Court dismissed hunting club's appeal, upholding forest service's decision to exclude their hunting rights from the plan.

NORAKSTS Lietā Nr. A42602607 A945-09/6

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 5.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: E.Apīne, piedaloties pieteicēja – Īvandes mednieku kluba – pārstāvim I.G., atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes – Valsts meža dienesta – pilnvarotajiem pārstāvjiem Kasparam Skromulim un V.L., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Īvandes mednieku kluba pieteikumu par Valsts meža dienesta ģenerāldirektora 2007.gada 4.jūnija lēmuma Nr.1-16/M-23 atcelšanu daļā.

Konstatējošā daļa

[1] 2007.gada 10.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Īvandes mednieku kluba (turpmāk – pieteicējs) pieteikums, kurā pieteicējs lūdz atcelt Valsts meža dienesta ģenerāldirektora J.Kinnas 2007.gada 4.jūnija lēmuma Nr.1-16/M-23 (turpmāk

– Lēmums) 3.daļu un atzīt Īvandes mednieku klubam tiesības uz medību platībām saimniecībā /nosaukums/.

[2] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka Valsts meža dienesta (turpmāk – atbildētājs) ģenerāldirektors J.Kinna, pamatojoties uz M.M. 2007.gada 26.februāra sūdzību par Valsts mežu dienesta Kuldīgas virsmežniecības 2007.gada 30.janvāra lēmuma Nr.08-05/23 par administratīvās lietas Nr.1-20/M-3/M2 izbeigšanu, pieņēma lēmumu Nr.1-16/M-23, ar kuru cita starpā nolēma atcelt Kuldīgas mežniecības lēmumu iekļaut Īvandes mednieku kluba medību iecirkņa plānā Kuldīgas rajona Īvandes pagasta saimniecības /nosaukums/, /kadastra numurs/ un kadastra /kadastra numurs/, medību platības un izslēgt Īvandes pagasta saimniecības /nosaukums/ medību platības no medību tiesību lietotāja Īvandes mednieku kluba reģistrētā medību iecirkņu plāna.

Pieteicējs uzskata pārsūdzēto lēmumu par nepamatotu, jo Mednieku klubs „Pilskalni” reģistrēts 1995.gada 25.septembrī, tādēļ nevarēja pastāvēt līgums, kurš noslēgts starp minēto medību klubu un J.B. 1995.gada 23.janvārī. Iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ minētais līgums nav reģistrēts Kuldīgas mežniecībā. Turklāt, kā redzams no lēmumā aprakstītā fakta izklāsta, M.M. iesniedzis lietas izskatīšanas gaitā mežniecībā vēl vienu 1993.gada 1.janvāra līgumu. No minētā var izdarīt secinājumus, ka, iespējams, minētie līgumi un citi J.B. parakstītie dokumenti tapuši aprakstītā konflikta laikā.

Pieteicējs uzskata, ka līgumu, kurš pats nav spēkā (trūkst līgumslēdzējas puses tiesībspējas), nevar pagarināt uz 50 gadiem. M.M. apgalvojums, ka J.B., A.L. un I.K. personīgi 2001.gada 9.augustā ir ieradušies mežniecībā un apliecinājuši faktu, ka I.G. viņus ar viltu piedabūjis noslēgt Medību tiesību nomas līgumu ar Īvandes mednieku klubu, neatbilst īstenībai. To apstiprina arī 2001.gada 1.janvārī starp abiem mednieku klubiem noslēgtā vienošanās par medību platību ārējo robežu noteikšanu, ko parakstījis Kuldīgas mežniecības mežzinis A.G. un arī M.M.

Pieteicēja pārstāvji minētajām personām tika norādījuši, ka 1993.gada 1.janvāra līgums nevarēja būt spēkā, jo ticis noslēgts pirms mednieku kluba „Pilskalni” oficiālas reģistrācijas. 2007.gada aprīlī minēto personu iesniegumus sastādīja pats M.M., kā to apliecināja I.K., tāpēc tie vērtējami kritiski. Pieteicējam nav zināms, ka Valsts meža dienesta Medību daļas vecākais inspektors V.L. būtu personīgi konstatējis viltu no Īvandes mednieku kluba dalībnieku puses (tas neatspoguļojas arī apstrīdētā lēmuma konstatējošā daļā).

[3] 2007.gada 12.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums, kurā atbildētājs neatzīst pieteicēja prasījumu un lūdz to noraidīt. No Latvijas Republikas Medību likuma, kas bija spēkā līdz 1995.gada 1.augustam, 9.panta izriet, ka medniekiem bija tiesības apvienoties medību apvienībās, likumā noteiktā kārtībā nereģistrējot sabiedriskās organizācijas. Līdz ar to nebija pamata pieprasīt, lai šādai medību apvienībai būtu juridiskas personas statusa, un to varēja pārstāvēt un tās vārdā līgumus par medību tiesību nodošanu varēja parakstīt tās pilnvarota persona.

Tādēļ tikai pēc Medību likuma spēkā stāšanās 1995.gada 1.augustā atbildētājs bija tiesīgs prasīt, lai līgumus par medību tiesību nodošanu slēdz sabiedrisko organizāciju reģistrā reģistrēti medību klubi, ja medību tiesību lietotājs nav fiziska persona. Atbildētājs uzskata, ka medību regulējošo normatīvo aktu primārais mērķis ir nodrošināt, lai medību tiesību īpašnieks savas medību tiesības vienlaikus nenodod diviem vai vairākiem medību tiesību lietotājiem, kā arī lai Valsts meža dienests nepieļautu bezdarbību, kuras rezultātā tiek atļautas divu vai vairāku medību tiesību lietotāju medības vienā īpašumā (medību iecirknī).

Fakts, ka 1993.gada 1.janvārī starp mednieku klubu „Pilskalni” un saimniecību /nosaukums/ noslēgtais līgums nav iereģistrēts un neatrodas Kuldīgas virsmežniecības Padures mežniecībā (pirms reorganizācijas), nevar būt par iemeslu, lai uzskatītu, ka šāds līgums neeksistē. Līgums ir minēts sarakstā, kas atrodas mednieku kluba „Pilskalni” lietā. Ņemot vērā to, ka medības regulējošie normatīvie akti nenosaka kārtību, kādā līgumi par medību tiesību lietošanu iesniedzami mežniecībās, līdz brīdim, kad ar iestādes rīkojumu tika noteikta šāda kārtība, līgumi tika iesniegti, taču netika reģistrēti vai kā citādi fiksēta šādas vienošanās esamība.

Medību tiesību apliecinošu dokumentu rakstveida forma ir nepieciešama tikai ar Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumu Nr.670 „Medību noteikumi” 21.3 apakšpunktu, kas nosaka, ka medību iecirkņa plāns ietver medību tiesības apliecinošu dokumentu kopijas. Attiecībā uz pieteikumā norādīto savstarpējo vienošanos par ārējām robežām, atbildētājs paskaidro, ka ārējie normatīvie akti neparedz šādu vienošanās slēgšanu, tādēļ tā var būt saistoša un tiesiskās sekas rada tikai šādas vienošanās dalībniekiem.

Turpretī līgums par medību tiesību nodošanu rada zināmas publiski tiesiskas sekas, jo Valsts meža dienests akceptē attiecīgā mednieku kolektīva tiesības medīt līgumā norādītajās medību platībās, ja ir izpildītas arī citas medību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Apstākli par to, ka vairākas personas (J.B., A.L. un I.K.) bija ieradušās mežniecībā un apliecinājušas, ka I.G. ar viltu panācis medību tiesību nomas līgumu noslēgšanu ar pieteicēju, apliecina A.L., I.K. un J.B. 2007.gada 4.aprīļa iesniegumi.

Atbildētājs apstākli par viltus pazīmēm konstatēja, izvērtējot tā rīcībā esošos dokumentus, personu liecības un citu informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59.pantā un citās likuma normās noteikto.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojot to ar pieteikumā minētajiem argumentiem.

[5] Atbildētāja pārstāvji tiesas sēdē pieteicēja prasījumu neatzina, norādot uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku sniegtos paskaidrojumus un izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst pieteicēja pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu.

[7] Tiesa konstatē lietā šādus faktisko apstākļus. [7.1] 1993.gada 1.janvārī noslēgts līgums starp jaundibināmo medību klubu „Pilskalni” un saimniecību /nosaukums/ par apmedīšanas tiesību nomu (lietas 33.lapa). [7.2] 2001.gada 1.oktobrī starp pieteicēju un medību kolektīvu „Pilskalni” noslēgts vienošanās protokols par apmedījamo medību platību robežām (lietas 18.lapa). [7.3] 2007.gada 30.janvārī Valsts meža dienesta Kuldīgas virsmežniecība pieņēmusi lēmumu Nr.08-05/23, ar kuru faktu trūkuma dēļ izbeigta administratīvā lieta Nr.1-20/M-3/M-2 par Īvandes mednieku kluba rīkotajām nelikumīgām medībām medību platībā „Īvandes pagasta saimniecību „/nosaukums/” un /nosaukums/ teritorijās, kas ierosināta, pamatojoties uz Kuldīgas virsmežniecībā 2007.gada 8.janvārī saņemtajiem M.M. un M.M. iesniegumiem par nelikumīgām medībām 2007.gada 6.janvārī Īvandes pagasta saimniecībās „/nosaukums/” un „/nosaukums/” (lietas 38.-42.lapa). [7.4] 2007.gada 11.aprīlī A.L. vērsusies Valsts meža dienestā ar iesniegumu par noslēgtajiem līgumiem par medību platībām Īvandes pagasta „/nosaukums/” (lietas 35.lapa). [7.5] 2007.gada 11.aprīlī I.K. vērsusies Valsts meža dienestā ar iesniegumu par noslēgtajiem līgumiem par medību platībām (lietas 36.lapa). [7.6] 2007.gada 11.aprīlī J.B. vērsusies Valsts meža dienestā ar iesniegumu par medību tiesību nodošanas līgumu un 2001.gada 9.augusta iesniegumu Kuldīgas mežniecībai (lietas 37.lapa). [7.7] 2007.gada 4.jūnijā atbildētājs pieņēmis lēmumu Nr.1-16/M-23, ar kuru nolemts atstāt spēkā Valsts meža dienesta Kuldīgas virsmežniecības 2007.gada 30.janvāra lēmumu Nr.08-05/23 daļā par lietas izbeigšanu par pieteicēja iespējami veiktajām nelikumīgajām medībām Īvandes pagasta saimniecību „/nosaukums/” un /nosaukums/ teritorijās un atcelt Kuldīgas mežniecības lēmumu iekļaut pieteicēja medību iecirkņa plānā Kuldīgas rajona Īvandes pagasta saimniecības /nosaukums/ medību platības un izslēgt minētās saimniecības medību platības no medību tiesību lietotāja pieteicēja reģistrētā medību iecirkņa plāna. [8] Medību likuma 17.pants nosaka, ka medības medību iecirknī notiek saskaņā ar Valsts meža dienestā reģistrētu medību iecirkņa plānu.

Medību iecirkņa plāna saturu nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar Medību likuma 1.panta 3.punktu medību iecirknis ir vienlaidu medību platība, kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs. Savukārt Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumu Nr.670 „Medību noteikumi” (turpmāk – Medību noteikumi) 21.punktā ir noteikts, ka medību iecirkņa plāns ir medību tiesību lietotāja sagatavots un Valsts meža dienestam iesniegts dokuments. Medību iecirkņa plāns satur šādu informāciju:

21.1. robežu plāns ar iezīmētām medību platībām, par kurām ir noslēgti medību tiesību līgumi;

21.2. platību sadalījums pa zemes lietošanas veidiem;

21.3. medību tiesības apliecinošu dokumentu kopijas. No minētajām tiesību normām izriet, ka medību saimniecība tiek organizēta un medības tiek īstenotas un uzraudzītas pēc teritoriālā principa, proti, izveidojot medību iecirkņus. Medību iecirknis ir vienlaidu medību platība, kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs. Mednieku apvienība ir tiesīga medīt tikai Valsts meža dienestā reģistrētā medību iecirknī. Savukārt Valsts meža dienests medību iecirkni reģistrē, ja mednieku apvienība iesniedz medību iecirkņa robežu plānu ar iezīmētām medību platībām, par kuru lietošanu mednieku apvienība ir noslēgusi līgumus. Līgumu noslēgšanas apstiprinājumam Valsts meža dienestā iesniedzamas minēto līgumu kopijas. Tādējādi medību iecirkņa reģistrācijas pamatā ir medību apvienības noslēgtie rakstveida līgumi ar zemju īpašniekiem un lietotājiem par medību tiesību lietošanu, kuru kopijas ir Valsts meža dienesta rīcībā. Analoģiska prasība medību iecirkņa reģistrācijai bija noteikta ar 1995.gada 1.jūnija Medību likumu, kas bija spēkā no 1995.gada 1.augusta. Minētā likuma 14.panta pirmajā daļā bija noteikts, ka medību platībās esošo īpašumu izmantošanu medībās regulē līgumi, kurus to īpašnieki noslēguši ar medību tiesību lietotājiem. Šie līgumi ir medību iecirkņa apsaimniekošanas projekta pielikumi. Medību tiesību lietotājs var uzsākt darbību medību saimniecībā pēc tam, kad medību iecirkņa apsaimniekošanas projekts ir reģistrēts valsts virsmežniecībā. Medību iecirkņa apsaimniekošanas projekts saskaņā ar šā likuma 1.panta 12.punktu ir medību tiesību lietotāja izstrādāts un ar medību ierīcības projektu saskaņots dokuments par medījamo dzīvnieku aprūpes organizēšanu un medību resursu izmantošanu medību iecirknī. Minētajās tiesību normās norādītajiem medību tiesību lietošanas līgumiem nepārprotami bija jābūt rakstveidā, jo tie kā pielikums pievienojami medību iecirkņa apsaimniekošanas projektam. No iepriekš norādītā izriet, ka Valsts meža dienestam jau no 1995.gada 1.augusta pamats medību iecirkņa reģistrācijai bija mednieku apvienību noslēgtie medību tiesību lietošanas līgumi, kuru kopijām bija jāatrodas Valsts meža dienesta rīcībā.

[9] No lietas materiāliem izriet, ka par Īvandes pagasta saimniecības /nosaukums/ medību tiesību lietošanu Valsts meža dienesta rīcībā ir bijis saimniecības īpašnieka J.B. 1999.gada 13.martā noslēgtais līgums ar pieteicēju. Tādējādi atbildētājam bija tiesisks pamats pieteicējam piekritīgajā medību iecirknī iekļaut Īvandes pagasta saimniecības /nosaukums/ teritoriju. Savukārt pieteicējam saskaņā ar Medību likuma 17.pantu bija tiesisks pamats medīt reģistrētajā medību iecirknī ar brīdi, kad atbildētājs reģistrējis pieteicēja iesniegto medību iecirkņa plānu. Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka mednieku biedrība „Pilskalni” nav sākotnēji iesniegusi atbildētājam kopiju līgumam par medību tiesību lietošanu par Īvandes pagasta saimniecības /nosaukums/ medību platību vai arī tā nav bijusi saglabāta iestādes lietvedībā. Līdz ar to saskaņā ar Medību likuma 17.pantu un Medību noteikumu 21.punktu kritiski ir vērtējama atbildētāja rīcība, iekļaujot mednieku biedrības „Pilskalni” medību iecirknī īpašumu /nosaukums/. Tomēr, veicot citu lietas materiālu vērtēšanu, tiesai nav pamata ignorēt medību platību lietošanas līgumu, kas slēgts ar medību kolektīvu „Pilskalni” par saimniecības /nosaukums/ izmantošanu. Tas, ka līgums 1993.gada 1.janvārī slēgts ar medību kolektīvu „Pilskalni”, tā pārstāvja M.M. personā, atbilst līdz 1995.gadam pastāvošajai kārtībai par medību kolektīviem. Medniekiem bija tiesības apvienoties medību kolektīvā uz brīvprātības principiem un organizēt medības, taču reģistrācijas pienākums tika ieviests ar 1995.gadu. Tāpat arī pieteicēja reģistrācijas fakts Uzņēmumu reģistrā ir fiksēts 1995.gada 20.novembrī. Tāpēc tiesas ieskatā minētajā gadījumā 1993.gada 1.janvāra līguma pārslēgšana starp J.B. un medību kolektīvu „Pilskalni” pēc tā reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā bija vēlama, taču ne obligāta.

[10] Tiesas ieskatā par pamatotu atzīstams atbildētāja viedoklis, ka zemes gabala /nosaukums/ īpašnieks J.B., nododot savas medību tiesības mednieku kolektīvam „Pilskalni”, sev šādas tiesības nepatur, t.i., ja medību tiesības tiek nodotas citiem, tad zemes īpašniekam vairs šādu tiesību nav un attiecīgi tās nav iespējams nodot tālāk – citam medību kolektīvam, kamēr vien nav lauzts vai tiesīgi izbeigts pirmais līgums. Tātad, ja zemes īpašuma /nosaukums/ saimnieks 1993.gada 1.janvārī noslēdza līgumu ar medniekiem no medību kolektīva „Pilskalni” par medību tiesību nodošanu uz 45 gadiem, tad 1999.gadā, kad tika slēgts līgums ar Īvandes mednieku klubu jeb pieteicēju, J.B.

šādu medību tiesību nemaz nebija un līguma priekšmets nepastāvēja. Šāds secinājums atbilst arī Civillikuma 1202.pantam par lietojuma tiesības tālāknodošanu, kur panta paskaidrojošā daļa noteic „Ja lietotājs ar īpašnieka piekrišanu nodod lietojama tiesības izlietošanu citai personai, tad šī persona pārņem lietotāja tiesības un pienākumus, un lietotājs pats vairs nevar izlietot nodoto tiesību” (skat. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Lietas.Valdījums.Tiesības uz svešu lietu, Rīga, Mans īpašums, 1998., 113.lpp).

Tā kā lietojuma tiesība atbilst īpašnieka tiesību apjomam, tad arī īpašnieks – atdodot lietojuma tiesības izlietošanu citai personai, nevar vienlaikus to paturēt sev. Civillikuma 1589.pantā noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta. No lietas materiāliem nav konstatējams fakts, ka līgums starp J.B. un medību kolektīvu „Pilskalni” būtu lauzts vai izbeigts likumā noteiktā kārtībā.

Tādējādi atbildētājam būtu pamats izdarīt izmaiņas medību kolektīva „Pilskalni” 1995.gadā reģistrētajos medību iecirkņos tikai tad, ja būtu iesniegta līgumslēdzēju vienošanās par līguma izbeigšanu vai attiecīgs tiesas spriedums, ar kuru izbeigts līgums. Taču, tā kā šāds izbeigšanas fakts nav pierādīts un pats J.B. norāda, ka tāda nav, uzskatāms, ka līguma darbība joprojām turpinās un pastāv tie apstākļi, ko jau konstatēja tiesa, ka ar 1999.gada 13.marta līgumu J.B. nodeva neesošas medību tiesības.

Tas, ka persona – J.B., I.K., A.L. – izsaka kaut kādus apsvērumus par to, ko, līgumu slēdzot, domājusi, darījusi vai šādas rīcības iemesliem darījuma dalībniekus saista tikai tiktāl, cik tas iekļauts rakstiskā līgumā vai konstatēts tiesas spriedumā. Tāpēc Valsts meža dienestam, veicot otrā līguma jeb Īvandes mednieku kluba iesniegtā līguma reģistrāciju, nebija pamata šaubīties, ka līgums starp Īvandes mednieku klubu un J.B. ir noslēgts likumā noteiktajā kārtībā.

[11] Civillikuma 1461.pantā noteikts, ka tas, kas ar viltu piedabūts noslēgt darījumu, var prasīt, lai to atceļ. Bet ja viltus bijis par iemeslu tikai dažiem darījuma noteikumiem, tad pieviltam ir tikai tiesība prasīt zaudējumu atlīdzību. No minētās tiesību normas izriet, ka pieviltajam ir tiesības prasīt attiecīgi darījuma atcelšanu vai zaudējumu atlīdzību. Ar jēdzienu „tiesības prasīt” saprotamas tiesības prasīt darījuma slēdzējam vienošanas ceļā atcelt darījumu vai attiecīgi prasīt zaudējumu atlīdzību, bet, nesaņemot apmierinājumu, pieviltajam ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par attiecīgā darījuma atcelšanu vai zaudējumu atlīdzību.

Valsts meža dienesta kompetencē saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumu Nr.945 „Valsts meža dienesta nolikums” 3.14. punktu ietilpst medību saimniecību administrācija, bet ne civiltiesisku strīdu risināšana saistībā ar medību tiesību lietošanas līgumiem. Ņemot vērā norādīto, tiesa secina, ka atbildētājam, konstatējot faktu, ka Īvandes pagasta saimniecība /nosaukums/ ir iekļauta gan mednieku biedrības „Pilskalni”, gan mednieku biedrības Īvandes mednieku klubs medību iecirkņos, bija jāizvērtē minēto medību iecirkņu reģistrācijas pamatojums atbilstoši administratīvi procesuālajai lietvedībai, nevis, pārkāpjot savu kompetenci, jāvērtē civiltiesisko darījumu tiesiskums.

Valsts meža dienestam administratīvajā procesā nav tiesību vērtēt civiltiesiska darījuma spēkā esamības kritērijus, kas ir vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē, t.sk., par noslēgta līguma spēkā esamību, par spaidu vai lietus lietošanu tā noslēgšanā vai citiem apstākļiem. Pie tam, secināms, ka Valsts meža dienests šajā sakarā nepareizi interpretē Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punktu par to, ka administratīvo aktu var atcelt, ja tā izdošana panākta ar nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām prettiesiskām darbībām.

Administratīvās rajona tiesas ieskatā šādām darbībām primāri ir jāpastāv publiski tiesiskajās attiecībās starp privātpersonu un valsti, t.i., ja privātpersona sniedz nepatiesas ziņas iestādei, veic kukuļošanas darbības vai realizē citu prettiesisku rīcību. Tas, ka persona līdz administratīvā procesa uzsākšanai iestādē kaut kādā veidā ietekmē civiltiesisko attiecību dalībniekus, piemēram, ar spaidiem vai viltu izmāna kādam īpašniekam zemes gabalu, noslēdzot dāvinājumu, lai pēc tam jau kā jaunais zemes īpašnieks pieprasītu medību atļauju, nav spaidi un viltus, kas tiek vērsti pret iestādi un uz administratīvā procesa ietekmēšanu.

Šādi spaidi un viltus ir realizēti privāttiesiskajās attiecībās, lai gūtu labumu privāttiesiskā darījumā, un pārbaudāmi prasības kārtībā, piemēram, iesniedzot prasības pieteikumu par līguma spēkā neesamību vai atcelšanu no kāda darījuma dalībnieka puses. Tātad, ja J.B. uzskata, ka līgumu ar Īvandes mednieku klubu noslēdzis, jo bijis maldināts, tad viņam ir tiesības prasības kārtībā celt iebildumus par šo faktu. Tādas pat tiesības ir arī Īvandes mednieku klubam attiecībā uz J.B. rīcību, noslēdzot līgumu par neesoša līguma priekšmeta nodošanu pieteicējam, jo šī līguma rezultātā pieteicējs nevar gūt labumu, ko zemes īpašnieks apsolījis, t.i., nevar organizēt medības.

[12] Medību likuma 7.pantā noteikts, ka medības (izņemot ūdensputnu medības publiskajās ūdenstilpēs) piesakāmas Valsts meža dienestam. Medību pieteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Tādējādi saskaņā ar Medību likuma 17.pantu mednieku apvienība medības piesaka reģistrētajā medību iecirknī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, proti, Medību noteikumos noteiktajā kārtībā. Medību noteikumu 7.punktā noteikts, ka medības piesaka mutiski vai rakstiski Valsts meža dienesta valsts virsmežniecības mežniecībā, kuras uzraugāmajā teritorijā tās tiks organizētas. Bet saskaņā ar Medību noteikumu 13.punktu mežzinis vai viņa pilnvarota persona ir tiesīga atteikt medības, ja:

13.1. medību iecirknī vai tā daļā ir konstatēta epizootija un šajā vietā ir aizliegtas attiecīgās sugas medījamo dzīvnieku medības;

13.2. medību iesniegums ir pretrunā ar medības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

13.3. medību iecirknī vai tā daļā plānots ar medību tiesību lietotāju saskaņots masu pasākums vai Aizsardzības ministrijas struktūrvienību taktiskās mācības. No minētajām tiesību normām izriet, ka reģistrētā medību iecirkņa medību tiesību lietotājs ir tiesīgs pieteikt medības šajā medību iecirknī, ievērojot Medību noteikumos noteiktās prasības attiecībā par medījamo dzīvnieku sugām, to medību termiņiem, u.c. noteiktās prasības medību rīkošanai. Savukārt medību pieteikums var tikt atteikts tikai gadījumā, ja tiek konstatēti norādītie Medību noteikumu 13.punkta 13.1.-13.3. punktā minētie apstākļi. Tiesas ieskatā tas vien, ka par medību platības iekļaušanu konkrētā medību tiesību lietotāja medību iecirknī pastāv strīds, nav pamats medību pieteikuma atteikšanai. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. No minētās tiesību normas, piemērojot to konkrētajos apstākļos, secināms, - ja medību tiesību īpašnieks ar līgumu ir nodevis medību tiesības citai personai, tad ieguvējs ir tiesīgs izlietot iegūtās tiesības līdz brīdim, kamēr ir spēkā minētais līgums. No iepriekš norādītā secināms, ka līdz brīdim, kamēr ir spēkā pieteicēja noslēgtais līgums ar Īvandes pagasta saimniecību /nosaukums/ par medību tiesību lietošanu un kamēr saimniecības /nosaukums/ medību platība nav izslēgta no pieteicēja reģistrētā medību iecirkņa, atbildētājam nav bijis tiesiska pamata atteikt pieteicējam medību pieteikumu pieteicējam reģistrētajā medību iecirknī. Taču, kā tiesa jau norādīja, tad, atļaujot medības laika posmā līdz Lēmuma pieņemšanai, atbildētājs nebija konstatējis līguma ar mednieku klubu „Pilskalni” esamību, bet šis apstāklis, kā norādīts sprieduma [9]-[11] punktos, šobrīd atbildētājam liedz pieņemt medības no pieteicēja.

[12] Administratīvā procesa likuma 84.pantā noteikts, ka administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks — ja neatbilst tiesību normām. Tiesas ieskatā ar Lēmumu ir izdarīti grozījumi labvēlīgā, taču prettiesiskā administratīvā aktā, t.i., atcelts lēmums par medību iecirkņa reģistrāciju Īvandes mednieku klubam, iekļaujot tajā saimniecību /nosaukums/. Šāds lēmums nevarēja būt tiesisks, jo, kā lietā nav strīds, tad uz vienu īpašumu nevar būt divi medību tiesību lietotāji un tajā medības nav tiesības rīkot diviem vai vairākiem medību kolektīviem.

Tā kā medību klubam „Pilskalni” attiecīgā teritorija jau bija reģistrēta kā medību platība, tad, Valsts meža dienestam, pieņemot lēmumu par Īvandes mednieku kluba reģistrāciju, šo faktu vajadzēja konstatēt un uzreiz pieteicējam norādīt uz šādas neskaidrības esamību – par divu līgumu pastāvēšanu. Tā vietā atbildētājs ir veicis reģistrāciju. Pie šādiem apstākļiem reģistrācija jeb pieteicējam labvēlīgas administratīvais akts nevar būt tiesiska un Lēmums groza labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu.

Kā tiesa jau konstatēja, tad atbildētājs nepareizi interpretē Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punktu, jo lietā nav konstatējamas kādas prettiesiskas Īvandes mednieku kluba darbības, ar kuru palīdzību tiktu panākta saimniecības /nosaukums/ iekļaušana Īvandes mednieku kluba medījamās platībās. Tā vietā tiesa norāda uz Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 3.punktu – administratīvā akta atcelšana iespējama, ja tā spēkā esamība skar būtiskas sabiedrības intereses. Tiesas ieskatā konkrētā gadījumā domātās medības ir primāri saistāmas ar šaujamieroču lietošanu.

Nav šaubu par to, ka šaujamierocis ir paaugstinātas bīstamības avots, kam likumdevējs ir tiesību normās noteicis ne vien īpašu lietošanas, bet arī glabāšanas kārtību. Tiesību norma par to, ka vienā medību platībā medības organizē viens medību kolektīvs ir saistīta ar drošības prasību ievērošanu. Jo pretējā gadījumā vienā meža teritorijā var vienlaikus atrasties divi medību kolektīvi, kas, lai arī tiesiskā kārtā būtu organizējuši medības, nespēj novērst un kontrolēt to apstākli, ka pēkšņi mednieka redzes lokā parādās cits mednieks, kas sliktas redzamības apstākļos var beigties arī letāli.

Nav noliedzams, ka medību tiesības personas iegūst tikai pēc noteiktā kārtībā organizēta eksāmena nokārtošanas, taču šāda iespēja nav izslēgta. Tiesa uzskata, ka šādi apstākļi arī ir attiecināmi uz sabiedrības interešu pastāvēšanu un aizsardzību. Tāpat arī mednieki ir sabiedrības locekļi, kas ir tiesīgi uz savas veselības un dzīvības aizsardzību no valsts puses. Tādējādi pastāv pamats grozījumu izdarīšanai Īvandes mednieku kluba medību iecirkņa plānā un Lēmuma pieņemšanai.

[13] Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa secina, ka, kaut arī atbildētājs savā Lēmumā ir balstījies uz nepareizu tiesību normu izpratni, tas pēc būtības ir pareizs un nav atceļams. Savukārt tie iebildumi, kas pieteicējam pastāv par medību platības /nosaukums/ izmantošanu, risināmi civiltiesiskā kārtībā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu, 291.panta pirmo daļu,

nosprieda:

noraidīt Īvandes mednieku kluba pieteikumu par Valsts meža dienesta ģenerāldirektora J.Kinnas 2007.gada 4.jūnija lēmuma Nr.1-16/M-23 daļā par Kuldīgas mežniecības lēmuma iekļaut Īvandes mednieku kluba medību iecirkņa plānā Kuldīgas rajona Īvandes pagasta saimniecības /nosaukums/, /kadastra numurs/ un /kadastra numurs/, medību platības atcelšanu un Īvandes pagasta saimniecības /nosaukums/, /kadastra numurs/ un /kadastra numurs/, medību platību izslēgšanu no pieteicēja reģistrētā medību iecirkņa plāna atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) E.Apīne

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese ________________ E.Apīne Rīgā, 2009.gada 5.martā