Court finds cafe guilty of unauthorized TV retransmission and imposes 300 EUR administrative fine under LAPK 155.8.

Lietas arhīva Nr. 1-0273-18/17

ECLI:LV:VRT:2018:0723.171027318.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2018.gada 23.jūlijā

Vidzemes rajona tiesas

tiesnese Agita Papule

ar sekretāri Ilonu Grosbergu

piedaloties SIA /nosaukums/ pārstāvei zvērinātai advokātei Agitai Bērzai

un Valsts policijas pārstāvim Aivaram Pometko

izskatīja atklātā tiesas sēdē Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektora A.Pometko

sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 037163, kurā pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

(turpmāk LAPK) 155.8panta tiek saukta /nosaukums/, juridiskā adrese: /adrese/, un

k o ns t a t ē j a :

ka 2017.gada 25.oktobrī plkst. 11.05 SIA /nosaukums/, apmeklētājiem izvietotajā televizorā “Samsung”, kurš savienots ar televīzijas uztvērēju

“Thomson” tika publiski retranslēta televīzijas programma “VIASAT SPORT BALTIC” bez televīzijas raidījuma publiskošanas tiesībām juridiskai

personai SIA/nosaukums/, pārkāpjot Autortiesību likuma 53.pantu - Raidorganizāciju tiesības un 47. pantu – Blakustiesību objekti un subjekti.

SIA/nosaukums/kā juridiska persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas kvalificējams pēc LAPK 155.8 panta.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes pilnvarotais pārstāvis Aivars Pometko paskaidroja, ka protokols sastādīts juridiskai personai saistībā

ar blakustiesību pārkāpumu. Viasat Baltic ir izņēmuma tiesības savu programmu retranslēšanai. Arī AKKA/LAA licencē norādīts, ka licence neregulē

blakustiesības. SIA /nosaukums/ piederošās kafejnīcas /nosaukums/klientu zālē publiski retranslējot Viasat programmas, SIA bija nepieciešams slēgt

līgumu ar Viasat kā blakus tiesību subjektu. To nedarot SIA ir pārkāpusi Viasat kā blakus tiesību subjekta tiesības. Administratīvā pārkāpuma esamību

vai neesamību neietekmējot apstāklis vai pārbaudes brīdī kafejnīcas telpā bija vai nebija apmeklētāji, ja iekārta, ar kuru tiek retranslēta programma, ir

uzstādīta apmeklētāju telpā. Pārbaudes brīdī kafejnīcā bijuši apmeklētāji. Arī apstāklim vai ir ieslēgta skaņa un cik skaļi nav nozīmes. Pārbaudes brīdī

konstatēts, ka SIA kafejnīcā tiek pārraidīts VIASAT SPORT Baltic kanāls, kas raida sporta programmas. Kafejnīcas vadītāja /pers. F/ neuzrādījusi

SIA noslēgtu īgumu ar Viasat par tiesībām retranslēt Viasat programmas. /pers. F/ parakstījusi pārbaudes aktu, bet nekādus paskaidrojumus nesniegusi.

SIA /nosaukums/ pārstāve /pers. G/ tiesas sēdē paskaidroja, ka SIA uz pārbaudes brīdi 2017. gada 25. oktobrī bijusi LaIPA apliecība par

atļauju publiskajā izpildījumā izmantot fonogrammas, kas atskaņotas no audio, video, radio, TV un citiem avotiem, fona mūzikas atskaņošanai kafejnīcā

/nosaukums/. Tāpat bijusi AKKA/LAA licence izmantot biedrības pārstāvēto autoru darbus publiskā izpildījumā kafejnīcā /nosaukums/ audio, radio, TV

mehānisko ierakstu atskaņojumā. Pārbaudes laikā kafejnīcā apmeklētāju nebijis un kafejnīcas telpā, izmantojot kafejnīcas vadītājas /pers. F/, kura pati

bijusi kafejnīcā, kā privātpersonas līgumu ar Viasat no Viasat kanāla atskaņota fona mūzika. No administratīvā pārkāpuma protokola neesot

saprotams, ko tad SIA pārkāpusi. Neesot pierādīts, ka būtu notikusi raidījumu publiskošana. Neesot pamata SIA saukt pie administratīvās atbildības.

Tiesas sēdē uzklausījusi Valsts policijas pārstāvja Aivara Pometko un SIA /nosaukums/”, pilnvarotās pārstāves /pers. G/ paskaidrojumus,

pārbaudījusi un novērtējusi administratīvās lietas materiālus un tiesas sēdē iesniegtos dokumentus, tiesnese secina, ka juridiskā persona SIA /nosaukums/

ir izdarījusi Latvijas APK 155.8 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Minētie secinājumi izdarīti pamatojoties uz turpmāk minētajiem konstatētajiem apstākļiem.

Atbilstoši Latvijas APK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Autortiesību likuma 71.pantā noteikts, ka atkarībā no autortiesību vai blakustiesību pārkāpuma rakstura un tā sekām persona, kura prettiesiski

izmantojusi autortiesību vai blakustiesību objektu, saucama pie likumā noteiktās atbildības.

Latvijas APK 14. 1 pants nosaka, ka šajā kodeksā […] īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir

saucamas arī juridiskas personas.

Latvijas APK 155. 8 pantā paredzēta administratīvā atbildība par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu. Tā ir blanketa tiesību norma, kas

nozīmē, ka ir speciāls likums, kura konkrētu prasību neievērošana vai pārkāpšana veido Latvijas APK 155. 8 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma

sastāvu. Līdz ar to administratīvā pārkāpuma protokolā jābūt norādītai konkrētai speciālā likuma normai, kas ir pārkāpta, kā arī jānorāda, ar kādām tieši

darbībām un ar kādiem objektiem tas izdarīts.

Autortiesību likuma 40.panta pirmā daļa nosaka, ka lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darbu

izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Ir aizliegts izmantot darbus, ja nav saņemta autortiesību

subjekta atļauja, izņemot likumā noteiktos gadījumos. Minētā panta otrā daļā noteikts, ka autortiesību subjekta atļauja tiek izsniegta gan licences līguma,

gan licences veidā.

Atbilstoši Autortiesību likuma 47.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem blakustiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu

producentu un raidorganizāciju tiesības. Blakustiesību objekts ir izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, filma un raidījums. Blakustiesību subjekti ir

izpildītāji, fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki.

Autortiesību likuma 47.panta desmitā daļa nosaka, ka attiecībā uz blakustiesību objektu izmantošanu piemērojami šā likuma 40.-45.panta

noteikumi.

Autortiesību likuma 53.panta pirmās daļas 1. un 5. punkts nosaka, ka raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības

publiskot raidījumus par maksu vai vietās, kuras sabiedrībai pieejamas par maksu, vai vietās, kuru īpašnieki vai valdītāji izmanto raidījuma apmeklētāju

piesaistīšanai, kā arī padarīt raidījumu vai tā fiksāciju pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā

vietā un individuāli izraudzītā veidā.

Autortiesību likuma 53.panta otrā daļa nosaka, ka par atļauju izmantot raidījumus un par to izmantošanu šā panta pirmajā daļā norādītajos

gadījumos raidorganizācija saņem atlīdzību.

Savukārt saskaņā ar Autortiesību likuma 68.panta pirmās daļas 1.punktu par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru

aizskartas autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības, to skaitā autortiesību un blakustiesību objektu fiksācija, to

publicēšana, publiskošana, reproducēšana un izplatīšana jebkādā veidā bez autortiesību un blakustiesību subjekta piekrišanas.

Atbilstoši Latvijas APK 243.pantā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243. 1pants nosaka, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības,

eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi,

procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

2017. gada 25. oktobrī pulksten 11:05 sastādīts pārbaudes protokols (lpp. 6), ko kura redzams, ka veikta audiovizuāla satura legalitātes

pārbaude kafejnīcā /nosaukums/ /adrese/, SIA /nosaukums/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Veicot pārbaudi konstatēts, ka

Lauksaimniecības firma SIA /nosaukums/ darbības veids ir ēdināšanas pakalpojumi. Pārbaudes laikā kafejnīcas apmeklētājiem izvietots televizors

“Samsung” kurš savienots ar televīzijas uztvērēju “Tomson” ar Viasat logo. No televīzijas sistēmas tiek publiskotas televīzijas programmas - pārbaudes

brīdī tiek retranslēta televīzijas programmā “VIASAT SPORT BALTIC”. Kafejnīcas vadītājai lūgts ap liecināt televīzijas raidījuma publiskošanas tiesības.

Līgums par televīzijas pakalpojumu sniegšanu kafejnīcā netiek uzrādīts; tiek uzrādīts apmaksas rēķins uz /pers. F/ vārda.

Pārbaudes akts ir sastādīts kafejnīcas /nosaukums/ vadītājas /pers. F/ klātbūtnē un viņa aktu ir parakstījusi. Tādējādi viennozīmīgi pierādīts, ka

pārbaudes rezultāti kafejnīcas vadītājai bija zināmi. Sniegt vai nesniegt kādus paskaidrojumus bija viņas tiesības. Aktā /pers. F/ parakstījusies, ka akts

nolasīts un piebildes vai iebildumu nav.

No Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektora A.Pometko ziņojuma izriet, ka

25.10.2017., veicot pārbaudi sadarbībā ar Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3.nodaļas darbiniekiem,

SIA/nosaukums/, konstatēts, ka kafejnīcā tiek publiski retranslēta televīzijas programma “VIASAT SPORT BALTIC”. Uzņēmuma pārstāve /pers. F/

uzrādīja Viasat līgumu, kas reģistrēts uz fizisku personu; paskaidrojumu sniegt nevēlējās (lietas 7. lapa).

Tiesas sēdē pārkāpēja pārstāve iesniedza Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības jeb saīsināti LaIPA izdotu apliecību par atļauju publiskajā

izpildījumā publiskā vietā kafejnīcā /nosaukums/ fona mūzikai izmantot fonogrammas, kas atskaņotas no audio, video, radio, TV atskaņošanas avotiem.

Apliecība izsniegta par laika periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.

LaIPA nodrošina pašmāju un ārvalstu izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību administrēšanu. LaIPA ir apvienojušies izpildītāji un

fonogrammu producenti, un biedrība izsniedz atļaujas muzikālo darbu ierakstu jeb fonogrammu izmantošanai.

Minētā apliecība apliecina tikai to, ka bija veikta izpildītājiem un fonogrammu producentiem paredzētā samaksa par tiesībām fona mūzikai

kafejnīcā izmantot muzikālo darbu ierakstus. Taču minētā apliecība nekādā veidā neietekmē autortiesību un blakustiesību subjektu tiesības.

Pārkāpēja pārstāve iesniedza arī Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienība jeb saīsināti AKKA/LAA izdotu

licenci kafejnīcā /nosaukums/ izmantot biedrības pārstāvēto autoru darbus publiskā izpildījumā laika periodā no 15.01.2011. līdz līguma termiņa

notecēšanai vai izbeigšanai. Licencē ir norāde uz to, ka tā nekādi neregulē un neietekmē blakustiesību īpašnieku tiesības. Līdz ar to ir pierādīts, ka licence

neattiecas uz blakustiesību subjektu tiesībām.

No AS “TV Play Baltics Latvijas filiāle” (turpmāk Viasat) atbildes VP Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirknim par televīzijas programmu

retranslāciju, izriet, ka SIA /nosaukums/ (atbildē SIA /nosaukums/) nav izsniegta licence, lai varētu publiski demonstrēt Viasat televīzijas programmu.

Uzņēmumi var izmantot Viasat pakalpojumus publiskai demonstrēšanai, ja starp pusēm noslēgtais līgums paredz šādas komersanta tiesības. Nav

pieļaujama Viasat translētā satura publiska demonstrēšana bez Viasat atļaujas neatkarīgi no demonstrētās pārraides satura. Tā kā licence nebija

saņemta, tad SIA ir pārkāpusi Autortiesību likuma 53. pantā noteiktās Viasat ekskluzīvās tiesības licencēt sava pakalpojuma publisku demonstrēšanu

(lietas 10.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka Viasat kā raidorganizācija ir blakustiesību subjekts. Līdz ar to Viasat kā raidorganizācijai attiecībā uz saviem raidījumiem

ir izņēmuma tiesības. Par atļauju izmantot raidījumus un par to izmantošanu raidorganizācijai jāsaņem atlīdzība. Blakustiesību subjekts savas tiesības var

īstenot tieši.

Atbilstoši Autortiesību likuma 1.panta 14.punktā sniegtajam termina skaidrojumam, par publiskošanu tiek atzīta jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar

attiecīgās tehniskās ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai.

Kā izriet no definīcijas, tad publiskošanu neietekmē fakts vai publiskajā telpā uz pārbaudes brīdi bija vai nebija apmeklētāji. Pārbaudes izdarītāji

konstatēja, ka kafejnīcas telpā tiek retranslēts Viasat kanāls un attiecīgs līgums vai licence par tiesībām retranslēt šo televīzijas kanālu netika uzrādīts.

Pārkāpēja pārstāves apgalvojums, ka kafejnīcā varēja retranslēt Viasat kanālu pamatojoties uz fiziskās personas, t.i., /pers.F/ noslēgto līgumu ar

Viasat, ir kļūdains. Kā jau norādīts augstāk, tad darba izmantotājiem attiecībā uz katru darbu izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi

jāsaņem autortiesību vai blakustiesību subjekta atļauja. Bez tam Viasat skatītāja kartes īres un abonementa līgumā ir norāde uz to, ka līgums dod

klientam tiesības lietot karti tikai personiskām vajadzībām savā saimniecībā; kartes lietošana vairāk nekā vienā saimniecībā […] un nodošana trešo

personu lietošanā ir aizliegta.

Administratīvā pārkāpuma lietvedība uzsākta 2017. gada 26. oktobrī. Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts 2018. gada 11. jūnijā bez

pārkāpēja – juridiskās personas pārstāvja - klātbūtnes. Latvijas APK 248. 1 pantā noteikts, ka šādi to var darīt, ja objektīvu iemeslu dēļ protokolu nav

iespējams sastādīt minētās personas klātbūtnē. Valsts policijas pārstāvis uz konkrētu objektīvu iemeslu nenorādīja, tai pat laikā paskaidroja, ka

telefoniski sazinoties ar kafejnīcas vadītāju /pers. F/ neesot bijis iespējams vienoties par viņas ierašanos policijā protokola sastādīšanai. 12.06.2018. SIA

/nosaukums/ pa pastu nosūtīts administratīvā pārkāpuma protokols, kas ir saņemts, ko apliecināja SIA pārstāve. Tiesnese nekonstatē administratīvā

pārkāpuma lietvedībā tādus pārkāpumus, kas liegtu personu saukt pie administratīvās atbildības.

Tiesnese atzīst, ka juridiskās personas - SIA /nosaukums/ - darbības bez licences līguma vai licences retranslējot publiskā vietā kafejnīcā

/nosaukums/ Viasat programmu “VIASAT SPORT BALTIC” ir pārkāpusi Viasat kā blakus tiesību subjekta tiesības; nodarījums ir pareizi kvalificētas

pēc LAPK 155.8 panta un juridiskās personas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.

LAPK 155.8 pantā par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņsimt euro, bet

juridiskajām personām — līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.

Saskaņā ar LAPK 32. pantu, uzliekot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko

stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Atbildību mīkstinošie apstākļi netiek konstatēti, tāpēc tiesai nav pamata noteikt sodu sankcijas minimālajā robežā vai tuvu tai. Arī atbildību

pastiprinošie apstākļi netiek konstatēti.

LAPK 22. pants paredz, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiesību pārkāpējs, neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Lietā nav nekāda aprēķina mantiskajam kaitējumam.

Lietā nav izņemti autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objekti un to nesēji.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.8pantu, 275. panta 1.daļas 1.punktu, tiesnese

no s p r ie d a :

atzīt par vainīgu SIA /nosaukums/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.8pantā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot naudas sodu 300 EUR apmērā.

Naudas sods iemaksājams ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas sekojošā kontā - saņēmējs: Valsts Kase, NMR 90000050138,

konta Nr. LV34 TREL 1060 1910 1110 0, BIC kods TRELLV22, norādot maksājuma mērķi- administratīvais naudas sods, administratīvā

pārkāpuma protokols Nr. PC 037163; administratīvā pārkāpuma lieta Nr. 171027318.

Kvīts par naudas soda nomaksu nekavējoši iesniedzama Vidzemes rajona tiesas kancelejā.

Naudas soda labprātīgas nenomaksāšanas gadījumā piedzīt no SIA /nosaukums/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, 300 EUR par labu

valstij.

Spriedums pieejams Vidzemes rajona tiesas Cēsīs kancelejā 2018. gada 23. jūlijā pēc pulksten 15.00.

Spriedumu Vidzemes apgabaltiesā var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, sūdzību iesniedzot Vidzemes rajona

tiesā.

Tiesnese: