Gambling license denied due to proximity to schools and probation offices violating public interest.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

Lietas arhīva Nr. A42-01059-19/9

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0801.A420295618.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 1.augustā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Andersone,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „LVBet” pilnvarotajam pārstāvim /pers. C/ un zvērinātam advokātam Armandam

Skudram, atbildētājas Cēsu novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Cēsu novada domes pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/ un /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „LVBet” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru sabiedrībai

ar ierobežotu atbildību „LVBet” tiktu izsniegta atļauja spēļu zāles un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai Pļavas ielā 3A, Cēsīs.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Cēsu novada domes (turpmāk – dome) 2018.gada 4.oktobra lēmumu Nr.309 (turpmāk – lēmums) pieteicējai sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību „LVBet” atteica atļaujas izsniegšanu spēļu zāles un derību punkta (turpmāk – spēļu zāle) atvēršanai Cēsīs, Pļavas ielā 3A.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Izvērtējot interešu aizskārumu, pašvaldībai jāizvērtē azartspēļu organizēšanas vietai līdzās un tuvākajā apkārtnē esošo ēku funkcionālo

pielietojumu un sabiedriskas nozīmes objektu izvietojumu attiecīgajā apkārtnē. Konkrētajā gadījumā kā viens no iespējamajiem iedzīvotāju interešu

aizskārumiem ir spēļu zāles atrašanās netālu no ar sabiedrības kopējo vērtību – izglītības un kultūras nesošām iestādēm. Lai gan spēļu zāles vietu nav

paredzēts ierīkot tieši izglītības iestādes vai kultūras iestādes telpās, tomēr vērā ņemams ir apstāklis, ka pieteicēja vēlas atvērt spēļu zāli telpās, kas

atrodas netālu no Vidzemes koncertzāles „Cēsis” (4 min. gājiens), Alfrēda Kalniņa mūzikas vidusskolas (4 min. gājiens), Cēsu pilsētas Pastariņa

sākumskolas (3 min. gājiens), Cēsu Centrālās bibliotēkas (4 min. gājiens), Cēsu pašvaldības administratīvās ēkas Raunas ielā 4 (4 min. gājiens),

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Vidzemes Vēnu centrs” (1 min. gājiens).

Šo izglītības, kultūras, veselības aprūpes un citu publisko iestāžu tiešs tuvums varētu atstāt negatīvu ietekmi uz pašvaldības iedzīvotāju

nepilngadīgām un izglītojamām personām un radīt vēlmi pamēģināt spēļu zāles piedāvājumu. Neskatoties uz to, ka nepilngadīgu personu uzturēšanās spēļu

zālēs ir aizliegta, ir zināms, ka bieži vien izglītojamie vecākajās klasēs jau ir sasnieguši pilngadību.

[1.2] Saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem, 2018.gada septembrī Cēsīs ir reģistrētas četras spēļu zāles ar 117 iekārtām.

Ņemot vērā sabiedrības nelabvēlīgo attieksmi pret azartspēlēm kā komercdarbības veidu, likumdevējs ir pieļāvis, ka attiecīgo pakalpojumu vietu skaits

var tikt būtiski samazināts un izvietojums pārstrukturizēts atbilstoši sabiedrības interesēm. Ierobežojums jaunu spēļu zāļu un derību likmju pieņemšanas

vietu atvēršanai Cēsu novadā nenozīmē azartspēļu pakalpojumus izskaust vispār, kas ir pretrunā ar likumu, jo attiecīgie pakalpojumi jau ir pieejami Cēsu

novada iedzīvotājiem.

[1.3] Pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 11.punktu un Azartspēļu un izložu likuma 42.panta pirmo, otro, trešo daļu,

izvērtējot spēļu zāles vietas atbilstību Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, konstatējot, ka spēļu zāles telpās

varētu radīt Cēsu pilsētas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, analizējot spēļu zāles īpašo raksturu, nevis pieteicējas rīcību, ņemot

vērā iepriekš minēto un ievērojot 2018.gada 4.septembra domes Attīstības un teritorijas plānošanas komisijas atzinumu Nr.35, dome nolēma atteikt

spēļu zāles atvēršanu Cēsīs, Pļavas ielā 3A.

[2] Nepiekrītot lēmumam, pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, norādot, ka lēmums nav tiesisks, un tas

rada būtisku pieteicējas tiesību aizskārumu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicēja atsaucas uz Eiropas Savienības tiesas 2012.gada 19.jūlija spriedumu lietā Nr.C- 470/11, norādot, ka valsts (un tātad arī tās tiesu

iestāžu) pienākums ir kontrolēt vai pašvaldības atteikums atļaujas izsniegšanai tiek piemērots nediskriminējošā veidā un vai pašvaldības rīcības brīvība tiek

izmantota pārskatāmā veidā.

Pieteicējas izvēlētām telpām tieši blakus esošā ēkā Cēsīs, Pļavas ielā 5, atrodas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – sabiedrība) „Joker

Ltd.” spēļu zāle. Saskaņā ar domes 2010.gada izdoto lēmumu Nr.130, tika izsniegta pašvaldības atļauja sabiedrībai „Joker Ltd.” azartspēļu zāles

atvēršanai Pļavas ielā 5. Papildus, pamatojoties uz sabiedrības „Joker Ltd.” 2014.gada 4.decembra iesniegumu, dome ar lēmumu Nr.499 izsniedza

papildus atļauju organizēt totalizatoru un derības Pļavas ielā 5.

Neskatoties uz to, ka telpas, kurās pieteicēja vēlējas saņemt azartspēļu organizēšanas atļauju atrodas praktiski blakus jau esošai sabiedrības „Joker

Ltd.” zālei, kas atrodas līdzīgā attālumā no pārsūdzētajā lēmumā minētiem sabiedriskiem objektiem, pārsūdzētais lēmums nesatur nekādu norādi, ka

sabiedrības „Joker LTd.” objekta atrašanās šai vietā būtu radījusi kādu konkrētu iedzīvotāju interešu būtisku aizskārumu, vai arī dome būtu veikusi kādas

darbības iepriekš izsniegtās atļaujas atcelšanai. Tieši otrādi, domes lēmums Nr.499 satur konstatējumu, ka jaunās atļaujas izsniegšana sabiedrībai „Joker

Ltd.” neradīs Cēsu novada administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Pārsūdzētais lēmums nesatur arī norādi par jebkādām būtiskām

faktisko un juridisko apstākļu izmaiņām kopš atļauju izsniegšanas sabiedrībai „Joker Ltd.”.

Lēmums, atsakot atļauju azartspēļu organizācijai telpās, argumentējot ar to atrašanos lēmumā minēto sabiedrisko celtņu tuvumā, situācijā, kad tieši

blakus telpām ir izsniegta atļauja un darbojas sabiedrības „Joker Ltd.” spēļu zāle, ir uzskatāms par diskriminējošu un patvaļīgu attiecībā uz pieteicēju, un

pārkāpj Administratīvā procesa likumā nostiprinātos administratīvā procesa pamatprincipus, tai skaitā, vienlīdzības, tiesiskuma, samērīguma un patvaļas

aizlieguma principus. Lēmums rada tirgus konkurences nepamatotu ierobežojumu un izkropļojumu, pieteicējai liedzot veikt uzņēmējdarbību, un rada

nepamatotas priekšrocības esošiem tirgus dalībniekiem, mākslīgi ierobežojot jaunu tirgus dalībnieku piekļuvi tirgum. Tādējādi dome savu rīcības brīvību

atļaujas izsniegšanai attiecībā pret pieteicēju ir izmantojusi nelabticīgi un nepamatoti. Lēmumā ietvertais atteikuma pamatojums būtisku iedzīvotāju interešu

apdraudējumu saistībā ar telpu atrašanos konkrētu pārsūdzētajā lēmumā minēto izglītības un kultūras iestāžu tiešā tuvumā šai gadījumā ir formāli

virspusējs, nepilnīgs, un pārsūdzētajā lēmumā minētie argumenti par kaitējumu iedzīvotājiem ir šķietami.

[2.2] Likumā ir noteikti konkrēti ierobežojumi azartspēļu organizācijai izglītības, medicīnas un kultūras iestādēs, tomēr likumdevējs nav noteicis

nekādus tiešus ierobežojumus vai noteiktus minimālus attālumus azartspēļu organizēšanas vietu izvietošanai minēto sabiedrisko objektu tuvumā.

Telpas neatrodas lēmumā minēto sabiedrisko objektu tiešā tuvumā un nav tieši pārredzamas no šiem objektiem. Telpas atrodas atsevišķā skatam

norobežotā šķērsielā un, ņemot vērā Cēsu pilsētas relatīvo platību, arī salīdzinoši lielā attālumā.

Lēmumā minēto Pastariņa sākumskolu apmeklē jaunākā skolas vecuma (1-6) vecuma bērni, šāda vecuma bērni netiek ielaisti azartspēļu

organizācijas vietās. Nav pamata pieņemt, ka sākumskolas audzēkņi varētu tikt jebkādā veidā negatīvi ietekmēti, tai skaitā vadoties no telpu izvietojuma

un būtiska attāluma līdz sākumskolai. Alfrēda Kalniņa mūzikas skola atrodas salīdzinoši lielā 300 m attālumā no telpām, un telpas nav tieši redzamas no

šī objekta, turklāt ņemot vērā telpu izvietojumu, ceļš no telpām uz mūzikas skolu prasa apzināti mērķtiecīgu gājiena orientāciju. Telpās netiek ielaisti un

azartspēles nav tiesīgi spēlēt nepilngadīgie mūzikas skolas audzēkņi. Līdzīgi apsvērumi būtu attiecināmi uz Cēsu centrālo bibliotēku un Cēsu pašvaldības

administratīvās ēkas izvietojumu.

Papildus jāņem vērā, ka vēl tuvākā attālumā no Alfrēda Kalniņa mūzikas skolas pašreiz atrodas un darbojas arī Olympic Casino spēļu zāle, kas

atrodas arī salīdzinoši līdzīgā attālumā no Pastariņa sākumskolas. Sabiedrība „Vidzemes Vēnu centrs” ir privāta komercsabiedrība, kas sniedz maksas

pakalpojumus salīdzinoši specializētā jomā, turklāt tā atrodas tai pašā ēkā Pļavas ielā 5, kur atrodas sabiedrība „Joker Ltd.” Nav pamata pieņēmumam,

ka minētā komersanta atrašanās un komercdarbības veikšana telpu tuvumā radītu būtisku pašvaldības iedzīvotāju interešu aizskārumu.

Dome, izsniedzot azartspēļu organizācijas vietas atļaujas gan sabiedrībai „Joker Ltd.”, gan ,,Olympic Casino” nav acīmredzami saskatījusi pamatu

būtiskam iedzīvotāju interešu aizskārumam un nav arī vēlāk veikusi jebkādas darbības, lai atceltu iepriekš izsniegtās atļaujas.

[2.3] Lai arī pārsūdzētajā lēmumā dome atsaucas uz norādīto objektu atrašanos pēc domes ieskatiem salīdzinoši tuvu telpām, pārsūdzētais lēmums

nesatur nekādu pamatojumu vai argumentāciju par to, kāpēc konkrētā situācijā esošais attālums būtu uzskatāms par pārlieku tuvu, jo sevišķi situācijā, ka

līdzīgā tuvumā no norādītiem objektiem jau darbojas citi azartspēļu organizētāji. Lēmums nesatur nekādu norādi, par to kāds attālums no norādītiem

objektiem pēc pašvaldības motivēta viedokļa būtu uzskatāms par pietiekamu, lai neradītu būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu, un/vai kur Cēsu

pilsētas teritorijā pieteicējas spēļu zāles izvietošana tiktu atļauta.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā dome pieteikumu uzskata par nepamatotu, pamatojoties uz pārsūdzētajā

lēmumā norādītajiem argumentiem, papildus norādot turpmāk minēto.

[3.1] Domes kompetence ierobežot azartspēļu organizēšanu, ja tās rada iedzīvotāju interešu būtisku aizskārumu, noteikta ar grozījumiem

Azartspēļu un izložu likumā, kas stājās spēkā 2006.gada 4.jūlijā. Likumdevējs, apzinoties sabiedrības atšķirīgo attieksmi pret azartspēlēm un azartspēļu

negatīvo ietekmi, vēlējās līdzsvarot to personu intereses, kuri piedāvā azartspēļu pakalpojumus un apzināti tos izmanto, ar tās sabiedrības daļas interesēm,

kurai šādi pakalpojumi nav pieņemami un ir viņu intereses aizskaroši. Grozījumi ir vērsti tieši uz tās sabiedrības daļas interešu aizsardzību, kuras

nevajadzīgi un negatīvi varētu tikt ietekmētas, jo iepriekš minētā aizsardzība nav bijusi pietiekama. Likumdevējs tādēļ pieļāvis, ka attiecīgo pakalpojumu

vietu skaits var tikt būtiski samazināts un izvietojums pārstrukturēts atbilstoši sabiedrības interesēm.

[3.2] Viens no pašvaldības galvenajiem uzdevumiem ir gādāt par iedzīvotāju izglītību un neradīt nelabvēlīgu vidi tās attīstībai. Jaunas spēļu zāles

pieņemšanas vietas atvēršana netālu no vispārējās izglītības iestādes tieši varētu veicināt nelabvēlīgas vides rašanos. Konkrētajā gadījumā sabiedrība

(izglītojamās personas un viņu vecāki) iegūst labvēlīgu vidi izglītības veicināšanai, jo jaunas spēļu zāles atvēršana iespējams sekmētu arī nelabvēlīgu

personu uzturēšanos izglītības iestādes tuvumā un radītu vēlmi izglītojamam personām to apmeklēt. Nav šaubu, ka azartspēļu un izglītības iestādes

piedāvātās vērtības nav saderīgas. Spēļu zāles var provocēt tieši izglītojamo personu interesi par azartspēlēm un tādējādi radīt kaitīgu ietekmi un pretrunas

starp azartspēļu un izglītības iestādes piedāvātajām vērtībām.

[3.3] Dome, pieņemot lēmumu, izvērtēja un analizēja vairākus būtiskus lietderības apsvērumus: 1) kultūras, izglītības, veselības aprūpes un citu

publisko iestāžu tiešo tuvumu, lai nodrošinātu iedzīvotāju interešu neaizsakaramību; 2) esošo spe?l?u za?ļu darbību Cēsu novadā, lai nodrošinātu

konkurenci attiecīgajā nozarē un azartspēļu pakalpojumu pieejamību; 3) citu Latvijas pašvaldību praksi, tiesu nolēmumus, atļaujot vai liedzot organizēt

azartspēles attiecīgajās teritorijās.

Izvērtējot interešu aizskārumu, dome izve?rte?ja azartspe?l?u organize?s?anas vietai li?dza?s un tuva?kaja? apka?rtne? esos?o e?ku funkciona?lo

pielietojumu un sabiedriskas nozi?mes objektu izvietojumu attieci?gaja? apka?rtne?. Konkre?taja? gadi?juma? ka? viens no iespe?jamajiem iedzi?vota?ju

interes?u aizska?rumiem ir spe?l?u za?les atras?ana?s neta?lu no ar sabiedri?bas kope?jo ve?rti?bu – izgli?ti?bas un kultu?ras nesos?a?m iesta?de?m.

Domes ieskatā pieteicējas interešu aizskārums atvērt spēļu zāli nav būtisks pretstatā sabiedrības interesēm neradīt nelabvēlīgu vidi kultūras, izglītības,

veselības aprūpes un citu publisko iestāžu tiešā tuvumā.

[3.4] 2010.gada 11.martā dome pieņēma lēmumu Nr.139, ar kuru atļāva sabiedrībai „Joker Ltd.” atvērt spēļu zāli Cēsīs, Pļavas ielā 5. Telpas,

kurās sabiedrība „Joker Ltd.” atvēra spēļu zāli atrodas nedzīvojamajā ēkā, kas saskaņā ar būvprojektu ir tirdzniecības un biznesa centrs. Telpas ir

izveidotas ar būvkonstrukcijām norobežotās telpās ar atsevišķu ieeju tikai no ārpuses. Vienlaikus dome pieņemot minēto lēmumu konstatēja, ka

norādītajās telpās jau darbojas spēļu zāle, kurā sabiedrība „Post Nevada” organizēja azartspēles, un kurai dome 2005.gada 4.novembrī ir izsniegusi

atļauju Nr. 779 – r. No iepriekš minētā ir konstatējams, ka dome bija tiesīga izsniegt atļauju spēļu zāles atvēršanai Pļavas ielā 5, jo pēc būtības minētā

vieta nav pielīdzināma Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrajā daļā norādītajām vietām, kurām ir aizliegta atļaujas izsniegšana.

Sabiedrības „Joker Ltd.” spēļu zāles telpas ir ar atsevišķu ieeju no Pļavas ielas 5, kur iedzīvotāju, t.sk., mācību iestāžu audzēkņu pārvietošanās

intensitāte ir vērtējama, kā neliela vai vispār neesoša, turklāt minētās spēļu zāles vizuālais noformējums nav tiešā kultūras, izglītības, veselības aprūpes un

citu publisko iestāžu redzamības zonā.

2014.gada 30.decembrī dome pieņēma lēmumu Nr.499, ar kuru nolēma atļaut sabiedrībai „Joker LTD” organizēt totalizatoru un derības

sabiedrības „Joker LTD” struktūrvienībā Pļavas ielā 5. Minētais domes lēmums pēc savas būtības nav uzskatāms par jaunas atļaujas izdošanu, bet par

2010.gada 11.marta domes lēmuma papildināšanu ar jauniem azartspēļu veidiem.

Dome norāda, ka sabiedrības „Joker Ltd.” spēļu zāles telpas un pieteicējas plānotās spēļu zāles telpu atrašanās vieta nav vērtējamas, kā

vienlīdzīgos vai līdzīgos apstākļos esošas, jo sabiedrības „Joker Ltd.” spēļu zāles telpas ir pieejamas tikai ar atsevišķu ieeju no Azartspēļu un izložu likuma

41.panta otrajā daļā minētajām institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem, savukārt, pieteicēja nav norādījusi uz šāda veida pasākumu veikšanu, iekārtojot

spēļu zāli.

Vienlaikus atbilstoši publiski pieejamai informācijai Pļavas ielā 3A atrodas virkne uzņēmumu, un cita starp, sabiedrība „Valodu centrs Intelligence”,

kura sniedz pakalpojumus, kas klasificējami, kā citur neklasificēta izglītība un pārējā izglītība. Sabiedrības „Valodu centrs Intelligence” interneta mājas

lapā atrodama informācija, ka šī institūcija sniedz izglītības pakalpojumus, proti, svešvalodu apguvi. Ņemot vērā minētos faktiskos apstākļus pieteicēja

spēļu zāles plānotā atrašanās nevien nav salīdzināma ar sabiedrības „Joker Ltd.”, tā arī neizpilda Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrajā daļā

noteiktos kritērijus.

[3.5] Sabiedrība „Olympic Casino Latvia” atrodas Cēsīs, Lenču iela 5, savukārt, sabiedrība „Joker Ltd.” spēļu zāle atrodas Pļavas ielā 5. Minētās

spēļu zāles, pretēji pieteicējas apgalvojumam, faktiski neatrodas blakus, bet tās šķir 350 metru attālums.

Dome norāda, ka sabiedrības „Olympic Casino Latvia” spēļu zāles telpas un pieteicējas plānotās spēļu zāles telpu atrašanās vieta nav vērtējamas,

kā vienlīdzīgos vai līdzīgos apstākļos esošas, jo sabiedrība „Olympic Casino Latvia”, atrodas vairāk kā 350 metrus atstatus no pieteicējas plānotās spēļu

zāles telpu atrašanās vietas, turklāt, sabiedrības „Olympic Casino Latvia” spēļu zāle neatrodas blakus intesīvai iedzīvotāju plūsmai uz kultūras, izglītības,

veselības aprūpes un citām publiskām iestādēm.

[3.6] Dome nav liegusi nodarboties ar azartspēļu komercdarbību Cēsu pilsētas teritorijā, ko apliecina pašas pieteicējas norādītais, ja vien

pretendenta izvēlētā komercdarbības vieta atbilst minētajā tiesību normā noteiktajam principam. Domei nav tiesību vai pienākuma norādīt pieteicējai,

kādā veidā realizējama tās komercdarbība, t.sk., kādas telpas, norādot to atrašanās vietu, izmantojamas tās darbībai, šādi ierobežojumi var tikt noteikti

tikai ar ārēju normatīvo aktu.

Citu tirgus dalībnieku komercdarbības veikšana noteiktās vietās vēl nerada pieteicējai objektīvas un pamatotas tiesības veikt komercdarbību šajās

pašās vietās vai līdzās tām, turklāt, ja pieteicēja nav vienlīdzīgos vai salīdzināmos apstākļos ar jau esošajiem tirgus dalībniekiem.

Domes lēmums, ar kuru pieteicējai atteiktas tiesības atve?rt spe?l?u za?li attieci?ga?s azartspe?les telpās pats par sevi nenosaka ierobežojumus

jaunu spēļu zāļu atvēršanai Cēsu novadā un nenozīmē azartspēļu pakalpojumus izskaust vispār, kas ir pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,

jo attiecīgie pakalpojumi jau ir pieejami Cēsu novada iedzīvotājiem.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja iesniegto pieteikumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem un papildu paskaidroja, ka

pieteicēja iesniedza pieteikumu par vietu, kur jau iepriekš spēļu zāle bija darbojusies. Tas pēc pilsētas plānojuma, visiem pilsētvides un ietekmes

aspektiem būtu vērtējams kā atbilstošs pašvaldības prasībām. Spēļu zāle būtu izvietota iekšpagalma struktūrā, līdz ar to tā ir norobežota un ar atsevišķu

ieeju, tātad atbilst visām prasībām, ko izvirza Azartspēļu un izložu likums.

Domes pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītiem motīviem. Pārstāvis paskaidroja, ka

Rīgas pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu, ka azartspēļu organizācijas vietas drīkstēs atrasties tikai 4 un 5 zvaigžņu viesnīcās. Ir konceptuāli mainīta doma,

kur šis bizness varēs notikt. No vienas puses ir liels šī biznesa lobijs, no otras puses ir iedzīvotāju intereses, ko mēģina sabalansēt pašvaldība, tai skaitā

autonomās funkcijas, ko pilda pašvaldība saistībā ar izglītību, ar iedzīvotājiem. Kas attiecas uz Cēsīm, pašlaik ir atvērts teritoriju plānojums un ļoti

iespējams, ka arī Cēsis virzīsies uz līdzīgu risinājumu, proti, tādu teritoriju, kas nebūs pilsētas centrs. Papildu paskaidrojumos norādītajam, strīdus ēkā vēl

atrodas Valsts nodarbinātības aģentūras Cēsu filiāle, nevalstiskā organizācija „Patvērums „Droša māja””, Valsts probācijas dienesta Vidzemes reģiona

teritoriālā struktūrvienība Cēsu nodaļa un sabiedrības „Septiņas skaņas” Yamaha mūzikas skola, kas ir pirmskolas un skolas vecuma bērnu mūzikas

interešu izglītības iestāde.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot tos kopsakarā ar lietas materiāliem un lietā esošajiem

pierādījumiem, secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[6] Izskatāmajā lietā pieteikums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – atļaujas izsniegšanu spēļu zāles un derību likmju pieņemšanas vietas

atvēršanai Cēsīs, Pļavas ielā 3A.

Izskatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv priekšnoteikumi labvēlīga administratīva akta

izdošanai.

[7] Azartspēļu un izložu likuma 42.panta trešā daļa noteic, ja azartspēles paredzēts rīkot vietā, uz kuru nav attiecināmi šā likuma 41.panta otrajā

daļā noteiktie ierobežojumi, par atļauju organizēt azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj pašvaldības dome (padome), izvērtējot to, vai azartspēļu

organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu.

No pārsūdzētā lēmuma neizriet, ka uz pieteicējas iecerēto spēļu zāles atvēršanās vietu Cēsīs, Pļavas ielā 3A, ir attiecināmi Azartspēļu un izložu

likuma 41.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

Līdz ar to ir pārbaudāms, vai dome pamatoti ir atteikusies izsniegt atļauju spēļu zāles atvēršanai Cēsīs, Pļavas ielā 3A.

[8] Jēdziens „būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums” ir atklāts juridisks jēdziens (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 18.jūnija sprieduma lietā

Nr.SKA-289/2010 7.punktu). Tas iekļauts likumā, lai pašvaldībai būtu iespējams novērtēt iespējamās azartspēļu organizēšanas vietas atrašanās riskus

savā administratīvajā teritorijā un tos samazināt (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 18.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-289/2010 8.punktu).

Tātad pašvaldībai ir ar likumu piešķirta novērtējuma brīvība, kuru pārbaudīt tiesā ir iespējams tikai ierobežoti. Taču novērtējuma brīvībai ir robežas.

Tās nosaka patvaļas aizlieguma un procesuālā taisnīguma principi (sk. Levits E. Ģenerālklauzulas un iestādes (tiesas) rīcības brīvība. Likums un

Tiesības, 5.sēj., Nr.7, 111.punkts).

Līdz ar to, apstākļu noskaidrošana un novērtēšana, proti, vai azartspēļu organizēšana konkrētā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās

teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, ir jāveic iestādei.

Augstākā tiesa arī atzinusi, ka, vērtējot sabiedrības interešu aizskāruma esību un būtiskumu, pašvaldībai jāraugās, lai pakalpojuma sniegšanas

ierobežojumi nesniegtos tiktāl, ka pakalpojumu sniegšanas iespēja attiecīgajā administratīvajā teritorijā faktiski tiek izslēgta, pamatojot šādu lēmumu ar

vispārīgu vērtību aizsardzību, ka iedzīvotāju liela daļa vai vairākums pret azartspēļu zāles atvēršanu izturas noliedzoši.

Tādēļ, lai arī pašvaldību kompetenci noteicošā norma tiešā tekstā to neparedz, pašvaldībai, aizliedzot azartspēļu organizēšanu konkrētā vietā, šo

jautājumu vēlams aplūkot plašāk, nepieciešamības gadījumā personai norādot uz iespējamām vietām, kurās sabiedrības interešu būtiska aizskāruma riska

nav (vai tas ir mazāks) un azartspēļu organizēšana ir iespējama (sal. sk. Augstākās tiesas 2012.gada 14.decembra spriedums lietā Nr.SKA-9/2012;

Augstākās tiesas 2010.gada 18.jūnija spriedums lietā Nr.SKA-289/2010 un 2012.gada 30.oktobra spriedums lietā Nr.SKA-5/2012).

No minētā tiesa secina, ka atteikuma izsniegt atļauju apsvērumiem ir jābūt konkrētās vietas apstākļos pietiekami precīzi pamatotiem, nevis

vispārīgiem. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, kā pašvaldība ir novērtējusi iespējamos spēļu zāles atvēršanas riskus, kā arī, vai pašvaldība ir pareizi

izmantojusi tai ar likumu piešķirto novērtējuma brīvību.

[9] Lēmumā norādīts, ka, viens no iespējamajiem iedzīvotāju interešu aizskārumiem ir spēļu zāles atrašanās netālu no ar sabiedrības kopējo vērtību

– izglītības un kultūras nesošām iestādēm. Proti, konkrētā vieta atrodas netālu no Vidzemes koncertzāles „Cēsis” (4 min. gājiens), Alfrēda Kalniņa

mūzikas vidusskolas (4 min. gājiens), Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas (3 min. gājiens), Cēsu Centrālās bibliotēkas (4 min. gājiens), Cēsu

pašvaldības administratīvās ēkas Raunas ielā 4 (4 min. gājiens), SIA „Vidzemes Vēnu centrs” (1 min. gājiens). Šo izglītības, kultūras, veselības aprūpes

un citu publisko iestāžu tiešs tuvums varētu atstāt negatīvu ietekmi uz pašvaldības iedzīvotāju nepilngadīgām un izglītojamām personām un radīt vēlmi

pamēģināt spēļu zāles piedāvājumu.

Izskatot lietas, kurās konstatēti līdzīgi apstākļi, Augstākā tiesa ir norādījusi, ka pašvaldības par „būtisku iedzīvotāju interešu aizskāruma” satura

kritērijiem vairākās lietās ir noteikušas sabiedrības kustības lielu intensitāti (aktivitāti), daudzdzīvokļu ēku, biroju un izglītības iestāžu tuvumu, iedzīvotāju

vispārīgu negatīvu attieksmi, kā arī Azartspēļu un izložu likumā minēto vietu, kurās azartspēļu organizēšanas vietas nav pieļautas, tuvumu vai esību.

Pārbaudot šos kritērijus, Augstākā tiesa tām ir sniegusi šādu novērtējumu:

1. „sabiedrības kustības liela intensitāte (aktivitāte)” – pamatots tikai tad, ja pastāv apstākļi, kas liecina, ka palielinās risks, ka var pieaugt tādu

azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaits, kurām tur nemaz nav bijis nolūka doties, un vieta nav saderīga ar citu organizāciju piedāvātajām vērtībām. Taču

vispārīgi iedzīvotāju intensīva plūsma pati par sevi nav pietiekama (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 17.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-227/2010

10.punktu un 2010.gada 14.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-404/2010 8.punktu);

2. „kultūras, izglītības, reliģisko organizāciju iestāžu tuvums” – pamatots, jo var provocēt tieši nepilngadīgo personu interesi par azartspēlēm un

tādējādi radīt kaitīgu ietekmi un pretrunas starp azartspēļu un kultūras, izglītības vai reliģisko organizāciju iestāžu piedāvātajām vērtībām (sk. Augstākās

tiesas 2010.gada 22.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-318/2010 14.punktu). Turpretim tirdzniecības iestāžu un kafejnīcu tuvums ir pieļaujams (sk.

Augstākās tiesas 2010.gada 18.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-289/2010 10.punktu);

3. „daudzdzīvokļu ēku tuvums” – vispārināti ir nepamatots, jo Rīgā ir raksturīgi, ka mikrorajoni ir pietiekami blīvi apbūvēti (sk. Augstākās tiesas

2010.gada 18.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-289/2010 10.punktu);

4. „iedzīvotāju vispārīga negatīva attieksme pret azartspēlēm” – kā pārāk nekonkrēts ir nepamatots (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 17.jūnija

sprieduma lietā Nr.SKA-227/2010 10.punktu).

Vienlaikus Augstākā tiesa ir vērsusi uzmanību, ka vērtējami ir pilsētas teritorijas plānojumā minētie mērķi un attīstības perspektīvas (Augstākās

tiesas 2010.gada 18.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-289/2010 10.punkts).

[10] No Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas (pielikumi Cēsu novada domes 2016.gada 24.novembra saistošajiem noteikumiem

Nr.2 1 „Par Cēsu novada teritorijas plānojuma 2016.-2026.gadam grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”

(http://www.cesis.lv/lv/publiskie-dokumenti/sadala) redzams, ka vieta Cēsīs, Pļavas ielā 3A atrodas jaukta centra apbūves teritorijā un valsts nozīmes

pilsētbūvniecības pieminekļa „Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā.

Atbilstoši iepriekš minētajiem noteikumiem jaukta centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu

izmantošanu spektrs, kur primārais zemes izmantošanas veids ir savrupmāju, daudzdzīvokļu māju, biroju ēku, tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu,

tūrisma un atpūtas iestāžu, kultūras iestāžu, sporta ēku un būvju, aizsardzības un drošības iestāžu, izglītības un zinātnes iestāžu, veselības aizsardzības

iestāžu, sociālās aprūpes iestāžu, dzīvnieku aprūpes iestāžu, reliģisko organizāciju ēku apbūve (4.5.1.punkts). Šajā teritorijā ir augsts apbūves blīvums

(80%).

Līdz ar to minētajā teritorijā neapšaubāmi salīdzinoši nelielā attālumā var pastāvēt, gan ārstniecības un izglītības iestāžu ēkas, kurās azartspēles nav

atļauts organizēt, gan tirdzniecības vietas un kultūras iestādes, kurās azartspēles atļauts organizēt, ja spēļu zāle izveidota ar būvkonstrukcijām norobežotā

telpā ar atsevišķu ieeju tikai no ārpuses. Tiesas ieskatā, jo lielāks ir teritorijas noslogojums ar apbūvi un jo īpaši dažādu publisko iestāžu apbūvi, jo

mazākas prasības attiecībā uz dažāda veida iestāžu attālumu būtu izvirzāmas, vērtējot, vai viena iestāde ietekmē citas iestādes lietotājus.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pašvaldības sniegtais pamatojums lēmumā, proti, ka pieteicējas iecerētajā azartspēļu organizēšanas vietā atrodas

izglītības, kultūras u.c. iestāžu tuvums, kur nebūtu atbalstāma azartspēļu organizēšana, pēc būtības ir pārāk vispārīgs. Pirmkārt, šādu pamatojumu ir

iespējams attiecināt uz Cēsu pilsētas visu centrālo daļu, taču dome 2016.gada 24.novembrī, apstiprinot Cēsu novada teritorijas plānojumu 2016.-

2026.gadam, nekādus nosacījumus azartspēļu organizēšanas vietām nav noteikusi. Otrkārt, no lietas materiāliem ir redzams, ka turpat blakus esošā ēkā

Cēsīs, Pļavas ielā 5, jau darbojas sabiedrības „Joker Ltd.” spēļu zāle, kā arī salīdzinoši netālu darbojas sabiedrības „Olympic Casino Latvia” spēļu zāle

Cēsīs, Lenču iela 5.

Līdz ar to, tiesas ieskatā, lēmumā norādītais pamatojums, ka salīdzinoši nelielā attālumā izglītības un kultūras iestāžu tuvums, pie iepriekš minētajiem

apstākļiem nav pietiekams.

[11] Vienlaikus norādāms, ka, lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesa nevar aprobežoties vienīgi ar jau izdotajā administratīvajā

aktā ietverto pamatojumu, ja tas neaptver visus būtiskos apstākļus. Tai ir jāizvērtē, vai nepastāv tiesiski šķēršļi akta izdošanai. Tā kā konkrētajā

jautājumā – par azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanu – apsvērumu izvirzīšana ir tieši pašas iestādes, nevis tiesas kompetencē, iestādei arī jādod

iespēja pilnīgi izteikt visus argumentus (sk. Augstākās tiesas 2019.gada 30.janvāra spriedumu lietā Nr.SKA-51/2019).

[12] Tiesas sēdē domes pārstāvis paskaidroja, ka pašlaik ir atvērts teritoriju plānojums Cēsu novadā un ļoti iespējams, ka Cēsu pilsētas centrā

līdzīgi kā Rīgas pilsētas centrā būs ieviesti ierobežojumi azartspēļu organizēšanas vietām, bet esošajiem dalībniekiem tiks dots pārejas periods, kurā

biznesu vajadzēs pārnest no pilsētas centra uz pašvaldības noteiktu teritoriju.

Tiesa secina, ka no papildu paskaidrojumiem izriet domes vēlme nākotnē pārstrukturēt azartspēļu organizēšanas vietas izvietojumu atbilstoši

sabiedrības interesēm, tai skaitā saglabāt kādas teritorijas vidi, kurā pēc būtības neiekļaujas azartspēļu organizēšanas vietas.

[12.1] Tiesa neapšauba domes kompetenci šādi rīkoties. Kā to Augstākā tiesa jau atzinusi, likumdevējs ir pieļāvis, ka attiecīgo pakalpojumu vietu

skaits var tikt būtiski samazināts un izvietojums pārstrukturēts atbilstoši sabiedrības interesēm. Ņemot vērā, ka vietējā pašvaldība objektīvi vislabāk

pārzina attiecīgās administratīvās teritorijas apstākļus un atbilstoši tiem spēj novērtēt attiecīgas darbības riskus, kompetence izšķirt jautājumu, kuros

gadījumos šis komercdarbības veids ir atļaujams konkrētā vietā un kuros nav, ir nodota tieši pašvaldībām (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 17.jūnija

sprieduma lietā Nr.SKA-227/2010 8.punktu). Tas nozīmē, ka pašvaldība var izmainīt esošo situāciju, to izvērtējot pilsētā kompleksi un lemjot par

situācijas turpmāko attīstību ilgtermiņā, ņemot vērā, ka azartspēļu organizēšanas biznesa regulējums kopumā ir noteikts valstiskā līmenī. Līdz ar to

pašvaldībai ir jāparedz noteiktas vietas šim biznesa veidam pilsētas teritorijā, iespējams, izstrādājot atbilstošu teritorijas plānojumu, kas atspoguļo, kurās

vietās pašvaldība paredz saglabāt un/vai izvietot jaunas azartspēļu organizēšanas vietas, bet kurās vietās azartspēļu organizēšanas vietu izvietošana

turpmāk netiktu atļauta. Atbilstoši plānošanas dokumentiem un skaidri izstrādātiem kritērijiem pašvaldība var turpmākajā attīstības posmā pārveidot

azartspēļu organizēšanas vietu izvietojumu pilsētā, jau pieņemot konkrētus administratīvos aktus (arī atceļot izsniegtās atļaujas) (sk. Augstākās tiesas

2018.gada 27.aprīļa rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-428/2018 8.punktu). Tādejādi domei nav objektīvu šķēršļu īstenot likumdevēja piešķirto

rīcības brīvību.

[12.2] Iepriekš minētā sakarā tiesa, lai novērstu šaubas par pašvaldības atteikuma pamatotību, ir pārbaudījusi pašvaldības argumentus, salīdzinot

tos ar teritorijas plānojumu, kas dotu iespēju izvērtēt pilsētas ilgtermiņa mērķus pilsētas teritorijas attīstībā. Tomēr tiesa no Cēsu novada teritorijas

plānojuma 2016.-2026.gadam nekonstatē pilsētas teritorijas, kurās plānots noteikt ierobežojumus azartspēļu organizēšanai. Arī domes pārstāvis tiesas

sēdē apstiprināja, ka šobrīd nevienā plānošanas dokumentā nav ietverti kritēriji, pēc kādiem pašvaldība plāno pārveidot azartspēļu organizēšanas vietu

izvietojumu pilsētā, kas apstiprinātu domes pārstāvja tiesas sēdē teikto par nākotnes plāniem attiecībā uz azartspēļu organizēšanas vietu noteikšanu Cēsu

pilsētas centrā.

Secināms, ka iepriekš minētā domes vēlme savu apstiprinājumu nerod nevienā pašvaldības pieņemtā konkrētā lēmumā par to, kā tās teritorijā tiek

izsniegtas atļaujas azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai un vai tas var skart arī izskatāmo gadījumu.

Tātad Cēsu novada dome atšķirībā no Rīgas domes šobrīd nav izveidojusi no azartspēļu organizēšanas brīvas teritorijas.

[12.3] Iepriekš minētā sakarā papildus norādāms, ka priekšnoteikumi ierobežojumam saņemt atļauju azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanai jau

pēc savas būtības liek pašvaldībai šim jautājumam pievērsties konceptuāli. Tas nozīmē, ka pašvaldībai vispirms pašai ir jāsaprot, kādā veidā tās teritorijā

tiks atļautas un darbosies azartspēļu organizēšanas vietas.

Ja tā ir apzinājusi teritorijas, kurās atzīst azartspēļu organizēšanas nepieļaujamību sabiedrisko interešu vārdā, tad tai konsekventi ir jārīkojas, gan

lemjot par jaunu atļauju izsniegšanu, gan attiecībā uz jau izsniegtajām atļaujām. Pretējā gadījumā var rasties šaubas, vai ierobežojums ir balstīts patiesos

nolūkos rūpēties par iedzīvotāju interesēm, kā arī par vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu. Kā jau norādīts, lai ievērotu vienlīdzīgas attieksmes

principu, atļauju izsniegšanas sistēmai ir jābūt pamatotai ar nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem, objektīviem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka iestāžu

rīcības brīvības izmantošana tiek ierobežota tādā veidā, lai tā netiktu izmantota patvaļīgi, un lai atsevišķiem pakalpojuma sniedzējiem neradītu

nepamatotas priekšrocības.

[12.4] No vienas puses, lēmumā izteiktais iestādes vispārīgais arguments, ka 2018.gada septembrī Cēsīs ir reģistrētas četras spēļu zāles ar 117

iekārtām, disonē ar pārējiem argumentiem par pieteicējas plānotās azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanas nepieļaujamību konkrētajā adresē un tādos

apstākļos, kādi šobrīd pastāv šajā lietā, proti, 2010.gada 11.martā pieņemts lēmums Nr.139 (lietas 42.-44.lapa), ar kuru atļauts sabiedrībai „Joker

Ltd.” atvērt spēļu zāli azartspēļu organizēšanai blakus ēkā Cēsīs, Pļavas ielā 5, neatbilst prasībai ievērot vienlīdzības principu. Tas vismaz pirmšķietami

var likt domāt, ka šīs lietas pamatā nav patiesas rūpes par tās iedzīvotāju interešu aizsardzību, jo risinājums, kā to noregulē pati pašvaldība, nenoved pie

tās norādītā mērķa. No otras puses, tas pilnībā nesaskan ar atzīto nepieciešamību risināt jautājumu par azartspēļu organizēšanas vietām. Tādēļ kopumā

šobrīd nav saprotama domes konceptuālā nostāja, kā arī secināms, ka šobrīd dome nav veikusi nekādas darbības, kas šādas šaubas un nepilnības

novērstu. Tiesai nav izprotams, kādēļ dome līdz šim nav veikusi nekādas aktīvas darbības, ja patiešām uzskata, ka sabiedrības intereses būtiski skar

azartspēļu organizēšana Cēsu pilsētas centrālajā daļā. Tostarp nav objektīvu šķēršļu izdot administratīvo aktu, kas atceļ sabiedrības „Joker Ltd.” un

„Olympic Casino Latvia” iepriekš izsniegtās atļaujas azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai Cēsu pilsētas centrā.

[13] Dome rakstveida paskaidrojumos norāda, ka sabiedrības „Joker Ltd.” spēļu zāles un pieteicējas plānotās spēļu zāles atrašanās vieta nav

vērtējama, kā vienlīdzīgos vai līdzīgos apstākļos esoša, jo sabiedrības „Joker Ltd.” spēļu zāle ir pieejama tikai ar atsevišķu ieeju no Azartspēļu un izložu

likuma 41.panta otrajā daļā minētajām institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem, savukārt, pieteicēja nav norādījusi par šāda veida pasākumu veikšanu

iekārtojot spēļu zāli.

Tiesas ieskatā, kaut arī no pieteicējas iesnieguma domei nav saprotams, kurā no minētajā adresē esošās ēkas telpu grupā atradīsies spēļu zāle,

tomēr kā noskaidrojās tiesas sēdē pieteicējas izvēlētā telpa namā Cēsīs, Pļavas ielā 3A ir izveidota kā ar būvkonstrukcijām norobežota telpa ar atsevišķu

ieeju no ārpuses (lietas 60-62.lapa).

Līdz ar to, domes arguments, ka sabiedrības „Joker Ltd.” spēļu zāles un pieteicējas plānotās spēļu zāles atrašanās vieta nav vērtējama, kā

vienlīdzīgos vai līdzīgos apstākļos esoša, jo sabiedrības „Joker Ltd.” spēļu zāle ir pieejama tikai ar atsevišķu ieeju, ir vērtējams kritiski.

[14] Vienlaikus dome rakstveida paskaidrojumos norāda, ka Pļavas ielā 3A atrodas virkne uzņēmumu, un cita starp, sabiedrība „Valodu centrs

Intelligence”, kura sniedz pakalpojumus, kas klasificējami, kā citur neklasificēta izglītība un pārējā izglītība. Savukārt tiesas sēdē domes pārstāvis

apstiprināja, ka Pļavas ielā 3A atrodas ne tikai sabiedrība „Valodu centrs Intelligence”, bet arī Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāle, nevalstiskā

organizācija „Patvērums „Drošā māja”” projekta „Informācijas centrs iebraucējiem” ietvaros, Valsts probācijas dienesta Vidzemes reģiona teritoriālā

struktūrvienības Cēsu nodaļa un sabiedrības „Septiņas skaņas” YAMAHA mūzikas skola (lietas 63.-66.lapa).

[14.1] Tiesa, pārbaudot domes sniegto informāciju ar internetā pieejamiem resursiem, konstatē, ka pieteicējas konkrēti izvēlētajā adresē Cēsīs,

Pļavas ielā 3A, atrodas:

1. sabiedrība „Valodu centrs Intelligence”, kura nodarbojas ar dažādu svešvalodu apmācību organizēšanu (https://intelligence.lv/lv#en);

2. Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāle, kas atbilstoši bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu vajadzībām,

nodrošina šīm personām palīdzību, lai veicinātu to konkurētspēju darba tirgū (http://www.nva.gov.lv/);

3. nevalstiskās organizācijas „Patvērums „Drošā māja”” Informācijas centrs iebraucējiem, kur tiek sniegti atbalsta pakalpojumi cilvēku tirdzniecībā

cietušām personām un legālajiem imigrantiem, tai skaitā, patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss

(http://www.patverums-dm.lv/lv);

4. Valsts probācijas dienesta Vidzemes reģiona teritoriālā struktūrvienības Cēsu nodaļa, kuras mērķis ir sekmēt noziedzības novēršanu valstī,

nodrošināt sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi (https://www.vpd.gov.lv/vpd);

5. sabiedrības „Septiņas skaņas” YAMAHA mūzikas izglītības sistēmas mūzikas skola, kas nodrošina muzikālo attīstību visas dzīves garumā, sākot

no 4 mēnešu vecuma līdz pat sirmam vecumam (http://yamahaskola.lv/index.php).

[14.2] Ņemot vērā konstatēto, tiesa atzīst, ka tādu iepriekš minēto iestāžu atrašanās vienā ēkā, kaut arī ar atsevišķām ieejām, bet turpat blakus

esošām ar spēļu zāli, var būtiski aizskart iedzīvotāju intereses.

Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts probācijas dienesta un nevalstiskās organizācijas „Patvērums „Drošā māja”” klienti ir nepārprotami pakļauti

azartspēļu atkarības riskam, jo azartspēļu psiholoģiskā rakstura iemesli var būt vientulības sajūta, neapmierinātība ar sevi, vēlme uzvarēt un uzveikt

džekpotu, nosliece uz dažādu atkarību veidiem, piemēram, alkoholu un narkotikām. Savukārt spēļu zāle cieši līdzās sabiedrībai „Septiņas skaņas” var

provocēt tieši nepilngadīgo personu interesi par azartspēlēm un tādējādi radīt kaitīgu ietekmi un pretrunas starp azartspēļu un muzikālās izglītības

piedāvātajām vērtībām. Secināms, ka palielinās risks, ka var pieaugt tādu azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaits, kurām tur nemaz nav bijis nolūka

doties, un vieta nav saderīga ar citu organizāciju piedāvātajām vērtībām.

Turklāt Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrajā daļā ir noteikts, ka azartspēles nav atļauts organizēt valsts iestādēs un izglītības iestāžu ēkās. Tā

kā Cēsīs, Pļavas ielas Nr.3A ēkā atrodas gan valsts iestādes – Valsts probācijas dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras struktūrvienības, gan

izglītības iestāde – YAMAHA mūzikas skola, pēc būtības minētā vieta ir pielīdzināma Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrās daļas 2. un 3.punktā

norādītajām vietām, kur ir aizliegta atļauju izsniegšana.

[15] Ņemot vērā minētos faktiskos apstākļus, pieteicējas spēļu zāles plānotā atrašanās vieta nav salīdzināma ar sabiedrības „Joker Ltd.” spēļu zāles

vietu.

Līdz ar to tas, ka Cēsīs, Pļavas ielā 5 un Lenču ielā 5 darbojas citas spēļu zāles, nav pietiekams pamats labvēlīga administratīvā akta izdošanai

pieteicējai, jo lietā ir noskaidroti tādi apstākļi un apsvērumi, kuru dēļ konkrētā vieta ir atšķirīga no citām līdzīgām vietām pilsētā un azartspēļu

organizēšana Cēsīs, Pļavas ielā 3A rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu.

[16] Ievērojot minēto, nav pamata labvēlīga administratīvā akta izdošanai, un pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „LVBet” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību „LVBet” tiktu izsniegta atļauja spēļu zāles un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai Pļavas ielā 3A, Cēsīs.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese L.Andersone