tiesības, kas tam dotas, ievērojot šā punkta pirmo dalu, netiek īstenotas, ja procedūrā, kurā jānoskaidro, vai

attiecībā uz ES preču zīmi ir noticis pārkāpums, un kura ir ierosināta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 608/2013, preču deklarētais vai valdītājs

sniedz pierādījumus, ka ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirpu preču galamērķa valstī.

Konkrētajā gadījumā Andreas Stihl AG & Co. KG pieprasījumā muitai rīkoties (intervences pieteikumā), kas sastādīts saskaņā ar Regulas

608/2013 2. panta 9) punktu, 3. panta pirmo daļu, 5. panta 2) punktu, ir iekļauta Andreas Stihl AG & Co. KG preču zīme Nr. 872542. Pierādījumiem,

kas tiek pretstatīti HAZMAT OU administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā paustajam apgalvojumam par to, ka atbilstoši Regulas 2017/1001 9.

panta 4) punktam ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū preču galamērķa valstī, nav jābūt iekļautiem pieprasījumā muitai

rīkoties (intervences pieteikumā). Regulas 2017/1001 9. panta 4) punkts nenosaka Andreas Stihl AG & Co. KG pienākumu iesniegt pierādījumus par

to, ka tam ir tiesības aizliegt preču laišanu tirgū preču galamērķa valstī, jo minētā tiesību norma pierādīšanas pienākumu noteic aizturēto preču

deklarētajam - HAZMAT OU. Neskatoties uz minēto, lai lieta tiktu izskatīta vispusīgi, Andreas Stihl AG & Co. KG konkrētajā lietā iesniedza

pierādījumu, atbilstoši kuram tas pierāda to, ka aizturēto preču galamērķa valstī tā tiesības ir aizsargātas. Pierādījumi, kas atspēkotu to, ka atbilstoši

Regulas 2017/1001 9. panta 4. punkta izpratnē “ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību” (konkrētajā gadījumā preču zīme Nr. 664727) var būt

jebkādas intelektuālā īpašuma tiesības, tajā skaitā, tādu valstu nacionālo preču zīmju reģistrācijas, kas nav Eiropas Savienības valstis un par kurām

atbilstoši Regulas 608/2013 4. pantam pieprasījumu rīkoties (intervences paziņojumu) nemaz nevar iesniegt. Līdz ar to pierādījumiem, kas tiek pretstatīti

HAZMAT OU paustajam apgalvojumam par to, ka atbilstoši Regulas 2017/1001 9. panta 4. punktam “ES preču zīmes īpašniekam” nav tiesību

aizliegt laist preces tirgū preču galamērķa valstī, nav jābūt iekļautiem pieprasījumā muitai rīkoties.

Tāpat HAZMAT OU sūdzībā norādītajam faktam, ka Andreas Stihl AG & Co. KG preču zīme Nr. 872542 nav spēkā Baltkrievijā (sūdzības 2.3.

un 2.4. punkts), nav juridiskas nozīmes konkrētās lietas izskatīšanā. Regulas 2017/2001 9. panta 4) punkta ietvaros ir jāvērtē tas, vai “ES preču zīmes

īpašniekam” [sūdzībā -Tiesību īpašniekam] nav tiesību aizliegt laist preces tirgū preču galamērķa valstī, šo vērtējumu neaprobežojot ar konkrēto

Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju (preču zīmi Nr. 872542), kas kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācija pat hipotētiski nevarētu tikt

aptverta ar tādu valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Hazmat OU sūdzībā norādītajam apstāklim, ko var un ko nevar iekļaut pieprasījumā muitas iestādei rīkoties (intervences paziņojumā) (sūdzības

1.3.punkts), nav nozīmes konkrētās lietas izskatīšanā. Tāpat nav nozīmes apstāklim, ka starptautiskā preču zīme Nr. 664727 ir attiecināta uz Latviju un

attiecībā uz Latviju tā varēja būt iekļauta intervences paziņojumā.

Saskaņā ar Regulas 608/2013 23. panta 1)punkta a) apakšpunktu: Preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā

īpašuma tiesības, muitas uzraudzībā var iznīcināt, un šajā nolūkā nav jānosaka, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar tās

dalībvalsts tiesību aktiem, kurā preces ir atrastas, - ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi: a) lēmuma saņēmējs pēc tam, kad paziņots par preču

izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu, 10 darbdienu laikā vai triju darbdienu laikā tādu preču gadījumā, kas ātri bojājas, muitas

dienestiem ir rakstiski apstiprinājis, ka ir pārliecināts par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

Citētā tiesību norma noteic, ka tiesību īpašniekam rakstiski jāapstiprina tas, ka tiesību īpašnieks ir “pārliecināts par intelektuālā īpašuma tiesību

pārkāpumu”, bet tajā nav jāuzskaita visas iespējamās preču zīmju reģistrācijas, kādas tiesību īpašniekam pieder attiecībā uz Eiropas Savienību vai

jebkuru citu pasaules valsti gadījumā, ja aizturētajām preces izrādās tranzītā un deklarētājs vai valdītājs vēlāk procesā izmantotu Regulas 2017/1001 9.

pantā 4.punktā noteiktās tiesības.

Andreas Stihl AG & Co. KG paziņojums par preču zīmes Nr. 872542 pārkāpumu tika iesniegts atbilstoši Regulā 608/2013 23. panta 1)punkta a)

apakšpunktā noteiktajam termiņam, bet attiecībā uz atzinuma par preču zīmi Nr. 664727 iesniegšanu minētajā tiesību normā norādītais termiņš neattiecas.

Tiesību īpašniekam 2019. gada 23. janvārī, sniedzot Regulas 608/2013 23. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto apliecinājumu, nebija un nevarēja būt

zināms fakts, ka 2019. gada 29. martā HAZMAT OU atsauksies uz Regulas 2017/1001 9. panta 4) punktu, kas paredz izņēmumu no vispārējā

regulējuma par preču zīmes aizsardzību attiecībā uz precēm tranzītā, bet 2019.gada 23.aprīļa administratīvā pārkāpuma sēdē iesniegs nepamatotus

pierādījumus par Tiesību īpašnieka tiesību apjomu Krievijas Federācijā, kas turklāt atbilstoši faktiskajiem apstākļiem nav aizturēto preču tranzīta

galamērķa valsts. Tikai pēc aizturēto preču deklarētajā atsaukšanās uz Regulas 2017/1001 9.panta 4) punktu un nepamatotu “pierādījumu” iesniegšanas,

tiesību īpašniekam bija iespēja sniegt pierādījumus par preču zīmes reģistrāciju, kas atspēko HAZMAT OU nepamatotos apgalvojumus par Andreas

Stihl AG & Co. KG kā ES preču zīmes īpašnieka tiesību neesamību tranzīta galamērķa valstī. Turklāt ne Regula 608/2013, ne Regula 2017/1001

neparedz tiesību īpašnieka pienākumu sniegt informāciju par tā tiesību esamību galamērķa valstī. Līdz arto no tiesību īpašnieka puses nav iespējama

nekādu termiņu nokavēšana, un tāpēc jebkādu HAZMAT OU pārmetumi par terminu neievērošanu ir nepamatoti.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 260. panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā

personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskajai personai — ar pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas materiāliem [..]. Fakts, ka

VID lēmums tika pieņemts rakstveida procesā, neierobežoja HAZMAT OU tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. 2019. gada 10. maijā tiesību

īpašnieks VID Muitas pārvaldei iesniedza informāciju par preču zīmi Nr. 664727, kas pierāda, ka tiesību īpašnieka tiesības ir aizsargātas gan

Baltkrievijas Republikā, kas ir aizturēto preču tranzīta galamērķa valsts, gan arī Krievijas Federācijā, kas HAZMAT OU kļūdaina ieskata dēļ būtu

jāuzskata par aizturēto preču galamērķa valsti. Tādējādi 2019. gada 16. augusta Andreas Stihl AG & Co. KG atzinums pēc būtības satur tieši to pašu

norādi, proti, uz preču zīmes Nr. 664727 aizsardzību, kas VID Muitas pārvaldē tika iesniegta 2019. gada 10.maijā. Līdz arto pārmetumi, ka 2019. gada

16. augusta Andreas Stihl AG & Co. KG atzinums pēc būtības HAZMAT OU nav zināms, ir pilnībā nepamatots.

HAZMAT OU sūdzībā ir citēta Regulas 608/2013 2. panta (5) daļa, uzsvaru liekot uz atsevišķu citētā tiesību normas daļu, un salīdzinājumu, veicot

tikai attiecībā uz to, vai uz aizturētajām precēm ir konstatējama “pilnīga atbilstība” preču zīmei (sūdzības 2.8. un 2.9.punkts), ignorējot pārējo tiesību

normas saturu.

Regulas 608/2013 2. panta (5) daļas a) apakšpunkta izpratnē viltotas preces ir preces, ar kurām dalībvalstī, kurā tās tiek atklātas, pārkāpi

tiesības uz preču zīmi un uz kurām bez atļaujas ir norādīta preču zīme, kas pilnīgi atbilst preču zīmei, kas likumīgi reģistrēta tādam pašam

preču veidam, vai preču zīme, kuras būtiskos elementus nevar atšķirt no likumīgi reģistrētās preču zīmes.

Ievērojot citēto tiesību normu, konkrētās lietas apstākļos ir jākonstatē, ka: (1) dalībvalstī, tas ir, Latvijā aizturētās preces pārkāpj tiesības uz preču

zīmi Nr. 872542. Ievērojot to, ka Latvijā preču zīme Nr. 872542 tiek aizsargāta kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācija, preču zīmes Nr.

872542 pārkāpums ir vērtējams saskaņā ar Regulas 2017/1001 9. panta 2) apakšpunktu, kas detalizēti analizēts Andreas Stihl AG & Co. KG 2019.

gada 23. aprīļa VID Muitas pārvaldei adresētajā iesniegumā; (2) precēm ir norādīta preču zīme, kas pilnīgi atbilst aizsargātajai preču zīmei, kas likumīgi

reģistrēta tādam pašam preču veidam, vai uz precēm norādīta preču zīme, kuras būtiskos elementus nevar atšķirt no likumīgi reģistrētas preču zīmes.

Andreas Stihl AG & Co. KG preču zīmes Nr.872542 (tāpat kā Andreas Stihl AG & Co. KG preču zīmes 664727) atškirtspēiīgie un dominējošie

elementi ir oranža un pelēka krāsa, kam pilnībā atbilst aizturēto preču izskats.

HAZMAT OU sūdzībā norādītais apsvērums par to, ka VID lēmumā “ir ignorēts fakts, ka uz aizturētajām precēm ir attēlots cits

nosaukums, oranžās un pelēkās krāsas tonis, proporcijas un izvietojums ir citādāks” (sūdzības 2.9.punkts) ir nepareizs, jo, pirmkārt, uz

aizturētajām precēm esošajam vārdiskajam elementam krāsu preču zīmes kontekstā nav nozīmes. VID lēmumā pareizi atzīts: konkrētajā gadījumā ar

preču zīmi Nr. 872548 un Nr. 664727 preču zīme oranžs/pelēks salikums ir pastāvīgs atšķirtspējas marķējums, līdz ar to jautājums par minēto

preču zīmju tiesību pārkāpumu ir jāizlemj neatkarīgi no tā, vai tas tiek izmantots kopā ar nosaukumu "Sadd" vai nē [..]. Turklāt, ja no vārdiska

elementa STIHL atšķirīgs vārdiskais elements (konkrētajā lietā - "Sadd") varētu novērst krāsu preču zīmes pārkāpumu, krāsu preču zīmes reģistrācija

pati par sevi būtu bezjēdzīga. Otrkārt, preču zīme Nr. 872542 neprasa nekādu proporciju vai formas izvērtējamu, tā noteic krāsu salikuma aizsardzību ar

nosacījumu, ka preces karkasa augšējā daļa ir oranžā krāsā, apakšējā daļa - pelēkā krāsā, kam pilnībā atbilst aizturētās preces. Tāpat arī ar preču zīmi

Nr. 664727 aizsargātais krāsu salikums nav ierobežots ne ar kādām formām vai proporcijām, vēl jo vairāk - šī reģistrācija vispār neparedz noteikumus

par krāsu novietojumu uz preces.

HAZMAT OU sūdzībā norādītais secinājums, ka “VID lēmums arī nesatur norādes uz pierādījumiem, kas pierādītu, ka aizturēto preču

izskats būtu uzskatāms par pilnīgi atbilstību citētajai preču zīmei” (sūdzības 2.9.punks) ir nepamatots. VID lēmumā ir uzskaitīti pierādījumi, kuriem

savukārt pielikumos atrodas citi dokumenti, kas fiksē ziņas par faktiem un tādējādi arī ir uzskatāmi par pierādījumiem Latvijas Administratīvā pārkāpuma

kodeksa 243. panta izpratnē. To, ka HAZMAT OU piemēroja muitas režīmu tranzīts attiecībā uz aizturētajām precēm, pierāda Muitas apskates akti, kā

arī lietā sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols un fotogrāfijas. Andreas Stihl AG & Co 2019. gada 23. janvāra iesniegums satur apliecinājumu,

ka “augstākminētās preces ir kontrafaktas”. Tāpat lietā ir iesniegtas preču zīmju Nr. 872542 un Nr. 664727 reģistrāciju izdrukas. Ar minētajiem

pierādījumiem ir pietiekami, lai konstatētu to, ka HAZMAT OU piemēroja muitas režīmu - tranzīts viltotām (kontrafaktām) precēm.

To, ka aizturētās preces ir viltotas preces, pamatojoties uz lietā fiksētajiem pierādījumiem, ir jāsecina tiesību piemērotajam, salīdzinot Andreas Stihl

AG & Co. KG preču zīmi Nr. 872542 ar aizturētajām precēm. Līdzīgu secinājumu ir izteikusi Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2018. gada 27. marta spriedumā lietā Nr.C04295714, SKC-120/2018.

Tiesību īpašnieka ieskatā šāds princips pēc analoģijas ir piemērojams arī administratīvā pārkāpuma procesa kārtībā. Līdz ar to HAZMAT OU

sūdzībā iekļautais pārmetums par to, ka lietā nav eksperta slēdziena (sūdzības 8.punkts), ir nepamatots.

Aizturēto preču un Andreas Stihl AG & Co. KG piederošo preču zīmju reģistrāciju būtiskie elementi ir oranža un pelēka krāsa. Patērētājs, ieraugot

preces, neveic detalizētu krāsu klasifikācijas analīzi un tam nav iespējas preci salīdzināt ar preču zīmi, bet krāsas uztver kā oranžu un pelēku. Pat tad, ja

tam būtu iespēja analizēt krāsu atbilstību klasifikācijas paraugiem, to atšķirības ir minimālās un tāpēc - nebūtiskas. Saskaņā ar aizturēto preču ražotāja

YONGKANG SILEN GARDEN MACHINERY CO..LTD ap liecinājumu aizturēto preču ražošanā tiek izmantotas krāsas: oranža - RAL 2004 un

Pantone 021C; pelēka - RAL 7012; pantone 10C (05.04.2019 Krievijas patentpilnvarotās Filonovas atzinuma Nr. 05/04/2019 par preču zīmes Nr.

872542 aizsardzību pielikums). Uz aizturētajām precēm norādītā oranžā krāsa pēc RAL klasifikācijas ir identiska tai, kādu aizsargā Andreas Stihl AG &

Co. KG preču zīme Nr. 872542 un preču zīme Nr. 664727 - RAL - 2004, bet pelēkās krāsas atšķirības ir tik niecīgas, ka tās patērētājam nebūs

pamanāmas aizturētās preces aplūkojot atsevišķi no preču zīmes un ko turklāt var ietekmēt telpu apgaismojums, kurā aizturētās preces atrodas. Ņemot

vērā to, ka patērētāji aizturēto preču krāsas uztvers kā oranžu un pelēku un to, ka ar preču zīmēm aptvertās krāsas oranžā un pelēkā tiek izmantota

vienam un tam pašam preču veidam - motorzāģiem, pamatots ir VID lēmumā izdarītais secinājums, ka aizturētās preces ir uzskatāmas par viltotām

Regulas 608/2013 1. panta (5) a) apakšpunkta izpratnē.

HAZMAT OU sūdzībā apgalvots, ka aizturētās preces nav identiskas tām, kas aptvertas ar Andreas Stihl AG & Co. KG preču zīmēm Nr.

872542 un Nr. 664727, jo aizturētās preces ir ar benzīnu darbināmi motorzāģi. Andreas Stihl AG & Co. KG ieskatā, pirmkārt, šāds apgalvojums ir

nepamatots, bet, otrkārt, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums konstatējams arī tajā gadījumā, ja preces ir līdzīgas un tās atzīstamas par “viena veida

precēm”.

Preču zīme Nr. 872542 reģistrēta attiecībā uz Nicas klasifikācijas 7. klases precēm, kas ar angļu valodas terminu apzīmēts 'powertools, namely

chain saws' (latv. val. - 'jaudas instrumenti, proti, motorzāģi'), bet preču zīme Nr. 664727 reģistrēta attiecībā uz Nicas klasifikācijas 7. klases precēm,

kas ar angļu valodas terminu apzīmēts 'power chain saws' (latv. vai. - 'jaudas motorzāģi').

Andreas Stihl AG & Co. KG ieskatā 'powerchan saws' apzīmējums latviešu valodā apzīmē ne tikai tādu motorzāģi, ko darbina ar elektrību, bet

arī tādu motorzāģi, ko darbina ar jebkuru papildu enerģijas avotu. Minēto pierāda, piemēram, Enciklopēdijas Wikipedia skaidrojums 'powertool':

ir rīks, kuru darbina papildu enerģijas avots un mehānisms, kas nav tikai roku darbs, ko izmanto rokas instrumentiem. Visizplatītākie

elektroinstrumentu veidi izmanto elektromotorus. Iekšdedzes dzinēji un gaisa saspiešana arī tiek izmantota. Citi enerģijas avoti ietver tvaika

dzinējus, tieša degvielu un propelentu sadedzināšanu, piemēram, darbarīkos, kas darbināmi ar pulveri, vai pat dabiski enerģijas avoti, kā

piemēram, vējš vai plūstošs ūdens. Darbarīki, kurus tieši virza dzīvnieku spēks, parasti netiek uzskatīti par jaudas instrumentiem [angļu valodā

- power tools].

To, ka angļu valodas apzīmējums power tool (latv. vai. - jaudas instrumenti) apzīmē ne tikai ar elektrību darbināmus instrumentus, pierāda arī

fakts, ka publiski pieejamā bezmaksas datu bāzē TMclass (kas ir centralizēts klasifikācijas portāls, kas nodrošina piekļuvi ne tikai saskaņotajai datubāzei,

kuru izmanto Eiropas Savienībā, bet arī preču un pakalpojumu datubāzēm citur pasaulē) 7.klasē iekļauti divi nošķirti termini 'powertools' un 'electric

power tools', kas liecina, ka angļu valodas termins 'powertools' (latviešu valodā - 'jaudas instrumenti') ir plašāks jēdziens nekā angļu valodas termins

'electric power tools' (latviešu valodā - 'ar elektrību darbināmi jaudas instrumenti'). Interpretējot iepriekš minētos terminus, jāņem vērā, ka Andreas

Stihl AG & Co. KG preču zīmju Nr. 872542 un Nr. 664727 pieteikumu valoda nebija latviešu valoda.

Analizējot aizturēto preču un ar Andreas Stihl AG & Co. KG preču zīmēm Nr. 872542 un Nr. 664727 aptverto preču būtību - funkcionālo

uzdevumu, materiālu, darbības principu, saimniecisko nozari un citus norādītos kritērijus, VID lēmumā ir pareizi izdarīts secinājums, ka preces ir

identiskas.

Andreas Stihl AG & Co. KG ieskatā, vērtējot intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu konkrētās lietas apstākļos, būtiskākais fakts ir tas, kas

aizturētās preces ir motorzāģi un to, ar kādu enerģijas avotu tie darbināmi, ir iespējams noskaidrot tikai tad, ja preces tiek pētītas tuvāk. To, ka tieši

aizturēto preču identificēšanai tiek izmantots apzīmējums 'motorzāģi', pierāda lietas materiālos esošais 2019. gada 7. janvāra tranzīta drošības

pavaddokumenta - veidlapas 2. un 3. lpp. norāde MOTORZĀĢI (CHAINSAWS); 2019. gada 7. janvāra CMR pavaddokumentā iekļautā norāde

'Chanisaws' (latviešu vai. - 'motorzāģi'). Pat tad, ja tiesa nonāku pie secinājuma, ka aizturētās preces un preces, kas aptvertas ar Andreas Stihl AG &

Co. KG preču zīmēm Nr. 872542 un Nr. 664727, nevar uzskatīt par identiskām, tās nenoliedzami ir līdzīgas un tās atbilst vienam preču veidam. Līdz ar

to Regulas 608/2013 2. panta (5) daļas a) apakšpunkta izpratnē, lai preces atzītu par viltotām, svarīgi ir konstatēt, ka: (1) noticis preču zīmes pārkāpums:

konkrētajā gadījumā - atbilstoši Regulas 2013/1001 9. panta 2)punktam, kas aptver arī gadījumu, ja pretstatītās preces tiek atzītas ne tikai par

identiskām, bet arī par līdzīgām, un (2) izmantotā preču zīme pilnīgi atbilst preču zīmei, kas likumīgi reģistrēta tādam pašam preču veidam, vai preču zīme,

kuras būtiskos elementus nevar atšķirt no likumīgi reģistrētās preču zīmes.

HAZMAT OU sūdzībā norādīti arī citi iebildumi pret VID lēmumu, taču Andreas Stihl AG & Co. KG ieskatā tiem nav nozīmes konkrētās lietas

izskatīšanā un tie neietekmē VID lēmuma pareizību.

Pamatojoties uz LAPK 289.12 pantu, cietušais lūdzu tiesu: HAZMAT OU sūdzību noraidīt pilnībā; atstāt spēkā 2019. gada 6. septembra

Valts ieņēmumu dienesta lēmumu Nr. 22.11-6/4027.

2020.gada 9.jūlijā tiesā saņemti sūdzības iesniedzēja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbilstoši Regulas Nr. 608/2013 normām, muitas iestāžu

kompetence ir ierobežota ar tiesībām pieņemt lēmumus par preču zīmju pārkāpumiem tikai tajos gadījumos, kad preču zīme ir atveidota identiski vai

atveidota tādā veidā, ka to nevar atšķirt no reģistrētās preču zīmes. Gadījumos, kad aizturētām precēm ir atveidots apzīmējums, kas ir sajaucami līdzīgs

ar reģistrēto preču zīmi, pārkāpuma fakts ir jāvērtē tikai tiesai. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka gadījumos, kad reģistrētā preču zīme nav atveidota

identiski vai tādā veidā, ka to nevar atšķirt no reģistrētās preču zīmes, muitas iestādēm ir tiesības šīs preces aizturēt, taču lēmumu par pārkāpuma faktu ir

kompetentas pieņemt tikai tiesas.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka aizturētās preces atrodas tranzīta procedūrā un Regulas 2017/1001 9.panta ceturtā daļa nosaka ierobežojumus

preču zīmju īpašniekiem realizēt savas izņēmuma (ekskluzīvās) tiesības attiecībā pret aizturēto preču īpašniekiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka

gadījumos, kad tiek aizturētas kravas tranzītā, ir jāanalizē iespējamais pārkāpuma fakts kravas galamērķa valstī. Šajā lietā aizturētās kravas faktiskā

galamērķa valsts ir Krievijas Federācija (saskaņā ar lietai pievienotajiem līgumiem). Kā redzams no WIPO izdrukas par cietušā starptautisko preču zīmi

ar reģistrācijas Nr. 872542, tad šī preču zīme nav spēkā Krievijas Federācijā, līdz ar to šajā valstī cietušajam nav ekskluzīvās tiesības uz šo preču zīmi.

Preču zīme Nr. 872542 nav spēkā arī Baltkrievijas Republikā.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka muitas intervences pieteikuma funkcijas ir dot muitas iestādēm skaidri definētu "rāmi", kurā muitas iestādēm ir

jāveic kontroles pasākumi. Ja preču zīme nav iekļauta muitas intervences pieteikumā, tad muitas iestādēm nav pamata veikt muitas kontroles pasākumus

un gadījumos, ja šie pasākumi tomēr tiek veikti, tad faktiski muitas iestādes uzņemas pilnu atbildību par iespējamiem zaudējumiem, kas var rasties

gadījumos, ja pārkāpuma fakts tomēr netiek konstatēts.

Šajā lietā cietušais prasa, lai muitas iestādes veic kontroles pasākumus par preču zīmi Nr. 664727, kura nebija iekļauta muitas intervences

pieteikumā, lai gan šī preču zīme ir spēkā Latvijā, un cietušajām nebija nekādu ierobežojumu prasīt to pievienot muitas intervences pieteikumam pat tajā

brīdī, kad tas uzzināja par šīs kravas aizturēšanu. Taču cietušais šo pienākumu neizpildīja, tādēļ sūdzības iesniedzējs uzskata, ka muitas iestādēm nebija

pamata un pienākuma izvērtēt preču zīmes Nr. 664727 pārkāpuma faktu.

Konkrētā preču zīme ir spēkā Latvijā un cietušajam nebija nekādu ierobežojumu, lūgt to pievienot Muitas intervences pieteikumam un uzņemties

atbildību par iespējamām sekām, it īpaši tādēļ, ka šajā lietā preču zīme netiek identiski atveidota, aizturētās kravas apjoms ir liels un Cietušais zināja, ka

kravas īpašnieks nepiekrīt pārkāpuma faktam, tādēļ vienkāršotā procedūra šajā lietā netiks izmantota.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka cietušā Regulas (ES) 608/2013 23.panta 1) punkta a) apakšpunkta tiesību normas interpretācija ir kļūdaina.

Ekskluzīvās tiesības uz preču zīmi tiek iegūtas tikai ar tās reģistrācijas datumu. Ikviena preču zīme tiek identificēta ar unikālu reģistrācijas numuru, pēc

kura jebkurai personai ir iespējams pārbaudīt šīs preču zīmes statusu un tās spēkā esamību. Lai konstatētu, ka ir noticis intelektuālā īpašuma pārkāpums

ir jānorāda konkrētais preču zīmes reģistrācijas numurs. Faktiski bez šī reģistrācijas numura norādīšanas ne muitas iestādēm, ne arī kravas īpašniekam

nav iespējams pārliecināties par pārkāpuma esamību vai iztrūkumu, kā arī prognozēt iespējamās sekas saistībā ar aizturēto kravu. Sūdzības iesniedzējs

uzskata, ka šī iemesla dēļ Regulas citētā norma satur skaidri noteiktu termiņu, kurā cietušajām ir iespējas pieteikt savas "pretenzijas". Ja cietušais savas

tiesības nerealizē Regulā noteiktajā termiņā, tad muitas iestādei nav pamata veikt turpmākās darbības šajā lietā un lieta ir slēdzama. Tas neliedz

cietušajam gadījumos, kad ir nokavēts termiņš veikt šīs darbības muitas iestādē, vērsties ar atsevišķām prasībām tiesā vispārnoteiktajā kārtībā. Ja Regulā

noteiktais termiņš ir nokavēts un nav laicīgi iesniegts lūgums šo termiņu pagarināt, tad šis process muitas iestāde ir izbeidzams.

Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt cietušā viedoklim, ka aizturētās preces atbilst Regulas (ES) Nr. 608/2013 2.panta piektās daļas noteikumiem par

viltotām precēm un pārkāpj cietušā preču zīmi Nr. 664727.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka visiem argumentiem ir nozīme taisot nolēmumu šajā lietā, jo tie var ietekmēt konkrētās lietas gala rezultātu.

Sūdzības iesniedzējs lūdz tiesu: 1) atcelt Valsts Ieņēmumu dienesta lēmumu Nr. 22.11-6/4027 no 06.09.2019.; 2) izbeigt lietvedību pēc LAPK

201.10 panta pirmās daļas pret uzņēmumu “Hazmat OU”; 3) atdot preču īpašniekam, pēc muitas formalitāšu nokārtošanas, motorzāģus "Sadd" 3500

gab., kas tik aizņemti ar 2019. gada 25. janvāra mantu un dokumentu izņemšanas protokolu.

Ievērojot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 9.pantu, lieta tika nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Pārbaudot iesniegto sūdzību ar lietā esošajiem materiāliem, tiesa atzīst, ka sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, bet pārsūdzētais lēmums

atstājams negrozīts.

Administratīvās atbildības likuma (stājies spēkā 2020.gada 1.jūlijā) Pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka procesuālās darbības, kas līdz šā likuma

spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar LAPK, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. LAPK normas piemērojamas līdz attiecīgās

administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Ņemot vērā, ka sūdzība saņemta tiesā pirms Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās, līdz lietvedības stadijas pabeigšanai piemērojamas

LAPK normas.

LAPK 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru

likumā paredzēta administratīvā atbildība.

LAPK 201.10 panta trešajā daļā noteikts, ka par muitas režīma piemērošanu kontrafaktām un pirātiskām precēm vai šo preču pagaidu uzglabāšanu

— uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz septiņtūkstoš

simt euro, konfiscējot šīs preces.

Saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Tiesa atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, un tiesa pievienojas lēmuma motivācijai.

Sūdzības iesniedzējs savos iebildumos par iestādes lēmumu norāda, ka gadījumos, kad uz aizturētajām precēm preču zīme nav attēlota identiski

reģistrētajām preču zīmēm vai tādā veidā, ka tās nevar atšķirt no reģistrētajām preču zīmēm, strīdi par nelikumīgu preču zīmes izmantošanu nav piekritīgi

muitas iestādēm, jo tikai tiesa ir kompetenta izskatīt šādus strīdus.

Tiesa uzskata, ka minētais sūdzības iesniedzēja iebildums par iestādes lēmumu ir nepamatots.

No LAPK 215.1 panta redzams, ka Valsts ieņēmumu dienests izskata šā kodeksa 201.10 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 608/2013 (2013.gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību

īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 ievaddaļas 2.punktu tādu preču tirdzniecība, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma

tiesības, rada lielu kaitējumu tiesību subjektiem, lietotājiem vai ražotāju grupām un likumīgajiem ražotājiem un tirgotājiem. Ar šādu tirdzniecību varētu arī

tikt maldināti patērētāji, un dažos gadījumos varētu tikt apdraudēta viņu veselība un drošība. Minētās preces, cik vien iespējams, Savienībā nevajadzētu

laist apgrozībā, un būtu jāpieņem pasākumi, lai novērstu šādu nelikumīgu tirdzniecību, neierobežojot likumīgo tirdzniecību.

No Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 608/2013 (2013.gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā

un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 ievaddaļas 4.punkta izriet, ka muitas dienestiem vajadzētu būt kompetentiem īstenot intelektuālā

īpašuma tiesības attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem muitas jomā ir pakļautas muitas uzraudzībai vai muitas kontrolei, un

pienācīgi pārbaudīt šādas preces, lai novērstu darbības, ar ko tiek pārkāpti tiesību akti intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Intelektuālā īpašuma tiesību

īstenošana uz robežām, kur attiecīgās preces tiek pakļautas vai kur tām vajadzētu būt pakļautām muitas uzraudzībai vai muitas kontrolei, ir efektīvs veids,

kā ātri un iedarbīgi nodrošināt tiesisku aizsardzību tiesību subjektam, kā arī lietotājiem un ražotāju grupām.

No Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 608/2013 (2013.gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā

un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 1.panta 1.punkta izriet, ka ar šo regulu paredz nosacījumus un procedūras muitas dienestu rīcībai

gadījumos, kad preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (1992.

gada 12. oktobris), ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu, ir pakļautas vai tām vajadzētu būt pakļautām muitas uzraudzībai vai muitas kontrolei

Savienības muitas teritorijā.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 608/2013 (2013.gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību

īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 2.panta 7.punkta (a) apakšpunktam “preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj

intelektuālā īpašuma tiesības” ir preces, par kurām ir pietiekamas liecības, ka dalībvalstī, kurā minētās preces ir atklātas, tās prima facie ir preces, ar

kurām minētajā dalībvalstī pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

Secināms, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tajā skaitā nelikumīga preču zīmes izmantošana, ir pakļauts muitas dienestu rīcībai, savukārt

konstatējot prettiesisku rīcību atbilstoši LAPK 201.1 0 pantam Valsts ieņēmumu dienestam, ievērojot LAPK 215.1 pantu, ir kompetence izskatīt

administratīvā pārkāpumu lietu un uzlikt administratīvos sodus.

Sūdzības iesniedzējs savos iebildumos par iestādes lēmumu norāda, ka iestādes lēmumā ir kļūdaini secināts, ka muitas iestādes ir tiesīgas izvērtēt

jebkuras preču zīmes pārkāpumu, neatkarīgi no tā vai tās ir iekļautas muitas intervences pieteikumā.

Tiesa uzskata minēto sūdzības iesniedzēja iebildumu par iestādes lēmumu par nepamatotu.

Saskaņā ar LAPK 201.10 panta trešo daļu ir paredzēta administratīva atbildība par muitas režīma piemērošanu kontrafaktām un pirātiskām precēm

vai šo preču pagaidu uzglabāšanu.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 608/2013 (2013.gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību

īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 2.panta 5.punktu “viltotas preces” ir:

preces, ar kurām dalībvalstī, kurā tās tiek atklātas, pārkāpj tiesības uz preču zīmi un uz kurām bez atļaujas ir norādīta preču zīme, kas

a)pilnīgi atbilst preču zīmei, kas likumīgi reģistrēta tādam pašam preču veidam, vai preču zīme, kuras būtiskos elementus nevar atšķirt no likumīgi

reģistrētās preču zīmes;

preces, ar kurām dalībvalstī, kurā tās tiek atklātas, pārkāpj tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un uz kurām norādīti vai kuras apzīmē

b)

ar nosaukumu vai terminu, kas aizsargāts saistībā ar minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

jebkāds iepakojums, etiķete, uzlīme, brošūra, lietošanas instrukcija, garantijas dokuments vai cits līdzīgs izstrādājums (pat ja tas atveidots

atsevišķi), saistībā ar kuru tiek pārkāptas tiesības uz preču zīmi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un uz kura ir norādīta zīme, nosaukums vai

c)termins, kas pilnīgi atbilst likumīgi reģistrētai preču zīmei vai aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, vai kura būtiskos elementus nevar atšķirt

no tādas preču zīmes vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru var izmantot tādam pašam preču veidam, kam attiecīgā preču zīme vai

ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģistrēta.

No lietas materiāliem redzams, ka sūdzības iesniedzējs kā deklarētājs piemērojis precēm - motorzāģiem ar deklarāciju Nr.19LV00021010065277

muitas procedūru – tranzīts.

2019.gada 8. un 9.janvārī tranzīta deklarācijas kravai tika veikta muitas fiziskā kontrole, kuras laikā muitas amatpersonām radās aizdomas, ka

preces, iespējams, pārkāpj Andreas Stihl AG & Co. KG intelektuālā īpašuma tiesības.

2019.gada 23.janvārī Andreas Stihl AG & Co. KG VID Muitas pārvaldei rakstveida apliecināja intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu atbilstoši

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 608/2013 (2013.gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko

atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 23.panta 1.punktam.

No lietas materiāliem redzams, ka iestāde ir konstatējusi, ka minētās preces ir kontrafaktas. Secināms, ka iestādei, konstatējot muitas režīma

piemērošanu kontrafaktām precēm, bija pienākums izvērtēt sūdzības iesniedzēja atbildību atbilstoši LAPK 201.10 panta trešajai daļai.

Tiesa uzskata, ka sūdzības iesniedzēja iebildumam, ka preču zīme Nr.664727 ir starptautiska preču zīme, kura ir attiecināta uz Latvijas Republiku

un to var iekļaut muitas intervences pieteikumā, bet tā nebija iekļauta muitas intervences pieteikumā, nav būtiskas nozīmes lietas izskatīšanā, jo šajā lietā

tiek vērtēts, vai sūdzības iesniedzējs tiesiski un pamatoti tiek saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 201.10 panta trešās daļas pārkāpumu.

Sūdzības iesniedzējs savos iebildumos par iestādes lēmumu norāda, ka preču zīmes īpašnieks 2019.gada 16.augustā iesniedzis vēl vienu atzinumu

par preču zīmes Nr.664727 pārkāpumu, šis dokuments netika iesniegts Regulā (ES) 608/2013 paredzētajā termiņā atzinumiem par aizturēto preču

statusu.

Tiesa uzskata minēto sūdzības iesniedzēja iebildumu par iestādes lēmumu par nepamatotu.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 608/2013 (2013.gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību

īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 23.panta 1.punkta “a” apakšpunktam lēmuma saņēmējam pēc tam, kad paziņots par

preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu, 10 darbdienu laikā vai triju darbdienu laikā tādu preču gadījumā, kas ātri bojājas, muitas dienestiem ir

rakstiski jāapstiprina, ka ir pārliecināts par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

No lietas materiāliem redzams, ka Andreas Stihl AG & Co. KG paziņojums par preču zīmes pārkāpumu tika iesniegts atbilstoši Eiropas

Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 608/2013 (2013.gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ

Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 23.panta 1.punkta “a” apakšpunktā noteiktajam termiņam, bet attiecībā uz atzinuma par preču zīmi Nr.664727

iesniegšanu minētajā tiesību normā norādītais termiņš neattiecas.

Sūdzības iesniedzējs savos iebildumos par iestādes lēmumu norāda, ka iestādes lēmumā objektīvā puse nav pierādīta, jo preču zīmes pārkāpuma

fakts nav pierādīts atbilstoši normatīviem aktiem.

Tiesa uzskata minēto sūdzības iesniedzēja iebildumu par iestādes lēmumu par nepamatotu.

Saskaņā ar likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (bija spēkā līdz 06.03.2020.) 39.panta pirmo daļu preču zīmes

starptautiskajai reģistrācijai, kura noteiktā kārtībā stājusies spēkā Latvijā, ir tāds pats spēks kā preču zīmēm, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iekļautas

Reģistrā (reģistrētas Patentu valdē nacionālās procedūras kārtībā).

Saskaņā ar likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (bija spēkā līdz 06.03.2020.) 39.2panta pirmo daļu izņēmuma tiesības uz

preču zīmi Latvijā nodrošina arī Kopienas preču zīmes reģistrācija. Kopienas preču zīmes aizsardzības apjomu nosaka Padomes regula Nr. 207/2009.

Saskaņā ar likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (bija spēkā līdz 06.03.2020.) 27.panta pirmo daļu par preču zīmes

nelikumīgu izmantošanu uzskatāma preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesību pārkāpšana, tas ir, šā likuma 4.panta sestās daļas 1. vai 2.punktā vai 4.panta

septītajā daļā minēto apzīmējumu izmantošana komercdarbībā bez preču zīmes īpašnieka atļaujas, arī šādu apzīmējumu izmantošana 4.panta astotajā daļā

minētajos veidos. Savukārt saskaņā ar minētā panta otro daļu nosakot, vai kāda apzīmējuma lietošana kvalificējama kā preču zīmes nelikumīga

izmantošana, vienlaikus ar šā panta pirmās daļas noteikumiem un papildus tiem attiecīgajos gadījumos ņem vērā šā likuma 5.panta noteikumus par

izņēmuma tiesību ierobežojumiem, 23.panta trešajā daļā paredzētos ierobežojumus sakarā ar preču zīmes neizmantošanu, kā arī 29.pantā paredzētos

tiesību ierobežojumus (tiesību zaudēšana) samierināšanās dēļ.

Saskaņā ar likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (bija spēkā līdz 06.03.2020.) 28.panta pirmo daļu atbildība par preču

zīmes nelikumīgu izmantošanu iestājas, ja atbilstoši šā likuma 27.panta noteikumiem ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Atbildību par preču zīmes

nelikumīgu izmantošanu var noteikt arī tad, ja konstatē, ka preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas drīzumā

(iespējams pārkāpums), jo atbildētājs pats vai ar citas personas (starpnieka) palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos preču zīmes

nelikumīgai izmantošanai.

Andreas Stihl AG & Co. KG kā tiesību īpašniekam ir reģistrēta krāsu salikuma (sastāv no oranžas krāsas (RAL 2004, Pantonis 164c) un pelēkās

krāsas (RAL 7035, Pantonis 428u), kur oranžā krāsa tiek piemērota uz preces karkasa augšējās daļas un pelēkā krāsa tiek piemērota uz preces karkasa

apakšējās daļas) starptautiskā preču zīme Nr.872548 Nicas klasifikācijas 7.klases precēm attiecināma uz Eiropas Savienību un minētā krāsu salikuma

starptautiskā preču zīme Nr.664727 Nicas klasifikācijas 7.klases precēm attiecināma uz Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku.

Preču zīmes Nr.872542 aizsardzība attiecībā uz Eiropas Savienību ir jāvērtē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2017/1001

(2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi 9.panta 1.punktu

ES preču zīmes reģistrēšana piešķir īpašniekam izņēmuma tiesības.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi 9.panta 4.punkta

pirmo daļu, neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, minētās ES preču zīmes

īpašniekam arī ir tiesības neļaut trešajām personām komercdarbībā Savienībā ievest preces, tās tur neizlaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp

iepakojums, ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska ES preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām

precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes.

Minētā punkta otrā daļa nosaka, ka ES preču zīmes īpašnieka tiesības, kas tam dotas, ievērojot šā punkta pirmo daļu, netiek īstenotas, ja

procedūrā, kurā jānoskaidro, vai attiecībā uz ES preču zīmi ir noticis pārkāpums, un kura ir ierosināta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 608/2013, preču

deklarētājs vai valdītājs sniedz pierādījumus, ka ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū preču galamērķa valstī.

Ņemot vērā, ka Andreas Stihl AG & Co. KG ir ES preču zīmes Nr.872542 īpašnieks, viņam ir tiesības neļaut trešajām personām komercdarbībā

Savienībā, tajā skaitā, Latvijas Republikā, ievest preces, tās tur neizlaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, ievestas no trešām

valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska ES preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem

aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes.

Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā nav pamata piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par

Eiropas Savienības preču zīmi 9.panta 4.punkta otro daļu, jo Andreas Stihl AG & Co. KG galamērķa valstī, proti, Baltkrievijā, pieder tiesība uz tādu

pašu krāsu salikuma aizsardzību, kādu Eiropas Savienībā aizsarga preču zīme Nr.782542. Secināms, ka dēļ Andreas Stihl AG & Co. KG starptautiskās

preču zīmes Nr.664727, kas attiecināma tostarp uz Baltkrieviju, sūdzības iesniedzējs nevar pierādīt, ka Andreas Stihl AG & Co. KG kā ES preču zīmes

īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū preču galamērķa valstī, proti, Baltkrievijā.

Tiesa atzīst par pamatotu Andreas Stihl AG & Co. KG paskaidrojumos izteikto viedokli, ka sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītājam faktam, ka

Andreas Stihl AG & Co. KG preču zīme Nr.872542 nav spēkā Baltkrievijā, nav juridiskas nozīmes konkrētās lietas izskatīšanā, jo Eiropas Parlamenta

un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi 9.panta 4.punkta ietvaros ir jāvērtē tas, vai ES preču

zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū preču galamērķa valstī, šo vērtējumu neaprobežojot ar konkrēto Eiropas Savienības preču zīmes

reģistrāciju (preču zīmi Nr.872542).

No lietas materiālos esošajam bildēm redzams, ka uz sūdzības iesniedzēja aizturētas preces – motorzāģiem piemērota oranžā krāsa un pelēkā

krāsa. Oranžā krāsa tiek piemērota uz preces karkasa augšējās daļas un pelēkā krāsa tiek piemērota uz preces karkasa apakšējās daļas. Minētais krasu

salikums atbilst preču zīmei Nr.872542, kas tiek aizsargāta Eiropas Savienībā un preču zīmei Nr.664727, kas tiek aizsargāta Latvijas Republikā un

Baltkrievijā.

Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītais iebildums, ka iestādes lēmumā ir ignorēts fakts, ka uz aizturētajām precēm ir attēlots cits nosaukums,

oranžās un pelēkās krāsas tonis, proporcijas un izvietojums ir citādāks, pēc tiesas ieskata ir nepamatots.

Tiesa pievienojas iestādes lēmumā norādītajam, ka konkrētajā gadījumā ar preču zīmi Nr.872542 un Nr.664727 preču zīme oranžs/pelēks

salikums ir patstāvīgs atšķirtspējas marķējums, līdz ar to jautājums par minēto preču zīmju tiesību pārkāpumu ir jāizlemj neatkarīgi no tā, vai tas tiek

izmantots kopā ar nosaukumu “Sadd” vai nē. Tiesa atzīst, ka uz aizturētajām precēm esošajam vārdiskajam elementam krāsu preču zīmes kontekstā nav

nozīmes. Bez tam preču zīme Nr.872542 neprasa nekādu proporciju vai formas izvērtējumu, tā noteic krāsu salikuma aizsardzību ar nosacījumu, ka

preces karkasa augšējā daļa ir oranža krāsā, savukārt apakšējā daļa – pelēkā krāsā, kam pilnībā atbilst sūdzības iesniedzēja aizturētās preces. Tāpat arī

ar preču zīmi Nr.664727 aizsargātais krāsu salikums nav ierobežots ne ar kādām formām vai proporcijām, šī reģistrācija vispār neparedz noteikumus par

krāsu novietojumu uz preces.

Sūdzības iesniedzēja aizturēto preču un Andreas Stihl AG & Co. KG piederošo preču zīmju reģistrāciju būtiskie elementi ir oranža un pelēka

krāsa. Patērētājs, ieraugot preces, neveic detalizētu krāsu klasifikācijas analīzi un tam nav iespējas preci salīdzināt ar preču zīmi, bet krāsas uztver kā

oranžu un pelēku. Tādējādi, tiesa atzīst, ka šajā konkrētā gadījumā pastāv preču zīmju sajaukšanas iespēja.

Ņemot vērā, ka šajā konkrētā gadījumā pastāv preču zīmju sajaukšanas iespēja, jo patērētāji sūdzības iesniedzēja aizturēto preču krāsas uztvers

kā oranžu un pelēku, savukārt ar preču zīmēm aptvertās krāsas oranžā un pelēkā tiek izmantota vienam un tam pašam preču veidam – motorzāģiem, ir

tiesisks un pamatots iestādes lēmumā izdarītais secinājums, ka sūdzības iesniedzēja aizturētās preces ir atzīstamās par viltotām Eiropas Parlamenta un

Padomes Regulas (ES) Nr. 608/2013 (2013.gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu

(EK) Nr. 1383/2003 1.panta piektās daļas “a” apakšpunkta izpratnē.

Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējs, piemērojot muitas režīmu viltotām precēm, ir veicis prettiesiskās darbības, par kurām ir paredzēta atbildība

LAPK 201.10 panta trešajā daļā.

No sūdzības par iestādes lēmumu izriet, ka sūdzības iesniedzējs uzskata, ka sūdzības iesniedzēja aizturētas preces nav identiskas tām precēm, uz

kurām ir reģistrētas Andreas Stihl AG & Co. KG preču zīmes, jo sūdzības iesniedzēja aizturētās preces ir ar benzīnu darbināmu motorzāģi.

Tiesa uzskata minēto sūdzības iesniedzēja iebildumu par iestādes lēmumu par nepamatotu.

No Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 608/2013 (2013.gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā

2.panta piektās daļas (a) apakšpunkta izriet, ka viltotās preces ir preces, ar kurām dalībvalstī, kurā tās tiek atklātas, pārkāpj tiesības uz preču zīmi un uz

kurām bez atļaujas ir norādīta preču zīme, pilnīgi atbilst preču zīmei, kas likumīgi reģistrēta tādam pašam preču veidam, vai preču zīme, kuras būtiskos

elementus nevar atšķirt no likumīgi reģistrētās preču zīmes.

Secināms, ka lietā ir jākonstatē, vai sūdzības iesniedzēja aizturētas preces atbilst tādam pašam preču veidam uz kuru reģistrēta Andreas Stihl AG &

Co. KG preču zīme.

No lietas materiāliem izriet, ka preču zīme Nr.872542 reģistrēta attiecībā uz precēm, kas apzīmētas ar terminu “elektriskie darba rīki, proti,

motorzāģi”, savukārt preču zīme Nr.664727 reģistrēta attiecībā uz precēm, kas apzīmētas ar terminu “motorzāģi”.

Tiesa uzskata, ka sūdzības iesniedzēja aizturētas preces – motorzāģi ar benzīna dzinēju atbilst tādam pašam preču veidam uz kuru reģistrēta

Andreas Stihl AG & Co. KG preču zīme, jo gan sūdzības iesniedzēja aizturētam precēm, gan precei, uz kuru reģistrēta Andreas Stihl AG & Co. KG

preču zīme ir līdzīgs funkcionāls uzdevums, līdzīgs materiāls, līdzīgs darbības princips, tā pati saimniecības darbības nozare un preces saduras vienā un tai

pašā realizācijas sfērā.

Tiesa atzīst par pamatotu Andreas Stihl AG & Co. KG paskaidrojumos izteikto viedokli, ka, vērtējot intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu

konkrētās lietas apstākļos, būtiskākais fakts ir tas, ka aizturētās preces ir motorzāģi un to, ar kādu enerģijas avotu tie darbināmi, ir iespējams noskaidrot

tikai tad, ja preces tiek pētītas tuvāk.

Sūdzības iesniedzējs savos iebildumos par iestādes lēmumu norāda, ka nepiekrīt iestādes lēmumā secinātajam, ka aizturēto preču galamērķa valsts

ir Baltkrievija.

Tiesa uzskata minēto sūdzības iesniedzēja iebildumu par iestādes lēmumu par nepamatotu.

No lietas materiālos esošā Eiropas Kopienas tranzīta pavaddokumenta Nr.19LV00021010065277 redzams, ka kravas saņēmējs ir /pers. A/, kas

atrodas Minskā, Baltkrievijā, savukārt galamērķa valsts ir Baltkrievija.

No lietas materiālos esošā preču pārdevēja NAUTICA LOGISTICS LTD 13.12.2018. rēķina Nr.MB125 redzams, ka pircējs ir /pers. A/, kas

atrodas Minskā, Baltkrievijā, savukārt preces piegādes noteikumi ir CPT Minska atbilstoši Incoterms 2010. Saskaņā ar Incoterm 2010 termins CPT

jeb “transportēšana apmaksāta līdz” nozīmē, ka pārdevējs piegādā preces, nododot tās sevis izvēlētam pārvadātājam vai citai personai norunātā vietā (ja

līgumslēdzēju puses puses ir vienojošas par šādu vietu), un pārdevēja pienākums ir noslēgt pārvadājuma līgumu un segt nepieciešamos transportēšanas

izdevumus par preču aizvešanu uz norādīto galamērķa vietu.

No lietas materiālos esošās starptautiskas preču-transporta pavadzīmes redzams, ka preces saņēmējs ir /pers. A/, kas atrodas Minskā,

Baltkrievijā, preces izkraušanas vieta ir Minska, Baltkrievija, savukārt apmaksas noteikumi ir pēc CPT Minska (Incoterms 2010).

Tādējādi ir pierādīts fakts, ka konkrētā piegādes darījuma aizturēto preču galamērķa valsts ir Baltkrievija.

Pārējos pušu argumentus lietā tiesa atstāj bez vērtējuma, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņu, ka no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu

(61.punkts 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti,

bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus

tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmums lietā 10153/82 Austria).

Tiesa atzīst, ka iestādes lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēti visi lietā esošie pierādījumi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši LAPK

prasībām.

Tiesa konstatē, ka uzliktais naudas sods sūdzības iesniedzējam ir piemērots atbilstoši LAPK 201.10 panta trešajai daļai.

Tiesa nekonstatē apstākļus, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši LAPK 239.pantam.

Tiesa atzīst, ka sūdzībā minētie argumenti nevar būt par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai, tāpat arī nav konstatēti citi pamati minētā lēmuma

atcelšanai, līdz ar to lēmums ir atstājams negrozīts un sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt HAZMAT OU sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2019.gada 6.septembra lēmumu Nr.22.11-6/4027.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā.

Tiesnesis /personiskais paraksts/ V.Prudņikovs