Court dismisses appeal and imposes only a verbal warning for selling alcohol to a minor.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's appeal against his administrative fine for selling alcohol to a minor. While the defendant argued the incident occurred on a different date and should be voided, the court found the violation proven based on evidence and the defendant's own admissions. However, the court determined the offense was minor and the defendant's attitude warranted only a verbal warning instead of a fine.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pants; 172.panta 3. daļa; 289.12.panta 2. punkts; 289.13. pants; 289.16. pants; 289.17. pants; 289.18. pants: The court may impose a verbal warning and terminate proceedings instead of a fine when the administrative violation is deemed insignificant and the offender shows a cooperative attitude.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 1A69005618
S P R I E D U
Latvijas Republikas vārdā
Talsos, 2018.gada 9.novembrī
Kurzemes rajona tiesa šādā sastāvā
tiesnesis A.Feldmanis,
ar sekretāri S.Zaļo,
piedaloties sūdzības iesniedzējam /pers. A/,
iestādes – Ventspils pilsētas domes administratīvās komisijas – pārstāvei Dzidrai Pumpurei,
2018.gada 29.oktobrī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu – /pers. A/ sūdzību par Ventspils pilsētas domes Administratīvās
komisijas 2018.gada 6.marta lēmumu Nr. D55-183/18.
A p r a
2018.gada 12.februārī plkst. 15.11 VP KRP Ventspils iecirkņa Kārtības nodaļas vecākā inspektore Ina Barbane sastādījusi administratīvā
pārkāpuma protokolu Nr. PC 253016 par to, ka /pers. A/ 2017.gada 21.decembrī, pēcpusdienā Ventspilī, Tirdzniecības centrā 3/5, veikalā “RIMI”
iegādājās nepilngadīgajam /pers. D/ (dzimušam 2001.gada 28.septembrī) alkoholisko dzērienu – alu, tādējādi nododot nepilngadīgā rīcībā alkoholiskos
dzērienus – alu, kas kļuva nepilngadīgajam brīvi pieejams. Ar šādu /pers. A/ rīcību ir pārkāpta Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.panta pirmā daļa, par
ko atbildība paredzēta Latvijas APK 172.panta trešajā daļā.
Ar Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 6.marta lēmumu Nr. D55-183/18 /pers. A/ saukts pie administratīvā atbildības
par augstāk minēto administratīvo pārkāpumu un sodīts ar naudas sodu 30 EUR apmērā.
2018.gada 16.aprīlī tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par iepriekš minēto lēmumu, kurā viņš norādījis, ka ir sodīts par pārkāpumu, kas izdarīts
2017.gada 22.decembrī, taču savos paskaidrojumos norādījis, ka alu nepilngadīgajam /pers. D/ iegādājies 2017.gada 21.decembrī, kas izriet arī no
/pers. D/ paskaidrojumiem. 2017.gada 22.decembrī Ventspilī nav bijis un nav pircis /pers. D/ alkoholiskos dzērienus, ņemot vērā, ka nav izdarījis
administratīvo pārkāpumu protokolā un lēmumā norādītajā datumā uzliktais sods ir nelikumīgs un atceļams, un administratīvā lietvedība šajā lietā
izbeidzama saskaņā ar Latvijas APK 239.panta pirmās daļas 1.punktu, jo nav administratīvā pārkāpuma notikuma.
2018.gada 6.augustā tiesā saņemti Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka komisija sūdzību uzskata
par nepamatotu un noraidāmu. Lēmumā ir skaidri norādīts, ka saskaņā ar /pers. A/ komisijas sēdē izteikto piezīmi, /pers. A/ alkoholu pircis 21.decembrī.
Piezīme ir fiksēta sēdes protokolā, līdz ar to precīzā alkohola pirkšanas diena lietas materiālos ir fiksēta. Konkrētajā gadījumā nav būtisks datums, kad
alkohols ir pirks, bet pats pirkšanas fakts. Pārrakstīšanās kļūda administratīvā pārkāpuma protokolā nav pamats lietvedības izbeigšanai.
2018.gada 25.septemnbrī, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu rakstveida procesā, tiesa saskaņā ar Latvijas APK 289. 6panta pirmo daļu
nolēma lietu izskatīt mutvārdu procesā.
M o t ī v u d
Tiesa, uzklausījusi tiesas sēdē lietas dalībnieku paskaidrojumus un liecinieces liecību, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka /pers. A/ sūdzība
noraidāma, taču viņa pārkāpums atzīstams par maznozīmīgu, viņš atbrīvojams no administratīvās atbildības, un administratīvā pārkāpuma lietvedība
izbeidzama.
Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs /pers. A/ sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem agrumentiem, paskaidroja, ka 2017.gada
21.decembī tīši un apzināti nav pircis alu /pers. D/. /pers. D/ pazīst 3 – 4 gadus, kopā trenējas hokeju, viņš ir 2 gadus jaunāks. 21.decembrī situācija
veikalā bijusi tāda, ka bez viņa un /pers. D/ vēl bijuši 2 vai 3 komandas biedri, kuri ir pilngadīgi. Lai nebūtu jākavējas stāvot rindā, viņš (/pers. A/)
maksājis par visu pirkumiem. Redzējis, ka starp /pers. D/ precēm ir arī alus, taču tajā brīdī nav pievērsis tam lielu uzmanību. Tagad saprot, ka tā
nevajadzēja darīt. Tā kā protokolā norādīts, ka viņš pārkāpumu izdarījis citā datumā – 22.decembrī, viņš uzskata, ka uzliktais sods ir nelikumīgs un
atceļams, un administratīvā lietvedība šajā lietā izbeidzama.
Tiesas sēdē iestādes – Ventspils pilsētas domes administratīvās komisijas – pārstāve Dzidra Pumpure lūdza sūdzību noraidīt, pamatojoties uz
rakstveida paskaidrojumos norādītajiem motīviem un argumentiem. Papildus viņa paskaidroja, ka administratīvās komisijas sēdē /pers. A/ izteicis piezīmi,
ka alkoholu pircis 21.decembrī. Turklāt pēc šī notikuma /pers. D/ saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 171.panta.
Tiesas sēdē lieciniece Ina Barbāne liecināja, ka 2017.gada 21.decembra vakarā Ventspils 4.vidusskolā bijusi ziemassvētku balle, reida laikā pie
minētās skolas pēc plkst. 01.00 aizturēti jaunieši, kuri skaļi uzvedušies. Viens no tiem bijis /pers. D/, kurš bijis nepilngadīgs, atradies alkohola reibumā un
paskaidrojis, ka alkoholu viņam nopircis /pers. A/. Paskaidrojums no /pers. A/ pieņemts policijas iecirknī 2018.gada 12.februārī, un tajā pašā datumā
viņam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols pēc Latvijas APK 172.panta trešās daļas. Protokolā pārrakstīšanās kļūdas dēļ nepareizi norādīts
pārkāpuma datums – 2017.gada 22.decembris. No lietas materiāliem redzams, ka pārkāpuma – alkohola pirkšanas – datums ir 21.decembris.
Minētajai liecībai analoģiskas ziņas par notikumu ir ietvertas arī Inas Barbānes ziņojumā (lietas 8.lp.).
/pers. A/ paskaidrojumā (lietas 12.lp.) norādīts, ka viņš mācās Ventspils vidusskolas 12.klasē. 2017.gada. 21.decembrī skolā bijusi ziemassvētku
balle. Pirms pasākuma kopā ar komandas biedriem aizbrauci uz Tirdzniecības centru „Tobago”, kur veikalā „Rimi” iegādājies alkoholu un ne tikai. Viņam
naudu iedevis arī /pers. D/, lai viņš (/pers. A/) samaksā par alu stikla pudelēs, ko viņš bija izvēlējies. Pēc tam aiz kases katrs paņēmis savu iepirkumu un
aizgājuši uz auto. Viņš (/pers. A/) Ričardam nopircis alu, jo tajā brīdī atradies pie kases un nav „iesprindzis” uz to, ko Ričards pieliek klāt viņa pirkumam.
Viņš alu uz skolu Ričardam nav nesis, pēc veikala Ričardu aizveduši uz mājām, Ričards teicis, ka pēc savas skolas balles atnāks uz Ventspils
4.vidusskou. Nezin, kur palicis Ričarda alus.
/pers. D/ paskaidrojumā (lietas 7.lp.) norādīts, ka viņš mācās Ventspils Valsts ģimnāzijā 10.E klasē. 2017.gada 21.decembrī ap plkst. 23.50 viņš
atradies ziemassvētku ballē Ventspils 4.vidusskolā, ārā pie skolas kopā ar komandas biedriem skaļi uzvedušies, un viņus aizturējuši policijas darbinieki.
Viņš bija izdzēris 5 pudeles Cēsu alu, kuru viņam nopircis komandas biedrs /pers. A/, kurš mācās šīs vidusskolas 12.klasē. Naudu alum 7 EUR viņš
iedevis /pers. A/. Alus atradies pie Rūda un viņš sācis dzert, kad aizgājis uz 4.vidusskolu.
Vērtējot sūdzības pamatojumu un pārsūdzētā lēmuma motivāciju atbilstoši lietā noskaidrotajiem apstākļiem, tiesa ņem vērā sekojošo.
Saskaņā ar Latvijas APK 246.panta pirmo daļu par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota persona sastāda administratīvā pārkāpuma
protokolu. Saskaņā ar šī kodeksa 248.panta pirmo daļu protokolā cita starpā norāda administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma
būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai. Kodeksa 243.panta ceturtajā
daļā ir noteikts, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu
uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.
No minētajām normām izriet, ka administratīvais protokols ir administratīvo pārkāpumu kvalificējošs dokuments, un tas kā sākotnējā apsūdzība, ir
pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Administratīvā pārkāpuma protokola satura grozīšana likumā tieši nav paredzēta, jo tādējādi
var tikt pārkāptas pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības. Šāda vispārīga atziņa ir nostiprināta arī tiesu judikatūrā (Augstākās tiesas
Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra spriedums lietā Nr.SKA-454/2006; 2007.gada 25.aprīļa spriedums lietā SKA-
157/2007).
Protokolā fiksētā lietas būtība nosaka lietas izskatīšanas robežas, un tiesas tiesības konstatēt citus, no protokola satura atšķirīgus apstākļus, ir
ierobežotas. Atbilstoši Latvijas APK 243.panta ceturtajās daļā noteiktajam likums kategoriski neizslēdz citu lietas faktisko apstākļu konstatēšanu, tomēr
tas nav pieļaujams, ja tādējādi tiek pārkāptas pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības uz aizstāvību.
Izskatāmajā lietā administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādīts, ka pārkāpumu /pers. A/ ir izdarījis 2017.gada 22.decembrī. Lietā esošie un tiesas
sēdē pārbaudītie pierādījumi kopumā pilnīgi apstiprina faktu, ka /pers. A/ šo pārkāpumu ir izdarījis 2017.gada 21.decembrī, un arī pats sūdzības
iesniedzējs šo faktu tiesas sēdē atzina.
Ievērojot iepriekš minēto, tiesa konstatē, ka /pers. A/ 2017.gada 21.decembrī, pēcpusdienā Ventspilī, Tirdzniecības centrā 3/5, veikalā “RIMI”
iegādājās nepilngadīgajam /pers. D/ (dzimušam 2001.gada 28.septembrī) alkoholisko dzērienu – alu, tādējādi nododot nepilngadīgā rīcībā alkoholiskos
dzērienus – alu, kas kļuva nepilngadīgajam brīvi pieejams. Ar šādu /pers. A/ rīcību ir pārkāpta Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.panta pirmā daļa, par
ko atbildība paredzēta Latvijas APK 172.panta trešajā daļā.
Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā, konstatējot pārkāpuma datumu, kas atšķiras no administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā datuma, netiek
pārkāptas sūdzības iesniedzēja /pers. A/ tiesības uz aizstāvību.
Sūdzības iesniedzējs tiesas sēdē sniedza paskaidrojumus, no kuriem nepārprotami izriet, ka visas administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās
darbības viņš ir izdarījis 2017.gada 21.decembrī, un to pilnībā apstiprina visi lietā esošie pierādījumi.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta un viņš pamatoti saukts pie
administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 172.panta trešās daļas.
Vienlaikus tiesa atzīst, ka šajā gadījumā saskaņā ar Latvijas APK 21.panta pirmo daļu /pers. A/ ir iespējams atbrīvot no administratīvās atbildības
aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu un izbeigt uzsākto lietvedību, jo izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs.
Kaut arī /pers. A/ atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti, viņš faktiski jau sākotnēji ir atzinis, ka izdarījis protokolā norādīto pārkāpumu.
Tiesai nav pamata apšaubīt /pers. A/ tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus par to, ka viņš, maksājot par savu un citu pilngadīgu jauniešu pirkumiem,
samaksājis arī par nepilngadīgā komandas biedra /pers. D/ nolikto alu. Uz šādiem pārkāpuma apstākļiem netieši norādīts arī /pers. A/ rakstveida
paskaidrojumā. /pers. D/ paskaidrojumā konkrēti pārkāpuma – alus iegādes – apstākļi vispār nav norādīti, un citu ziņu par šiem apstākļiem lietā nav.
Minēto jauniešu paskaidrojumi par alus uzglabāšanas vietu pēc tā nopirkšanas ir pretrunīgi, un tas neiespaido protokolā norādītā pārkāpuma apstākļu
konstatēšanu.
/pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā, nopērkot viņam 5 pudeles alus. Bērnu
tiesību aizsardzības likuma 48.panta un Latvijas APK 172.panta primārais mērķis ir aizsargāt bērnu no negatīvas alkohola ietekmes. Šajā gadījumā /pers.
A/, maksājot par vairāku jauniešu pirkumiem, ir samaksājis arī par komandas biedra alu, tādējādi faktiski izpildot sava vienaudža lūgumu.
Kaut arī šāda rīcība ir nepieļaujama, /pers. D/ kā bērna interešu apdraudējums tieši no /pers. A/ puses nav vērtējams kā būtisks.
Ņemot vērā /pers. A/ paskaidrojumus un attieksmi pret savu rīcību tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka šajā gadījumā mutisks brīdinājums ir pietiekošs, lai
motivētu viņu atturēties no līdzīgas rīcības.
R e z o l u t ī
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pantu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu 289.13, 289.16, 289.17, 289.18pantu,
tiesa
n o s p r i e d
/pers. A/ sūdzību par Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 6.marta lēmumu Nr. D55-183/18 noraidīt.
/pers. A/ izdarīto administratīvo pārkāpumu pēc Latvijas APK 172.panta trešās daļas atzīt par maznozīmīgu, atbrīvot /pers. A/ no administratīvās
atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu un administratīvā pārkāpuma lietvedību izbeigt.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 9.novembrī.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas
sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Feldmanis