Legislator Case Law & Legislation
C16051315 / C-0513-15 AI generated

Court fully allows small claims debt recovery for customs broker services rendered to a client company.

Case Number C16051315 / C-0513-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully dismissed the defendant's objections and allowed the plaintiff's claim for debt recovery in a small claims proceeding. The plaintiff, a customs broker, provided services including declaration filing and data entry for the defendant between May and November 2014, issuing multiple invoices totaling €223.85. The defendant admitted the debt but failed to pay, leading the court to order full payment along with court costs and interest.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likums 41. panta 1. punkts; Civilprocesa likums 190. pants; Civilprocesa likums 250.25 pants: When a defendant admits the debt but fails to pay, the court must fully allow the claim and order the payment of court costs and interest.

Keywords

AI generated
small claims procedure customs broker services debt recovery court costs award interest on debt admitted debt civil litigation

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likums 41. panta 1. punkts
Civilprocesa likums 190. pants
Civilprocesa likums 250.25 pants
Civilprocesa likums 39. panta 1. punkta 5. punkts
Civilprocesa likums 42. pants
Civilprocesa likums 195. pants
Civilprocesa likums 204.1 pants
Civilprocesa likums 205. pants 1. punkta 6. punkts
Civilprocesa likums 440.2 pants
Civilprocesa likums 1765. pants
Civilprocesa likums 41. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr.C16051315

Lietas arhīva Nr.C-0513-15

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2015.gada 27.jūlijā

Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Ramiro Grandāns

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA /nosaukums/ maza apmēra prasībā pret SIA /Nosaukums A/ par naudas piedziņu.

Tiesa

k o ns t a t ē ja

SIA /nosaukums/ (turpmāk – prasītāja) iesniegusi tiesā maza apmēra prasību pret SIA /Nosaukums A/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda

piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1992.gada 10.decembrī ar reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, Komercreģistrā tā reģistrēta 2003.gada 8.decembrī. Valsts ieņēmumu dienests prasītājai piešķīris muitas brokera atļauju ar

Nr.0021 saskaņā ar Muitas likuma 27.pantu. Savā darbībā prasītāja ievēro Muitas likuma 26.-32.pantu un citus normatīvos aktus.

2014.gada 26.maijā prasītāja kā muitas brokeris noslēdza līgumu Nr.353/05 ar atbildētāju kā klientu par to, ka prasītāja apņemas pēc klienta

atbildētājas pilnvarojuma un viņa vārdā nodrošināt muitošanas darbības precēm, kuras tiks pārvietotas pāri Eiropas Savienības muitas robežai un veikt

Eiropas Savienības Regulās noteiktos muitas un citus ar līgumā norādīto pilnvarojumu saistītos maksājumus. Minētā līguma pielikumā Nr.1 tika norādītas

muitas brokera sniegto pakalpojumu tarifi, par iepazīšanos ar kuriem parakstījās atbildētāja valdes loceklis.

2014.gada 7.jūnijā prasītāja pēc klienta atbildētājas pilnvarojuma veica importa muitas deklarāciju (VAD) aizpildīšanu, datu ievadīšanu

elektroniskā sistēmā un klienta pārstāvniecību muitā, par veikto darbu 2014.gada 9.jūnijā izrakstot rēķinu Nr.0721 par summu 58,08 euro.

2014.gada 12.jūnijā prasītāja pēc klienta atbildētājas pilnvarojuma veica importa muitas deklarāciju (VAD) aizpildīšanu, datu ievadīšanu

elektroniskā sistēmā un klienta pārstāvniecību muitā, par veikto darbu 2014.gada 16.jūnijā izrakstot rēķinu Nr.0758 par summu 41,14 euro.

2014.gada 21.jūnijā prasītāja pēc klienta atbildētāja pilnvarojuma veica importa muitas deklarāciju (VAD) aizpildīšanu, datu ievadīšanu

elektroniskā sistēmā un klienta pārstāvniecību muitā, par veikto darbu 2014.gada 25.jūnijā izrakstot rēķinu Nr.0789 par summu 58,08 euro.

2014.gada 19.jūlijā prasītāja pēc klienta atbildētājas pilnvarojuma veica importa muitas deklarāciju (VAD) aizpildīšanu, datu ievadīšanu

elektroniskā sistēmā un klienta pārstāvniecību muitā, par veikto darbu 2014.gada 31.jūlijā izrakstot rēķinu Nr.1065 par summu 44,77 euro.

2014.gada 1.novembrī prasītāja pēc klienta atbildētājas pilnvarojuma veica importa muitas deklarāciju (VAD) aizpildīšanu, datu ievadīšanu

elektroniskā sistēmā, par veikto darbu 2014.gada 30.novembrī izrakstot rēķinu Nr.1641 par summu 21,78 euro.

Prasītāja atbildētājai sniegto pakalpojumu kopējā summa, kurus atbildētāja nav samaksājusi ir 223,85 euro.

2014.gada 18.septembrī prasītāja nosūtīja pretenziju atbildētājai par nepieciešamību apmaksāt nosūtītos rēķinus par izpildītajiem darbiem, taču

atbildētāja uz pretenziju neatbildēja, parādu nesamaksāja.

Saskaņā ar Civillikuma (turpmāk – CL) 2212.pantu starp prasītāju un atbildētāju 2014.gada 26.maijā noslēgtais līgums Nr.353/05 vērtējams kā

uzņēmuma līgums.

Ar CL 2223.pantu noteikts pasūtītāja pienākums samaksāt uzņēmējam norunāto maksu par veikto darbu. Šo pienākumu atbildētāja nav

izpildījusi, kura nav samaksājusi prasītājai maksu 223,85 euro.

Starp prasītāju un atbildētāju 2014.gada 26.maijā noslēgtā līguma Nr.353/05 4.7.punktā noteikts, ka klientam jāmaksā līgumsods par rēķinu

neapmaksu noteiktajā termiņā. Līguma 4.8.punktā noteikts līgumsoda apmērs par maksājumu kavējumu. Atbilstoši noslēgtā līguma 4.8.punktam prasītāja

par maksājumu kavējumu atbildētājai aprēķinājusi līgumsodu 509,07 euro, kura aprēķins pievienots pielikumā prasībai.

CL 1716.panta pirmajā daļā teikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). CL 1717.pantā noteikts, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, taču tam jābūt samērīgam un

atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Atbildētāja varēja izvairīties no līgumsoda samaksas, savlaicīgi apmaksājot prasītājas rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem, taču atbildētāja

ilgstoši izvairījās no rēķinu apmaksas.

Lai gan pušu labprātīgi noslēgtajā līgumā noteikts līgumsoda apmērs, ievērojot samērīguma un godīgas darījumu prakses noteikumus prasītāja

vienpusēji samazina atbilstoši līgumam aprēķināto līgumsoda apmēru no 509,07 euro uz pamatparāda 223,85 euro apmēru.

Tādējādi prasītāja vēlas, lai tiesa piedzītu no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu 223,85 euro, līgumsodu 223,85 euro, kā arī samaksāto

valsts nodevu un citus tiesāšanās izdevumus.

Strīda risināšanā nav izmantota mediācija. Atbildētāja labi apzinās savu pienākumu maksāt prasītājai par tās sniegtajiem pakalpojumiem,

pienākumu maksāt apliecinājusi savstarpējās telefonsarunās.

Ievērojot minēto, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu 223,85 euro, līgumsodu 223,85 euro, kā arī

samaksāto valsts nodevu un citus tiesāšanās izdevumus. Noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus no simta gadā no

pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei. Šīs prasības atzīšanas gadījumā noteikt nekavējošu sprieduma izpildi no atbildētājas.

Prasītāja prasībā norāda, ka vēlās, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē (lietas 7.lapa).

Prasība pamatota ar Muitas likuma 26., 27., 29., 30.pantu, CL 1716., 1717., 2223.pantu, Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 195.pantu,

205.panta pirmās daļas 6.punktu, 30.3 nodaļu (lietas 4.-8.lapa).

Saskaņā ar CPL 250. 21 pantu atbildētājam tika nosūtīts prasības pieteikums, nosakot termiņu aizpildītas paskaidrojuma veidlapas par prasību

iesniegšanai tiesā (lietas 1., 60.lapa).

CPL 56.panta sestā daļa noteic, ka tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

Saskaņā ar CPL 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta

saturu un dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Tā kā tiesas dokumenti atbildētājai tika nosūtīti atbilstoši CPL 56. 1 panta noteikumiem, atzīstams, ka tiesas dokumenti izsniegti likumā noteiktā

kārtībā. Paskaidrojumi lietā iesniegti nav.

CPL 250. 25 panta otrā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas

kancelejā.

Prasītāja lūdza lietu skatīt veicot uzklausīšanu tiesas sēdē, tikai tajā gadījumā, ja atbildētāja neatzīst prasību (lietas 7.lapa). Atbildētāja savu

viedokli nav izteikusi.

Tiesnesis, saskaņā ar CPL 250. 25 pantu, nolēma lietu nozīmēt rakstveida procesā 27.07.2015., ar nolēmuma pieejamību 28.07.2015. (lietas

60.lapas otra puse).

Tiesa 2015.gada 23.martā nosūtīja pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanas un sprieduma noraksta saņemšanas laiku (lietas 1., 61., 62.lapa).

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa a t z ī s t, ka prasība ir pamatota.

CPL 8.panta pirmajā daļa noteic, ka tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt

CPL 97.panta pirmajai daļai tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem, bet trešajā

daļā noteikts, ka tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus

par pierādītiem, bet citus – par nepierādītiem. Saskaņā ar CPL 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar

pierādījumiem lietā.

Kā izriet no lietas materiāliem, tad konkrētais strīds izriet no uzņēmuma līguma attiecībām, kas regulētas CL Saistību tiesību daļas 15.nodaļas

Trešā apakšnodaļā. Tā CL 2212.pants noteic, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un

ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Savukārt CL 2223.panta pirmā daļa noteic, ka tiklīdz pasūtījums izpildīts un

atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa.

CL 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. CL 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir

pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas nesamaksāto parādu 223,85 euro par sniegto pakalpojumu.

Tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegto 2014.gada 26.maija līgumu Nr.353/05 un tā pielikumu (lietas 10.-14.lapa), prasītāja pierādījusi atbildētāja

parādsaistību esamību, jo starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts pilnvarojuma līgums, ar kuru prasītāja atbildētāja vārdā nodrošina muitošanas

darbības precēm, kuras pārvietotas pāri Eiropas Savienības muitas robežai un veikt Eiropas Savienības Regulās noteiktos muitas un citus ar līgumā

norādīto pilnvarojumu saistītos maksājumus. Minētā līguma pielikumā Nr.1 tika norādīti muitas brokera sniegto pakalpojumu tarifi.

Prasītāja par veikto darbu, kas izriet no 2014.gada 26.maija līguma Nr.353/05 ar tā pielikumu, 2014.gada 9.jūnijā izrakstīja rēķinu Nr.0721 par

summu 58,08 euro, 2014.gada 16.jūnijā izrakstīja rēķinu Nr.0758 par summu 41,14 euro, 2014.gada 25.jūnijā izrakstīja rēķinu Nr.0789 par summu

58,08 euro, 2014.gada 31.jūlijā izrakstīja rēķinu Nr.1065 par summu 44,77 euro, 2014.gada 30.novembrī izrakstīja rēķinu Nr.1641 par summu 21,78

euro (lietas 34.-39.lapa). Prasītājas atbildētājam sniegto pakalpojumu kopējā summa 223,85 euro.

CL 1838.pants noteic, ka pierādījumi, ka samaksa ir veikta, ir jāiesniedz tam, kas to apgalvo. Ņemot vērā, ka atbildētāja nav iesniegusi

pierādījumus savu saistību izpildei, tiesa secina, ka prasītājas prasījums par pamatparāda 223,85 euro piedziņu ir pamatots.

CL 1716.panta pirmajā daļā teikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). CL 1717.pantā noteikts, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, taču tam jābūt samērīgam un

atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar 2014.gada 26.maija līgumu Nr.353/05 4.7.punktu līgumsods tiek noteikts no rēķinā uzrādītajam termiņam sekojošās dienas līdz

pilnīgai rēķina nomaksas dienai. Līguma 4.8.punktā noteikts līgumsoda apmērs par maksājumu kavējumu. Atbilstoši noslēgtā līguma 4.8.punktam

prasītāja par maksājumu kavējumu atbildētājai aprēķinājusi līgumsodu 509,07 euro (lietas 45.lapa).

Prasītāja vienpusēji samazināja atbilstoši līgumam aprēķināto līgumsoda apmēru no 509,07 euro uz pamatparāda 223,85 euro apmēru, ievērojot

samērīguma un godīgas darījumu prakses noteikumus.

Ņemot vērā, ka atbildētāja ir palaidusi garām izpildīšanas noliktos termiņus, tad šajā gadījumā ir iestājies parādnieces nokavējums CL

1652.panta 3.punkta izpratnē. Ņemot vērā, ka puses ir komersanti, tiesa atzīst, ka konkrētājā gadījumā prasītājas prasījums par līgumsoda piedziņu ir

pamatots.

Kā arī 2014.gada 18.septembrī prasītāja nosūtīja atbildētājai brīdinājumu Nr.02/-p11 ar lūgumu veikt parāda 407,21 euro apmaksu (lietas

41.,40.lapa). Atbildētāja nav iebildusi pret parāda summu, parādu nav apmaksājusi.

Tā kā prasība tiek apmierināta pilnā apmērā, atbilstoši CPL 41.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami

tiesas izdevumi: valsts nodeva 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,20 euro (lietas 9.lapa). Par citiem izdevumiem pierādījumi iesniegti

nav.

Saskaņā ar CPL 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 1,05 euro apmērā, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 6,25

euro (lietas 2.lapa), bet prasītāja, iesniedzot prasību tiesā, samaksājusi tikai 5,20 euro (lietas 9.lapa).

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, atbilstoši CPL 195. pantam ir jānosaka procentu apmērs, kas pienākas prasītājam, ja ar tiesas

spriedumu nodibinātā naudas samaksas saistība netiek izpildīta termiņā, kas noteikts labprātīgai sprieduma izpildei. Ja nodibināta bezprocentīga saistība,

tad piemērojami likumiskie nokavējuma procenti (CL 1765.pants). Šajā gadījumā procentu noteikšana, tāpat kā tiesāšanās izdevumu atlīdzības

pienākuma noteikšana, nav uzskatāma par prasības robežu pārkāpšana, jo spriedumos par naudas summas piedziņu tiesāšanās izdevumu atlīdzības

pienākums un tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus nosakāmi neatkarīgi no tā, vai šāds prasījums ir ietverts prasībā vai nav.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pamatots ir prasītājas lūgums noteikt viņai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no

pamatparāda (223,85 euro) summas.

Saskaņā ar CPL 204.1 pantu nosakāms 10 dienu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Tā kā atbildētāja nav atzinusi prasību, nav pamats piemērot CPL 205.panta pirmās daļas 6.punkta nosacījumus par sprieduma nekavējošu izpildi.

Pamatojoties uz šajā spriedumā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. un 250.25 pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu SIA /nosaukums/ reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

galveno parādu 223,85 euro, līgumsodu 223,85 euro – kopā 447,70 euro, tiesas izdevumus 76,34 euro, pavisam kopā 524,04 euro (pieci simti

divdesmit četrus euro 4 centus).

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,05 euro

(vienu euro 5 centus).

Noteikt SIA /nosaukums/reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt 6% gadā no nesamaksātās pamatparāda summas līdz

sprieduma izpildei.

Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā pēc tā stāšanās likumīgā spēkā.

Par spriedumu var iesniegt apelācijas sūdzību 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas. Apelācijas sūdzība adresējama Zemgales

apgabaltiesai un iesniedzama Jēkabpils rajona tiesā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pārsūdzības termiņu skaitīt no sprieduma pieejamības dienas – 2015.gada 28.jūlija.

Tiesnesis Ramiro Grandāns