Court dismissed appeal against police fine for refusing drug test, ruling procedural document error did not affect substantive violation finding.

NORAKSTS Lieta Nr. A42481505 Lietvedības Nr. A1061-07/16

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2007.gada 28.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Paegle,

piedaloties pieteicējam – A.B., pieteicēja pilnvarotajai pārstāvei – A.S., atbildētāja - Valsts policijas Krāslavas rajona policijas pārvaldes pārstāvim Aināram Skudram,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.B. pieteikumu par Valsts policijas Krāslavas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieka 2005.gada 22.novembra lēmuma „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.024/KP044928” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 22.septembrī Ceļu policijas inspektors Edgars Ostrovskis ir sastādījis protokolu par administratīvo pārkāpumu KP 044928 (turpmāk – protokols; lietas 16.lapa) par to, ka A.B. (turpmāk – pieteicējs) 2005.gada 22.septembrī plkst. 09:20 Krāslavas pilsētā pa Rīgas ielu virzienā no Miesnieku ielas uz Strēlnieku ielas pusi vadīja automašīnu MERCEDES BENZ 300, ar valsts reģistrācijas numura zīmi (turpmāk v/n) /dzēsta valsts reģistrācijas numurs/, bez vadītāja apliecības un bez transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem; kā arī vadītājs atteicās no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes. Par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk tekstā – Ceļu satiksmes noteikumi) 35.1.,

35.2. un 39.punkta prasību pārkāpumu paredzēta administratīvā atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4 panta pirmajā daļā un 149.15 panta astotajā daļā.

[2] 2005.gada 25.septembrī Krāslavas rajona policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieks ir pieņēmis lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 024/KP 044928 (turpmāk – sākotnējais lēmums; lietas 23.lapa), ar kuru pieteicējam piemērots naudas sods Ls 430,00 (četri simti trīsdesmit latu)

apmērā un atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 36 (trīsdesmit sešiem) mēnešiem.

[3] Sākotnējo lēmumu pieteicējs ir apstrīdējis Krāslavas rajona policijas pārvaldē (lietas 24.lapa), norādot, ka sākotnējam lēmumam nepiekrīt daļēji – nav bijis pamata sodīt par LAPK 149.15 panta astotajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, jo policijas darbiniekiem ir tiesības vadītāju nosūtīt uz medicīnisko pārbaudi tikai tādā gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka vadītājs ir apreibinošo vielu ietekmē. No administratīvajā lietā esošajiem dokumentiem neesot saprotams, ka šaubas bijušas pamatotas. Bez tam, pieteicējs norāda, ka esot piekritis nodot urīna analīzes, bet tās nebijis iespējams nodot normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, turklāt policijas darbinieks pieteicēja urīna analīzi esot izlējis pieteicēja klātbūtnē un teicis, ka tas esot ūdens. Pēc minētā neviens neesot piedāvājis nodot cita veida analīzes. Pretēji normatīvajos aktos noteiktajam, neticis sastādīts medicīniskās pārbaudes protokols. Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka viņa atteikšanās no medicīniskās pārbaudes nav objektīvi pamatota, bet pati medicīniskā pārbaude nav notikusi normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

[4] Izskatot iesniegto sūdzību, Krāslavas rajona policijas pārvaldes (turpmāk arī – atbildētājs) Kārtības policijas priekšnieks 2005.gada 22.novembrī ir pieņēmis lēmumu „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.024/KP044928” (turpmāk tekstā – pārsūdzētais lēmums; lietas 7. – 8.lapa), ar kuru sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Atbildētājs pārsūdzētajā lēmumā norāda, ka sūdzībā ietvertie argumenti nav pamatoti. Faktu, ka pieteicējs ir atteicies no medicīniskās pārbaudes, apliecina paša pieteicēja, ceļu policijas inspektora un terapeita paraksti nosūtījuma veidlapā. Pārbaudes laikā ticis paņemts paskaidrojums no terapeita I.Š., kura norāda, ka pieteicējs nav nodevis nekāda veida analīzes, jo no medicīniskās pārbaudes atteicās. Attiecībā par pieteicēja iebildumu, ka netika sastādīts medicīniskās pārbaudes protokols, atbildētājs norāda, ka atbildīga ir ārstniecības iestāde – sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Krāslavas slimnīca”. Atbildētājs norāda, ka 2005.gada 22.novembrī pieteicējs iesniedzis valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Daugavpils slimnīca” 2005.gada 25.septembra medicīniskās pārbaudes protokolu narkotisko (psihotropo) vielu ietekmes noteikšanai Nr.6, no kura redzams, ka pieteicējam nav konstatēta narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme. Atbildētāja ieskatā šāds medicīniskās pārbaudes protokols nav ņemams vērā, jo pieteicējs tiek administratīvi sodīts par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes narkotisko vai citu apreibinošo vielu noteikšanai.

[5] 2005.gada 15.decembrī Administratīvajā rajona tiesā (turpmāk – tiesa) saņemts pieteicēja pieteikums (lietas 3. – 5.lapa) un 2005.gada 19.decembrī ar tiesneses lēmumu pieteikums ir pieņemts un ierosināta administratīvā lieta (lietas 2.lapa). Pieteikums pamatots ar tālāk norādītajiem argumentiem. [5.1] Atbildētājs neesot ievērojis Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 65., 66. un 67.pantā noteikto, turklāt pārsūdzētais lēmums nesaturot nekādu vērā ņemamu pamatojumu. Atbildētājs neesot norādījis, kādēļ pieteicējam piemērots tieši tāds administratīvais sods un nevis savādāks, kā arī neesot norādījis, kādēļ šāds sods konkrētajā gadījumā būtu uzskatāms par lietderīgu. [5.2] Pieteicējs nepiekrīt tam, ka nav ņemams vērā valsts SIA „Daugavpils slimnīca” 2005.gada 25.septembra medicīniskās pārbaudes protokols narkotisko (psihotropo) vielu ietekmes noteikšanai Nr.6. Pieteicēja ieskatā nav pietiekama pamata personu sūtīt uz medicīnisko pārbaudi tādēļ vien, ka policijas darbiniekam liekās aizdomīgs kādas personas ārējais izskats. No administratīvās lietas materiāliem neesot saprotams, kādēļ inspektori pieteicēja uzvedību ir uzskatījuši par savādu un pieteicēja ārējo izskatu par aizdomīgu. Līdz ar to atbildētājs esot pārkāpis arī APL 9.panta prasības.

[6] 2006.gada 2.janvārī tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums (lietas 12. - 15.lapa), kurā norādīts, ka atbildētājs pieteikumu neatzīst un lūdz tiesu to noraidīt, balstoties uz tālāk norādītajiem apsvērumiem. [6.1] Ceļu policijas inspektori savos dienesta ziņojumos esot norādījuši pamatojumu, kādēļ pieteicējs ticis nogādāts ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. [6.2] Pieteikumā ietvertais arguments, ka policijas darbinieks traucējis pieteicējam nodot urīna analīzes neesot pamatots, jo pieteicējs terapeita un ceļu policijas inspektoru klātbūtnē esot atteicies nodot jebkāda veida analīzes. Minēto savā paskaidrojumā apliecinot arī terapeits I.Š. [6.3] Atbildētājs nenoliedz ka medicīniskās pārbaudes protokols netika sastādīts, bet atbildētāja ieskatā par medicīniskās pārbaudes noformēšanu esot atbildīga ārstniecības iestāde. [6.4] Neesot ņemams vērā valsts SIA „Daugavpils slimnīca” 2005.gada 25.septembra medicīniskās pārbaudes protokols narkotisko (psihotropo) vielu ietekmes noteikšanai Nr.6, jo pieteicēja administratīvais pārkāpums esot saistīts ar atteikšanos no medicīniskās pārbaudes narkotisko vai psihotropo vielu ietekmes noteikšanai, tādēļ neesot svarīgi, vai pieteicējam 2005.gada 25.septembrī ir konstatēta narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme, vai nav. [6.5] Atbildētājs uzskata, ka pieteicējam piemērotais sods ir pamatots, jo izskatot administratīvā pārkāpuma lietu un izvērtējot pieteicēja personību (iepriekš gada laikā saukts pie administratīvās atbildības ceļu satiksmes jomā piecas reizes), atbildētājs esot ņēmis vērā to, ka 2005.gada 22.septembrī, vadot transportlīdzekli, pieteicējs vienlaicīgi izdarījis vairākus administratīvos pārkāpumus.

[7] Pieteicēja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, atsaucoties uz tajā ietvertajiem argumentiem. Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, balstoties uz pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[8] Izvērtējot lietas materiālus kopumā un uzklausot administratīvā procesa dalībniekus, tiesa secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms tālāk minēto motīvu dēļ.

[9] Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī – APL) 103.panta pirmajā daļā citastarp ir noteikts, ka administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros [.]. Administratīvā akta, ar kuru uzlikts administratīvais sods, izdošana saistīta arī ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK) noteiktā procesa ievērošanu. Saskaņā ar LAPK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.

[10] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir izdarījis pārsūdzētajā lēmumā norādīto LAPK 149.15 panta astotajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, kā arī par to, vai, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, atbildētājs ir rīkojies tiesiski. Līdz ar to, tiesai jānoskaidro, vai pieteicējs ir izdarījis pārsūdzētajā lēmumā norādīto LAPK 149.15 panta astotajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, kādi pierādījumi to apstiprina, kā arī – vai šie pierādījumi ir pieļaujami, lai varētu apstiprināt lietā konstatētos faktus. Pieteicējs atzīst, ka ir pieļāvis LAPK 149.4 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, tādējādi strīds par to nepastāv.

[11] Saskaņā ar APL 150.panta pirmo un otro daļu, iestādei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu un iestāde var atsaukties tikai uz tiem pamatojumiem, kuri minēti administratīvajā aktā. LAPK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, [.] kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

[12] Atbilstoši LAPK 9.pantā noteiktajam par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. LAPK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Tādējādi, par pierādījumiem šajā lietā var kalpot protokols par administratīvo pārkāpumu (lietas 16.lapa); pieteicēja paskaidrojums (lietas 29.lapa), I.Š. paskaidrojums (lietas 27.lapa), izdruka no atbildētāja datu bāzes par pieteicēja pieļautajiem administratīvajiem pārkāpumiem (lietas 20. – 22.lapa), G.Solima dienesta ziņojums (lietas 19.lapa), E.Ostrovska dienesta ziņojums (lietas 18.lapa), kā arī nosūtījums narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudei (lietas 17.lapa). Atbilstoši LAPK 244.pantā noteiktajam, institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[13] Lai izvērtētu pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu, vispirms nepieciešams izvērtēt pieteikumā ietverto argumentu, ka pārsūdzētajā lēmumā norādīto LAPK 149.15 panta astotajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu pieteicējs nav izdarījis. Tiesas ieskatā šāds apgalvojums ir vērtējams kritiski, jo tas ir pretrunā ar lietā esošajiem pierādījumiem, proti, protokolu par administratīvo pārkāpumu, I.Š. sniegto paskaidrojumu, kā arī ar ceļu policijas inspektoru dienesta ziņojumiem. [13.1] Izvērtējot protokolu par administratīvo pārkāpumu (lietas 16.lapa), tiesa atzīst, ka nav pamata apšaubīt tajā norādīto ziņu objektivitāti.

Protokola ailē, kas paredzēta paskaidrojumu sniegšanai, pieteicējs pašrocīgi ir ierakstījis: „Nepiekrītu” (krievu valodā), bet nav norādījis, konkrēti kam nepiekrīt. Pieteicējs nav arī norādījis uz policijas darbinieku jebkāda veida prettiesisku rīcību, piemēram to, ka policijas darbinieks viņam traucējis nodot urīna analīzes. [13.2] Ceļu policijas inspektoru E.Ostrovska un G.Solima dienesta ziņojumos (lietas 18., 19.lapa) norādīts, ka 2005.gada 22.septembrī abi pildījuši dienesta pienākumus, pārbaudei tikusi apturēta automašīna MERCEDES BENZ 300.

Automašīnas vadītājs nav varējis uzrādīt ne vadītāja apliecību, ne transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus, teicis policijas darbiniekiem, ka neesot paņēmis tos līdzi. Vadītājs uz jautājumiem atbildējis lēni, ilgi domājot. Katru uzdoto jautājumu vadītājs pārjautājis vairākas reizes, kā arī nepārtraukti aplaizījis lūpas, vadītāja acu zīlītes bijušas palielinātas, vizuāli vadītājs izskatījies miegains. Personības noskaidrošanai vadītājs ticis nogādāts Krāslavas rajona policijas pārvaldē, bet pēc personības noskaidrošanas vadītājs ticis nogādāts SIA „Krāslavas slimnīca” uz medicīnisko pārbaudi narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai.

Vadītājam piedāvāts nodot urīna analīzi, kam sākotnēji vadītājs piekritis, bet aizbildinājies, ka šobrīd to nevarot izdarīt. Pēc tam vadītājs sācis zvanīt pa mobilo tālruni un pēc telefona sarunas atteicies nodot analīzes, par ko parakstījies nosūtījuma veidlapā. [13.3] I.Š. paskaidrojumā (lietas 27.lapa) norāda, ka strādā Krāslavas rajona slimnīcā par dežūrējošo ārstu. 2005.gada 22.septembrī atradusies savā darba vietā, uzņemšanas nodaļā, kad ap plkst. 10:00 vai 11:00 policijas darbinieki uz uzņemšanas nodaļu atveduši vīrieti, kuram bija jāveic narkotisko vielu ietekmes pārbaude.

Vīrietis viņas klātbūtnē esot atteicies nodot jebkādas analīzes, sakarā ar ko, izdarījusi ierakstu nosūtījuma veidlapā. Medicīnisko pārbaudi neesot veikusi sakarā ar to, ka vīrietis no tās atteicies, nevienam nekādas analīzes vīrietis neesot nodevis. [13.4] Lietā ir nosūtījums narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudei (lietas 17.lapa), no kura redzams, ka 2005.gada 22.septembrī pieteicējs policijas darbinieku un ārsta klātbūtnē ir atteicies no medicīniskās pārbaudes veikšanas, to apliecinot ar savu parakstu. [13.5] izvērtējot lietas materiālus kopumā, tiesa atzīst, ka nav konstatējami tādi apstākļi, kas ļautu apšaubīt protokolā par administratīvo pārkāpumu nostiprināto ziņu pareizību.

Apstākļus, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti, vai arī norādītu uz ieinteresētību sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu tieši pieteicējam, tiesa nav konstatējusi un pieteicējs uz tādiem apstākļiem nav norādījis. Līdz ar to, tiesai nav pamata neticēt policijas darbinieku sniegtajiem paskaidrojumiem, ka pieteicēja ārējais izskats bija aizdomīgs un tieši tādēļ pieteicējs tika nogādāts ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai, kur savukārt pieteicējs no pārbaudes ir atteicies.

Tiesa uzskata, ka policijas darbinieku paskaidrojumiem ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Bez tam, līdzīgu paskaidrojumu ir sniegusi arī ārste-terapeite I.Š., un tiesa nav konstatējusi tādus apstākļus, kas dotu pamatu apšaubīt paskaidrojumā ietverto ziņu objektivitāti. Tiesa izslēdz iespēju, ka visas minētās personas būtu ieinteresētas nepamatoti vainot pieteicēju administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. [13.6] Tiesa nepiešķir ticamību pieteicēja argumentam, ka faktiski viņš neesot atteicies nodot analīzes, bet to neļāvis izdarīt policijas darbinieks.

Šāds apgalvojums ir pretrunā ar lietā esošajiem pierādījumiem. Tiesas ieskatā pieteicējs nepamatoti norāda, ka administratīvo pārkāpumu nav izdarījis, pieteicēja savas vainas noliegšana norāda uz pieteicēja vēlmi izvairīties no administratīvās atbildības.

[14] Likuma „Par policiju” (redakcija, kas stājās spēkā 2005.gada 1.janvārī) 10.pants nosaka, ka viens no policijas pamatuzdevumiem ir nodrošināt kārtību uz ceļiem. No lietas materiāliem redzams, ka 2005.gada 22.septembrī, kad policijas darbinieki bija apturējuši pieteicēja vadīto transportlīdzekli MERCEDES BENZ 300, pieteicēja ārējais izskats un uzvedība liecinājusi par to, ka pieteicējs, iespējams, atrodas narkotisku vai apreibinošu vielu ietekmē. Tiesa neatrod citu saprātīgu izskaidrojumu policijas darbinieku rīcībai

– pieteicēja nogādāšanai SIA „Krāslavas slimnīca” medicīniskās pārbaudes veikšanai apreibinošu vielu ietekmes noteikšanai, kā vien to, ka pieteicēja ārējais izskats un runas veids bijis aizdomīgs, un tieši tādēļ ceļu policijas inspektori izlēmuši nogādāt pieteicēju uz medicīnisko pārbaudi. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka, konstatējot administratīvo pārkāpumu, atbildētājs ir rīkojies savas kompetences ietvaros, atbilstoši situācijai un normatīvo aktu prasībām.

[15] Tiesa nepiekrīt tam, ka pārsūdzētais lēmums nesatur vērā ņemamu pamatojumu. Pārsūdzētajā lēmumā (lietas 7. – 8.lapa) ir norādīti lietas apstākļi, pieteicēja argumenti un atbildētāja pretargumenti, kā arī piemērotās tiesību normas. Attiecībā uz pieteicēja argumentiem atbildētājs savu viedokli ir paudis, un tas vien, ka pieteicējs atbildētāja izvirzītajiem argumentiem nepiekrīt, vēl nepadara pārsūdzēto lēmumu par nepamatotu.

[16] LAPK 149.4 panta pirmā daļa noteic – par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav klāt kāda no šādiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešamajiem dokumentiem:

1) dokuments, kas apliecina atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības;

2) transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti; [.], izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divu latu apmērā. LAPK 149.15 panta astotajā daļā (redakcija, kas stājās spēkā 2005.gada 15.aprīlī) bija noteikts - par atteikšanos no [.] narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, uzliek naudas sodu [.] transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem [.]. LAPK 35.panta otrā daļa noteic - ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu.

Šajā gadījumā pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem. Pieteicējs atzīst, ka 2005.gada 22.septembrī ir pieļāvis LAPK 149.4 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, bet to, ka pieteicējs vienlaicīgi ir izdarījis arī LAPK 149.15 panta astotajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatēja tiesa (skat. šī sprieduma [13] punktu). Līdz ar to pieteicējs vienlaicīgi ir pieļāvis divus administratīvos pārkāpumus.

Atbildētājs par abu minēto pārkāpumu pieļaušanu pieteicējam piemērojis naudas sodu Ls 430,00 (četri simti trīsdesmit latu) apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 36 (trīsdesmit sešiem) mēnešiem. Pieteicējs uzskata, ka no pārsūdzētā lēmuma nav saprotams, kādēļ pieteicējam piemērots tieši tāds administratīvais sods un nevis savādāks, kā arī, kādēļ šāds sods konkrētajā gadījumā būtu uzskatāms par lietderīgu. Tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā lietderības apsvērumi tieši nav norādīti, tomēr no lēmuma ir saprotams, ka pieteicējs vienlaicīgi pieļāvis divus administratīvos pārkāpumus.

Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Savukārt LAPK 32.panta otrā daļa noteic, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Gan no sākotnējā lēmuma satura, gan no pārsūdzētā lēmuma satura ir redzams, ka, uzliekot sodu, atbildētājs ir ņēmis vērā pārkāpuma raksturu, pieteicēja personību un viņa attieksmi pret izdarīto pārkāpumu, kā arī atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka atbildētājs ir ievērojis LAPK 32.pantā noteikto un pieteicējam piemērotais administratīvais sods atbilst vispārējiem soda piemērošanas principiem. Ņemot vērā to, ka pieteicējam piemērots administratīvais sods, kas ir tuvs minimālajam iespējamajam sodam par LAPK 149.4 panta pirmajā daļā un

149.15 panta astotajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, tad tiesa atzīst, ka piemērotais sods ir samērīgs.

[17] Tiesas ieskatā atbildētājs pamatoti nav ņēmis vērā pieteicēja iesniegto valsts SIA „Daugavpils slimnīca” 2005.gada 25.septembra medicīniskās pārbaudes protokolu narkotisko (psihotropo) vielu ietekmes noteikšanai Nr.6. Normatīvie akti neparedz iespēju pēc LAPK 149.15 panta astotajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma konstatēšanas, turklāt vēl četras dienas vēlāk, pastāvīgi, bez policijas darbinieku klātbūtnes, veikt medicīnisko pārbaudi, turklāt tāda pārbaude pēc būtības neko nepierāda. LAPK 149.15 panta astotajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par to, ka transportlīdzekļa vadītājs atteicies veikt alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudi. Ievērojot minēto, administratīvā pārkāpuma sastāvu veido transportlīdzekļa vadītāja atteikšanās no alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, neatkarīgi no tā, vai minēto vielu ietekme ir konstatējama, vai nav. Tādējādi, lai konstatētu LAPK 149.15 panta astotajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu, ir jākonstatē vienīgi personas atteikšanās no attiecīgās medicīniskās pārbaudes. Ne Ceļu satiksmes likumā, ne LAPK, ne arī Noteikumos Nr. 15 nav noteikts transportlīdzekļa vadītāja tiešs pienākums veikt medicīnisko pārbaudi narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai. Tādējādi transportlīdzekļa vadītājam pastāv iespēja no medicīniskās pārbaudes atteikties, bet tajā pašā laikā transportlīdzekļa vadītājam ir jārēķinās, ka atteikšanās no medicīniskās pārbaudes veido LAPK 149.15 panta astotajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu un izraisa administratīvās atbildības iestāšanos.

[18] Tiesa atzīst, ka ir pietiekams pamats transportlīdzekļa vadītāju nosūtīt uz medicīnisko pārbaudi apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai, tad, ja policijas darbiniekam rodas aizdomas par to, ka transportlīdzekļa vadītājs atrodas apreibinošu vielu ietekmē. Transportlīdzekļa vadīšana apreibinošu vielu ietekmē ir viens no vissmagākajiem pārkāpumiem, ar sevišķi augstu bīstamības pakāpi gan pašam transportlīdzekļa vadītājam, gan citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, turklāt bieži noved pie smagām sekām. Tieši minētā iemesla dēļ likumdevējs ir paredzējis tik stingru uzraudzību šādu pārkāpumu novēršanā.

[19] Tiesa piekrīt pieteicēja iebildumam, ka izskatāmajā gadījumā prettiesiski netika sastādīts medicīniskās pārbaudes protokols. Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr. 15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” (turpmāk – Noteikumi Nr. 15) 1.punkts paredz, ka noteikumi nosaka kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam konstatē [.] narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu. Noteikumu Nr.15 3.punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic ar viņa mutisku piekrišanu. Medicīnisko pārbaudi, pamatojoties uz darbinieka izsniegto nosūtījumu (3.pielikums), veic, ja darbiniekam ir pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā (Noteikumu Nr.15 14.1.punkts). Medicīnisko pārbaudi veic sertificēts narkologs vai citas specialitātes ārsts, kas Narkoloģijas valsts aģentūrā apguvis attiecīgo medicīniskās pārbaudes metodi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai (turpmāk – ārsts) (Noteikumu Nr.15 15.punkts). Noteikumu Nr.15 19.punkts noteic - ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs atsakās no medicīniskās pārbaudes, atsakās nodot bioloģiskās vides (asiņu, urīna vai siekalu) paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem vai mēģina veikt darbības, kas var mainīt medicīniskās pārbaudes galīgo rezultātu, ārsts šo faktu ieraksta medicīniskās pārbaudes protokolā. Ja tas iespējams, atzinumu sniedz, ņemot vērā klīniskās izmeklēšanas rezultātus, un norāda, ka atzinuma pamatā ir klīniskā simptomātika. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka 2005.gada 22.septembrī, konstatējot, ka pieteicējs atsakās no medicīniskās pārbaudes, bija nepieciešams sastādīt medicīniskās pārbaudes protokolu un ārstam bija pienākums šo faktu ierakstīt tieši medicīniskās pārbaudes protokolā, bet nevis nosūtījuma veidlapā.

[20] Atbildētājs nenoliedz, ka medicīniskās pārbaudes protokols sastādīts netika, norādot, ka šāds pienākums gulstas uz ārstniecības iestādi. Minētajam atbildētāja argumentam tiesa nevar piekrist, jo tieši atbildētājs nostiprina pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā, lai rastos tiesisks pamats saukt pārkāpēju pie administratīvās atbildības, tādēļ dokumentu noformēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pirmām kārtām, ir tieši atbildētāja pienākums. Gadījumā, ja atbildētājs konstatēja, ka ārsts izdara ierakstu par pieteicēja atteikšanos no medicīniskās pārbaudes neatbilstoši noformētā dokumentā, tad atbildētājam bija pienākums uz to norādīt un novērst kļūdu dokumenta sastādīšanā. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja atteikšanās no medicīniskās pārbaudes nav noformēta atbilstoši Noteikumu Nr.15 19.punkta prasībām. Neskatoties uz minēto, tiesas ieskatā lietā esošie pierādījumi ir pietiekami un tos izvērtējot kopumā, tiesai nerodas šaubas par to, ka pieteicējs ir pieļāvis LAPK 149.15 panta astotajā daļā ir paredzēto administratīvo pārkāpumu. Tiesības atteikties no medicīniskās pārbaudes narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai transportlīdzekļa vadītājs var īstenot, atsakoties gan policijas darbiniekam, gan ārstam medicīnas iestādē. Līdz ar to, gadījumā, ja transportlīdzekļa vadītājs atsakās no nogādāšanas medicīnas iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai policijas darbiniekam, tad nav nepieciešams sastādīt medicīniskās pārbaudes protokolu. Līdz ar to jāatzīst, ka medicīniskās pārbaudes protokols nav uzskatāms par tādu pierādīšanas līdzekli, bez kura LAPK 149.15 panta astotajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu nebūtu iespējams konstatēt. Tādējādi izskatāmajā gadījumā medicīniskās pārbaudes protokola nesastādīšana nevarēja ietekmēt pārsūdzēto lēmumu pēc būtības, un līdz ar to nav objektīva pamata atbrīvot pieteicēju no administratīvās atbildības.

Balstoties uz visiem iepriekšminētajiem apsvērumiem, tiesa secināja, ka pārsūdzētā lēmuma atcelšanai nav objektīva pamata, tādēļ tas atstājams negrozīts, bet pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251.panta sesto daļu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

noraidīt A.B. pieteikumu par Valsts policijas Krāslavas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieka 2005.gada 22.novembra lēmuma „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.024/KP044928” atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts un parakstīts 2007.gada 28.maijā.

Tiesnese (paraksts) R.Paegle NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese _________________ R.Paegle Rīgā, 2007.gada 28.maijā