Court dismissed appeal against traffic fine for driving without lights, upholding statutory penalty range.

Lietas arhīva Nr. 1A-0189-19/2

ECLI:LV:ZRT:2019:1230.1A73018919.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2019.gada 30.decembrī

Zemgales rajona tiesa, tiesnese Iveta Salaka, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kurā tiesvedība ierosināta

pamatojoties uz /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes 2019.gada 27.maija lēmumu Nr.241/19.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 3.maijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – Iestāde) Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas

amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu PG Nr.274182 (turpmāk – Protokols-Lēmums) par to, ka 2019.gada 3.maijā

plkst.21.57 Jelgavā, pa Akadēmijas ielu, virzienā no Raiņa ielas uz Lielās ielas pusi, /pers. A/ vadīja automašīnu LEXUS RX 450H, valsts

numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis), diennakts tumšajā laikā, bez iedegtām noteiktām ārējās apgaismes ierīcēm.

Protokolā norādīts, ka /pers. A/ ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 161.1.punktā noteiktās prasībās, par ko atbildība paredzēta

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.17 panta otrajā daļā.

Saskaņā ar Latvijas APK 32.-37., 268.-274.1pantu un 275.panta pirmās daļas 1.punktu /pers. A/ uzlikts naudas sods 40 euro apmērā.

Nepiekrītot Protokolam – Lēmumam/pers. A/ (turpmāk arī Sūdzības iesniedzējs) 2019.gada 13.maijā iesniedza sūdzību Valsts policijas

Zemgales reģiona pārvaldē.

[2] Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks, izskatot /pers. A/ sūdzību, 2019.gada 27.maijā pieņēma lēmumu

Nr.241/19 (turpmāk – Lēmums) atstāt spēkā negrozītu Protokolu – Lēmumu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Lēmumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Lietā ir strīds par to, vai /pers. A/ 2019.gada 3.maijā sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols un piemērotais sods piemērots

likumīgi un pamatoti. Lietā vienlaikus izvērtējams fakts vai inspektors G.Bērziņš, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG 274182 pieļāvis

būtiskus procesuālos pārkāpumus, kuru dēļ lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu atceļams.

[2.2] Iestāde, izvērtējot visus lietas materiālus, tostarp lietai pievienotos pierādījumus, kā arī faktu, ka persona protokola sastādīšanas

laikā tika iepazīstināta ar protokola saturu, secina, ka /pers. A/ vaina izdarītajā administratīvajā pārkāpumā ir pilnībā pierādīta. Minētā pārkāpuma

izdarīšanas faktu neapstrīd arī pats Sūdzības iesniedzējs.

[2.3] Attiecībā uz procesuālajiem pārkāpumiem Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2004.gada 23.novembra

spriedumā lietā Nr.SKA-216 9.punktā atzinis, ka procesuālo pārkāpumu dēļ administratīvais akts ir atceļams tikai tad, ja attiecīgais procesuālais

pārkāpums ietekmē arī administratīvo aktu pēc būtības, tas ir, ja ir iespējama cēloņsakarība starp procesuālās normas pārkāpumu un procesa rezultātu

(Austākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu un lēmumu 2004., Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005, 577.lpp.).

Iestāde, pārbaudījusi Sūdzības iesniedzēja argumentus par procesuālajiem pārkāpumiem administratīvā pārkāpuma sastādīšanā, secina,

ka tie neietekmē Protokola – Lēmuma tiesiskumu pēc būtības.

[2.3.1] Iestāde piekrīt Sūdzības iesniedzēja iebildumiem, ka administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts protokola sastādītāja

vārds, uzvārds, amats, institūcija, kuru viņš pārstāv, bet norāda, ka Sūdzības iesniedzējs tika iepazīstināts ar administratīvā pārkāpuma protokola

oriģinālu, kurā ir fiksēts tā sastādītājs.

Iestāde, vērtējot minētā apstākļa ietekmi uz lēmumu pēc būtības, atsaucas uz Senāta 2005.gada 11.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-

8/2005 8.3.punktu, kur norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokols tiek noformēts divos eksemplāros un eksemplāra, kurš tiek izsniegts

transportlīdzekļa vadītājam, uzdevums ir darīt zināmu administratīvā akta saturu. Protokola eksemplārs, kas tiek izsniegts personai, tiek iegūts ar

paškopējošā papīra palīdzību, tāpēc ir iespējams, ka nokopētajā protokola eksemplārā protokola sastādītāja rakstības stila dēļ vai cita iemesla dēļ var

ieviesties kļūdas vai nepilnības. Tostarp, kā tas ir konkrētā gadījumā. Iestāde novērtējot abus protokola eksemplārus kopsakarā ar citiem pierādījumiem

lietā, secina, ka konkrētajā gadījumā /pers. A/ iepazīstoties ar protokola saturu un parakstoties administratīvā pārkāpuma protokola eksemplārā, kurš

palicis Iestādes rīcībā, bija iespēja pārliecināties par informāciju, kas ietverta aiļu kopā: “amatpersona” un bija atveidota ar policijas amatpersonas amata

spiedogu. /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokola abos eksemplāros ar savu parakstu apliecināja ierakstu “Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie

administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumu man izskaidroti”. Tādējādi Iestāde secina, ka /pers. A/ parakstoties administratīvā

pārkāpuma protokolā bija iespēja pārliecināties par administratīvā pārkāpuma protokola sastādītāju, izteikt savus iebildumus vai šaubas šajā sakarā.

[2.3.2] Likuma “Par policiju” 5.panta ceturtajā daļā noteikts, ka policija ar savu darbību nodrošina personu tiesību un brīvību ievērošanu.

Šo tiesību un brīvību ierobežošana ir pieļaujama tikai pamatojoties uz likumu un likumā noteiktajā kārtībā. Ikreiz, kad policijai nākas ierobežot personu

tiesības un brīvības, policijas darbinieks sniedz tām paskaidrojumu, kurā pamato katru konkrēto ierobežojumu. Šādos gadījumos pēc personu

pieprasījuma policijas darbiniekam jānosauc savs uzvārds, amats un dienesta vieta, kā arī jāuzrāda dienesta apliecība.

Konkrētajā gadījumā personai rodoties šaubām par administratīvā pārkāpuma protokola sastādītāju, bija tiesības lūgt policijas

amatpersonai nosaukt savu amatu, vārdu, uzvārdu vai arī uzrādīt dienesta apliecību.

[2.3.3] Iestādes ieskatā, norādītie apstākļi nav ietekmējuši un nevarēja ietekmēt lēmumu par /pers. A/ vainu administratīvā pārkāpumā

pēc būtības.

[2.4] Iestāde, vērtējot administratīvā pārkāpuma lietu, kā arī /pers. A/ sūdzībā norādītos argumentus norāda, ka /pers. A/ ir pamatoti

saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas APK 149.17 panta otro daļu.

[2.5] Konstatējot pārkāpumu ceļu satiksmē, /pers. A/ tika piemērots Latvijas APK 149.17 panta otrās daļas sankcijā paredzētais naudas

sods 40 euro apmērā.

Iestāde norāda, ka likumdevējs ir noteicis, ka konstatējot administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 149. 17

panta otrajā daļā, amatpersonām, piemērojot administratīvo sodu, nav devis rīcības brīvību. Pie šādiem apstākļiem Iestādei jāizdod konkrēta satura

administratīvais akts – jāuzliek sods 40 euro apmērā. Līdz ar to soda veidu un mēru konkrētajā gadījumā nevar ietekmēt ne izdarītā pārkāpuma raksturs,

ne pārkāpēja personība, ne vainas pakāpe, ne atbildību mīkstinošie vai pastiprinošie apstākļi, ne arī citi apstākļi.

Ievērojot Latvijas APK 22.pantā noteikto soda mērķi Iestāde pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi un objektīvi izpētītiem

visiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot pierādījumus, saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu secina, ka /pers. A/ piemērotais administratīvais sods

40 euro apmērā ir pilnībā samērīgs ar izdarīto pārkāpumu un pamatots, turklāt sods par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu piemērots likumīgi un

pamatoti.

[3] 2019.gada 17.jūnijā no Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Zemgales rajona tiesā (Jelgavā) saņemta /pers. A/ sūdzība un

2019.gada 19.jūlijā arī sūdzības papildinājumi, kuros lūgts atcelt Lēmumu.

/pers. A/ sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[3.1] Sastādot Protokolu – Lēmumu nav ņemtas vērā Latvijas APK 248.panta prasības, proti, nav norādīts protokola sastādītāja vārds,

uzvārds, institūcija, kuru viņš pārstāv un amats.

Lēmumā atzīts, ka Protokola – Lēmuma pirmajā eksemplārā ir skaidri redzams ar tehniskajiem līdzekļiem (spiedogu) atveidotais

amatpersonas amata nosaukums vārds, uzvārds, institūcija, kuru viņš pārstāv, bet kopijā nav saskatāma. Tas ir radies tāpēc, ka spiedogs uz pirmā

eksemplāra ir uzlikts kaut kad vēlāk, bet ne brīdī, kad tika sastādīts protokols un protokola kopija nodota Sūdzības iesniedzējam.

Sūdzības iesniedzēja ieskatā Iestādes secinājums, ka Sūdzības iesniedzējam bija iespēja pārliecināties par Protokola sastādītāju, izteikt

savus iebildumus vai šaubas šajā sakarā, ir kļūdains, jo viņam tāda iespēja netika piedāvāta, tika norādīts, kur jāparakstās un pēc paraksta uzlikšanas

uzreiz tika atdota protokola kopija, tādēļ uzskata, ka Protokols nav leģitīms.

[3.2] Uzliekot naudas sodu amatpersona nav ņēmusi vērā apstākļus, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Sūdzības iesniedzēja ieskatā bija ņemams vērā apstāklis, kas mīkstina vainu, proti, nožēlo izdarīto, nebija nodoma izdarīt administratīvo

pārkāpumu. Brīdī, kad policija apturēja, jau bija novērsis pārkāpumu. Tāpat amatpersona nav ņēmusi vērā Latvijas APK 33.panta otrajā daļā norādītos

apstākļus – diennakts laiks, ceļa apstākļus, satiksmes intensitāti.

Ievērojot niecīgo satiksmes bīstamību, pamatojoties Latvijas APK 21.pantu lūdz izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot no administratīvās

atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

[3.3] Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pieņemot Lēmumu Iestāde nav ievērojusi Latvijas APK 272.pantā noteiktās prasības.

[3.4] Uzliekot sodu nav ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību

mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. Tādējādi Lēmumā izdarītie secinājumi un pieņemtais Lēmums nav sakarīgi un neatbilst patiesībai.

[3.5] Sūdzības iesniedzējs lūdz ņemt vērā apstākli, ka viņa materiālais stāvoklis ir tāds, ka šie 40 euro dos iespēju pabarot vismaz četras

dienas savu ģimeni (kopā 4 cilvēki).

[4] Līdz tiesneses noteiktajam termiņam no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums

tiesnesei.

Motīvu daļa

[5] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta pirmo daļu tiesa /pers. A/ sūdzību izskata rakstveida procesā, ievērojot Latvijas APK

divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.

[6] Tiesa, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, /pers. A/ sūdzībā izklāstītos argumentus un izvērtējusi pierādījumus to

kopsakarā, atzīst, ka sūdzība nav pamatota un ir noraidāma turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[7] Tiesa nav konstatējusi Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas ir par pamatu Iestādes Lēmuma atcelšanai.

[8] Latvijas APK 289.6 panta septītā daļa nosaka, ka izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai cita starpā jāizlemj: vai ir

noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

[9] Ceļu satiksmes likuma 19.pantā noteikts ceļu satiksmes dalībnieku pienākums izpildīt šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, kā arī izpildīt policijas darbinieku un to personu norādījumus, kuras

pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī ievērot luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Ceļu satiksmes kārtību Latvijā nosaka Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk arī

Ceļu satiksmes noteikumi).

Ceļu satiksmes noteikumu 161.1.apakšpunkts nosaka, ka braucot diennakts tumšajā laikā, mehāniskajiem transportlīdzekļiem jābūt

iedegtām ārējās apgaismes ierīcēm – tuvās vai tālās gaismas lukturiem, kā arī gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam.

Latvijas APK 149. 17 panta otrajā daļā paredzēta atbildība par braukšanu bez iedegtām noteiktām ārējām apgaismes ierīcēm diennakts

tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, uzliekot naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Konkrētajā gadījumā /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.17 panta otrās daļas ar naudas sodu 40 euro

apmērā.

[10] Atbilstoši Latvijas APK 243.pantā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

Latvijas APK 243. 1 pants nosaka, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu

liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka amatpersona pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Izskatāmajā lietā par pierādīšanas līdzekļiem kalpo: administratīvā pārkāpuma Protokols – Lēmums (lietas 19.lapa), sūdzība par

Protokolu – Lēmumu (lietas 16.lapa), transportlīdzekļa informācija (lietas 22.lapa), IeM informācijas centra izdruka (lietas 23.lapa), personu datu

pārlūka izdruka (lietas 24.lapa), videomateriāls un foto fiksācija (lietas 25.lapa), u.c.

[11] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta septīto un astoto daļu tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā. Tiesa nav tiesīga pēc savas

iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt.

Izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, sūdzībā norādītos argumentus, pārbaudot Valsts policijas Zemgales reģiona

pārvaldes 2019.gada 27.maija lēmuma Nr.241/19 pamatotību, tiesa atzīst, ka Iestāde, pieņemot Lēmumu, ir pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietā

esošos pierādījumus, kas minēti šā sprieduma [10] punktā, pamatojoties uz kuriem, Iestāde pamatoti konstatējusi, ka /pers. A/ ir izdarījis Latvijas APK

149.17 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa Iestādes pamatojumu atzīst par pareizu un pietiekamu, tāpēc saskaņā ar Latvijas APK 289.13 panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot

sūdzību, atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt,

ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šajā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams, pievienojas iestādes motivācijai (skat.

sprieduma [2] punktu) un to neatkārto.

Tiesa atzīst, ka Iestādes Lēmumā izdarītie secinājumi balstīti uz noskaidrotiem faktiskajiem apstākļiem, pareizi un pietiekamā apjomā

novērtējot normatīvos aktus, kas attiecas uz konkrētās situācijas tiesisko regulējumu. Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liktu apšaubīt Lēmumā izdarītos

secinājumus par sūdzības iesniedzēja vainu Lēmumā norādītā pārkāpuma izdarīšanā.

[12] Papildus tiesa norāda turpmāk minēto.

[12.1] Vērtējot sūdzības iesniedzēja [3.1] punktā paustos argumentus par pieļautajiem Latvijas APK 248.panta pārkāpumiem, tiesa

norāda, ka minētais pants konkrēti nosaka administratīvā pārkāpuma protokola saturu. Atbilstoši Latvijas APK 248.panta pirmajai daļai, protokolā par

administratīvo pārkāpumu norāda protokola sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu; ziņas

par pārkāpēja personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo

pārkāpumu; citas ziņas, ka nepieciešamas lietas izlemšanā.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja norādi par to, ka viņam izsniegtajā Protokolā – Lēmumā nebija norādīts protokola sastādītāja vārds,

uzvārds, institūcija, kuru viņš pārstāv un amats, tādējādi pieļaujot būtisku procesuālu pārkāpumu, kas ir ietekmējis tā tiesiskumu, tiesa paskaidro, ka

vērtējot procesuālo tiesību normu pārkāpumu un to ietekmi uz procesa rezultātu, ir nepieciešams noskaidrot, vai šis pārkāpums varēja ietekmēt

pieņemtā lēmuma saturu. Ja pārkāpums varēja to ietekmē, tas uzskatāms par būtisku (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2005.gada 15.marta spriedumu lietā Nr. SKA – 59/2005).

Tāpat tiesa vērš uzmanību tiesu prakses atziņām, ka atbilstoši Latvijas APK 248.panta pirmajai daļai administratīvā pārkāpuma protokols

ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, cita starp, norāda administratīvā pārkāpuma

izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību. Faktiski šī amatpersona atzīst, ka ar protokolā konstatētajām darbībām persona ir izdarījusi pārkāpumu, par

kuru paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnējā apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar

to, no vienas puses, iestāde (tiesa), kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu šajā lietā, izvērtē protokolā izteiktā atzinuma pamatotību, proti, vai persona par

protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir

iespēja pienācīgi īstenot savas procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu, piemēram, sagatavot savus argumentus,

iesniegt pierādījumus (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKA –

157/2007).

Iepazīstoties ar lietā esošo Protokolu – Lēmumu, redzams, ka tas atbilst Latvijas APK 248.pantā noteiktajām prasībām. Tiesas ieskatā,

minētais procesuālais pārkāpums, kas ir izpaudies protokola sastādītāja vārda, uzvārda, institūcijas, kuru viņš pārstāv un amata iztrūkumā sūdzības

iesniedzējam izsniegtajā protokola eksemplārā, nav atzīstams par būtisku, jo tas nekādā veidā neietekmē pieņemto Lēmumu un nekādā veidā nav

ierobežojis sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību, tajā skaitā arī neliedzot viņam Latvijas APK 260.pantā noteiktās tiesības sniegt paskaidrojumu.

Turklāt Protokols – Lēmums tika sastādīts sūdzības iesniedzēja klātbūtnē, kas novērš šaubas par to, ka viņam bija zināms, kuru institūciju pārstāv minētā

dokumenta sastādītājs.

[12.2] Izvērtējot Sūdzības iesniedzējam piemēroto sodu un ņemot vērā Sūdzības iesniedzēja [3.2] un [3.4] punktos minētos iebildumus,

tiesa norāda, ka administratīvais soda mērķis ir definēts Latvijas APK 22.pantā, nosakot, ka administratīvais sods tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiesību pārkāpējs, kā citas personas

neizdarītu jaunus pārkāpumus.

No Protokola – Lēmuma redzams, ka sūdzības iesniedzējam naudas sods 40 euro apmērā uzlikts Latvijas APK 149.17 panta otrajā daļā

noteiktās sankcija ietvaros, kas neparedz rīcības brīvību attiecībā un piemērojamā soda mēru.

Tā kā likumdevējs nav piešķīris iestādei tiesības veikt lietderības apsvērumus ar mērķi radīt individuālus lēmumu, līdz ar to iestādei,

uzliekot naudas sodu sūdzības iesniedzējam, lietderības apsvērumu nebija jāizdara.

Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka administratīvais pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu, ja ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus

(tostarp izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību un citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto

pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami

izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura) līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprot

savas uzvedības prettiesiskumu u turpmāk to nepieļautu (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 12.februāra

spriedumu lietā Nr.SKA-15/2009).

Ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, tajā skaitā iegūtās ziņas par sūdzības iesniedzēja personību, tiesa secina, ka šajā lietā nav

konstatējami apstākļi Sūdzības iesniedzēja izdarītā pārkāpuma atzīšanai par maznozīmīgu saskaņā ar Latvijas APK 21.pantu. Tiesas ieskatā minēto ceļu

satiksmes noteikumu konstatēšana un vainīgo personu obligāta sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu kārtību ceļu satiksmē un vienveidīgu tiesību

normu piemērošanu lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par ārējās apgaismes ierīču lietošanas noteikumu pārkāpšanu. Minētais

skaidrojums atbilst Latvijas APK 22.pantā noteiktajam par soda mērķi, kā arī pilda prevencijas funkciju.

[13] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un atstājams spēkā, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.6 – 289.7 pantu, 289.13., 289.17- 289.18 pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes 2019.gada 27.maija lēmumu Nr.241/19, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 30.decembrī.

Spriedumu desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā ir tiesībās pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese I.Salaka