Court dismisses appeal for reviewing judge's civil case conduct as non-administrative act.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court dismissed the applicant's incidental complaint regarding the Administrative Court's refusal to accept a petition. The applicant sought damages and a review of the judge's conduct in a civil case, arguing the Ministry of Justice should bear responsibility. The court ruled that judicial acts are not administrative acts and fall outside the scope of administrative procedure review.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law Art. 1(3), Art. 5; Judicial acts in civil proceedings are not administrative acts or factual actions and cannot be reviewed under administrative procedure.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2026:0331.SKA039626.5.L
Nr. 670017925, SKA-396/2026
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2026.gada 31.martā
[1] Senātā saņemta pieteicēja /Persona A/ blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2025.gada
28.novembra lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu.
Pieteicējs vērsies administratīvajā tiesā ar pieteikumu par Zemgales rajona tiesas tiesneses rīcības un nolēmuma
tiesiskumu civillietā Nr. C73359024, par Tieslietu ministrijas rīcību sakarā ar pieteicēja sūdzību par tiesneses
rīcību un nolēmumu, kā arī par atlīdzinājuma noteikšanu.
Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumā norādīts, ka tiesas un tiesneša rīcība un lēmumi, kas pieņemti
tiesvedības ietvaros, īstenojot tiesu varas funkcijas, nav saistāmi ar darbību valsts pārvaldes jomā un nav
pārbaudāmi administratīvā procesa kārtībā. Savukārt prasījums par tiesneses saukšanu pie atbildības nav
uzskatāms par pieteicēja subjektīvo tiesību aizsardzību administratīvajā procesā un šis prasījums nav
pieļaujams. Tādējādi pieteikums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā (Administratīvā procesa likuma
191.panta pirmās daļas 1.punkts). Tā kā pamatprasījums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā, tad nav
pieļaujams arī tam pakārtotais atlīdzinājuma prasījums.
[2] Izskatāmajā gadījumā ir būtiski vispirms noskaidrot, kāds ir bijis pieteicēja mērķis, vēršoties Tieslietu
ministrijā un administratīvajā tiesā.
No Tieslietu ministrijas pieteicējam sniegtās atbildes izriet, ka pieteicējs ministrijai paudis neapmierinātību ar
tiesneses pasludināto spriedumu civillietā, par ko prasījis kaitējuma atlīdzinājumu.
Pieteikumā tiesai izklāstīti iebildumi pret tiesneses rīcību civillietas izspriešanā, kā arī pret Tieslietu ministrijas
rīcību, neatlīdzinot pieteicējam tiesneses nodarītos zaudējumus un kaitējumu.
Savukārt blakus sūdzībā norādīts, ka pieteicējs nevēršas tiesā par tiesneses saukšanu pie atbildības, bet gan
prasa pārbaudīt un sniegt atzinumu, vai tiesneses rīcība civillietas izskatīšanā atbilst Civilprocesa likuma
2.pantam un likuma „Par tiesu varu” regulējumam, kā arī noteikt atlīdzinājumu saistībā ar tiesneses un Tieslietu
ministrijas rīcību. Pieteicēja ieskatā, Tieslietu ministrijai kā tiesneses darba devējai jānes atbildība par tiesneses
pieļautajām kļūdām tiesvedības procesā.
Ievērojot minēto, senatoru kolēģija secina, ka pieteicēja mērķis ir panākt, lai Tieslietu ministrija un secīgi
administratīvā tiesa atzīst (konstatē) konkrētus civillietas izskatīšanā pieļautus pārkāpumus un tiesas sprieduma
prettiesiskumu, kā arī atlīdzina pieteicējam materiālos zaudējumus un nemantisko kaitējumu. Tādējādi
neatkarīgi no tā, kādus vārdiskus formulējumus pieteicējs izmanto, faktiski pieteicējs sūdzas par Zemgales
rajona tiesas (tiesneses) rīcību, tai pildot tiesas spriešanas funkciju. No Administratīvā procesa likuma 1.panta
trešās daļas pirmā teikuma un 5.punkta kopsakarā ar 3.panta trešo daļu un 89.pantu nepārprotami izriet, ka
nolēmums vai darbības tiesvedības procesā nav ne administratīvais akts, ne faktiskā rīcība, un tādējādi to
tiesiskums nav pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā, kā to pareizi pārsūdzētajā lēmumā konstatējis rajona
tiesas tiesnesis. Līdz ar to pieteikums par Zemgales rajona tiesas (tiesneses) rīcības prettiesiskuma konstatēšanu,
par Tieslietu ministrijas rīcību, nekonstatējot tiesas (tiesneses) rīcības prettiesiskumu, un ar tiem saistītais
atlīdzinājuma prasījums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.
[3] Pieteicējam kā ikvienai personai ir tiesības uz savu aizskarto tiesību aizsardzību vienīgi likumā noteiktajā
procesuālajā kārtībā, un prasība ievērot šādu tiesisko kārtību neliedz tiesības uz taisnīgu tiesu. Pieteicējam ir
saprotama likuma „Par tiesu varu” 13.panta sestajā daļā un Civilprocesa likumā noteiktā kārtība tiesas
nolēmumu civillietā pārsūdzēšanai, un šīs kārtības apiešana tādēļ, ka pieteicējs tās ietvaros nav sasniedzis sev
vēlamo rezultātu, nav pieļaujama. Neviena tiesību norma neparedz privātpersonai tiesības pieprasīt, kā arī
Tieslietu ministrijai kompetenci sniegt atzinumu par to, kādas kļūdas lietas izskatīšanā pieļāvis lietu izskatošais
tiesnesis un kā būtu bijis pareizi jāizskata konkrēta lieta. Tas nav alternatīvs instruments tiesas spriešanas
tiesiskuma pārbaudei.
Pieteicēja subjektīvie ieskati nevar mainīt likumā noteikto kārtību, līdz ar to blakus sūdzībā minētie apsvērumi,
tostarp par tiesībām uz taisnīgu tiesu, nav pamatoti.
[4] Ievērojot minēto, pārsūdzētais tiesneša lēmums ir pareizs, savukārt pieteicēja blakus sūdzība ir acīmredzami
nepamatota. Tas ir pamats atteikt šīs blakus sūdzības izskatīšanu.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 320.1pantu un 338.panta astoto daļu, senatoru kolēģija
nolēma
atteikt izskatīt /Persona A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2025.gada 28.novembra
lēmumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore A. Kovaļevska Senatore L. Konošonoka
Senatore I. Meldere