Court dismissed owners' appeal against city's land allocation decision for apartment building under public interest.

Lietas Nr. A420134524

A42-00178-25/9

ECLI:LV:ADRJRIT:2025:0721.A420134524.6.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada 21.jūlijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Lolita Andersone,

piedaloties līdzpieteicēju pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei /Persona A/, atbildētājas Rīgas

valstspilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes –Rīgas domes pārstāvjiem /Persona B/ un /Persona C/,

trešo personu /Persona D/, /Persona E/, /Persona F/, /Persona G/, /Persona H/ (/Persona H/), /Persona I/,

/Persona J/, /Persona K/, /Persona L/, /Persona M/, /Persona N/, /Persona O/, /Persona P/, /Persona R/, /Persona S/,

/Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona Z/, /Persona AA/ (/Persona AA/) , /Persona AB/, /Persona AC/,

/Persona AD/, /Persona AE/, /Persona AF/, /Persona AG/, /Persona AH/, /Persona AI/, /Persona AJ/, /Persona AK/

un /Organizācija A/ pilnvarotajai pārstāvei /Persona AL/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz līdzpieteicēju /Persona AM/

(/Persona AM/), /Persona AN/, /Persona AO/, /Persona AP/, /Persona AR/, /Persona AS/, /Persona AT/, /Persona

AU/, /Persona AV/, /Persona AZ/ (/Persona AZ/), /Persona BA/, /Persona BB/, /Persona BC/ un /Organizācija B/

pieteikumu par Rīgas pilsētas izpilddirektora 2024.gada 17.janvāra lēmuma Nr.RD-24-88-nd atcelšanu daļā, ar kuru

apstiprināts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai /Adrese A/, funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu veido zemes

vienības ar kadastra apzīmējumu /Kadastra apzīmējums A/ daļa ar platību 847 m2.

Aprakstošā daļa

[1] Atbilstoši dzīvojamās mājas /Adrese A/ (turpmāk - Alojas ielas māja), dzīvokļu īpašnieku kopības

pieņemtajam lēmumam par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu dzīvokļu īpašnieki vērsās Rīgas

pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā (turpmāk – komisija) ar lūgumu pieņemt lēmumu par Alojas

ielas mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, kā to paredz Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās

daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (turpmāk – Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likums).

Ar komisijas 2023.gada 18.oktobra lēmumu Nr.3689 (turpmāk – sākotnējais lēmums) apstiprināts Alojas

ielas mājai, funkcionāli nepieciešamais zemesgabals un saskaņā ar lēmumam pievienoto projektu noteikts Alojas

ielas mājai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals ar platību 1208 m2, kuru veido divas zemes vienības – zemes

vienības ar kadastra apzīmējumu /Kadastra apzīmējums B/ daļa ar platību 361 m2un zemes vienības ar kadastra

apzīmējumu /Kadastra apzīmējums A/ daļa ar platību 847 m2 (turpmāk arī –strīdus zemes vienības daļa).

Līdzpieteicēji – nekustamā īpašuma /Adrese B/ (turpmāk - Valdemāra ielas māja), kadastra numurs

/Kadastra apzīmējums A/, kopīpašnieki – (turpmāk – pieteicēji) ar 2023.gada 17.novembra iesniegumu apstrīdēja

sākotnējo lēmumu.

Ar Rīgas pilsētas izpilddirektora 2024.gada 17.janvāra lēmumu Nr.RD-24-88-nd (turpmāk – lēmums)

atstāts negrozīts sākotnējais lēmums, secinot, ka nav tiesiska pamata sākotnējā lēmuma atcelšanai un pienākuma

uzlikšanai komisijai pieņemt lēmumu par Alojas ielas mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas

uzsākšanu.Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Atsavināšanas tiesības izmantošanai nav nepieciešama zemesgabala īpašnieka piekrišana. Savukārt,

pieņemot lēmumu atbilstoši Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 5.pantam, ir nepieciešams uzklausīt arī

iesaistīto zemesgabalu īpašnieku apsvērumus attiecībā uz funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību un

robežām. Pirms sākotnējā lēmuma pieņemšanas pieteicēju viedoklis netika noskaidrots. Tā kā pieteicēji savu

interešu aizsardzībai ir vērsušies ar apstrīdēšanas iesniegumu, kā arī izmantojuši iespēju paust papildu viedokli pēc

iepazīšanās ar lietas materiāliem, komisijas pieļautais pārkāpums augstākā iestādē ir novērsts.

[1.2] Komisija secināja, ka objektīvi pārskatīšana nav nepieciešama. Alojas ielas mājai jau tā nepietiekošā

funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības samazināšana pasliktinātu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku

situāciju. Kvartālā esošā situācija neļauj to pārskatīt, palielinot tā platību un mainot tā robežas, ņemot vērā t.sk.

pieteicēju intereses. Ne vienmēr ir iespējama esošās situācijas pārskatīšana atbilstoši jaunajai tiesiskajai un

faktiskajai situācijai. Tiesiskais regulējums konkrēti pasaka, kādu teritoriju var iekļaut funkcionāli nepieciešamajā

zemesgabalā.

[1.3] Likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums)

28.panta otrās daļas 4.punkts (arī Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumu Nr.522,,Privatizējamai

dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.522)

12.punkts) attiecas uz privatizējamām (privatizētajām) dzīvojamām mājām un nepieciešamību nodrošināt piekļuvi

funkcionāli nepieciešamajam zemesgabalam. Savukārt noteikumu Nr.522 15.punkts attiecas uz piekļuves

nodrošināšanu zemesgabala atlikušajai daļai, par ko arī lietā pastāv strīds.

[1.4] Atbilstoši Rīgas domes 2006.gada 7.februāra saistošo noteikumu Nr.38,,Rīgas vēsturiskā centra un tā

aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.38)

42.1.apakšpunktam minētajam zemesgabalam jau šobrīd ir nodrošināta piekļūšana, jo tas robežojas ar Krišjāņa

Valdemāra ielu.

[1.5] Valdemāra ielas mājai tāpat kā Alojas ielas mājai nav caurbrauktuves, kura nodrošinātu piekļuvi

iekšpagalmam no ielas puses, kā tas ir lielai daļai Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā gar ielu

esošajām būvēm perimetrālas apbūves gadījumā. Taču dabā pastāv asfaltēts piebraucamais ceļš, kurš nodrošina

piekļūšanu no Alojas ielas puses vairāku dzīvojamo māju iekšpagalmiem. Tas kā ceļa servitūts ir uzrādīts

vienkāršotajā detālplānojumā, kā koplietošanas ceļš 1997.gada zemes robežu plānā un kā satiksmes josla

2003.gada zemes robežu plānā. Taču līdz šim brīdim ceļa servitūts kā tāds Civillikumā noteiktajā kārtībā nav ticis

nodibināts. Tieši šī iemesla dēļ sākotnējam lēmumam klāt pievienotajā projektā esošā piebraucamā ceļa teritorija

tiek norādīta kā teritorija, kas var kalpot par pamatu ceļa servitūta tiesību nodibināšanai. Ne jau tādēļ, lai

nodrošinātu piekļūšanu Alojas ielas mājas iekšpagalmam (jo tā jau tiek nodrošināta), bet lai nodrošinātu Valdemāra

ielas mājas īpašniekiem iespēju piekļūt savam iekšpagalmam no Alojas ielas puses.

[1.6] Noteikumu Nr.522 15.punkts nav interpretējams tā, ka komisijai, nosakot privatizētai dzīvojamai

mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, būtu jānodibina ceļa servitūts, lai nodrošinātu zemesgabala

īpašniekam piekļuvi atlikušajai zemesgabala daļai. Likumdevējs Privatizācijas likumā šādas tiesības komisijai nav

piešķīris.

[1.7] Ja pieteicēji uzskata, ka labāk piekļūšanu dzīvojamās mājas iekšpagalmam nodrošināt citādi, viņiem

ir iespējas šo jautājumi risināt pēc saviem ieskatiem civiltiesiskā kārtībā. Tieši tāpēc funkcionāli nepieciešamā

zemesgabala projektā vienlaicīgi norādīts, ka ceļa vieta var tikt mainīta. Taču, ja ceļa servitūts tiks nodibināts,

ņemot vērā projektā norādīto teritoriju, pieteicējiem būs tiesības to izmantot piekļūšanai savam iekšpagalmam, t.

sk. iesniegumā pieminētajām divām autostāvvietām.

[1.8] No paskaidrojuma raksta, kas tika akceptēts ar Rīgas domes (tagad – Rīgas valstspilsētas pašvaldības)

Pilsētas attīstības departamenta 2023.gada 13.februāra lēmumu Nr.BIS-BV-5.23-2023-350 (DA-23-3965-nd)

(būvniecības lieta Nr. BIS-BL-442978-47011), uz kuru pieteicēji atsaucas iesniegumā, konstatējams, ka

iesniegumā atspoguļotais iekšpagalma labiekārtojuma risinājums neatbilst akceptētajam risinājumam. Tādējādi

pieteicēju iebildumi, ka sākotnējais lēmums liegs piekļuvi divām autostāvvietām, ir nepamatots.

[1.9] Zemesgabala īpašnieka lietošanas tiesības ir aprobežotas par labu privatizētās dzīvojamās mājas

dzīvokļu īpašniekiem. Gan pirms sākotnējā lēmuma pieņemšanas, gan šobrīd pieteicēju tiesības rīkoties ar savu

zemesgabalu tiktāl, ciktāl tas atrodas Alojas ielas mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala sastāvā, ir

ierobežotas.

[1.10] Privatizācijas likuma, noteikumu Nr.522 un Rīgas domes 2015.gada 3.novembra saistošo noteikumu

Nr.177 ,,Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas saistošie noteikumi” (turpmāk –

saistošie noteikumi Nr.177) mērķis nav noteikt visām dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamos

zemesgabalus, bet tikai privatizācijas procesa ietvaros. Tāpēc pieteicēji nevar prasīt, lai attiecībā uz Valdemāra

ielas māju pēc analoģijas tiktu piemērotas iepriekš minēto normatīvo aktu prasības.

[1.11] Praksē primāri tiek vērtēts, kāda zemesgabala platība, ņemot vērā esošo situāciju, ir nepieciešama

tieši privatizējamai (privatizētajai) dzīvojamai mājai, iespēju robežās ņemot vērā arī zemesgabala īpašnieka

intereses, jo atbilstoši noteikumu Nr.522 14.punktam, nosakot funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, zemes

īpašniekam izdala atlikušo zemesgabala daļu, kas atbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajiem

teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem.

[1.12] Kā izriet no saistošajiem noteikumiem Nr.38, jaunveidojama zemesgabala minimālā platība ir 400

m2, ja saistošie noteikumi vai citi normatīvie akti nenosaka citādi. Turklāt saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā

aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānu ,,RVC un tā aizsardzības zonas apbūves veidošanas

pamatnosacījumi” zemesgabals atrodas perimetrālās apbūves teritorijā, kurā prasības par apbūves zemesgabala

minimālo platību nav piemērojamas. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka atlikusī zemesgabala platība neatbilstu

saistošo noteikumu Nr.38 prasībām.

[1.13] Pat ja pieteicēji jau pirms sākotnējā lēmuma pieņemšanas būtu izmantojuši tiesības ierosināt Alojas

ielas mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu, tas negarantētu, ka komisija pieņemtu lēmumu par

funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas uzsākšanu. To komisija dara tikai tajā gadījumā, ja redz reālu

iespēju pārskatīšanai, t.sk. vērtējot kopējo situāciju konkrētā kvartāla ietvaros.

[1.14] Nav pamata uzskatīt, ka kādu no blakus esošo zemesgabalu daļām varētu iekļaut funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala sastāvā, lai kompensētu to zemesgabala daļu, kuru pieteicēji vēlas paturēt savā

īpašumā, izslēdzot no funkcionāli nepieciešamā zemesgabala sastāva.

[1.15] Pieteicēju norādītais Privatizācijas likuma 32.pants attiecas tikai uz neapdzīvojamo telpu

nomniekiem un viņu tiesībām ierosināt neapdzīvojamās telpas privatizāciju no nomas attiecībām izrietošo parādu

dēļ, turklāt situācijā, kad piespiedu zemes nomas attiecības vēl nav nodibinātas likumā noteiktajā kārtībā.

[1.16] Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumam ir konkrēts mērķis – izbeigt piespiedu dalīto īpašumu,

ļaujot privatizēto dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem izpirkt funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, ja ar

zemesgabala īpašniekiem nav iespējams vienoties civiltiesiskā kārtībā par tā atsavināšanu. Likumdevējs nav

paredzējis parādu dēļ liegt dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem tiesības izmantot atsavināšanas tiesības.

[2] Pieteicēji vērsās tiesā ar pieteikumu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[2.1] Pieteicējiem nepamatoti liegtas paredzētās kopīpašnieku kā dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamā zemes gabala īpašnieka tiesības ierosināt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala

pārskatīšanu, kā arī tiesības sagaidīt no komisijas normatīvajos aktos paredzēto darbību izpildi, pirms tiek

pieņemts lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas ierosināšanu.

[2.2] Lietā nepareizi vērtēti faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas saistīti ar to, ka uz kopīpašniekiem

piederošās zemes vienības atrodas ne tikai Alojas ielas māja, bet arī kopīpašniekiem piederošā Valdemāra ielas

māja, kas liecina, ka vērtējami bija kritēriji attiecībā uz abām dzīvojamām mājām un tām funkcionāli

nepieciešamajiem zemes gabaliem. Ar lēmumu bija samērojamas abu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kas atrodas

uz vienas zemes vienības, īpašnieku intereses un tiesības.

[2.3] Ne sākotnējā lēmumā, ne tam pievienotajā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala projektā nav

iekļauta informācija par to, kādā veidā pēc funkcionāli nepieciešamās zemes vienības daļas atsavināšanas

nekustamā īpašuma /Adrese B/ kopīpašniekiem tiks nodrošināta piekļuve viņiem piederošajai atlikušajai zemes

vienības daļai ar platību 578 m2 un Valdemāra ielas mājai no iekšpagalma puses.

[2.4] Projektā vien iezīmēta teritorija, kas teorētiski var kalpot par pamatu ceļa servitūta tiesību

nodibināšanai. Šāda servitūta tiesības nodrošināšanai un reģistrēšanai nepietiek ar ierakstu lēmumā par funkcionāli

nepieciešamās zemes noteikšanu. Servitūta tiesības nodrošināšanai un reģistrēšanai ir nepieciešams vai nu pušu

noslēgts līgums vai tiesas spriedums. Līdz ar to norāde projektā par teritoriju, kas var kalpot par pamatu ceļa

servitūta tiesību nodibināšanai nav uzskatāma par piekļuves nodrošināšanu.

[2.5] Normatīvais regulējums nav paredzējis situāciju, kad pēc funkcionāli nepieciešamā zemesgabala

nodalīšanas arī uz atlikušā zemesgabala atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. Šis ir netipisks gadījums un

konkrētajos lietas apstākļos ir pamats piemērot analoģiju jautājumos par dzīvojamās mājas funkcionāli

nepieciešamajam zemesgabalam izvirzītajām prasībām, platību, robežām un citiem to raksturojošajiem rādītājiem

attiecībā uz pēc funkcionāli nepieciešamā zemesgabala nodalīšanas pāri palikušo zemesgabalu, uz kura atrodas cita

daudzdzīvokļu dzīvojamā māja.

[2.6] Jēdziens ,,piekļuve” ir tulkojams plašāk, proti, tas ietver arī kopīpašnieku piekļuves nodrošināšanu

Valdemāra ielas mājas iekšpagalmam. Līdz ar to funkcionāli nepieciešamā zemesgabala projekts, kas apstiprināts

ar sākotnējo lēmumu, izstrādāts, neievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību un nosacījumus attiecībā uz

piekļuves nodrošināšanu atlikušajai zemes vienības daļai un dzīvojamai mājai no iekšpagalma puses.

[2.7] Bez ievērības nevar atstāt arī kopīpašnieku izstrādāto Labiekārtošanas projektu un tā ietekmi uz

funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Saskaņotais Labiekārtošanas projekts paredz kopīpašnieku

automašīnu novietošanu uz atlikušās zemes vienības daļas, taču piekļuve šīm automašīnu stāvvietām paredzēta pa

brauktuvi, kas atrodas uz ar lēmumu noteiktās funkcionāli nepieciešamās zemes vienības daļas. Nav iespējama

piekļuve iekšpagalmam un paredzētajām stāvvietām, nešķērsojot funkcionāli nepieciešamo zemes vienības daļu,

kas noteikta ar lēmumu.

[2.8] Lai gan piekļūtu dzīvojamās mājas iekšpagalmam, gan ievērotu un īstenotu Labiekārtošanas projektu,

kopīpašniekiem ir jāparedz iespēju piekļūt iekšpagalmam un stāvvietām un attiecīgi izmantot funkcionāli

nepieciešamo zemes vienības daļu, kas saskaņā ar lēmumu, paredzēta atsavināšanai. Šādas tiesības kopīpašniekiem

tiktu nodrošinātas, paredzot, ka kopīpašniekiem piederošā zemes vienības jeb pagalma daļa, kas apzīmēta kā

iespējamā ,,teritorija, kas var kalpot par pamatu ceļa servitūta tiesību nodibināšanai” (strīdus zemes vienības daļa),

paliktu kopīpašniekiem piederošās atlikušās zemes vienības daļas sastāvā.

[2.9] Nav konstatējams objektīvs iemesls tam, kāpēc Alojas ielas mājas īpašniekiem papildus ietvei, kas

nodrošina piekļuvi Alojas ielas mājas kāpņu telpām, būtu nepieciešama vēl strīdus zemes vienības daļa. Būtiski, ka

Valdemāra ielas mājas īpašniekiem savukārt piekļuve iekšpagalmam un tajā esošajām un paredzētajām stāvvietām

ir svarīga un nepieciešama, turklāt iespējama, tikai šķērsojot strīdus zemes vienības daļu.

[2.10] Lēmumos Alojas ielas mājas īpašnieki tiek nostādīti priviliģētākā stāvoklī nekā Valdemāra ielas

mājas īpašnieki tikai tāpēc vien, ka dzīvojamā māja atbilst statusam privatizējama vai jau privatizēta. Neskatoties

uz to, ka atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa rezultātā kopīpašniekiem šobrīd piederošā zemes vienība tiks

sadalīta divās daļās un katrai no dzīvojamām mājām funkcionālā lietošanā atradīsies un piederēs jaunizveidota un

nodalīta atsevišķa zemes vienība ar noteiktu platību un noteiktām robežām.

[2.11] Pieteicēji nebija informēti par uzsākto atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu, tāpēc sākotnēji

tika liegta iespēja izteikt viedokli, iebildumus un piedalīties lēmuma pieņemšanā, kas uzskatāms par būtisku

procesuālo pārkāpumu, jo rezultātā zemesgabala īpašnieks zaudē iespēju aizsargāt savas aizskartās tiesības uz

īpašumu.

[2.12] Pārbaudāma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma un tā

normu atbilstība Satversmes 91., 92. pantam un 105.pantam attiecībā uz turpmāk norādīto.

[2.13] Likums neparedz zemesgabala īpašnieka iesaistīšanu, informēšanu par uzsākto atsavināšanas tiesības

izmantošanas procesu vai tiesības izteikt jebkādu viedokli par to līdz brīdim, kad jau tiek pieņemts lēmums par

daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu.

[2.14] Likums neparedz pat lēmuma par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo

zemesgabalu personisku paziņošanu zemesgabala īpašniekiem.

[2.15] Apstrīdēšanas termiņš viens mēnesis ir nesamērīgi īss, lai dotu iespēju zemesgabala īpašniekiem ne

vien apstrīdēt pieņemto lēmumu, bet arī izteikt pamatotus argumentus, viedokli par lēmumu un tajā norādītā

zemesgabala platību un robežām.

[2.16] Piespiedu kārtā atsavināmā zemesgabala kadastrālā vērtība kā atsavināšanas cena nav uzskatāma par

taisnīgu atlīdzību.

[2.17] Ja likumdevēja ieskatā piespiedu dalītais īpašums izbeidzams apvienojot zemesgabalu ar uz tā esošo

dzīvojamo māju, tad likumā varēja tikt paredzētas arī zemesgabala īpašnieka tiesības iegādāties par kadastrālo

vērtību visus dzīvojamā mājā esošos dzīvokļa īpašumus, jo analoģiski arī šādā veidā varētu uzskatīt, ka arī šāda

atsavināšana notiek sabiedrības vajadzībām. Šobrīd piedāvātais risinājums piespiedu kārtā atsavināt tikai zemi par

labu dzīvojamās mājas īpašniekiem ir pretrunā ar Satversmes 91.pantā garantētajām tiesībām uz vienlīdzību.

[2.18] Taisnīgi būtu piemērot aizliegumu dzīvojamo māju īpašniekiem izmantot atsavināšanas tiesību,

kamēr pastāv neizpildītas dzīvojamās mājas īpašnieku parāda saistības pret atsavināmā zemesgabala īpašniekiem.

Nav pieļaujama piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas procesa turpināšana, kamēr dzīvojamās mājas dzīvokļu

īpašnieki nav nokārtojuši savas saistības pret kopīpašniekiem.

[3] Atbildētājs paskaidrojumā norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz

pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem apsvērumiem.

[4] Pieteicēju pārstāve tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā minētajiem

argumentiem.

Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, balstoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos

minētajiem argumentiem.

Trešo personu pārstāve tiesas sēdē pieteikumu uzskatīja par nepamatotu un noraidāmu.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietas materiālus kopsakarā ar lietas dalībnieku argumentiem, tiesa atzīst, ka pieteicēju

pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[6] Lietā nav strīda par to, ka pieteicēju kā zemes īpašnieku un trešo personu kā daudzdzīvokļu Alojas ielas

mājas dzīvokļu īpašnieku starpā pastāv piespiedu dalītā īpašuma attiecības.

Lietā ir strīds par to, vai Alojas ielas mājai funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā ir pamatoti iekļauta

pieteicēju zemes īpašuma daļa 847 m2 platībā.

[7] Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā ir noregulēta kārtība, kādā izbeidzams piespiedu dalītais

īpašums, kurā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un zemesgabals, dzīvokļu īpašniekiem atsavinot zemi,

tādējādi izveidojot vienotu nekustamo īpašumu Civillikuma 968.panta izpratnē.

Piespiedu dalītais īpašums saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 2.panta otro daļu

izbeidzams, dzīvokļa īpašniekiem likuma noteiktajā kārtībā izmantojot atsavināšanas tiesību t.i., tiesības izpirkt

atsavināmo zemi par likumā noteikto atsavināšanas cenu šajā likumā noteiktajā kārtībā (Piespiedu dalītā īpašuma

izbeigšanas likuma 1.panta 1.punkts).

Atsavināmā zeme saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 1.panta 2.punktu ir atbilstoši

dzīvojamo māju privatizāciju regulējošiem normatīvajiem aktiem noteikts dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamais zemesgabals daļā, kas sakrīt ar piespiedu dalītā īpašuma zemesgabalu.

[8] Atsavināmā zeme piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas procesā tiek noteikta atsavināšanas tiesības

izmantošanas procesa uzsākšanas posmā. Proti, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par atsavināšanas tiesību

izmantošanas procesa uzsākšanu ir pamats pašvaldībai, īstenojot Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 15.punktā

pantā noteiktās funkcijas, lemt par daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai nepieciešamo zemesgabalu – noteikt

dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, kas atbilstoši Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas

likuma 1.panta 2.punktam ir nosakāms saskaņā ar dzīvojamo māju privatizāciju regulējošiem normatīvajiem

aktiem.

Vienlaikus gadījumā, ja pašvaldība, pārbaudot dzīvojamajai mājai noteikto funkcionāli nepieciešamā

zemesgabala konfigurāciju un platību, konstatē, ka to nepieciešams pārskatīt (piemēram, funkcionāli nepieciešamas

zemesgabals ir noteikts nesamērīgi liels, bet piespiedu dalītā īpašuma subjekti līdz šim nav ierosinājuši funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu), pašvaldība ir tiesīga to pārskatīt saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma

izbeigšanas likuma 5.panta sesto daļu. Minētajā tiesību normā noteikts, ka gadījumā, ja pašvaldība konstatē, ka

daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu nepieciešams pārskatīt, pārskatīšanu veic

likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā. Atsavināšanas tiesības

izmantošanas procesu turpina pēc tam, kad pieņemts lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala

pārskatīšanu.

[9] Privatizācijas likuma 28.pants paredz funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu privatizējamai

dzīvojamai mājai. Saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka, ja privatizējamā valsts vai pašvaldības dzīvojamā māja

pilnībā vai daļēji atrodas uz fiziskajai vai juridiskajai personai piederošas zemes.

Privatizācijas likuma 28.panta otrā daļa paredz, ka nosakot privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamo zemes gabalu, ņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi

noteikumus, it sevišķi: 1) esošo apbūvi; 2) apbūves parametrus; 3) pagalmu plānošanas noteikumus; 4) to, lai

nodrošinātu piekļuvi, pieejamību transporta infrastruktūrai, nepieciešamo inženierkomunikāciju tīklu u.c.; 5) to, lai

pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas zemes gabala īpašniekam

būtu iespēja izmantot atlikušo zemes gabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim.

[10] Kā izriet no lietas materiāliem un strīds par to nepastāv, Alojas ielas mājai funkcionāli nepieciešamā

zemesgabala robežas uz privatizācijas brīdi tika noteiktas saskaņā ar 1997.gadā izstrādāto Tomsona – Alojas –

Krišjāņa Valdemāra ielu kvartāla Nr.1502 vienkāršoto detālplānojumu, atbilstoši kuram 1997.gadā tika sagatavots

Zemes robežu plāns Ēku un būvju īpašumtiesību nostiprināšanai. 1998.gada 22.janvārī Rīgas pilsētas zemes

komisija pieņēma lēmumu Nr.3/4 par zemes gabala /Adrese A/, platības un robežu plāna apstiprināšanu, kurā

norādīta platība – 1005 m2 (lietas 2.sējums 49.lapa). Savukārt 2003.gadā tika sagatavots Ēku un būvju īpašumam

kadastra Nr./Kadastra numurs C/ /Adrese A/, piesaistītās zemes robežu plāns (lietas 1.sējums 115.lapa), kurā

norādīts, ka īpašums atrodas uz zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem /Kadastra apzīmējums A/, /Kadastra

apzīmējums B/, zemes kopplatība 1211 m2(mainītas Alojas ielas sarkanās līnijas), kas sastāv no: 1) zemes vienības

ar kadastra apzīmējumu /Kadastra apzīmējums B/ daļas ar platību 363 m2; 2) zemes vienības ar kadastra

apzīmējumu /Kadastra apzīmējums B/ (kas pieder pieteicējiem) daļas ar platību 848 m2.

No minētā secināms, ka 1997.–1998.gadā, sagatavojot Alojas ielas māju privatizācijai, atbilstoši likuma

„Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1.panta 16.punkta un 28.panta tā brīža redakcijā prasībām

likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” noteiktajā kārtībā

tika noteikta dzīvojamās mājas ekspluatācijai nepieciešamā zemes gabala platība un robežas. Savukārt 2003.gadā,

mainot Alojas ielas sarkanās līnijas, tika precizēts piesaistītās zemes robežu plāns kopplatībā 1211 m2.

Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšana kā privatizācijas procesa sastāvdaļa ir

izpildīta līdz ar dzīvojamās mājas privatizācijas procesa pabeigšanu (sk.Senāta 2009. gada 21. janvāra spriedumu

lietā Nr. SKC-3/2009 (C39084206)), un šādi noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala robežas un platība

kļūst saistoša gan personām, kas iegūst īpašumā dzīvokļa īpašumu, gan zemes īpašniekam (sk.Senāta 2010. gada

19. marta spriedumu lietā Nr. SKA-79/2010 (A42434106), 2013. gada 28. maija lēmumu lietā Nr. SKA-516/2013

(6-7003113/25), 2013. gada 9. jūlija spriedumu lietā Nr. SKA-159/2013 (A42675708)).

Kamēr nav izdarīti grozījumi, par funkcionāli nepieciešamo zemi uzskatāma tā, kas par tādu noteikta

privatizācijas procesa ietvaros (sk.Senāta 2010. gada 19. marta spriedumu lietā Nr. SKA-79/2010 (A42434106),

2013. gada 9. jūlija spriedumu lietā Nr. SKA-159/2013 (A42675708)).

No minētā secināms, ka Alojas ielas mājai privatizācijas procesā tika noteikts funkcionāli nepieciešamais

zemes gabals 1211 m2platībā robežās, kas attēlotas 2003.gadā piesaistītās zemes robežu plānā.

Saskaņā ar pārsūdzētajam lēmumam klāt pievienoto Alojas ielas mājai funkcionāli nepieciešamā

zemesgabala projektu (lietas 1.sējums 38.lapa), konstatējams, ka to veido: 1) zemesgabala ar kadastra apzīmējumu

/Kadastra apzīmējums A/ (kas pieder pieteicējiem) daļa ~ 847 m2platībā; 2) zemesgabala ar kadastra apzīmējumu

/Kadastra apzīmējums B/ daļa ~361 m2 platībā. Projekta 5.punktā norādīts, ka funkcionāli nepieciešamā

zemesgabala robežas, platība, apgrūtinājumi un to platības var tikt precizētas, veicot instrumentālo uzmērīšanu

dabā.

Salīdzinot funkcionāli nepieciešamā zemes gabala, kas noteikts ar pārsūdzēto lēmumu, robežu plānu ar lietā

iesniegtajiem robežu plāniem, kuros attēlotas zemes vienības robežas Alojas ielas mājas privatizācijas procesā

piesaistītā teritorija (1997.gada 12.decembrī (lietas 2.sējums 49. lapa) un 2003.gada 17.janvārī (lietas 1.sējums

141.lapa) izgatavotā plāna kopijas), konstatējams, ka jau sākotnēji Alojas ielas mājas privatizācijas procesā mājai

nepieciešamajā zemesgabalā tika iekļauti pieteicējiem piederošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /Kadastra

apzīmējums A/ daļa 848 m2 platībā.

Turklāt lietā nav arī strīda, ka pirms administratīvā procesa par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas

uzsākšanas pieteicēji ir atzinuši faktu, ka zemes gabals 848 m2platībā, kas atrodas pieteicējiem piederošajā zemes

vienībā ar kadastra apzīmējumu /Kadastra apzīmējums B/, Alojas ielas mājas privatizācijas procesā ir ticis

piesaistīts Alojas ielas mājai kā tās ekspluatācijai nepieciešamā zeme un starp Alojas ielas mājas īpašniekiem un

zemes īpašniekiem pastāvēja piespiedu nomas attiecības.

Tādējādi, lai pastāvētu pamats pārskatīt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, būtu

jākonstatē, ka tas neatbilst likumdevēja izvirzītajiem nosacījumiem. Pretējā gadījumā pārskatīšanas procesam nav

jēgas.

[11] Pieteicēji norāda, ka tie nebija informēti par uzsākto atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu, tāpēc

sākotnēji tika liegta iespēja izteikt viedokli, iebildumus un piedalīties lēmuma pieņemšanā, kas uzskatāms par

būtisku procesuālo pārkāpumu, jo rezultātā zemesgabala īpašnieks zaudē iespēju aizsargāt savas aizskartās tiesības

uz īpašumu.

Lai arī Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 4.panta otrā daļa paredz, ka atsavināšanas tiesības

izmantošanai nav nepieciešama zemesgabala īpašnieka piekrišana, tas nenozīmē, ka zemesgabala īpašniekiem

liegta iespēja izteikt savu viedokli un iebildumus par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu gan

dzīvojamās mājas privatizācijas procesā atbilstoši Privatizācijas likuma 85.pantam, gan atsavināšanas tiesību

izmantošanas procesā, apstrīdot pašvaldības lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamo zemesgabalu, kā tas norādīts sākotnējā lēmuma 3. un 5.punktā. Konkrētajā gadījumā pieteicēji savas

tiesības nav izmantojuši dzīvojamās mājas privatizācijas procesā, taču ir izmantojuši, apstrīdot sākotnējo lēmumu

tādējādi aizsargājot savas tiesības uz īpašumu.

[12] Pieteicēji norāda, ka normatīvais regulējums nav paredzējis situāciju, kad pēc funkcionāli nepieciešamā

zemesgabala nodalīšanas arī uz atlikušā zemesgabala atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. Šis ir netipisks

gadījums un konkrētajos apstākļos ir pamats piemērot analoģiju jautājumos par Valdemāra ielas mājas funkcionāli

nepieciešamajam zemesgabalam izvirzītajām prasībām.

Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā padomju laikos jauna dzīvojamā apbūve tika uzbūvēta

salīdzinoši reti. Zemes reformas laikā bijušie zemesgabalu īpašnieki un to mantinieki atguva īpašuma tiesības uz

zemesgabaliem, uz kuriem atradās ne tikai līdz 1940.gadam būvētās būves, bet arī padomju laikos uzbūvētās

daudzdzīvokļu mājas. Tādēļ praksē primāri tiek vērtēts, kāda zemesgabala platība, ņemot vērā esošo situāciju, ir

nepieciešama tieši privatizējamai (privatizētajai) dzīvojamai mājai, iespēju robežās ņemot vērā arī zemesgabala

īpašnieka intereses, jo atbilstoši noteikumu Nr.522 14.punktam, nosakot funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu,

zemes īpašniekam izdala atlikušo zemesgabala daļu, kas atbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā

noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem.

Kā pamatoti norādīts lēmumā Privatizācijas likuma, noteikumu Nr. 522 un saistošo noteikumu Nr. 177

mērķis nav noteikt visām dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamos zemesgabalus, bet tikai privatizējamām,

jo jēdziens ,,dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals” tiek lietots tikai valsts un pašvaldības

dzīvojamo māju privatizācijas procesa ietvaros. Tāpēc pieteicēji nevar prasīt, lai attiecībā uz Valdemāra ielas māju

pēc analoģijas tiktu piemērotas iepriekš minēto normatīvo aktu prasības.

[13] No pieteikuma un tiesas sēdē sniegtā paskaidrojuma izriet, ka pieteicēji vēlas panākt funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu, lai Alojas ielas mājas funkcionāli nepieciešamā zemesgabala sastāvā

netiktu iekļauta strīdus zemes daļa, proti, ceļa daļa, kas izgatavotā plāna projektā atzīmēta kā teritorija, kas var

kalpot par pamatu ceļa servitūta tiesību nodibināšanai. Tādējādi nodrošinot piekļuvi pieteicējiem piederošajai

atlikušajai zemes vienības daļai ar platību 578 m2 un Valdemāra ielas mājai no iekšpagalma puses, t. sk. īstenot

iekšpagalma labiekārtošanas ieceri.

[13.1] No lietas materiāliem konstatējams, ka Valdemāra ielas mājai tāpat kā Alojas ielas mājai nav

caurbrauktuves, kura nodrošinātu piekļuvi iekšpagalmam no ielas puses. Taču dabā pastāv asfaltēts piebraucamais

ceļš, kurš nodrošina piekļūšanu no Alojas ielas puses vairāku dzīvojamo māju iekšpagalmiem ne tikai Valdemāra

ielas mājai. Tas kā ceļa servitūts ir uzrādīts iepriekš pieminētajā vienkāršotajā detālplānojumā, kā koplietošanas

ceļš 1997.gada zemes robežu plānā un kā satiksmes josla 2003.gada zemes robežu plānā. Tieši šī iemesla dēļ

lēmumam klāt pievienotajā projektā esošā piebraucamā ceļa teritorija tiek norādīta kā teritorija, kas var kalpot par

pamatu ceļa servitūta tiesību nodibināšanai, lai nodrošinātu Valdemāra ielas mājas īpašniekiem iespēju piekļūt

savam iekšpagalmam no Alojas ielas puses. Lēmums neuzliek par pienākumu nodibināt ceļa servitūtu. Ceļa

servitūtu ir iespējams nodibināt Civillikuma 1231.pantā noteiktajā kārtībā tikai pēc zemesgabala sadales, par to

vienojoties abu zemesgabalu īpašniekiem.

[13.2] Kā jau norādīts iepriekš, kamēr nav izdarīti grozījumi, par funkcionāli nepieciešamo zemi uzskatāma

tā, kas par tādu noteikta privatizācijas procesa ietvaros. Šādā gadījumā zemes īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar

savu īpašumu ierobežo speciālās tiesību normas, kuras garantē ēkas īpašniekam zemes nomas tiesības (sk. Senāta

2016.gada 22.novembra spriedumu lietā Nr. SKC-198/2016 8.3.apakšpunktu). Zemes īpašnieks nevar reizē ar

dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem lietot to pašu zemi, kas privatizācijas procesā nodota lietošanā dzīvojamās

mājas dzīvokļu īpašniekiem, neatkarīgi, vai jau ir vai nav noslēgts nomas līgums (sk. Senāta 2011.gada

26.septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-777/2011 8. punkts).

Tādējādi gan pirms sākotnējā lēmuma pieņemšanas, gan šobrīd pieteicēju tiesības rīkoties ar savu

zemesgabalu tiktāl, ciktāl tas atrodas Alojas ielas mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala sastāvā, ir

ierobežotas. Turklāt, lai piekļūtu no Alojas ielas puses Valdemāra ielas mājas iekšpagalmiem vispirms ir jāšķērso

zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /Kadastra apzīmējums B/ daļa. Tātad jebkurā gadījumā ir jārisina jautājums

par ceļa servitūtu.

[13.3] Gadījumā, ja tiktu veikta strīdus zemes gabala pārskatīšana un Alojas ielas mājas funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala sastāvā tā netiktu iekļauta, respektīvi samazinātos Alojas ielas mājas funkcionāli

nepieciešamais zemesgabals. Kā izriet no komisijas papildu sniegtā viedokļa, izvērtējot pārskatīšanas

nepieciešamību, tika ņemti vērā Privatizācijas likumā ietvertie nosacījumi. Tā kā Alojas ielas māja atrodas

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekta

Nr.852 ,,Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā, prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka saistošie

noteikumi Nr.38. Izvērtējot esošo situāciju un dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežas un

platību, komisija secināja, ka objektīvi pārskatīšana nav nepieciešama. Komisijas ieskatā dzīvojamai mājai jau tā

nepietiekošā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības samazināšana pasliktinātu dzīvojamās mājas dzīvokļu

īpašnieku situāciju. Turklāt kā noskaidrots tiesas sēdē Alojas ielas mājas pēdējai kāpņu telpai vienīgā piekļuve ir

tikai no mājas iekšpagalma. Tādējādi ir vitāli svarīgi nodrošināt piekļūšanu Alojas ielas mājai, saglabājot strīdus

zemes gabalu.

[13.4] Ievērojot norādīto, tiesai nerodas šaubas, ka Alojas ielas mājai 2003.gadā noteiktās funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala platības un robežas nav pārskatāmas. Kā pamatoti norādīts lēmumā ne vienmēr pastāvēs

iespēja pārskatīt funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, pat ja tam būtu jāatbilst šobrīd spēkā esošajiem

nosacījumiem un blakus ir konstatējami neapbūvēti, bet funkcionāli ar dzīvojamo māju pilnībā nesaistīti citām

personām piederoši zemesgabali vai to daļas. Šādā gadījumā, izskatot dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku

ierosinājumu atbilstoši Piespiedu dalītā izbeigšanas likumā noteiktajai kārtībai, komisijai nav lietderīgi pieņemt

lēmumu par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas uzsākšanu, ja tā rezultātā tiks apstiprināta esošā

zemesgabala platība un robežas. Kā norādīts judikatūrā, nevienas tiesību normas piemērošana nevar būt

pašmērķīga. Iestādei ir būtiski piemērot tiesību normas atbilstoši tam mērķim, kura sasniegšanai attiecīgā tiesību

norma ir radīta. Pretējā gadījumā tiesību normu piemērošana nav vērsta uz taisnīga rezultāta sasniegšanu

(Augstākās tiesas Senāta 05.11.2020. sprieduma lietā Nr. SKA-207/2020 10. punkts).

[14] Satversmes tiesa ir atzinusi - Satversmes 105.panta saturs ir līdzīgs Eiropas Cilvēktiesību konvencijas

Pirmā protokola 1.panta saturam un paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības

sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu (Satversmes tiesas 2009.gada 21.oktobra sprieduma lietā

Nr.2009-01-01 9.punkts).

Tiesības uz īpašumu, ko privātpersonai garantē valsts, demokrātiskā tiesiskā valstī nav absolūtas

(Satversmes tiesas 2007.gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr.2006-38-03 12.punkts). Pirmkārt, īpašumam ir jākalpo

sabiedrības interesēm. Otrkārt, tiesības uz īpašumu var ierobežot, ja ierobežojumi ir noteikti ar likumu, tiem ir

leģitīms mērķis un tie ir samērīgi (Satversmes tiesas 2006.gada 8.marta sprieduma lietā Nr.2005-16-01 12.punkts).

Satversmes 105.pants, no vienas puses, ietver valsts pienākumu veicināt un atbalstīt īpašuma tiesības, proti,

pieņemt tādus likumus, kas nodrošinātu šo tiesību aizsardzību, taču, no otras puses, valstij ir arī tiesības noteiktā

apjomā un kārtībā iejaukties īpašuma tiesību izmantošanā (Satversmes tiesas 2009.gada 19.novembra sprieduma

lietā Nr.2009-09-03 11.punkts).

Apkopojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka ar lēmumu nav nesamērīgi ierobežotas pieteicēju kā strīdus

zemes gabala kopīpašnieku tiesības, tādēļ lēmums ir pamatots un tiesisks, savukārt pieteicēju pieteikums ir

noraidāms.

[15] Atbilstoši judikatūras atziņām tiesai nav jāatbild uz iebildumiem, kas nav juridiski nozīmīgi. Tāpat

tiesa nav ierobežota sprieduma argumentāciju veidot tā, ka uz katru dalībnieka iebildumu nav sniegta tieša

detalizēta atbilde. Ir svarīgi, lai visi būtiskie argumenti un apstākļi būtu aplūkoti pēc būtības un kopsakarā (Senāta

2019.gada 10.maija sprieduma lietā Nr. SKA-52/2019 (A420148815) 5.punkts).

Tiesa izvērtēja visus argumentus, bet sniedza pamatojumu tikai tiem argumentiem, kas tiesas ieskatā ir

nozīmīgi no tiesību viedokļa un kas var ietekmēt tiesas spriedumu pēc būtības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. – 291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt/Persona AM/ (/Persona AM/), /Persona AN/, /Persona AO/, /Persona AP/, /Persona AR/, /Persona

AS/, /Persona AT/, /Persona AU/, /Persona AV/, /Persona AZ/ (/Persona AZ/), /Persona BA/, /Persona BB/, /Persona

BC/ un /Organizācija B/ pieteikumu parRīgas pilsētas izpilddirektora 2024.gada 17.janvāra lēmuma Nr.RD-24-88-

nd atcelšanu daļā, ar kuru apstiprināts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai /Adrese A/, funkcionāli nepieciešamo

zemesgabalu veido zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /Kadastra apzīmējums A/ daļa ar platību 847 m2.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese L.Andersone