Court allowed small claims debt recovery against defendant for principal, interest, and penalty.

Lietas Nr. C32245115

Lietas arhīva Nr. C-2451-15/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015. gada 13. oktobrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

tiesnese I.Meldere

rakstveida procesā izskatīja civillietu maksātnespējīgās SIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu. Tiesa

konstatēja

2015. gada 13. aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts prasītāja maksātnespējīgās SIA /Nosaukums A/ administratores /pers. C/

pilnvarotā paŗstāvja /pers. D/ maza apmēra prasība pret atbildētāju /pers. B/ par naudas piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652.,

1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1793., 1805., 1806. un 1934. pantu, lūgts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai neatmaksāto

aizdevuma summu 142,29 EUR, līgumiskos procentus 142,29 EUR, līgumsodu 14,23 EUR un likumiskos procentus 13,56 EUR, noteikt prasītājas

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus.

Maza apmēra prasības pieteikumā norādīts, ka 2012. gada 29. decembrī SIA /Nosaukums A/ (vēsturiskais nosaukums – /Nosaukums

K/pakalpojuma sniegšanas vietā www.icredit.lv atbildētāja elektroniski iesniedza pieteikumu aizdevuma saņemšanai. Pamatojoties uz pieteikumu

2012. gada 29. decembrī ar atbildētāju noslēgts aizdevuma līgums N. 1356767262 (turpmāk arī - Aizdevuma līgums), atbilstoši kam atbildētājai izsniegts

aizdevums Ls 100 jeb 142,29 EUR, un pielīgti līgumiskie procenti par aizdevuma izmantošanu 15% mēnesī no neatmaksātās aizdevuma summas, kas

izteiktā komisijas maksas veidā. Aizdevuma summa izmaksāta atbildētājas kontā.

Norādīts, ka 2014. gada 14. martā SIA /Nosaukums A/ cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no Aizdevuma līguma pret atbildētāju, SIA “LKA

Inkasso”. Savukārt 2014. gada 1. oktobrī SIA “LKA Inkasso” minētās prasījuma tiesības cedēja prasītājai.

Atbildētājai saskaņā ar Aizdevuma atmaksas grafiku, kas tika pievienots Aizdevuma līgumam un ir tā neatņemama sastāvdaļa, bija pienākums veikt

maksājumus sākot ar 2013. gada 4. februāri, un tā turpmāk katra mēneša 4. datumā, līdz pilnīgai saistību izpildei, taču atbildētāja nav veikusi nevienu

maksājumu.

Norādīts, ka gadījumā, ja atbildētāja neizpilda savas ar Aizdevuma līgumu uzņemtās saistības vai izpilda tās nepilnā apmērā, viņa atsevišķi par katru

līgumsaistību pārkāpumu un/vai nokavējumu maksā prasītājai līgumsodu saskaņā ar Aizdevuma līguma 7.4. punktu 0,5% apmērā no neatmaksātās

aizdevuma summas par katru nokavēto saistību izpildes dienu. Neraugoties uz to, ka 2014. gada 4. janvārī ir iestājies aizdevuma atmaksas termiņš, un

prasītāja vairākkārtīgi sūtīja atbildētajai brīdinājumus, atbildētāja līdz prasības celšanas dienai nav veikusi nekādas darbības aizdevuma summas, procentu

un līgumsoda dzēšanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas adresi, kur saskaņā ar Civilprocesa 56. panta piekto daļu

fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai, 2015. gada 14. aprīlī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai, kam

pievienots izraksts no Civilprocesa likuma 74. panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām, kā arī atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajā daļā

noteiktajam, izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu

tiesas sēdē. Līdz ar minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu atzīstams, ka dokumenti adresātam izsniegti.

Tiesā nav saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi vai iebildumi uz prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnese s 2015. gada 29. maija lēmumu lieta nolikta izskatīšanai rakstveida procesā uz 2015. gada

8. septembri, vadoties pēc Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmās daļas, par ko 2015. gada 1. jūnijā nosūtīts paziņojums pusēm. Savukārt ar 2015.

gada 8. septembra lēmumu atlikta lietas izskatīšana, nosakot prasītājai termiņu lēmumā norādīto pierādījumu iesniegšanai tiesā, un 2015. gada 13. oktobrī

tiesā saņemts prasītāja iesniegtais papildus pierādījums.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, tādēļ

saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punktu uzskatāms, ka atbildētājai iepriekš minētie dokumenti ir paziņoti.

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4. panta otro daļu, sākot ar euro ieviešanas dienu (2014. gada 1. janvāri), latos izteiktu iesākto, bet

nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos

noapaļošanas principus.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 3., 6. panta noteikumiem, Padomes 1997. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97, piedzenamās

summas norādāmas Euro valūtā, konvertējot pēc kursa 1 euro = 0,702804 lati.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto

daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu puses realizē savas procesuālas tiesības sacīkstes formā.

Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labumā lietās. Civillikuma 1943. pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdot tāda pati summa vai tāds

pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1756. pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1946. panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757. pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

No lietas materiāliem redzams, ka 2012. gada 29. decembrī, pamatojoties uz atbildētājas elektronisku pieteikumu aizdevuma saņemšanai, starp

SIA/Nosaukums K/” un atbildētāju noslēgts aizdevuma līgums Nr. 1356767262, ar kuru atbildētājai izsniegts aizdevums Ls 100 jeb 142,29 EUR

apmērā, ar ikmēneša procentu likmi par aizdevuma lietošanu 15 % mēnesī no neatmaksātās aizdevuma summas, kas ir izteikta fiksētā naudas summā, un

tā ir Ls 121,40 jeb 172,74 EUR, nosakot aizdevuma atmaksas termiņu 12 mēnešus, t.i., līdz 2014. gada 4. janvārim.

Saskaņā ar Aizdevuma līgumam pievienoto 2013. gada 4. janvāra maksājumu grafiku, atbildētājai līdz 2014. gada 1. janvārim bija jāatdod

aizdevējai visa aizdevuma summa un procenti 12 maksājumos, katru mēnesi veicot maksājumu Ls 18,45 jeb 26,25 EUR apmērā, kopā Ls 221,40 jeb

315,02 EUR.

Lietas materiālos esošais 2013. gada 4. janvāra maija maksājuma uzdevums Nr. 2361 apstiprina, ka aizdevēja izpildīja savu ar Aizdevuma līgumu

uzņemto pienākumu un izmaksāja atbildētājai nolīgto aizdevuma summu Ls 100 jeb 142,29 EUR apmērā.

No publiski pieejamiem datiem Lursoft sistēmā redzams, ka 2014. gada 7. aprīlī SIA /Nosaukums K/ nosaukums mainīts uz SIA /Nosaukums V/

No parāda aprēķina redzams, ka neatmaksātā aizdevuma pamatsumma sastāda 142,29 EUR un līgumiskie procenti par aizdevuma izmantošanu

par laika periodu no 2013. gada 4. februāra līdz 2014. gada 4. janvārim (12 mēneši) sastāda 172,71 EUR, no kuriem lūgts piedzīt 142,29 EUR,

nepārniedzot pamatparāda apmēru.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāja būtu veikusi pamatparāda un līgumisko procentu pilnīgu vai daļēju apmaksu.

No lietas materiālos esošā 2014. gada 14. marta Cesijas līguma Nr. 20140314 un tā pielikuma Nr. P 1356767262, un 2014. gada 3. jūlija

paziņojuma par prasījumu cesiju redzams, ka SIA /Nosaukums K/ (pēc nosaukuma maiņas - SIA/Nosaukums V/”) prasījuma tiesības pret atbildētāju,

kas izriet no 2012. gada 29. decembra Aizdevuma līguma Nr. 1356767262, cedēja SIA “LKA Inkasso”, savukārt no 2014. gada 1. oktobra Cesijas

līguma Nr. 20141001 un tā pielikuma Nr. P 1356767262, redzams, ka SIA “LKA Inkasso” minētās prasījuma tiesības cedēja SIA /Nosaukums A/

Saskaņā ar Civillikuma 1793. panta 3. punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Savukārt Civillikuma 1798. pants nosaka, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas

darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami, un nedroši.

Saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju - kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var

noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Saskaņā ar Civillikuma 1805. pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Līdz ar ko, tiesas atzīst, prasītājas SIA /Nosaukums A/ prasījuma tiesības pret atbildētāju un no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams

pamatparāds 142,29 EUR un līgumiskie procenti 142,29 EUR.

Saskaņa ar Civillikuma 3. pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas

ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31.decemrbim) līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var

noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, kā arī tiesību saņemt līgumisko procentus.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu (redakcijā, kas stājusies spēkā no 2014. gada 1. janvāra) līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir

konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no

pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar aizdevuma līguma 7.4. punktu par katru Līgumā noteikto kavēto maksājumu Klients maksā Aizdevējam līgumsodu 0,5 % apmērā no

neatmaksātā Aizdevuma par katru nokavēto saistību izpildes dienu, kā arī turpina maksāt Komisijas maksu par laika posmu, līdz kuram pilnībā izpilda

savas saistības pret aizdevēju.

No parāda aprēķina redzams, ka līgumsods par laiku no 2013. gada 5. februāra līdz 2014. gada 4. janvārim sastāda 88,05 EUR, taču prasītāja to

atbilstoši Civilprocesa likuma 1716. panta trešajai daļai samazināja uz 14,23 EUR, kas nepārsniedz 10 % no pamatparāda.

Izvērtējot līgumsoda apmēru, tiesa secina, ka šādā apmērā līgumsods ir samērīgs, jo atbildētāja nav pildījusi ar Aizdevuma līgumu uzņemtos

pienākumus, nav veikusi nevienu maksājumu saistību dzēšanai, turklāt līgumsodu prasītāja samazināja.

Saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas aprēķinu, jo to nav apstrīdējusi atbildētāja.

Lietas materiālos nav pierādījumi par parāda summas samaksu prasītājai pilnā apmērā. Tiesa atzīst, ka lietā iesniegtie pierādījumi kopumā apstiprina

parāda esamību prasītājas norādītajā apmērā un strīds par parāda esamību no atbildētājas puses nepastāv.

No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētāja būtu izpildījusi savas saistības, kā arī atbildētāja nav iesniegusi

tiesā nekādus iebildumus pret prasību vai pierādījumus par parāda samaksu. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto, ka atbildētāja nav

izpildījusi savas saistības pret prasītāju.

Izvērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pilnībā pierādīta un apmierināma. Atbildētāja nav izmantojusi savas likumā paredzētās

tiesības – nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniegusi

pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, no kā secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret

prasību.

Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus par laika periodu no 2014. gada 4. janvāra līdz 2015. gada 2. aprīlim 13,56 EUR, ko ir pamats

piedzīt saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, kas noteic, ka gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta

gadā.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, (..).

Ņemot vērā, ka prasītāja no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvota, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu

valstij piedzenami tiesas izdevumi.

Tiesas apmierināto prasījumu apmērs lietā ir 312,37 EUR, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmajai daļai, no atbildētājas par labu

valstij piedzenama valsts nodeva 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. pantu, 96. panta piekto daļu, 97. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu, 250.25

pantu, tiesa

nosprieda

Apmierināt maza apmēra prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu maksātnespējīgajai SIA /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, galveno parādu 142,29 EUR (viens simts četrdesmit divi euro, 29 centi), līgumiskos procentus 142,29 EUR (viens simts četrdesmit divi euro,

29 centi), līgumsodu 14,23 EUR (četrpadsmit euro, 23 centi), likumiskos procentus 13,56 EUR (trīspadsmit euro, 56 centi) par laika periodu no

2014. gada 4. aprīļa līdz 2015. gada 2. aprīlim, kopā piedzenot 312,37 EUR (trīs simti divpadsmit euro, 37 centi).

Noteikt maksātnespējīgajai SIA/Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus - 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Samaksa prasītāja labā veicama MSIA /Nosaukums A/ norēķinu kontā Nr. /konta numurs/, AS/Nosaukums Č/

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus – valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit viens euro, 14

centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro, 70 centi).

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 5 (piecas) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu valsts labā labprātīgas izpildes gadījumā maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas

pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese I.Meldere