Court allows small claims suit by insolvent entity administrator against individual for unreturned funds.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and fully allowed the administrator's small claims suit for the recovery of unreturned funds. The plaintiff proved that money totaling LVL 345.71 was transferred to the defendant without legal justification, as no documentation supported its use for business expenses. Consequently, the court ordered the defendant to repay the principal debt, state taxes, and court costs to the insolvent entity.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 42. panta 1. daļa; 43. panta 10. punkts; 204.1 pants: In small claims proceedings initiated by an insolvent entity's administrator, the court may order repayment of funds transferred without legal basis if the defendant fails to provide evidence of their legitimate use.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30616313
Lietas arhīva Nr. C-6163-13/12
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Strode
2013.gada 13.decembrī, Rīgā, Abrenes ielā 3, rakstveida procesā izskatīja civillietu maksātnespējīgās biedrības „Izglītības un
socializācijas centrs „Zīle”” administratores maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas līdzekļu piedziņu, un
konstatēja
2013.gada 12.septembrī tiesā saņemts maksātnespējīgās biedrības „Izglītības un socializācijas centrs „Zīle”” administratores maza
apmēra prasības pieteikums pret /pers. B/ par naudas līdzekļu piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Tukuma rajona tiesas
2013.gada 21.maija spriedumu lietā Nr.C37066813 pasludināts biedrības „Izglītības un socializācijas centrs „Zīle”” maksātnespējas
process un par maksātnespējīgās biedrības administratori iecelta administratore Evita Kaužēna. Pēc maksātnespējas procesa
pasludināšanas veikta prasītājas dokumentu inventarizācija un sastādīta maksātnespējas stāvokļa sākuma bilance. Saskaņā ar
bilances rādītājiem, prasītājai nav manta, kura būtu pārdodama bankrota procedūras ietvaros un tās aktīvus sastāda tikai debitoru
parādi ar kopējo bilances vērtību LVL 869.
Papildus minētajam maza apmēra prasības pieteikumā norādīts, ka viena no prasītājas debitoriem ir /pers. B/, ar kopējo parādu LVL
345,71. Daļu no parāda, tas ir, LVL 256 veido atbildētājai izsniegtie naudas līdzekļi prasītājas saimnieciskās darbības izdevumiem.
No konta pārskata izriet, ka laika periodā no 2012.gada 12.septembra līdz 2012.gada 13.decembrim atbildētājai pārskaitīti naudas
līdzekļi kopsummā LVL 256, taču ņemot vērā to, ka prasītājas grāmatvedības dokumentos nav dokumentu, kas apliecinātu atbildētājai
pārskaitīto naudas līdzekļu izlietojumu, minētā summa atmaksājama prasītājai. Atlikušo parāda daļu LVL 89,71 apmērā veido darba
algas pārmaksa, ko veido starpība starp atbildētājai aprēķinātajām un faktiski izmaksātajām summām. Saskaņā ar ierakstiem
atbildētājas personīgajā kontu kartē un 2012.gada septembrī iesniegto Valsts ieņēmumu dienestam precizēto ziņojumu par valsts
sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un
uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, par 2012.gada augustu, atbildētājai izmaksāta darba alga LVL 50,29 apmērā, savukārt,
saskaņā ar 2012.gada oktobrī un novembrī Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajiem ziņojumiem, atbildētājas darba ienākumi
septembrī un oktobrī sastāda LVL 0. Turklāt, no konta pārskata redzams, ka laika periodā no 2012.gada 7.septembra līdz 2012.gada
28.novembrim atbildētājai tika pārskaitīta darba alga LVL 140 apmērā. Ņemot vērā to, ka darba alga atbildētājai aprēķināta tikai par
augustu un tās apmērs bija LVL 50,29, atbildētājai nepamatoti pārskaitīti LVL 89,71, līdz ar ko šī summa atmaksājama prasītājai.
2013.gada 1.augustā atbildētājai, uz viņas deklarēto dzīvesvietas adresi, tika nosūtīts brīdinājums ar lūgumu atmaksāt prasītājai
atbildētājai nepamatoti izmaksātās summas, vienlaicīgi brīdinot par prasības celšanu tiesā, ja parāds netiks samaksāts. Atbildētāja
uz brīdinājumu nav atsaukusies un parādu nav samaksājusi.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 65.panta 6.punktu, Civillikuma 2391.pantu un Civilprocesa likuma 1.,
6., 23., 24., 26.pantu, 43.panta pirmās daļas 10.punktu, 127., 128., 129., 250.18 , 250.19 un 250.20 pantu maksātnespējīgās biedrības
„Izglītības un socializācijas centrs „Zīle”” administratore lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai LVL 345,71, tajā skaitā,
atbildētājai izsniegtos naudas līdzekļus prasītājas saimnieciskās darbības izdevumiem LVL 256 un nepamatoti izmaksāto darba algu
LVL 89,71.
2013.gada 19.septembrī /pers. B/ tika nosūtīts maza apmērā prasības pieteikuma noraksts paskaidrojumu sniegšanai līdz 2013.gada
19.oktobrim. Atbildētāja paskaidrojumus noradītājā termiņā nav sniegusi.
Neskatoties uz to, ka atbildētājam nosūtītais prasības pieteikuma noraksts tika atsūtīts atpakaļ tiesai ar norādi, ka ierakstītam
sūtījumam ir beidzies glabāšanas laiks, tas, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu, pats par sevi neietekmē dokumentu
paziņošanas faktu.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir
paziņots, nosūtot viņiem par to 2013.gada 25.oktobrī paziņojumu.
Pārbaudot civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka maksātnespējīgās biedrības „Izglītības un socializācijas centrs „Zīle”” administratores
prasība pret /pers. B/ par naudas līdzekļu piedziņu ir pamatota un apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Ar Tukuma rajona tiesas 2013.gada 21.maija spriedumu civillietā Nr.C37066813 pasludināts biedrības Izglītības un socializācijas
centra „Zīle” maksātnespējas process.
Civillikuma 2391.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka nevienam nav tiesības netaisni iedzīvoties otram par ļaunu un uz tā rēķinu. Kas
no tam cietis zaudējumu, tas var prasīt, lai atdod viņam to, ar ko un par cik otrs iedzīvojies.
Saskaņā ar Civillikuma 2389.panta pirmo un otro daļu, ja kādam ir bez jebkāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad to var
no viņa atprasīt. Attiecībā uz šādu atprasījumu nav nekādas nozīmes, vai tāda priekšmeta iegūšanai nav bijis pamata no paša
sākuma, jeb vai pamats, kas agrāk ir bijis, vēlāk atkritis.
No biedrības „Izglītības un socializācijas centrs „Zīle”” Ziņojuma par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba
ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī redzams, ka /pers.
B/ 2012.gada augustā aprēķināti LVL 200.
Savukārt, saskaņā ar precizēto biedrības „Izglītības un socializācijas centrs „Zīle”” Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas
obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu
pārskata mēnesī, ar kuru precizēta iepriekš minētajā ziņojumā norādītā informācija, precizētie darba ienākumi /pers. B/ par
2012.gada augustu ir – LVL 141,50.
Tādējādi atbildētājai par 2012.gada augusta mēnesi aprēķinātā darba alga ir LVL 58,50, ieskaitot sociālo nodokli un citus
izdevumus. Minēto apliecina arī prasības pieteikumam pievienotais Personīgais konts. Turklāt no tā izriet, ka 2012.gada augusts ir
vienīgais mēnesis 2012.gadā, kad atbildētājai aprēķināta darba alga.
Neskatoties uz minēto, no AS „DnB banka” informācijas par klienta apgrozījumiem par laika periodu no 2012.gada 31.jūlija līdz
2013.gada 4.janvārim izriet, ka 2012.gada 7.septembrī, ar norādi darba alga, atbildētājai pārskaitīti LVL 50, 2012.gada 21.septembrī
– LVL 40, 2012.gada 19.oktobrī – LVL 30, 2012.gada 23.oktobrī – LVL 10 un 2012.gada 28.novembrī – LVL 10, kopā – LVL 140.
Tādējādi tiesa atzīst par pamatotu prasītājas viedokli par to, ka atbildētājai pārmaksāta darba alga LVL 89,71 apmērā.
Bez tam, no AS „DnB banka” informācijas par klienta apgrozījumiem izriet, ka laika periodā no 2012.gada 12.septembra līdz
2012.gada 13.decembrim, ar norādi avansa izdevumiem, atbildētājai 2012.gada 12.septembrī pārskaitīti naudas līdzekļi LVL 50 un
2012.gada 24.oktobrī – LVL 10 apmērā, savukārt, kā naudas nosūtīšanas mērķi norādot avanss saimnieciskiem darījumiem un
izdevumiem, atbildētājai 2012.gada 11.oktobrī pārskaitīti naudas līdzekļi LVL 10, 2012.gada 18.oktobrī – LVL 50, 2012.gada
30.oktobrī – LVL 5, 2012.gada 23.novembrī – LVL 26, 2012.gada 3.decembrī – LVL 10, 2012.gada 7.decembrī – LVL 15,
2012.gada 11.decembrī – LVL 40 un 2012.gada 13.decembrī - LVL 40 apmērā, kas kopā ir LVL 256.
Saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto, maksātnespējīgās biedrības „Izglītības un socializācijas centrs „Zīle”” administratores rīcībā
nav dokumentu par iepriekš minēto naudas līdzekļu, kas pārskaitīti atbildētājai no biedrības „Izglītības un socializācijas centrs „Zīle””
konta, pamatojumu un izlietojumu. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka minētie naudas līdzekļi atrodas pie atbildētājas bez tiesiska pamata.
2013.gada 1.augustā maksātnespējīgās biedrības „Izglītības un socializācijas centrs „Zīle”” administratore nosūtīja atbildētājai
Brīdinājumu par izsniegtā avansa un pārmaksātās algas atmaksu, kurā lūdza atmaksāt naudas līdzekļus LVL 345,71 apmērā, kā arī
brīdināja, ka pretējā gadījumā administratore iesniegs prasību tiesā. Atbildētāja uz administratores vēstuli nav reaģējusi.
Tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu prasījumu pamatotību ar lietā iesniegtiem rakstveida pierādījumiem, sakarā ar ko prasība
ir apmierināma, piedzenot no /pers. B/ naudas līdzekļus LVL 345,71 apmērā.
Tā kā prasītāja, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu, bija atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas,
iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)
apakšpunktu, no atbildētājas par labu valstij piedzenama valsts nodeva LVL 51,86 apmērā.
Savukārt, saskaņā ar lietas materiālos esošo Uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem civillietā, minētie izdevumi, tas
ir, izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu par lietas izskatīšanas datumu piegādāšanu un izsniegšanu
saistītie izdevumi lietā sastāda LVL 5,90, kas arī piedzenami no /pers. B/ par labu valstij.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais
termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 204.1 pantu, 250.27 panta
pirmo un otro daļu, 454.panta pirmo daļu, tiesa
nosprieda
apmierināt maksātnespējīgās biedrības „Izglītības un socializācijas centrs „Zīle””, reģistrācijas Nr.40008197247, prasību pret /pers.
B/, /personas kods/, par naudas līdzekļu piedziņu;
piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, par labu maksātnespējīgai biedrībai „Izglītības un socializācijas centrs „Zīle””, reģistrācijas
Nr.40008197247, naudas līdzekļus LVL 345,71 (trīs simti četrdesmit pieci lati un septiņdesmit viens santīms);
piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu LVL 51,86 (piecdesmit viens lats un astoņdesmit seši santīmi);
piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 5,90 (pieci lati un deviņdesmit
santīmi);
noteikt /pers. B/, /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 30 dienu laikā
no sprieduma sastādīšanas dienas.
Tiesnese I.Strode