Court dismisses appeal on procedural error where multiple violations were punished by the maximum single penalty.

NORAKSTS Lieta Nr. A42236905 SKA – 239

SPRIEDUMS Rīgā 2007. gada 7.jūnijā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs senators N. Salenieks senatore D.Mita senatore I. Skultāne

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par A.L. saukšanu pie administratīvās atbildības sakarā ar A.L. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 28.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 22.janvārī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Ceļu policijas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.KP006013 par to, ka A.L. 2005.gada 22.janvārī pulksten 00.50 vadīja transportlīdzekli Ford Scorpio ar valsts numura zīmi /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/ Rīgā pa Pāles ielu no Brīvības gatves puses virzienā uz Juglas ielu alkoholisko dzērienu ietekmē ar alkohola koncentrāciju asinīs 2,85 promiles, kā arī nevarēja uzrādīt vadītāja apliecību un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību. Līdz ar to izdarīti Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 39.1.2., 35.1. un 35.2.apakšpunkta pārkāpumi, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta ceturtajā daļā un 149.4panta pirmajā daļā.

[2] Ar Rīgas pilsētas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieka 2005.gada 24.janvāra lēmumu Nr.050/KP006013 pieteicējs sodīts saskaņā ar LAPK

1. lappuse no 7 149.15panta ceturto daļu un 149.4panta pirmo daļu ar naudas sodu Ls 400 apmērā un visu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 24 mēnešiem. Izskatot lietu sakarā ar A.L. iesniegto sūdzību, Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks ar 2005.gada 1.marta lēmumu Nr.423 atstājis negrozītu Rīgas pilsētas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieka 2005.gada 24.janvāra lēmumu Nr.050/KP006013, bet A.L. sūdzību noraidījis.

[3] 2005.gada 14.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.L. pieteikums par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2005.gada 1.marta lēmuma Nr.423 atcelšanu un administratīvās lietvedības izbeigšanu. Pieteikumā norādīts, ka 2005.gada 22.janvārī kaimiņš V.G. aizvedis pieteicēju mājās, bet, tā kā pieteicējs nav varējis tikt savā dzīvoklī, viņš atgriezies mašīnā, lai gulētu. Iesēdies vadītāja pusē un ik pa laikam darbinājis dzinēju, lai sasildītos. Pēc kāda laika automašīnas durvis atvēruši policijas darbinieki formas tērpos un sastādījuši administratīvā pārkāpuma protokolu. Pieņemtajā lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā nav pilnīga lietas faktisko apstākļu izklāsta, kā arī norādītas pieteicējam nesaprotamas LAPK normas. Tādējādi ir pārkāpts Administratīvā procesa likuma 7.pantā garantētais tiesiskuma princips.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 21.decembra spriedumu A.L. pieteikums noraidīts, bet Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2005.gada 1.marta lēmums Nr.423 atstāts negrozīts.

[5] Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar A.L. apelācijas sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa ar 2006.gada 28.decembra spriedumu atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 21.decembra spriedumu, bet A.L. apelācijas sūdzību noraidīja. Spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [5.1] Liecinieks V.G. nebija aculiecinieks notikumam, proti, V.G. neredzēja, kad un kādos apstākļos policijas darbinieki konstatēja administratīvos pārkāpumus A.L.. V.G. sacītais, ka A.L. nekad nebrauc alkohola reibumā, ir tikai viņa apgalvojums, ko nevar atzīt par pierādījumu lietā.

2. lappuse no 7 [5.2] Ar liecinieka R.Kocera liecību apstiprinās viņa 2005.gada 25.februāra ziņojumā Ceļu policijas bataljona komandierim norādītie apstākļi, ko apliecina arī liecinieka R.Kocera liecība, proti, ka A.Taube izgāja uz ceļa braucamās daļas un apturēja A.L. vadīto automašīnu, ka pārkāpējs bija stiprā alkohola reibumā (A.Taubes paskaidrojumā norādīts, ka A.L. ilgāku laiku nevarēja izkāpt no automašīnas, pat stāvēt varēja tikai turoties pie automašīnas), ka A.L. nebija dokumentu (A.Taubes paskaidrojumā norādīts, ka, izkāpis no automašīnas, pārkāpējs meklēja dokumentus, bet neatrada un pateica, ka kaut kur blakus dzīvo un var aiziet pēc dokumentiem), ka vadītājs tika nogādāts 25.policijas nodaļā personības noskaidrošanai, pēc tam ekspertīzes veikšanai Hospitāļu ielā, kur tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

A.Taubes paskaidrojumā papildus norādīts, ka vadītājs pats vēlējās, lai policisti brauc ar viņa automašīnu un lai tikai pēc tam nogādā mājās, ka, nogādājot vadītāju atpakaļ, viņam nebija pretenziju pret Ceļu policijas inspektoriem, pat paldies pateica, bet vienlaikus pateica, ka viņam ir paziņas no Ceļu policijas priekšniecības un viņš šo jautājumu atrisinās. [5.3] Lietā nepastāv strīds par to, ka A.L. brīdī, kad viņu aizturēja policijas darbinieki, nebija līdzi vadītāja apliecības un automašīnas dokumentu, jo tie palika pie V.G..

Tāpat nepastāv strīds par to, ka pārkāpējs tika nogādāts uz medicīnisko pārbaudi. Atbilstoši 2005.gada 22.janvāra Medicīniskās pārbaudes protokolam alkohola ietekmes noteikšanai Nr.535/2005, izmeklējot A.L. asinis 2005.gada 22.janvārī pulksten 2.05 konstatēts, ka alkohola koncentrācija asinīs ir 2,85 promiles. [5.4] Saskaņā ar LAPK 35.panta pirmo daļu, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairākus pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi. Taču, ja vairāki izdarītie pārkāpumi tiek konstatēti vienlaicīgi un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), tad atbilstoši minētā panta otrajai daļai administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kas paredzēta par smagāko pārkāpumu.

Administratīvā apgabaltiesa secina, ka administratīvā soda piemērotājam gadījumā, ja izdarīti vairāki pārkāpumi, jānosaka sods par katru pārkāpumu atsevišķi. A.L. ir izdarījis divus pārkāpumus un atbilstoši LAPK 35.panta pirmajai daļai iestādei bija pienākums noteikt administratīvo sodu par katru pārkāpumu atsevišķi. Taču, ņemot vērā, ka atbildētāja atbilstoši LAPK 35.panta otrajai daļai vieglāko sodu – naudas sodu 2 latu apmērā par LAPK 149.4panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu iekļāvusi smagākajā sodā un administratīvais sods ir uzlikts tās sankcijas

3. lappuse no 7 ietvaros, kas paredzēta par smagāko pārkāpumu, apgabaltiesa atzīst, ka konkrētajos apstākļos norādītais trūkums nav atzīstams par tik būtisku, lai pieņemto lēmumu atceltu un personu, kuras vaina administratīvajā pārkāpumā ir pierādīta, atbrīvotu no soda.

[6] A.L. par Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 28.decembra spriedumu iesniedzis kasācijas sūdzību, lūdzot spriedumu atcelt un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai. Kasācijas sūdzībā norādīts turpmāk minētais. [6.1] Nevienā no administratīvajā procesā iestādē pieņemtajiem lēmumiem nav norādīts sods par katru pieteicēja izdarīto pārkāpumu atsevišķi, kas rada izdotā administratīvā akta prettiesiskumu. [6.2] Pieteicējs nekad nav vadījis transportlīdzekli alkoholisko dzērienu iespaidā, un nav darījis to arī 2005.gada 22.janvāra naktī, kad pieteicējs bijis tādā alkohola reibuma stāvoklī, ka viņam fiziski nav bijis iespējams vadīt transportlīdzekli. [6.3] Apelācijas instances tiesa nav novērtējusi lietā esošos pierādījumus un norādījusi, kādēļ tā devusi pretrunīgajām policijas darbinieku liecībām priekšroku salīdzinājumā ar pieteicēja un liecinieka V.G. liecībām. Tādējādi tiesa pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmo un trešo daļu. [6.4] Apelācijas instances tiesa arī nav pievērsusi pienācīgu uzmanību pretrunām liecinieka R.Kocera liecībās attiecībā uz pieteicēja automašīnas novietošanas laiku, pieteicēja apturēšanas apstākļiem, Pāles ielas platumu u.tml.

[7] Uz tiesas sēdi lietas dalībnieki nav ieradušies, kaut gan par tiesas sēdes vietu un laiku tiem paziņots savlaicīgi un pienācīgā kārtā. Ņemot vērā, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 342.pantam lietas dalībnieku neierašanās, ja tiem pienācīgi paziņots par kasācijas instances tiesas sēdes laiku un vietu, nav šķērslis lietas izskatīšanai, Administratīvo lietu departaments atzina, ka lietu var izskatīt bez lietas dalībnieku klātbūtnes tiesas sēdē. .

Motīvu daļa

[8] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 347.panta pirmajai daļai tiesa, izskatot lietu kasācijas kārtībā, pārbauda lietā esošā sprieduma tiesiskumu

4. lappuse no 7 pārsūdzētajā daļā attiecībā uz administratīvā procesa dalībnieku, kas spriedumu pārsūdzējis, un argumentus, kuri minēti kasācijas sūdzībā. Turklāt no minētā likuma 325.panta izriet, ka kasācijas instances tiesas kompetencē ir izvērtēt, vai apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, nav pārkāpusi savas kompetences robežas, kā arī vai tā nav pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas. Kasācijas instances tiesas kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana un pierādījumu novērtēšana.

[9] Administratīvo lietu departamenta ieskatā kasācijas sūdzībā norādītais, ka pieteicējs nekad nav vadījis transportlīdzekli alkoholisko dzērienu iespaidā, un nav darījis to arī 2005.gada 22.janvāra naktī, ka apelācijas instances tiesa nav novērtējusi lietā esošos pierādījumus un norādījusi, kādēļ tā devusi pretrunīgajām policijas darbinieku liecībām priekšroku salīdzinājumā ar pieteicēja un liecinieka V.G. liecībām un ka apelācijas instances tiesa nav pievērsusi pienācīgu uzmanību pretrunām liecinieka R.Kocera liecībās attiecībā uz pieteicēja automašīnas novietošanas laiku, pieteicēja apturēšanas apstākļiem, Pāles ielas platumu u.tml, vērsts uz lietas faktisko apstākļu noskaidrošanu, kas nav kasācijas instances tiesas kompetencē. Administratīvā apgabaltiesa spriedumā ir vērtējusi liecinieku V.G., R.Kocera un A.Taubes liecības (sk. šā sprieduma 5.1.un 5.2.punktu) un norādījusi, kādas liecinieku liecības apstiprinās, bet kādas neapstiprinās ar citiem pierādījumiem lietā, tādējādi ievērojot Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmās un trešās daļas nosacījumus. Lietā esošo pierādījumu, tajā skaitā liecinieku liecību, pārvērtēšana nav kasācijas instances tiesas kompetencē. Ievērojot minēto, Administratīvo lietu departaments atkārtoti nevērtē lietā esošās liecinieku liecības.

[10] Kasācijas sūdzībā norādīts, ka nevienā no administratīvajā procesā iestādē pieņemtajiem lēmumiem nav noteikts sods par katru pieteicēja izdarīto pārkāpumu atsevišķi, kas rada izdotā administratīvā akta prettiesiskumu. Iestādes rīcību, uzliekot administratīvo sodu, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, regulē LAPK 35.pants. Atbilstoši šā panta pirmajai daļai, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairākus pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi. Taču, ja vairāki izdarītie pārkāpumi tiek konstatēti vienlaicīgi un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), tad atbilstoši minētā panta otrajai daļai administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas

5. lappuse no 7 ietvaros, kura paredzēta par smagāko pārkāpumu (sk. Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 31.maija sprieduma lietā Nr.SKA-167, 10.2.punktu). Administratīvā apgabaltiesa konstatējusi, ka saskaņā ar 2005.gada 22.janvāra administratīvā pārkāpuma protokolu pieteicējs ir izdarījis divus administratīvos pārkāpumus: LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu – transportlīdzekļa vadīšana vai mācīšana vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, un LAPK 149.4panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu – transportlīdzekļa vadīšana, ja nav klāt kāds no transportlīdzekļa vadītājam nepieciešamajiem dokumentiem.

Administratīvā apgabaltiesa norādījusi, ka administratīvā soda piemērotājam gadījumā, ja izdarīti vairāki pārkāpumi, jānosaka sods par katru pārkāpumu atsevišķi, tomēr šāds trūkums nav atzīstams par tik būtisku, lai pieņemto lēmumu atceltu un personu, kuras vaina administratīvajā pārkāpumā ir pierādīta, atbrīvotu no soda. Administratīvo lietu departamenta ieskatā, ņemot vērā Administratīvās apgabaltiesas konstatētos lietas faktiskos apstākļus, secināms, ka abi A.L. izdarītie administratīvie pārkāpumi konstatēti vienlaicīgi – 2005.gada 22.janvārī pulksten.02.15, kad sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

Līdz ar to sods saskaņā ar LAPK 35.panta otro daļu uzliekams tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Par LAPK 149.15panta ceturtās daļas pārkāpumu 2005.gada janvārī bija noteikts sods no 400 līdz 500 latiem, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem, bet par LAPK 149.4panta pirmās daļas pārkāpumu bija paredzēts sods – brīdinājums vai naudas sods divu latu apmērā. A.L. sods uzlikts 500 latu apmērā, atņemot visu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem, tas ir, tās sankcijas ietvaros, kas paredzēta par smagāko pārkāpumu.

Ievērojot minēto, Administratīvo lietu departaments atzīst par pamatotu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka izskatāmajā gadījumā atbilstoši LAPK 35.panta pirmajai daļai sods bija jānosaka par katru pārkāpumu atsevišķi. Šis apstāklis būtu būtisks gadījumā, ja apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas procesā tiktu atzīts, ka pieticējs nav izdarījis kādu no pārkāpumiem, par kuriem viņam piemērots administratīvais sods. Tomēr, ievērojot to, ka sods uzlikts tās sankcijas ietvaros, kas paredzēta par smagāko pārkāpumu, un pārkāpumu kvalifikācija apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesā nav mainīta, šis procesuālais pārkāpums nav atzīstams par tik būtisku, lai pieņemto lēmumu atceltu.

6. lappuse no 7 [11] Izvērtējis kasācijas sūdzības argumentus un apgabaltiesas spriedumu, Administratīvo lietu departaments atzīst, ka spriedums ir tiesisks un pamatots, tādēļ atstājams negrozīts, bet kasācijas sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348. panta 1. punktu un 351.pantu Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments

nosprieda

atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 28.decembra spriedumu, bet A.L. kasācijas sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs senators (paraksts) N. Salenieks senatore (paraksts) D.Mita

senatore (paraksts) I. Skultāne

NORAKSTS PAREIZS Senators N. Salenieks Rīgā 2007. gada 7.jūnijā

7. lappuse no 7