Court dismisses loan claim due to expiration of statute of limitations as no interruption occurred.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the plaintiff's small claims action for debt collection against the defendant. The plaintiff alleged a loan agreement was signed in April 2010, but the court found the three-year limitation period expired on June 13, 2013, because no valid interruption or suspension occurred during that time. Although the plaintiff submitted a warning letter in May 2015, the court ruled it was issued after the limitation period had already begun to run, thus failing to reset the deadline.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Commercial Law: According to Civil Law Art. 1902, 1905, 1906 and Commercial Law Art. 406, the statute of limitations expires if not interrupted or suspended; a claim is dismissed if the period has elapsed without valid interruption.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C33326415
Lietas arhīva Nr.C-3264-15/17
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā 2015.gada 4.novembrī
Rīgas rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese M. Dreimane, rakstveida procesā izskatīja civillietu MSIA „E.P.Ieguldījumi”, reģistrācijas Nr.40103216317, maza apmēra
prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu, un
Aprakstošā daļa
2015.gada 15.jūnijā tiesā saņemts prasītāja MSIA „E.P.Ieguldījumi” (turpmāk - Prasītājs) prasības pieteikums maza apmēra prasībā par naudas
piedziņu pret /pers. B/ (turpmāk – Atbildētājs) prasības priekšmetu norādot parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā prasītājs norādījis, ka saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārīgās daļas 2.1.punktu pieteikumu aizdevuma saņemšanai iesniedz,
aizpildot pieteikuma formu mājas lapā. 2010.gada 08.aprīlī SIA „icredit.lv” pakalpojuma sniegšanas vietā (mājas lapā) www.icredit.lv Atbildētājs
elektroniski iesniedza pieteikumu aizdevuma saņemšanai, ko pierāda pielikumā pievienotais pieteikums aizdevuma saņemšanai.
Saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārīgās daļas 2.3.punktu, kas nosaka, ka pieteikums aizdevuma saņemšanai iesniedzams elektroniskā veidā
aizdevēja mājas lapā. Aizpildot un iesniedzot pieteikumu aizdevuma saņemšanai aizdevējam, klients apliecina, ka viņš ir iepazinies ar standarta informāciju
par aizdevēja piedāvāto aizdevumu, datu subjekta piekrišanas noteikumiem, līguma noteikumiem, ka šāda informācija un nosacījumi viņam ir saprotami
un pieņemami. Ņemot vērā Atbildētāja izteikto vēlmi saņemt aizdevumu, aizdevējs pieņēma lēmumu par aizdevuma izsniegšanu Ls 50.00 jeb EUR 71.14
(septiņdesmit viens eiro un 14 centi) apmērā, par ko, pamatojoties uz Aizdevuma līguma 3.5.punktu, Atbildētājs tika telefoniski informēts. Pēc tam, kad
Atbildētājs mutiski vēlreiz apstiprināja piekrišanu aizdevumam, uz viņa pieteikumā norādīto e-pasta adresi tika nosūtīts atkārtoti Aizdevuma līgums, e-
pasts ar hipersaiti uz formu aizdevēja mājas lapā un klientam piešķirtā parole, ar kuru tiek apstiprināts aizdevuma darījums.
Pēc tam, kad Atbildētājs saskaņā ar Aizdevuma vispārīgās daļas 4.1.punktu ievadīja viņam piešķirto paroli mājas lapas attiecīgajā sadaļā, un tādā
veidā atkārtoti apliecināja, ka piekrīt aizdevuma summai, aizdevuma atmaksas termiņam, līguma noteikumiem un vēlas nekavējoties saņemt aizdevumu uz
savu norādīto bankas kontu, 2010.gada 12.aprīlī ar Atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr. i- 2010-0328. Saskaņā ar Aizdevuma līgumu
Atbildētājam tika izsniegts aizdevums Ls 50.00 jeb EUR 71.14 (septiņdesmit viens eiro un 14 centi) apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Noslēgtajā Aizdevuma
līgumā tika pielīgti līgumiskie procenti par aizdevuma izmantošanu 18% (astoņpadsmit procenti) mēnesī (dienā 0.6%) no neatmaksātās aizdevuma
summas, kas izteikta komisijas maksas veidā.
Aizdevuma summa saskaņā ar Aizdevuma līguma nosacījumiem tika izmaksāta Atbildētāja bankas kontā Nr. /konta nr./, AS ,,SWEDBANK”.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu Atbildētājs ir uzņēmies ciest pametumu, t.i. līgumsodu, sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību
neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un proti, ja Atbildētājs neizpilda savas ar līgumu uzņemtās saistības vai izpilda tās nepilnā apmērā, viņš atsevišķi par
katru līgumsaistību pārkāpumu un/vai nokavējumu maksā prasītājam līgumsodu saskaņā ar līguma 7.4. punktu 0:5% apmērā no neatmaksātās aizdevuma
summas par katru nokavēto saistību izpildes dienu.
Starp SIA „icredit.lv” un Prasītāju 2012.gada 20.oktobrī tika noslēgts Cesijas līgums Nr. 20121020 un tā pielikums, saskaņā ar kuru SIA
„icredit.lv” cedēja visas savas prasījuma tiesības pret Atbildētāju, kas izriet no augstāk minētā Aizdevuma līguma, Prasītājam. Līdz ar to, Prasītājs no
Cesijas līguma noslēgšanas brīža var darboties ar kreditora tiesībām.
Atbildētājam saskaņā ar Aizdevuma atmaksas grafiku, kas tika pievienots līgumam un ir tā neatņemama sastāvdaļa, bija pienākums veikt
maksājumus sākot ar 2010.gada 12.maiju, un tā turpmāk katra mēneša 12.datumā, līdz pilnīgai saistību izpildei.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, bet Atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu
savu saistību izpildei.
Sakarā ar to, ka Atbildētājs netika pildījis saistības, 2015.gada 21.maijā izsūtīja Atbildētājam paziņojumu par neizpildītām parāda saistībām,
vienlaikus paziņojot par saistību tiesību cesiju. Atbildētājs paziņojumu netika ņēmis vērā, līdz ar to parāda piedziņa tiek nodota tiesā.
Neraugoties uz to, ka jau 2010.gada 12.jūnijā ir iestājies aizdevuma atdošanas termiņš, un vairākkārtīgi mēģināts sazināties ar Atbildētāju,
Atbildētājs līdz prasības celšanas dienai nav veicis nekādas darbības aizdevuma summas, procentu un līgumsodu atdošanai un ir noticis parādnieka -
atbildētāja nokavējums saskaņā ar Civillikuma 1652. panta 3. punktu - kad parādnieks palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.
Atbildētājs saistības nav izpildījis pilnā apmērā.
Vadoties no iepriekš minētā, kā arī, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765.,
1793., 1805., 1806., 1934.pantiem, kā arī Civilprocesa likuma 1., 23., 26., 250.19 otro daļu prasītājs lūdz tiesu: 1. piedzīt no /pers. B/,
personas kods /personas kods/, neatmaksāto aizdevuma summu 71.14 euro (septiņdesmit viens euro un 14 centi) apmērā; aprēķināto komisijas maksu -
25.62 euro (divdesmit pieci euro un 62 centi) apmērā; aprēķinātos likumiskos procentus - 25.75 euro (divdesmit pieci euro un 75 centi) apmērā;
aprēķināto līgumsodu - 7.11 euro (septiņi euro un 11 centi) apmērā; kopā - 129.62 euro (viens simts divdesmit deviņi euro un 62 centi) apmērā. 2.
Lūdz noteikt Prasītājam tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no galvenā parāda līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles
dienai). 3. Parāda samaksa veicama MSIA „?.?. Ieguldījumi” norēķinu kontā Nr.LV86PRTT0260022390400, AS „PRIVATBANK”.
Lūdz lietu izskatīt rakstveida procesā.
2015.gada 18.jūnijā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu, atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi –
/adrese/, Inčukalna novads - nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada
17.jūlijam (lietas 32.lapa).
Tiesā atgriezti sūtījumi, kas nosūtīti atbildētājam /pers. B/, kur no pasta paziņojumiem izriet, ka adresāts piegādes laikā nebija mājās, beidzies
glabāšanas laiks (lietas 35., 38.lapa).
Atbilstoši Personu datu pārlūkā pieejamai informācijai, atbildētāja /pers. B/ deklarētā dzīvesvieta kopš 2012.gada 25.septembra i r /adrese/,
Inčukalna novads (lietas 37.lapa).
Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likumu dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās
attiecībās ar valsti un pašvaldību. Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta noteikumiem uzskatāms, ka tiesa ir informējusi atbildētāju
par civillietas ierosināšanas faktu un lietas izskatīšanas datumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem tiesa puses rakstveidā ir informējusi par to procesuālajām
tiesībām un pienākumiem, par tiesas sastāvu un noraidījuma pieteikšanas tiesībām.
2015.gada 10.augustā nosūtīti paziņojumi atbildētājam un prasītājam par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2015.gada 4.novembrī un sprieduma
pieejamības datumu 2015.gada 4.novembrī (lietas 36.lapa).
Atbildētājs/pers. B/ saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.23 panta nosacījumiem, tiesai paskaidrojumus nav sniedzis.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.
Lietas izskatīšanu mutvārdu procesā nav lūguši.
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.
M o t īv u da ļa
Izvērtējusi rakstveida pierādījumus, apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka MSIA „E.P.Ieguldījumi”, reģistrācijas
Nr.40103216317, prasība pret /pers. B/ par parāda piedziņu ir noraidāma.
Civillikuma 1793.panta trešais punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,
vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to
savukārt citiem un izlietot to pret parādnieku.
Civillikuma 1801.pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt
jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
2012.gada 20.oktobrī starp SIA „icredit.lv” un SIA „E.P. Ieguldījumi” noslēgts Cesijas līgums Nr.20121020 un tā pielikums Nr.P i-2010-0328,
saskaņā ar kuru visas prasījuma tiesības pret atbildētāju nodotas prasītājai (lietas 25. – 26.lapa).
Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka minētais Cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi ir saistošs pusēm un prasītāja ir ieguvusi
prasījuma tiesības pret atbildētāju.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –
kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma
sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē
publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas
nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.
Ministru Kabineta 2004. gada 21. decembra noteikumu Nr.1037 „Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” (spēkā līdz
2014.gada 12.jūnijam) 2. un 3.punkts noteica, ka šie noteikumi piemērojami distances līgumiem par finanšu pakalpojumu sniegšanu (turpmāk -
distances līgums), kas tiek slēgti starp finanšu pakalpojumu sniedzēju (turpmāk - pakalpojuma sniedzējs) un patērētāju, kas ir fiziska persona (turpmāk -
patērētājs).
Finanšu pakalpojums šo noteikumu izpratnē ir jebkurš kredītiestādes, kreditēšanas (arī patērētāju kreditēšanas), apdrošināšanas, privāto pensiju,
ieguldījumu vai maksājumu pakalpojums, ko pakalpojuma sniedzējs savas profesionālās darbības ietvaros sniedz patērētājam.
No lietas materiāliem redzams, ka 2010.gada 8.aprīlī atbildētājs pakalpojuma sniegšanas vietā www.icredit.lv elektroniski aizpildījis un iesniedzis
pieteikumu aizdevuma saņemšanai (lietas 7.lapa).
2010.gada 12.aprīlī starp SIA „icredit.lv” un atbildētāju /pers. B/ noslēgts Aizdevuma līgums „Īstermiņa kredīts” Nr.328 (lietas 19. - 20.lapa).
Saskaņā ar minēto līgumu, prasītāja 2010.gada 12.aprīlī izsniegusi atbildētājam aizdevumu Ls 50, ar ikmēneša procentu maksājumu 18% mēnesī
no neatmaksātā aizdevuma, ar atmaksas termiņu 2 mēneši, galīgais aizdevuma atmaksas termiņš noteikts 2010.gada 12.jūnijs. Līgumā norādīts, ka
kopējā atmaksājamā summa ir Ls 63,88.
Izvērtējot noslēgto līgumu, tiesa atzīst, ka tas ir distances līgums Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un noslēgts atbilstoši Ministru
Kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumos „Par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” noteiktajai kārtībai.
Tiesa uzskata, ka distances Aizdevuma līgums noslēgts atbilstoši arī Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām
sastāvdaļām.
No lietā esošā aizdevuma atmaksas grafika, kas ir Aizdevuma līguma neatņemama sastāvdaļa, 3.punkta redzams, ka puses vienojušās, ka saņemto
Aizdevumu un aprēķināto komisijas maksu aizņēmējs veic sekojošā kārtībā: kredīta summa Ls 22,94, kredīta izmaksas (procenti) Ls 9,00, maksājamā
kopsumma Ls 31,94, kredīta apmaksas termiņš noteikts 2010.gada 12.maijs; kredīta summa Ls 27,06, kredīta izmaksas (procenti) Ls 4,88, maksājamā
kopsumma Ls 31,94, kredīta apmaksas termiņš noteikts 2010.gada 12.jūnijs (lietas 21.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Saskaņā ar Aizdevuma līguma 6.1.punktu aizdevuma atmaksas termiņš sākas ar dienu, kad aizdevējs ir veicis aizdevuma izmaksu uz klienta
pieteikumā aizdevuma saņemšanai norādīto bankas kontu un klientam ir pienākums aizdevumu un komisijas maksu atmaksāt saskaņā ar Līguma
noteikumiem, maksājumus veicot aizdevēja bankas kontā (Aizdevuma līguma 6.2.punkts).
No iepriekš minētā nepārprotami izriet, ka klientam ir pienākums aizdevumu un komisijas maksu atmaksāt saskaņā ar Līguma noteikumiem.
2015.gada 21.maijā MSIA „ E.P. Ieguldījumi”, reģistrācijas Nr.40103216317, nosūtījusi atbildētājam /pers. B/ paziņojumu par saistību tiesību
cesiju un brīdinājumu par saistību nepildīšanu. Paziņojumā norādīts, ka uz 2015.gada 21.maiju atbildētāja parādsaistības ir 129,52 euro, ko veido –
neatmaksātā aizdevuma summa 71,14 euro, aprēķinātie un nesamaksātie līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu 25,62 euro, aprēķinātie likumiskie
nokavējuma procenti 25,65 euro un līgumsods 7,11 euro. Saistības lūgts izpildīt līdz 2015.gada 27.maijam (lietas 23.lapa).
Civillikuma 1893.pants paredz, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā.
Civillikuma 1895.pants paredz, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti
īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.
2010.gada 1.janvārī spēkā stājās Komerclikuma D daļa, kurā ietilpst 406.pants, kurā noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst
triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.
Saskaņā ar Komerclikuma 388.pantu komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību.
Savukārt, saskaņā ar Komerclikuma 389.pantu ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par
komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos
likumos nav noteikts citādi.
Komersants Latvijas Komerclikuma izpratnē ir fiziska vai juridiska persona, kura ir ierakstīta komercreģistrā (individuālais komersants vai
personālsabiedrība un kapitālsabiedrība), kas veic komercdarbību. Komersanta saimnieciskā darbība orientēta uz peļņas gūšanu.
Tiesa atzīst, ka prasītāja līgumslēdzēja viena puse ir komersants Komerclikuma izpratnē un strīdus pakalpojums ir saistīts ar prasītājas
komercdarbību.
Atbilstoši Komerclikuma 388. un 389.pantam, tā kā viena no līgumslēdzējpusēm ir komersants, tad darījums, proti, aizdevuma līgums, ir atzīstams
par komercdarījumu.
Ievērojot teikto, tiesa atzīst, ka attiecībā uz prasītājas prasījuma tiesībām ir piemērojamas Komerclikuma normas, kas nosaka, kādā kārtībā
komercdarījumu dalībnieki var aizsargāt savas aizskartās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tajā skaitā tiesību normas, kas nosaka prasības
noilgumu, proti, Komerclikuma 406.pants, kas paredz noilguma termiņu prasījumiem, kas izriet no komercdarījumiem.
Komerclikuma noteikumi attiecībā uz komercdarījumiem ir speciāli noteikumi attiecībā pret Civillikumā noteikto 10 gadu noilguma termiņu. Līdz ar
to, komercdarījumiem piemērojami Komerclikuma noteikumi.
Komerclikuma Pārejas noteikumu 16.punktā noteikts, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais
noilguma termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma
termiņš, kurš skaitāms no 2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu,
noilguma termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.
Civillikuma 1896.pants paredz, ka noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis
savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis.
Saskaņā ar to, noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem – lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem
prasījumiem - lai termiņš jau būtu notecējis.
Pie lietā noskaidrotajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka trīs gadu noilguma termiņš sāka tecēt ar 2010.gada 13.jūniju.
Augstākās tiesas Senāts 2010.gada 21.aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC100/2010 norādīja, ja izskatot lietu pēc būtības, tiesa konstatē, ka ir
iestājies civiltiesību normās noteiktais noilgums, tad tai jāpārbauda vienīgi jautājums par noilguma apturēšanu vai pārtraukšanu, bet nav jāskaidro faktiskie
apstākļi un jāvērtē pierādījumi, jo noilgums ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.
Atbilstoši minētajam, tiesa uzskata, ka tiesai konstatējot, ka ir iestājies noilgums saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu, jāpārbauda jautājums par
noilguma apturēšanu un pārtraukšanu.
Tā kā prasība tiesā celta 2015.gada 15.jūnijā, lai konstatētu, ka noilgums nav iestājies, nepieciešams konstatēt, vai pastāv kāds apstāklis, kas
pārtrauc noilgumu un proti:
atbilstoši Civillikuma 1902.pantam tiesības izlietošana, ceļot prasību tiesā [..]
pārtrauc noilgumu [..]; atbilstoši Civillikuma 1905.pantam atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu; atbilstoši Civillikuma 1906.pantam
noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību.
Lai varētu konstatēt, ka noilgums nav iestājies, lietā ir jāgūst pierādījumi, ka noilguma tecējuma laikā no 2010.gada 13.jūnija līdz 2015.gada
15.jūnijam tā tecējums ir pārtraukts vai ar prasības celšanu, vai ar atgādinājumu atbildētājam, vai ar atbildētāja izdarītu prasības atzīšanu.
Brīdinājums (lietas 23.lapa) liecina, ka cesionārs SIA „ E.P. Ieguldījumi” 2015.gada 21.maijā ir brīdinājis atbildētāju par parādu. Tiesa atzīst, ka
minētais brīdinājums nerada noilguma tecējuma pārtraukumu, jo izdarīts jau pēc noilguma iestāšanās. Lietā nav pierādījumu tam, ka atbildētājs noilguma
tecējuma laikā atzinis prasītājas prasību.
Ievērojot minēto kopumā, tiesa secina, ka lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka Komerclikumā noteiktais noilguma termiņš būtu pārtraukts vai
apturēts. Līdz ar to, atbilstoši lietā iesniegtajiem pierādījumiem, noilgums ir iestājies 2013.gada 13.jūnijā. Ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas
nevien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība (Civillikuma 1910.pants).
Tiesa atzīst, ka prasījums un atbildētāja saistība ir izbeigušies noilguma dēļ, kas ir absolūts materiāltiesisks šķērslis prasības apmierināšanai.
Tā kā prasījumam ir iestājies noilgums, tad tas ir objektīvs un pietiekams pamats prasības noraidīšanai.
Prasītāja no pienākuma maksāt tiesas izdevumus valsts ienākumos atbrīvota pēc likuma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42., 74., 93., 97., 189.-193., 250.25 pantu, tiesa
no s pri e da
Prasību noraidīt pilnībā.
Noraidīt MSIA „E.P.Ieguldījumi”, reģistrācijas Nr.40103216317, maza apmēra prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par
parāda piedziņu.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, Siguldā, Šveices ielā 27.
Tiesnese M. Dreimane