Court dismisses appeal upholding public official's duty to avoid conflicts of interest when resigning.

ECLI:LV:AT:2024:1227.A420211721.13.S

Lieta Nr. A420211721, SKA-156/2024

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS

Rīgā 2024.gada 27.decembrī

Senāts šādā sastāvā: senatore referente Vēsma Kakste, senatore Diāna Makarova un senators Jānis Pleps

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Rīgas domes 2021.gada 7.jūlija lēmuma

Nr. 718 atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar /pers. A/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2022.gada 30.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. A/ bija Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs un /datums/tika atstādināts no darba līdz tiesas nolēmuma civillietā Nr. C29326220

spēkā stāšanās laikam, par šo laiku neizmaksājot darba samaksu.

[2] Pieteicējs 2021.gada 17.jūnijā vērsās Rīgas domē (turpmāk – dome), lūdzot atļauju savienot Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja amatu ar

konsultanta un projektu vadītāja amatu SIA ,,ALPS ainavu darbnīca”. Dome ar 2021.gada 7.jūlija lēmumu Nr. 718 atteica pieteicēja lūgumam. Tā kā

pieteicējs iebilda pret šo lēmumu, viņš vērsās tiesā.

[3] Administratīvā apgabaltiesa ar 2022.gada 30.novembra spriedumu pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa pievienojās rajona tiesas sprieduma

motivācijai un norādīja turpmāk minētos argumentus.

[3.1] Pieteicējs ir atbrīvots no Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja amata ar domes 2021.gada 27.oktobra lēmumu, līdz ar to pārbaudāms pārsūdzētā

lēmuma tiesiskums.

[3.2] Likumdevējs likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Interešu konflikta novēršanas likums) 6.panta

ceturtajā daļā un 7.panta ceturtajā daļā publiskas personas iestādes vadītājam noteiktos amatu savienošanas ierobežojums ir formulējis skaidri. No tiem

izriet, ka publiskas personas iestādes vadītāja amatu nav pieļaujams savienot ar amatu privātā kapitālsabiedrībā. Likumdevējs nav noteicis izņēmumu

gadījumam, kad amatpersona ir atstādināta no darba. Līdz ar to, saņemot pieteicēja iesniegumu amatu savienošanai, domei bija jāizdod obligātais

administratīvais akts par atteikšanos izsniegt atļauju amatu savienošanai.

[3.3] Pieteicējs ir lūdzis tiesu vērsties Satversmes tiesā. Tomēr tiesību normās noteiktais pamattiesību ierobežojums sasniedz leģitīmo mērķi un ir

samērīgs salīdzinājumā ar sabiedrības gūto labumu. Līdz ar to konkrētajā gadījumā nav nepieciešams vērsties Satversmes tiesā.

[3.4] Nav konstatējamas pazīmes, ka pārsūdzētais lēmums ir klaji nesamērīgs. Pieteicējs, vēršoties domē ar iesniegumu amatu savienošanai, nav

norādījis uz kādiem īpašiem apstākļiem, kas liecinātu par klaji netipisku situāciju un būtiski ietekmētu tiesību normā paredzētā gadījuma raksturu. Līdz ar

to dome pamatoti tādus apstākļus nav vērtējusi. Domei nebija pamata pieņemt, ka pieteicējam faktiski nav iespējams gūt citus ienākumus un iztikas

līdzekļus, ja viņš pats uz to nenorāda.

[3.5] Nav šaubu, ka domei bija zināms par pieteicēja ilgstošo atstādināšanu, neizmaksājot darba samaksu. Taču, ņemot vērā, ka atstādināšana,

tostarp apturot darba samaksas izmaksu arī uz nenoteiktu laiku, ir paredzēta gan Darba likuma 58.panta otrajā daļā, gan citos valsts dienesta attiecības

regulējošos normatīvajos aktos, nav pamata uzskatīt, ka likumdevējs, pieņemot Interešu konflikta novēršanas likuma normas, tādu gadījumu iespējamību

nebūtu apsvēris un ilgstoša atstādināšana, neizmaksājot darba samaksu, pati par sevi liecinātu par netipisku situāciju.

[3.6] Tiesai, lemjot par pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu, nav pamata vērtēt pieteicēja atstādināšanas pamatotību un tiesiskumu, kā arī pieteicēja

tiesības pildīt citu amatu un saņemt bezdarbnieka pabalstu, jo tas pārsniedz prasījuma robežas.

[4] Pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu un tās papildinājumus. Kasācijas sūdzībā un tās papildinājumos norādīti

turpmāk minētie argumenti.

[4.1] Apgabaltiesas norāde, ka pieteicējs varēja veikt darbus, kam nepieciešamas speciālas zināšanas un izglītība, un Interešu konflikta novēršanas

likumā paredzētie ierobežojumi ir samērīgi, neiztur kritiku, jo pieteicējam nav attiecīgo zināšanu.

[4.2] Nav samērīgi ilgstoši atstādināt darbinieku bez darba algas samaksas. Tiesai bija jāpiemēro analoģija ar Valsts civildienesta ierēdņu

disciplināratbildības likuma normām, kurās noteikts, ka darbinieks uz atstādināšanas laiku turpina saņemt algu.

[4.3] Tiesai bija jāvērtē atstādināšanas mērķis. Domes mērķis bija izbeigt darba tiesiskās attiecības ar pieteicēju veidā, kas liktu ciest pieteicējam

vislielākos zaudējumus.

[4.4] Tiesa norāda, ka pieteicējs nav norādījis uz kādiem īpašiem apstākļiem, kas liecinātu par klaji netipisku situāciju. Tomēr pieteicējs ir

atstādināts, pamatojoties uz Darba likuma 58.panta pirmo daļu, un šādā gadījumā atstādināšana, kas ir ilgāka par trīs mēnešiem, ir netipiska situācija.

Tiesa ir kļūdaini piemērojusi Darba likuma 58.panta otro daļu. Pārmest pieteicējam, ka viņš nav vērsies domē ar lūgumu par amata piedāvāšanu, ir

nekorekti, jo tikai dome zina, cik ilgi pieteicējs tiks atstādināts no amata, un tikai no domes subjektīvās rīcības ir atkarīgs atstādināšanas termiņš.

[4.5] Tiesas veiktais salīdzinājums ar Valsts civildienesta likuma 39.panta pirmajā un otrajā daļā, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un

Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 14.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto ir

nekorekts un nepamatots, jo minētās tiesību normas attiecas uz situācijām, kad persona tiek saukta pie kriminālatbildības. Tiesa nav ņēmusi vērā Valsts

civildienesta likuma 39.panta piekto daļu. Ja apgabaltiesa būtu rūpīgi izvērtējusi lietas materiālus, tai nebūtu šaubu, ka pieteicējs ir atstādināts,

pamatojoties uz disciplinārlietu, un tieši uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atbilstoši Valsts civildienesta likuma 39.panta piektajai daļai tiek saglabāta

darba alga, sociālās garantijas un piemaksas, kā arī atstādināšana nepārsniedz trīs mēnešus. Līdz ar to apgabaltiesa ir kļūdaini interpretējusi minētos

normatīvos aktus.

[4.6] Tiesa norāda, ka pieteicējs nav norādījis uz kādiem īpašiem apstākļiem, kas liecinātu par klaji netipisku situāciju, tomēr Latvijas Republikas

Satversmes (turpmāk – Satversme) 116.pants neparedz ierobežot personas garantētās tiesības, kas ir nostiprinātas Satversmes 109.pantā. Pārsūdzētais

lēmums ir klaji nesamērīgs, jo pašvaldības lēmumi un rīkojumi ir pieņemti ar mērķi ierobežot personas tiesības, kā arī šo lēmumu un rīkojuma darbības

laikā tiek radīts liegums pieteicējam īstenot Satversmē garantētās tiesības.

[5] Dome ir iesniegusi paskaidrojumus, kuros norāda, ka kasācijas sūdzība nav pamatota.

Motīvu daļa

[6] Lietā ir strīds par Interešu konflikta novēršanas likuma 6.panta ceturtajā daļā un 7.panta ceturtajā daļā ietverto amata savienošanas noteikumu

piemērošanu. Pieteicējs uzskata, ka, ņemot vērā viņa atstādināšanu un tās apstākļus, tiesību normās paredzētie ierobežojumi nav piemērojami. Tomēr gan

dome, gan tiesa ir uzskatījusi, ka amata savienošanas ierobežojumi attiecas arī uz pieteicēju un izskatāmajā gadījumā nav pamata no tiem atkāpties.

[7] Pieteicējs ieņēma Rīgas būvvaldes vadītāja amatu. Atbilstoši Interešu konflikta novēršanas likuma 4.panta pirmās daļas 16.punktam publikas

personas iestādes vadītājs ir valsts amatpersona. Līdz ar to, ieņemot šo amatu, pieteicējs ir uzskatāms par valsts amatpersonu un uz pieteicēju attiecās

Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktie ierobežojumi, tostarp par amatu savienošanu.

[8] Interešu konflikta novēršanas likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts

amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts

amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai (likuma 2.pants).

Valsts amatpersona šā likuma izpratnē ir persona, kas veic kādu publisku funkciju. Valsts amatpersonas statuss nozīmē īpašu tiesisku attiecību

pastāvēšanu starp personu un valsti un ir cieši saistīts ar valsts funkciju pildīšanu. Nosacījums par īpašu uzticamību un lojalitāti pret valsti ir pamatā ar

amatpersonas statusu saistītajiem ierobežojumiem (Satversmes tiesas 2019.gada 17.decembra sprieduma lietā Nr. 2019-03-01 11.1.punkts).

Senāts ir atzinis, ka valsts amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticēšanos,

un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā, proti, jānovērš interešu konflikta

situācijas iespējamība (Senāta 2006.gada 21.septembra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2006, A42102804, 8.1.punkts). Valsts amatpersonas vairāk

kā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā (turpat, 8.2.punkts). Valsts

amatpersonas statuss ir cieši saistīts ar pienācīgu valsts funkciju izpildi un sabiedrības uzticēšanos valstij. Lai nodrošinātu valsts funkciju īstenošanu

sabiedrības interesēs, valsts amatpersonas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem (Senāta 2023.gada 15.decembra sprieduma lietā Nr. SKA-

190/2023, ECLI:LV:AT:2023:1215.A420311218.19.S, 8.punkts).

Līdz ar to Interešu konflikta novēršanas likumā amata savienošanas ierobežojumi ir noteikti, lai novērstu interešu konfliktu rašanos un nodrošinātu

pilnvērtīgu valsts funkciju īstenošanu sabiedrības interesēs.

[9] Kasācijas sūdzībā uzsvērts, ka pieteicēja gadījumā pastāv īpaši apstākļi, kas padara šo par netipisku situāciju, proti, pieteicējs esot prettiesiski

atstādināts no darba bez algas saglabāšanas, kā arī atstādināšanas laiks krietni pārsniedzot likumā noteikto.

Senāts vērš uzmanību, ka izskatāmajā lietā tiek pārbaudīts konkrēta lēmuma (kurš pārsūdzēts šajā lietā) tiesiskums. Minētais aptver tikai jautājumu

par to, vai iestādei bija jāatļauj pieteicējam lūgtā amata savienošana. Šajā lietā netiek pārbaudīts, vai ir pareiza pieteicēja atstādināšana no darba un ar to

saistītie lēmumi, tostarp, par atstādināšanas tiesiskumu, darba samaksas nesaglabāšanu un atstādināšanas laiku. Tāpat arī jautājums par Darba likuma

58.panta normu piemērošanu un atbilstību Satversmei nav šajā lietā risināms jautājums. Minēto pareizi norādījusi arī apgabaltiesa. Attiecīgi apgabaltiesa

pamatoti nav analizējusi pieteicēja iebildumus par jautājumiem, kas izriet ārpus izskatāmās lietas ietvara. Arī kasācijas sūdzībā paustie argumenti saistībā

ar domes rīcības prettiesiskumu tieši atstādināšanas kontekstā (tostarp par atstādināšanas tiesiskumu, apstākļiem, ilgumu) nav pārbaudāms izskatāmās

lietas ietvaros.

Tomēr izskatāmās lietas ietvaros ir pārbaudāms, vai un kā pieteicēja atstādināšana ietekmē amatu savienošanas iespēju.

[10] Pieteicējs ir atstādināts no darba atbilstoši Darba likuma 58.pantam. Šā panta pirmā daļa noteic, ka atstādināšana no darba ir ar darba devēja

rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba

samaksu.

Lai gan atstādināšanas laikā pieteicējs nevar veikt darba pienākumus un atrasties darba vietā, viņš joprojām saglabā savu amatu. Atstādināšana ir

preventīvs līdzeklis, ko darba devējs var uz laiku izmantot konkrētos, likumā noteiktos gadījumos. Tā piemērošana pati par sevi neizbeidz darba tiesiskās

attiecības, arī šajā laikā pieteicējs ir konkrētās iestādes pārstāvis. Savukārt, ja darba devējs ir nepamatoti piemērojis šo līdzekli, atstādinātajai personai ir

tiesības saņemt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku un arī zaudējumu atlīdzinājumu (Darba likuma 58.panta ceturtā daļa).

Tā kā pieteicēja amatpersonas statuss ir saistīts ar konkrēta amata ieņemšanu un atstādināšanas laikā pieteicējs joprojām turpināja ieņemt šo

amatu, arī atstādināšanas laikā uz pieteicēju attiecās ar amatpersonas statusu saistītie ierobežojumi, tostarp par amatu savienošanu. Atstādināšanas

iespējamajam prettiesiskumam šajā kontekstā nav tiesiskas nozīmes.

Vienlaikus situācijā, kad atstādināšana ir ilgstoša un bez darba samaksas saglabāšanas, atstādinātā persona nedrīkstētu nonākt situācijā, kad tai

faktiski tiek liegtas tiesības uz iztiku. Tādēļ pārbaudāms, vai amata savienošanas ierobežojumi pieteicējam neliedz šīs tiesības.

[11] Aplūkojot Interešu konflikta novēršanas likumu, konstatējams, ka likuma 6.pantā ir noteikti vispārējie valsts amatpersonas amata

savienošanas ierobežojumi. Savukārt likuma 7.pantā ir paredzēti speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

Secināms, ka likumdevējs ir izšķīries, ka atsevišķām amatpersonām, kuras arī likumā ir paša likumdevēja noteiktas, ņemot vērā to ieņemamo amatu

un tā nozīmību, ir nosakāmi stingrāki amatu savienošanas ierobežojumi, nekā vispārējā gadījumā. Arī publikas personas iestādes vadītājs ir viena no

amatpersonām, kurai paredzēti stingrāki amatu savienošanas ierobežojumi.

[12] Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta ceturtā daļa paredz, ka citstarp publiskas personas iestādes vadītājs var savienot valsts

amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja šā panta septītajā

daļā nav noteikts citādi;

2) šādiem amatiem, ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo

personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā: a) amatu kapitālsabiedrībā, kurā publiska persona vai publiskas personas kapitālsabiedrība ir

dalībnieks, ja tas saistīts ar publiskas personas interešu pārstāvēšanu šajā kapitālsabiedrībā, b) citu amatu publiskas personas institūcijā, c) eksperta

(konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija).

Savukārt Interešu konflikta 6.panta ceturtā daļa paredz, ka valsts amatpersonai, kurai šā likuma 7.pantā noteikti speciālie amatu savienošanas

ierobežojumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar:

1) amatu, kuru tā ieņem saskaņā ar likumu, Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, ja

tas neapdraud normatīvajos aktos šai valsts amatpersonai vai institūcijai, kurā tā nodarbināta, noteikto patstāvību;

2) pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu, arī veicot šo darbu kā saimnieciskās darbības veicējam

saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”;

3) saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma

nodokli”, ja šīs darbības ietvaros tiek gūti ienākumi tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības, lauku tūrisma, prakses ārsta

profesionālās darbības vai prakses veterinārārsta profesionālās darbības;

4) saimniecisko darbību, kura tiek veikta, pārvaldot šai valsts amatpersonai piederošo nekustamo īpašumu, kā saimnieciskās darbības veicējam

saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”;

5) tāda pilnvarojuma izpildi, uz kura pamata šī amatpersona rīkojas sava radinieka vārdā, ja tas nerada interešu konfliktu;

6) amatu Valsts prezidenta izveidotā komisijā, padomē vai Ordeņu kapitulā, ja tas nerada interešu konfliktu;

7) dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi.

Izvērtējot minētajās tiesību normās ietverto regulējumu, secināms, ka pieteicējam kā publiskas personas iestādes vadītājam nav noteikts absolūts

amatu savienošanas aizliegums, tomēr amatu savienošana ir atļauta tikai konkrētos, tiesību normās noteiktos gadījumos.

[13] Pieteicējs kasācijas sūdzībā uzsver, ka viņam nepiemīt specifiskas zināšanas vai prasmes, kas nepieciešamas amatu, ar kuriem viņa gadījumā

atļauta amatpersonas amata savienošana, veikšanai.

Izvērtējot Interešu konflikta novēršanas likuma 7.panta ceturtajā daļā un 6.panta ceturtajā daļā uzskaitītos amatus, ar kuriem ir savienojams

publiskas personas iestādes vadītāja amats, secināms, ka savienošana ar amatu privātajā sektorā patiešām ir iespējama tikai īpašu apstākļu iestāšanās

gadījumos. Vienlaikus šā likuma 7.panta ceturtās daļas 2.punkta „b” apakšpunkts paredz, ka, ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta rakstveida

atļauja, publiskas personas iestādes vadītāja amatu var savienot ar citu amatu publiskas personas institūcijā. Līdz ar to likums paver pietiekami plašas

darba iespējas publiskajā sektorā. Turklāt ir pamatoti uzskatīt, ka personas, kas ieņem publiskas personas iestādes vadītāja amatu, kvalifikācija un

prasmes ļautu ieņemt arī kādu citu amatu tajā pašā vai citā iestādē.

Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka pieteicēja gadījumā likumā noteiktie amatu savienošanas ierobežojumi atstāj pietiekami plašas iespējas ieņemt

kādu citu amatu publiskajā sektorā. Tādējādi uz pieteicēju kā publiskas personas iestādes vadītāju neattiecas tādi amata savienošanas ierobežojumi, lai

uzskatītu, ka, atstādināšanas laikā nesaņemot darba samaksu (par amata veikšanu, no kura atstādināts), tiktu liegtas pieteicēja tiesības uz iztiku. Tas, ka

pieteicējs šajā laikā vēlējies strādāt tikai pie viena darba devēja, kas nav publiskas personas institūcija, neliecina, ka viņam nav bijis iespēju strādāt

publiskajā sektorā un tieši Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktie amatu savienošanas ierobežojumi būtu pārlieku ierobežojoši. Pieteicējam kā

amatpersonai bija jāapzinās no Interešu konflikta novēršanas likuma izrietošie ierobežojumi un atbilstīgi tiem arī jārīkojas. Izskatāmajā lietā nav

konstatēts, ka pieteicējs būtu meklējis iespējas tādam darbam, kuru var savienot ar viņa amatu. Tas vien, ka dome nav piekritusi prettiesiski atļaut

pieteicējam strādāt vienu izvēlētu darbu pie viena konkrēta darba devēja, pats par sevi nenozīmē, ka tādā veidā būtu pārkāptas pieteicēja Satversmē

garantētās tiesības. Tiesa arī pamatoti norādījusi, ka gadījumā, ja pieteicējam viņa individuālo apstākļu dēļ tomēr radās problēmas iztikas līdzekļu

iegūšanai, viņam par to bija jāinformē iestāde (pārsūdzētā sprieduma 11.punkts).

Turklāt, kā minēts iepriekš, nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā pieteicējam ir likumā paredzētas tiesības uz atlīdzinājumu.

Šo iemeslu dēļ tiesa pamatoti nav saskatījusi, ka izskatāmajā gadījumā attiecībā uz pieteicēju piemērotās Interešu konflikta novēršanas likuma

normas neatbilstu Satversmei. Savukārt attiecībā uz Darba likuma normu atbilstību Satversmei, kā Senāts jau iepriekš norādīja, tiesa pamatoti atzinusi, ka

tas nav vērtējams šajā lietā.

[14] Pieteicējs kasācijas sūdzības papildinājumos norāda uz Satversmes 109.panta un 116.panta pārkāpumu.

Satversmes 109.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos

gadījumos. Savukārt Satversmes 116.pants attiecas uz pamattiesību ierobežošanu. Senāts vērš uzmanību, ka, lai gan Satversmes 116.pants neparedz

iespēju ierobežot Satversmes 109.pantā garantētās tiesības, tās nevar atzīt par absolūtām un neierobežojamām. No Satversmes tiesas spriedumiem izriet

likumdevēja tiesības noteikt Satversmes 109.pantā garantēto tiesību īstenošanas kārtību un metode, kādā pārbaudāma likumdevēja noteiktā regulējuma

atbilstība Satversmes 109.pantma (Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 27.punkts, 2023.gada 5.oktobra

sprieduma lietā Nr. 2022-34-01 16.–21.punkts). Tomēr, kā to Senāts norādīja jau iepriekš, izskatāmajā lietā tiek risināts tikai jautājums par amatu

savienošanu. Lietā netiek risināts jautājums par pieteicēja sociālo nodrošinājumu vai arī atstādināšanas radītajām sekām.

Līdz ar to šis iebildums nav saistāms ar izskatāmajā lietā izšķiramo jautājumu.

[15] Apkopojot minēto, Senāts atzīst, ka nav konstatējamas kļūdas apgabaltiesas spriedumā, savukārt pieteicēja kasācijas sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta pirmās daļas 1.punktu un 351.pantu, Senāts

nosprieda

atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2022.gada 30.novembra spriedumu, bet /pers. A/ kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

V. Kakste D. Makarova J. Pleps