Court convicted defendant of violating police control restrictions and imposed a 20 euro fine.

Lietas arhīva Nr. 1-0140-19/14

ECLI:LV:RPPT:2019:0418.168014019.1.S

SPRIEDUMS

Rīgā 2019. gada 18. aprīlī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnesis Viktors Makucevičs,

ar tiesas sēžu sekretāri Madaru Laugali, tulci Ināru Andrejevu,

piedaloties /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas.

Aprakstošā daļa

[1] 2019. gada 3. aprīlī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes inspektore Ņina Berezina sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC

193908 par to, ka 2019. gada 25. martā plkst. 23.35 /pers. A/ neatradās savā dzīvesvietā – /adrese/, ar ko viņš tīši pārkāpa policijas kontroles

ierobežojumus (lēmums par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu no 2018. gada 24. oktobra 1.1. punktā aizliegts atstāt dzīvesvietu no plkst.

22.00 līdz plkst. 06.00). Policijas kontroles ierobežojumi piemēroti pamatojoties uz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu lietā Nr.

11096021613.

Tādējādi izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas

APK) 177. pantā.

[2] Tiesas sēdē /pers. A/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina.

Motīvu daļa

[3] Noklausījusies /pers. A/ paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā

pārkāpuma, kāda paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā, pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.

[3.1] Latvijas APK 177. pantā paredzēta atbildība par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta

policijas kontrole.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45. pantu (Izslēgts ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas

spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 10.punktu), policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no

brīvības atņemšanas vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.

2008.gada 30.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.479 „Papildsoda – policijas kontrole - īstenošanas kārtība” (piemēro saskaņā ar Latvijas

Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24. punktu) 25. punkts noteic, ka par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena

neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai

citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.

[3.2] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013. gada 17. decembra spriedumu lietā Nr. 11096021613 /pers. A/ atzīts par vainīgu

Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem. Saskaņā ar

Krimināllikumu 51. pantu šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienot sodu, kas nav izciests pēc Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2007.

gada 10. aprīļa sprieduma, un galīgais sods noteikts brīvības atņemšanas uz 3 (trīs) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem un policijas kontroli uz 3 (trīs) gadiem.

Ar 2018. gada 24. oktobra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kurzemes iecirkņa inspektores Ņinas Berezinas lēmumu /pers. A/, personas

kods /personas kods/, piemērots ierobežojums atstāt dzīvesvietu laikā no plkst. 22.00 līdz 06.00, kā arī aizliegts bez policijas atļaujas izbraukt no

Latvijas, kā arī ar savu parakstu /pers. A/ apstiprinājis, ka viņam izskaidrots, ka ierobežojumu neievērošanas gadījumā tiks saukts pie administratīvās

atbildības pēc Latvijas APK 177.panta.

Administratīvā pārkāpuma protokolā izklāstītos pārkāpuma faktiskos apstākļus, ka /pers. A/ pārkāpa policijas kontroles noteikumus un 2019.

gada 25. martā plkst. 23.35 neatradās savā dzīvesvietā /adrese/, ko apstiprina inspektores Ņinas Berezinas 2019. gada 26. marta ziņojums.

Ievērojot to, ka /pers. A/ bija zināmi 2018. gada 24. oktobra lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu noteiktie ierobežojumi, kā

arī ierobežojumu neievērošanas sekas, tiesa atzīst, ka /pers. A/ apzinājās savas darbības prettiesisko raksturu, paredzēja tās kaitīgās sekas un ir apzināti

pieļāvis šo seku iestāšanos, tātad ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177. pantā un viņam par izdarīto pārkāpumu

uzliekams sods saskaņā ar Latvijas APK 32. panta pirmās daļas noteikumiem.

[3.3] Latvijas APK 177. panta sankcijā ir paredzēts naudas sods līdz septiņdesmit euro vai administratīvais arests uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Nosakot sodu saskaņā ar Latvijas APK 32. panta otro daļu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Administratīvais pārkāpums vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.

Izvērtējot pārkāpēja personību noskaidrots, ka /pers. A/ faktiskā dzīvesvietā ir /adrese/, ir apgādībā viena persona, saņem ienākumus 200-300

EUR ikmēnesi, invaliditāte nav piešķirta, ziņas par citiem administratīviem sodiem nav.

Saskaņā ar Latvijas APK 33. panta noteikumiem pirmās daļas 1. punktu lietā konstatējis atbildību mīkstinošu apstākli, jo pārkāpējs vaļsirdīgi

nožēlojis izdarīto.

Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka 2018. gada 8. novembrī /pers. A/ piemērots brīdinājums par Latvijas APK 186. panta otrajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Minētais pārkāpums vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību. Tādējādi lietā atbilstoši Latvijas APK 34. panta pirmās

daļas 2. punkta noteikumiem konstatējams atbildību pastiprinošs apstāklis.

Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves

noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt, piemērojot naudas sodu 20 EUR apmērā, atzīstot šo soda

veidu par atbilstošu pārkāpējas personībai un pārkāpuma raksturam.

Tiesa uzskata, ka piemērotais administratīvais sods būs samērīgs ar šo pārkāpumu un netiks zaudēta soda audzinošā un atturošā nozīme Latvijas

APK 22. panta izpratnē, jo kā jau lēmumā konstatēts administratīvā soda mērķis ir ne vien sodīt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, bet

arī, audzināt un preventīvi brīdināt par jaunu pārkāpumu neizdarīšanu.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.-33., 149. 15, 289.6, 289.7, 289.12, 289.13, 289.17

pantu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu 20 euro (divdesmit euro) apmērā.

Naudas sods jānomaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts spriedums par naudas soda uzlikšanu.

Maksājuma rekvizīti, kuros veicama piespriestā naudas soda samaksa:

Saņēmējs: Valsts kase

Reģistrācijas nr. 90000050138

Konta Nr. LV34TREL1060191011100

Saņēmēja banka: Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis: naudas sods Pārdaugavas tiesai – lieta Nr. 168014019, /pers. A/, personas kods /personas kods/.

Izskaidrot /pers. A/, ka naudas soda samaksu apliecinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz tiesas kancelejā, Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā, 109.

kabinetā. Pretējā gadījumā, pēc izpildei noteiktā termiņa notecējuma, spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Spriedums pieejams lietas dalībniekiem tiesas kancelejā 2019. gada 18. aprīlī.

Tiesnesis Viktors Makucevičs