Court allows energy supplier's claim for unpaid electricity bills and statutory interest against a residential tenant.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and fully granted the plaintiff's claim for unpaid electricity costs and statutory interest. The defendant failed to prove they had terminated the contract or informed the supplier of the move, leaving them liable for the entire period. Consequently, the court ordered payment of the debt, accrued interest, and court costs in favor of the energy company.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 10., 41., 93., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 panti; Civillikuma 1587., 1756., 1763., 1765. panti: A party remains liable for utility payments until the contract is formally terminated and the new user is notified, and statutory interest accrues on overdue amounts.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C69221220
Lietas arhīva Nr. C-2212-20/34
ECLI:LV:KURT:2020:0511.C69221220.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ventspilī 2020. gada 11. maijā
Kurzemes rajona tiesa: tiesnesis I.Ķiploks, izskatīja rakstveida procesā civillietu AS „LATVENERGO” prasībā vienkāršotajā procedūrā par
naudas piedziņu pret /pers. A/.
Aprakstošā daļa
[1] 2020. gada 12. martā prasītāja AS „LATVENERGO” iesniegusi Kurzemes rajona tiesā prasības pieteikumu vienkāršotajā procedūrā par
naudas piedziņu pret atbildētāju /pers. A/.
Prasības pieteikumā norādīts, ka, pamatojoties uz 2011. gada 29. augusta /pers. A/ (iepriekš /uzvārds/) pieteikumu elektroenerģijas piegādes
līguma slēgšanai, 2011. gada 29. augustā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Līgums Nr. /numurs/ (turpmāk Līgums) par elektroenerģijas piegādi
dzīvoklim /adrese/ (turpmāk arī Objekts) un minētajam dzīvoklim tika piegādāta elektroenerģija.
Atbildētājai bija pienākums ievērot 2011. gada 29. novembra Ministru kabineta Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus Nr. 914,
kas regulēja elektroenerģijas piegādi parāda rašanās laikā un laicīgi maksāt par patērēto elektroenerģiju. Saskaņā ar šiem noteikumiem un Līguma 2.2.1.
punktu atbildētājai bija pienākums katra mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus, izrakstīt maksājumu kvīti par izlietoto
elektroenerģiju un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām.
Saskaņā ar Līguma 5.3., 5.5., 5.6. punktu, ja lietotājs grib izbeigt līgumu par elektroenerģijas piegādi un lietošanu, tad par to piecas darbdienas
iepriekš rakstiski jāpaziņo piegādātājam un pilnībā jānorēķinās par izlietoto elektroenerģiju atbilstoši Līguma nosacījumiem. Līguma darbības izbeigšana
vai jauna līguma noslēgšana ar citu lietotāju neatbrīvo no pienākuma samaksāt par jau izlietoto elektroenerģiju. Ja lietotājs, atbrīvojot Objektu nav par to
informējis piegādātāju, lietotājs ir atbildīgs par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju. Atbildētāja nav
informējusi prasītāju par Līguma izbeigšanu.
Sakarā ar to, ka parāds netika samaksāts rēķinā noteiktajā laikā, prasītāja 2012. gada 1. novembrī uzsāka parāda piedziņu ar trešās personas SIA
“Creditreform” starpniecību. 2013. gada 3. maijā no SIA “Creditreform” saņemta informācija, ka uzsāktā lieta slēgta. Ņemot vērā, ka parāds netika
atgūts, 2013. gada 9. decembrī prasītāja atkārtoti uzsāka parāda piedziņu ar trešās personas SIA “Lindorff” starpniecību. 2014. gada 20. oktobrī no
SIA “Lindorff” saņemta informācija, ka parāda piedziņas lieta ir izbeigta.
Pēc prasītājas darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem atbildētāja nav pilnībā norēķinājusies par patērēto elektroenerģiju, kā rezultātā Objektā
par laika posmu no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 13. maijam ir izveidojies neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par kopējo summu 438,61
euro.
2014. gada 2. decembrī atbildētāja brīdināta par parādu, nosakot termiņu parāda apmaksai līdz 2014. gada 30. decembrim. Atkārtoti atbildētāja
tika brīdināta 2017. gada 30. maijā, nosakot termiņu parāda samaksai līdz 2017. gada 30. jūnijam. Uz nosūtītajiem brīdinājumiem atbildētāja nav
reaģējusi, parādu nav apstrīdējusi, līdz ar ko vērtējams, ka viņa parādam piekrīt.
Līdz prasības iesniegšanas dienai parāds nav samaksāts. Atbilstoši Civillikuma 1765. pantam prasītāja aprēķinājusi likumiskos 6% gadā no parāda
summas, kas saskaņā ar aprēķinu līdz prasības sagatavošanas dienai sastāda 203,83 euro.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parādu 438,61 euro, likumiskos procentus 203,83 euro, samaksāto valsts nodevu 96,37 euro un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro. Lūdz atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% no nesamaksās parāda.
Prasība pamatota uz Civillikuma 29.11.2011. Ministru kabineta Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu Nr. 914 27., 29., 32.
punktu, Līguma Nr. 1013889767 2.2.1., 5.3., 5.5., 5.6. punkts, Civillikuma 1587., 1756., 1757., 1765., 1811. pantu.
[2] 2020. gada 22. aprīlī tiesā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi (lietas 37.-38. lapa), kuros norādīts, ka prasību neatzīst, jo sen jau
dzīvoklī nedzīvojot. Prasītājas sūtītās vēstules neesot saņēmusi.
[3] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa to neuzskata par nepieciešamu, tad, pamatojoties uz Civilprocesa likuma
250. panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā. Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm paziņots.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta 21 daļu tiesa sastāda spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.
[4] Iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.
Motīvu daļa
[5] Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.
Tiesa konstatē, ka 2011. gada 29. augustā atbildētāja parakstījusi pieteikumu elektroenerģijas piegādes līguma slēgšanai dzīvoklim /adrese/ (lietas
10. lapa). Pamatojoties uz minēto pieteikumu, 2011. gada 29. augustā starp pusēm noslēgts Līgums Nr. /numurs/ (lietas 11. lapa) par elektroenerģijas
piegādi dzīvoklim /adrese/.
Noslēdzot Līgumu, prasītāja apņēmās nodrošināt atbildētājas lietotajam dzīvoklim elektroenerģijas piegādi, savukārt, atbildētāja apņēmās katra
mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus, izrakstīt maksājuma kvīti un pilnā apjomā samaksāt līdz tā paša mēneša beigām
par patērēto elektroenerģiju, kā arī samaksāt noteikto maksu par kavējumu, ja maksājums nav veikts termiņā (līguma 2.2.1. punkts).
No lietas materiāliem redzams, ka 2012. gada 14. maijā atbildētājai izrakstīts rēķins par patērēto elektroenerģiju dzīvoklim /adrese/ par 208,26
latiem jeb 438,61 euro (lietas 12. lapa).
Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav savas saistības izpildījusi un pilnībā nav samaksājusi par patērēto elektroenerģiju par laika posmu no 2012. gada
1. janvāra līdz 2012. gada 13. maijam par kopējo summu 438,61 euro.
No lietai pievienotās izziņas par veiktajiem maksājumiem (lietas 25. lapa) redzams, ka atbildētāju pēdējo maksājumu veikusi 2012. gada 18.
janvārī 66 latu apmērā.
Rakstveida paskaidrojumos atbildētāja norāda, ka pēdējos četrus gadus dzīvo /adrese A/, pirms tam dzīvojusi /adrese B/ un no prasītājas vēstules
nav saņēmusi. Tiesa kritiski vērtē šādus atbildētājas iebildumus.
No lietas materiāliem redzams, ka 2014. gada 2. decembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu ierakstītā pasta sūtījumā uz adresi /adrese
B/, lūdzot samaksāt parādu līdz 2014. gada 30. decembrim (lietas 20., 22. lapa). 2017. gada 30. maijā atbildētājai atkārtoti nosūtīts brīdinājums
ierakstītā pasta sūtījumā uz adresi /adrese A/, lūdzot parādu samaksāt līdz 2017. gada 30. jūnijam (lietas 21., 23. lapa).
Līguma 5.2.2. punktā noteikts, ka līguma darbību izbeidz uz lietotāja rakstiska pieteikuma pamata. Savukārt līguma 5.3. punktā noteikts, ja lietotājs
grib izbeigt līgumu par elektroenerģijas piegādi un lietošanu, tad par to piecas darbdienas iepriekš rakstiski jāpaziņo piegādātājam un pilnīgi jānorēķinās
par izlietoto elektroenerģiju.
Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja iesniegusi rakstisku pieteikumu prasītājai par līguma darbības izbeigšanu dzīvoklim /adrese/ un līdz ar
to viņa ir atbildīga par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju (Līguma 5.5. un 5.6. punkts).
Tiesa uzskata prasība par pamatotu un pierādītu. Tiesai nav pamata apšaubīt parāda apmēru. Pierādījumi par parāda samaksu tiesai nav iesniegti.
[6] Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1765. pants
paredz likumisko sešu procentu no simta gadā piedziņu, ja procentu apmērs nav noteikts līgumā vai darījumā.
Par samaksas nokavējumu prasītāja aprēķinājusi likumiskos procentus 203,83 euro par laika periodu no 2012. gada 13. jūnija līdz 2020. gada 10.
martam (lietas 24. lapa).
Tiesa likumisko procentu piedziņu no atbildētājas atzīst par pamatotu.
[7] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195. pantam un Civillikuma 1765. panta ceturtajai daļai atzīstamas prasītājas tiesības saņemt 6% gadā no parāda
438,61 euro par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei, ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu
pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja samaksājusi valsts nodevu 96,37 euro par prasības celšanu tiesā un 5,47 euro ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus. Šie izdevumi piedzenami pilnībā no atbildētājas par labu prasītājai.
[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu atbildētājai dodams termiņš labprātīgai sprieduma
izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10., 41., 93., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu un Civillikuma 1587., 1756., 1763. un 1765.
pantu, tiesa
no s pri e da
apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu AS „LATVENERGO” (reģistrācijas Nr. 40003032949) parādu 438,61 euro,
likumiskos procentus 203,83 euro par laika periodu no 2012. gada 13. jūnija līdz 2020. gada 10. martam un 101,84 euro tiesāšanās izdevumus, kopā
744,28 euro (septiņi simti četrdesmit četri euro un 28 centi), ieskaitot AS „SEB banka” kontā LV93UNLA0050007013441.
Noteikt AS „LATVENERGO” tiesības saņemt likumiskos 6% (seši procenti) no parāda 438,61 euro (četri simti trīsdesmit astoņi euro un 61
cents) par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu
apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.
Noteikt termiņu 60 (sešdesmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.
Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas
tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, sūdzību
iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnesis I.Ķiploks