Court allows debt collection claim against non-appearing defendant for unpaid freight services totaling 3872 euros.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's claim for debt collection. The plaintiff proved services rendered via invoices and transport documents, while the defendant offered no evidence of payment or dispute. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal debt, interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 156. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 93. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 96. panta 5. daļa; Civilprocesa likuma 195. pants; Civilprocesa likuma 2041. pants: In the absence of a defendant who fails to present arguments or evidence, the court may rule in favor of the plaintiff based on uncontradicted documentary evidence of the debt.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-2214-18/5
ECLI:LV:RPPT:2018:0712.C68532317.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2018.gada 12.jūlijā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tiesnese M.Šalta
ar sekretāru U.Zeme,
piedaloties prasītājas pārstāvim D.Bramanim
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Kreiss” prasībā pret SIA “Margotta” par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2017.gada 4.decembrī SIA „Kreiss” (turpmāk arī prasītāja) cēla tiesā prasību pret SIA “Margotta” (turpmāk arī atbildētāja) par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja laika periodā no 2016.gada 25.novembra līdz 2016.gada 25.novembrim veica starptautisko kravu
pārvadājumu maršrutā Vācija – Latvija, savukārt laika periodā no 2016.gada 2.decembra līdz 2016.gada 7.decembrim maršrutā Nīderlande – Latvija.
Prasītāja ir izrakstījusi divus rēķinus par kopējo summu 3872 euro par veiktajiem pakalpojumiem, bet atbildētāj tos nav samaksājusi.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1402., 1470., 1473., 1533., 1587., 1775., 1779., 2230.pantiem.
2017.gada 7.decembrī atbildētājai nosūtīts paziņojums par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu. Rakstveida paskaidrojumi no atbildētājas nav
saņemti.
Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā minētajiem apstākļiem un norādītajā apmērā. Lūdza prasību apmierināt.
Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradusies. Tiesu par neierašanās iemesliem nav informējusi, kaut gan par tiesas sēdes vietu un laiku
paziņots likumā noteiktajā kārtībā.
Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez atbildētājas pārstāvja klātbūtnes.
Motīvu daļa
Uzklausot prasītājas pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma šādu
apsvērumu dēļ.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā
ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret
prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību.
No lietas materiāliem pievienotajiem atbildētājas pieteikumiem redzams, ka atbildētāja ir pasūtījusi prasītājai pakalpojumu par kravas
pārvadājumiem.
No starptautiskās preču transporta pavadzīmes Nr.KS085476/1 redzams, ka prasītāja ir veikusi kravas pārvadājumu no Vācijas uz Latviju.
Savukārt no starptautiskās preču transporta pavadzīmes Nr.KS088639/1/1 redzams, ka prasītāja ir veikusi kravas pārvadājumu no Nīderlandes uz
Latviju.
Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošās pavadzīmes, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji
saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šie līgumi uzskatāmi par galīgi noslēgtiem un atzīstami par tiesīgiem.
Prasītāja par sniegtajiem pakalpojumiem izrakstījusi divus rēķinus par kopēju summu 3872 euro.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.
Lai arī prasītāja lūgusi piedzīt zaudējumus, kas izriet no nepamaksātajiem rēķiniem, tiesa atzīst, ka tas ir atzīstams par parādu par pakalpojuma
sniegšanu.
Prasītāja ir sūtījusi atbildētājai 2017.gada 3.februār brīdinājumu par neizpildītām saistībām, bet atbildētāja uz to nav reaģējusi un saistības nav
izpildījusi.
No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja ir izpildījusi uzņemtās saistības, savukārt atbildētāja nav veikusi samaksu pilnā apmērā, tādējādi atbildētājai
ir parāds prasītājai 3872 euro apmērā.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus par to, ka
parāds būtu samaksāts. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, tādēļ no atbildētājas prasītāja labā piedzenams pamatparāds 3872 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.
Civillikuma 1765.panta otrā daļa paredz, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta
līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā.
Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos astoņus procentpunktus virs procentu
pamatlikmes gadā no nenomaksātās parāda pamatsummas.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva 389,62 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
3,20 euro apmērā, kopā 392,82 euro.
Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa.
Pamatojoties ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 204.1 pantu, tiesa
no s pri e da :
SIA „Kreiss” prasību pret SIA “Margotta” par parāda piedziņu apmierināt.
Piedzīt no SIA “Margotta” par labu SIA „Kreiss” parādu 3872 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus 392,82 euro, pavisam kopā 4264,82 euro (četri
tūkstoši divi simti sešdesmit četri euro 82 euro centi).
Noteikt SIA „Kreiss” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos astoņus procentpunktus virs procentu pamatlikmes gadā no
nenomaksātās parāda pamatsummas.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas
pilsētas Pārdaugavas tiesā, Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā.
Pilns spriedums sastādīts 2018.gada 12.jūlijā.
Tiesnese M.Šalta