Court allows partial claim for property management fees and interest against apartment owner in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court ordered the defendant to pay the plaintiff 113.27 euros for property management services rendered between September 2016 and February 2017. While the defendant's ownership of the apartments was acknowledged, the court found the plaintiff's performance of mandatory management duties sufficient to establish a debt. Consequently, the judgment awarded the principal sum, late interest calculated at 6% annually, court costs, and a ten-day payment deadline.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; Civillikuma 1763. panta 1. daļa; Civillikuma 1765. panta 1. daļa: A property management company is entitled to claim fees for mandatory management services performed on behalf of a state agency, and the creditor is entitled to interest on the debt from the date of default until enforcement.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0506-18
ECLI:LV:REZT:2018:0209.C26178417.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ludzā 2018.gada 9.februārī
Rēzeknes tiesas tiesnese Inta Marnauza izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Nekustamā īpašuma pārvalde”,
reģistrācijas Nr.40003238943, maza apmēra prasībā pret /pers. A/, personas kods personas kods, par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2017.gada 7.septembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Nekustamā īpašuma pārvalde” (turpmāk – prasītāja) iesniedza tiesā
maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk –atbildētājs) par naudas piedziņu 116.95 euro apmērā.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2016.gada 29.augustā starp valsts akciju sabiedrību (turpmāk –VAS) “Privatizācijas aģentūra” un SIA
“Nekustamā īpašuma pārvalde” tika noslēgts Iepirkuma līgums par VAS “Privatizācijas aģentūra” valdījumā esošo dzīvojamo māju pārvaldīšanu.
Atbilstoši līguma noteikumiem un saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”
prasītājai uzdots veikt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā minētās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības VAS “Privatizācijas aģentūra” valdījumā
esošajās dzīvojamās mājās, tām funkcionāli piederīgajās palīgēkās un būvēs un dzīvojamām mājām funkcionāli piesaistītajos zemes gabalos. Prasītajai ir
nodota pārvaldīšanā dzīvojamā māja adrese”, /adrese/.
Atbildētājam pieder dzīvokļa īpašuma māja Nr. 1 un Nr.2 atbilstoši pirkuma līgumiem. Dzīvokļa Nr. 1 platība ir 43.10 kvm, bet dzīvokļa Nr.2
platība ir 56.00 kvm.
Pirms tam atbildētājs minētos dzīvokļus īrēja atbilstoši pielikumā pievienotajiem īres līgumiem.
Prasītājai nav zināms, vai atbildētājs ir reģistrējis savas īpašuma tiesības zemesgrāmatās, bet neatkarīgi no tā abi dzīvokļu īpašumi kopš līdz mājas
nodošanai atbildētāja īpašumā un valdījumā atradās atbildētāja lietošanā.
Apsaimniekošanas maksas apmērs, pirms tam īres maksas apmērs, noteikts EUR 0,20/kvm, papildus aprēķinot pievienotās vērtības nodokļa
likmi.
Prasītāja veica sekojošas darbības saistībā ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu: paziņojuma nosūtīšana dzīvokļu īpašniekiem, pasta izdevumu
apmaksa; paziņojums pašvaldībai, pasta izdevumu apmaksa; rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, pasta izdevumu apmaksa; uzkrājuma fonda izveidošana
un uzturēšana; pārvaldīšanas darba plāna sagatavošana; finanšu uzskaites organizēšana; dzīvojamās mājas lietas vešana; informācijas sniegšana VAS
“Privatizācijas aģentūra” un Valsts ieņēmumu dienestam.
Prasītāja sagatavoja un nosūtīja atbildētājam paziņojumus un rēķinus. Rēķinu apmaksa netika veikta.
2017.gada 16.februārī prasītāja saņēma no VAS “Privatizācijas aģentūra” paziņojumu par dzīvojamās mājas nodošanu atbildētāja valdījumā.
Minētajā datumā prasītāja pārtrauca minētās mājas pārvaldīšanu.
2017.gada 1.aprīlī atbildētājam tika nosūtīts brīdinājums.
Atbildētājs maksājumus neveica. Ar mājas pārvaldnieku atbildētājs nav sazinājies.
2017.gada 28.augustā Rēzeknes tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese pieņēma lēmumu atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, jo atbildētājs ignorēja
tiesas sūtījumu.
Ar atbildētāju atsevišķs līgums netika noslēgts.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pantā ir noteikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana ir dzīvojamās mājas īpašnieka
pienākums. Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā.
Likuma 7.pantā ir uzskaitīti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi, tajā skaitā, atlīdzība par pārvaldīšanu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā ir noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, tajā skaitā, piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus, maksāt nomas maksu
par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantu ir noteikta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšanas kārtība. Dzīvokļu īpašnieki, tajā
skaitā, atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas veiktos aprēķinus, nav iesniedzis iebildumus prasītājas tāmei, nav sasaucis dzīvokļu īpašnieku kopības
sapulces un lēmis attiecībā par veicamo maksājumu apmēru un kārtību. Līdz ar to spēkā ir nama apsaimniekotāja sastādītā tāme.
Līguma nenoslēgšana ar atbildētāju nav šķērslis prasītājas tiesību realizācijai.
Saskaņā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta noteikumiem dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu
pārvaldniekam. Likuma 11.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma
noteikumi par pilnvarojuma līgumu.
Atbilstoši Civillikuma 2289.un 2290.pantu noteikumiem pilnvarojuma līgums atzīstams par nodibinātu, ja kāds apzināti pielaiž trešo personu vest
savas lietas.
Starp pusēm ir nodibinātas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesiskās attiecības.
Atbilstoši Civillikuma 2290.pantam pilnvarojuma līgums starp pusēm ir nodibināts klusējot līdz ar brīdi, kad atbildētājs apzināti pielaida prasītāju
veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Saskaņā ar Civillikuma 2307.un 2308.pantiem atbildētājam ir jāatlīdzina prasītājas izdevumi, kas veikti atbildētāja labā un jāmaksā atlīdzība par
pārvaldīšanu.
Atbildētājam nav likti šķēršļi dzīvojamās platības izmantošanai un pamatpakalpojumu saņemšanai.
Prasītājai ir tiesības aprēķināt nokavējuma procentus par termiņā nesamaksāto parāda summu atbilstoši Civillikuma 1756., 1759. un 1765.pantiem.
Ņemot vērā augstākminēto un pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. un 7.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantu,
Civillikuma 1., 2289., 2290., 2307. un 2308.pantu, 2008.gada 17.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma
maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, Civilprocesa likuma 74., 34., 36., un 128.pantu, prasītāja lūdza tiesu piedzīt no
atbildētāja parādu par apsaimniekošanu 113.27 euro par laika posmu no 2016.gada 1.septembra līdz 2017.gada 16.februārim, likumiskos procentus
3.68 euro, kas aprēķināti par laika posmu no 2017.gada 16.februāra līdz 2017.gada 1.septembrim, kopā 116.95 euro; visus tiesāšanās izdevumus.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītāja lūdza noteikt tai tiesības saņemt likumiskos procentus līdz sprieduma izpildei (izsoles
dienai).
Prasītāja norādīja, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
2017.gada 11.septembrī atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai uz viņa deklarēto dzīvesvietu tika nosūtīts prasības
pieteikuma noraksts, uzliekot par pienākumu iesniegt tiesā paskaidrojumu (lietas 45.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Civilprocesa likuma 56.1panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka personai paziņots par attiecīgā dokumenta saturu septītajā dienā no nosūtīšanas
dienas, ja dokumenti nosūtīti pa pastu.
Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta pirmajai daļai tika izskaidrotas procesuālās tiesības,
2017.gada 11.septembrī puses informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei (lietas 45.lapa).
Ar tiesneses 2017.gada 13.decembra lēmumu lietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2018.gada 9.februārī, par ko pusēm saskaņā ar
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu savlaicīgi paziņots (lietas 46.lapa).
Tiesā nav saņemti pušu pieteikumi par noraidījumu tiesnesei.
Līdz lietas izskatīšanas dienai tiesā nav saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu nav šķērslis
sprieduma taisīšanai lietā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma.
Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai -
kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no
neatļautas darbības, vai pēc likuma.
No Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas Zemesgrāmatu apliecības redzams, ka uz 1999.gada 9.aprīļa akta un 2001.gada 6.septembra uzziņas par
valstij piekrītošo zemes gabalu Nr.5-25-4193/718 pamata Latvijas valsts Centrālai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai (likvidēta ar 2004.gada
1.jūliju) nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju Nr.1, kas sastāv no zemes gabala un dzīvojamās mājas ar divām palīgceltnēm, pēc adreses
Rēzeknes rajons, Lendžu pagasts, ciems Taudejāņi, (šobrīd “adrese”, /adrese/), kadastra Nr./numurs A/(lietas 36.lapa).
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pantā ir noteikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana ir dzīvojamās mājas īpašnieka
pienākums, bet saskaņā ar iepriekš minētā likuma 10.panta noteikumiem dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu
pārvaldniekam.
Tiesa konstatēja, ka 2016.gada 29.augustā starp VAS “Privatizācijas aģentūra” un SIA “Nekustamā īpašuma pārvalde” tika noslēgts Iepirkuma
līgums nr par VAS “Privatizācijas aģentūra” valdījumā esošo dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Atbilstoši līguma noteikumiem un tā pielikumam prasītājai
uzdots veikt obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības VAS “Privatizācijas aģentūra” valdījumā esošajās dzīvojamās mājās, tām funkcionāli piederīgajās
palīgēkās un būvēs un dzīvojamām mājām funkcionāli piesaistītajos zemes gabalos, tajā skaitā mājai “adrese”, /adrese/ (lietas 11.-15.lapa).
No 2016.gada 1.septembra Akta par VAS “Privatizācijas aģentūra” valdījumā esošo nekustamo īpašumu Latgales reģionā nodošanu un
pārņemšanu pārvaldīšanā, redzams, ka VAS “Privatizācijas aģentūra” ar 01.09.2016. nodeva, bet prasītāja pārņēma pārvaldīšanā mājas “adrese,
/adrese/ divus dzīvokļus - Nr. 1 un Nr.2. (lietas 41.lapa). No 01.09.2017. Akta 16.pielikuma konstatēts, ka prasītājai pārvaldīšanā nodotos mājas
“adrese”, /adrese/ dzīvokļus Nr. 1 un Nr.2. uz īres līgumu pamata īrē /pers. A/. Mājā noteiktā pārvaldīšanas (īres) maksa mēnesī 0.20 euro par 1 m2
(lietas 42.lapa).
Atbilstoši Dzīvojamo telpu īres līgumiem redzams, ka atbildētājs 1999.gada 1.aprīlī pieņēma no SIA “Pilots LTD”, kas darbojās uz pilnvarojuma
līguma pamata valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra”, kura savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 29.janvāra rīkojumu Nr.47 “Par Centrālās
dzīvojamo māju privatizācijas komisijas likvidāciju” pieņēma Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas valdījumā un citu valsts institūciju
valdījumā esošos nekustamos īpašumus, par kuru sagatavošanu vai nodošanu privatizācijai ir pieņemti Ministru kabineta rīkojumi par valsts dzīvojamo
māju sagatavošanu vai nodošanu privatizācijai, vārdā, nodoto lietošanā uz nenoteikto laiku dzīvokli Nr. 1 pēc adreses “adrese”, /adrese/, ar kopējo
platību 43.10 m2, bet 2008.gada 1.septembrī - dzīvokli Nr. 2 pēc iepriekš minētās adreses, ar kopējo platību 56.00 m2 (lietas 30.-31., 32.-35.lapa).
No lietas materiāliem pievienotiem 2016.gada 12.decembra un 2017.gada 17.janvāra nomaksas pirkuma līgumiem, kas noslēgti starp
atbildētāju un VAS “Privatizācijas aģentūra” redzams, ka atbildētājs nopirka dzīvokļus Nr. 1 un Nr.2 “adrese”, /adrese/ ar kadastra Nr. /numurs B/un
Nr. 7866 900 0021 (lietas 16.-22., 23.-29.lapa).
No 2017.gada 16.februāra VAS “Privatizācijas aģentūra” paziņojuma izriet, ka pamatojoties uz 2017.gada 9.februāra lēmumu Nr.14/133 (lietas
39.lapa) atbildētājam valdījumā nodotas pārvaldīšanas tiesības par nekustamo īpašumu pēc adreses “adrese”, /adrese/ (lietas 38.lapa). Līdz ar ko
16.02.2017. prasītāja pārtrauca minētās mājas pārvaldīšanu.
Līdz ar to, prasītāja, laika periodā no 2016.gada 1.septembra līdz 2017.gada 16.februārim pārvaldīja un apsaimniekoja dzīvojamo māju, kas
sastāv no diviem dzīvokļiem, pēc adreses “adrese”, /adrese/.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantā noteikts, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas:
1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk — uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām: a) dzīvojamās mājas sanitārā
apkope, b) siltumenerģijas, arī dabasgāzes, piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot
attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju (turpmāk - dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamais pakalpojums), c) elektroenerģijas nodrošināšana
dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai), d) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un
komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, e) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana, f)
dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana;
2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā: a) pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo
pasākumu plāna, sagatavošana, b) attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana, c) finanšu uzskaites organizēšana;
3) dzīvojamās mājas lietas vešana;
4) līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku;
5) informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām.
Uz atbildētāju attiecas likumdošanas normas, kas paredzētas Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otrajā daļā, proti, līdz dzīvokļa īpašuma
reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un
atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā. Uz atbildētāju
attiecas arī augstākminētā likuma 10.panta nosacījumi, tostarp, piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (apkure,
aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus, maksāt nomas maksu par zemes lietošanu,
ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.
Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantā ir noteikta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšanas kārtība. Atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas
veiktos aprēķinus, nav iesniedzis iebildumus prasītājas tāmei, nav sasaucis dzīvokļu īpašnieku kopības sapulces un lēmis attiecībā par veicamo maksājumu
apmēru un kārtību.
Kā jau tika norādīts, saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta noteikumiem dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt
dzīvojamās mājas pārvaldīšanu pārvaldniekam. Šā likuma 11.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, ciktāl tās neregulē šis
likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu.
Atbilstoši Civillikuma 2289.un 2290.pantu noteikumiem pilnvarojuma līgums atzīstams par nodibinātu, ja kāds apzināti pielaiž trešo personu vest
savas lietas.
Starp pusēm ir nodibinātas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesiskās attiecības.
Atbilstoši Civillikuma 2290.pantam pilnvarojuma līgums starp pusēm ir nodibināts klusējot līdz ar brīdi, kad atbildētājs apzināti pielaida prasītāju
veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Saskaņā ar Civillikuma 2307.un 2308.pantiem atbildētājam ir jāatlīdzina prasītājas izdevumi, kas veikti atbildētāja labā un jāmaksā atlīdzība par
atbildētāja lietotā īpašuma pārvaldīšanu. Atbildētājam nav likti šķēršļi dzīvojamās platības izmantošanai un pamatpakalpojumu saņemšanai, kurus sniedza
prasītāja.
Atbildētājs 01.04.2017. tika brīdināts par parāda apmaksu, bet uz to nereaģēja (lietas 37.lapa).
No prasības pieteikuma parāda aprēķina redzams, ka pēc adreses “adrese”, /adrese/, sakrājies parāds par īri, apsaimniekošanas maksu un
nekustamā īpašuma nodokli par laika periodu no 01.09.2016. līdz 16.02.2017. par dzīvokļa Nr.1 īres maksa 38.93 euro, apsaimniekošanas maksa
8.40 euro un nekustamā īpašuma nodoklis 0.96 euro, kopā – 48.29 euro apmērā un par dzīvokļa Nr.2 īres maksu 37.57 euro, apsaimniekošanas
maksu 26.65 euro un nekustamā īpašuma nodokli 0.76 euro, kopā – 64.98 euro apmērā (lietas 5.lapa).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 92.pantam pierādījumi lietā ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme
lietas izspriešanā.
No minētā secināms, ka tiesa pati pierādījumus neievāc, bet pamato savu spriedumu ar lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem, kas izriet arī
no civilprocesā nostiprinātā sacīkstes principa (Civilprocesa likuma 10.pants). Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst
pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti (meklējamie fakti). Turklāt jāievēro, ka meklējamos faktus
norāda puses, taču to faktu sastāvu, kas jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo tiesību normām, kuru hipotēzēs ir norādīti fakti, kas
nosaka pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus (sk. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums.
Autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 32.lpp.).
Atbildētājs prasības pieteikumā norādītos apstākļus un prasītājas rēķinu nav apstrīdējis. Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likumā
noteiktās tiesības- paskaidrojumus par prasības pieteikumu nav sniedzis, tajā norādītos faktus nav apstrīdējis, maksājumus apliecinošus dokumentus
tiesā, kā to noteic Civillikuma 1838. panta pirmā daļa, nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību, un fakts,
ka atbildētājs nav samaksājis parādu, atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta piektajai daļai atzīstams par pierādītu.
Līdz ar ko no atbildētāja prasītājas labā piedzenams parāds par divu dzīvokļu īres maksu, apsaimniekošanas maksu un nekustamā īpašuma nodokli
kopsummā 113.27 euro, kas izveidojies par laika periodu no 01.09.2016.-16.02.2017.
Prasītāja aprēķināja un lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 3.68 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 16.02.2017.
līdz 01.09.2017. par parāda samaksas kavējumu. Procenti aprēķināti par 6.5 kavētiem mēnešiem, aprēķinot 0.5% mēnesī jeb 6% gadā no pamatparāda
summas 113.27 euro (113.27 euro x 0.5%=0.57 euro x 6.5 mēneši =3.68 euro) (lietas 5.lapa).
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai
nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus, jo saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti
jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus
procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai likumiskie procenti ir seši procenti no simta gadā.
Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu prasījumu daļā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu 3.68 euro apmērā.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesai ir jānorāda prasītāja tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no parādnieka procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši šai likuma normai un saskaņā ar
Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikto, likumisko procentu apmērs ir 6% (seši procenti no simta) gadā. Procenti Civilprocesa likuma 195.panta
izpratnē ir atlīdzība par svešas (jau piespriestas prasītāja labā) naudas lietošanu. Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa uzskata, ka ir likumīgs pamats noteikt
prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus no parāda
pamatsummas. Procentu pieauguma aprobežojums paredzēts Civillikuma 1763.pantā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 71.14 euro apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3.30
euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas
izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms
nekavējoties.
Tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods personas kods, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas
Nr.40003238943, labā parādu, kas izveidojies par periodu no 01.09.2016. līdz 16.02.2017. 113.27 euro, likumiskos nokavējuma procentus 3.68
euro, kas aprēķināti par laika periodu no 16.02.2017. līdz 01.09.2017., valsts nodevu 71.14 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3.30
euro apmērā, kopā 191.39 euro (simts deviņdesmit viens euro 39 centi).
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr.40003238943, tiesības saņemt no atbildētāja
likumiskos procentus – 6% gadā no parāda summas 113.27 euro apmērā par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot
Civillikuma nosacījumus procentu pieauguma aprobežojumam.
Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no tā sastādīšanas dienas - 2018.gada 9.februāra var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no
Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rēzeknes tiesā Ludzā (Ludza, Stacijas iela 44).
Tiesnese I.Marnauza