Legislator Case Law & Legislation
A420419914 / A42-01316-15 AI generated

Court dismissed request to register creditor meeting suspension and resumption due to administrative record limitations.

Case Number A420419914 / A42-01316-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the insolvent company's request to register a creditor meeting suspension and subsequent resumption in the insolvency register. The company argued that the meeting was paused for five days and resumed, but the Register refused to record these events because the meeting occurred after the initial request. The court ruled that the Register correctly declined to record the suspension and resumption, noting that the administrative record cannot reflect events occurring after the meeting date.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 246.-251.pants; 289.-291.pants: The administrative body is not obligated to record a creditor meeting suspension and resumption if the meeting occurs after the initial request, as the register cannot reflect post-meeting events.

Keywords

AI generated
insolvency register creditor meeting suspension resumption administrative record insolvent company registration refusal administrative act

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 246.-251.pants
Administratīvā procesa likuma 289.-291.pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.A420419914

(A01316-15/20)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2015.gada 3.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese M.Romanova,

piedaloties pieteicējas maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums A/” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam

Normundam Šlitkem, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Uzņēmumu reģistra pārstāvei /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja apvienoto administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„/Nosaukums A/” pieteikumiem par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Uzņēmumu reģistrs izdarītu ierakstu maksātnespējas reģistrā par

MSIA „/Nosaukums A/” 2014.gada 19.septembra kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanu 2014.gada 26.septembrī.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 22.septembrī Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums

A/” (turpmāk – pieteicēja) 2014.gada 22.septembra pieteikums ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā par kreditoru sapulci (turpmāk –

Pieteikums). Pieteikumam cita starpā pievienots 2014.gada 19.septembra pieteicējas kreditoru sapulces protokols Nr.1/2014 (turpmāk – Protokols), no

kura redzams, ka kreditori nolēma pārtraukt kreditoru sapulci uz vienu nedēļu, t.i., līdz 2014.gada 26.septembrim. Protokolu parakstījis tikai sapulces

vadītājs.

Ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2014.gada 23.septembra lēmumu Nr.21-6/145656 atlikta ieraksta izdarīšana maksātnespējas reģistrā par

pieteicējas kreditoru sapulci un noteikts termiņš trūkumu novēršanai. Lēmums pamatots ar to, ka pieteikumam pievienotajam 2014.gada 19.septembra

pieteicējas kreditoru sapulces protokolam Nr.1/2014 nav juridiskā spēka, proti, protokolu nav parakstījis no klātesošo kreditoru vidus ievēlēts kreditoru

sapulces pārstāvis atbilstoši Maksātnespējas likuma 86.panta divpadsmitajai daļai.

Pieteicēja minēto lēmumu ar 2014.gada 25.septembra iesniegumu apstrīdēja Reģistra galvenajam valsts notāram.

2014.gada 29.septembrī Reģistrā saņemts Pieteikums, kuram pievienots Protokols, kuru parakstījis sapulces vadītājs un no klātesošo kreditoru

vidus ievēlēts kreditoru sapulces pārstāvis.

2014.gada 30.septembrī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.21-6/145656/1 atteikt ieraksta izdarīšanu maksātnespējas reģistrā par

pieteicējas 2014.gada 19.septembra kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanu 2014.gada 26.septembrī, jo maksātnespējas reģistrā nav

iespējams izdarīt ierakstu par kreditoru sapulci ar atpakaļejošu datumu.

Pieteicēja apstrīdēja iepriekš minēto lēmumu Reģistra galvenajam valsts notāram.

[2] Ar Reģistra galvenā valsts notāra 2014.gada 10.novembra lēmumu Nr.15/167 atzīts par tiesisku Reģistra valsts notāra 2014.gada

23.septembra lēmums Nr.21-6/145656.

Ar Reģistra galvenā valsts notāra 2014.gada 2.decembra lēmumu Nr.1-5/176 atstāts negrozīts Reģistra valsts notāra 2014.gada 30.septembra

lēmums Nr.21-6/145656/1.

Pārsūdzētie lēmumi pamatoti ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] No Maksātnespējas likuma 86.panta piecpadsmitās un divpadsmitās daļas secināms, ka gadījumā, ja kreditoru sapulce pieņem lēmumu par

sapulces pārtraukšanu, tad administratoram Reģistrā jāiesniedz pieteikums par kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanas laiku, norises vietas

adresi un darba kārtību. Ievērojot to, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 86.panta devīto daļu kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi

no tajā pārstāvēto kreditoru prasījumu apmēra, ja par kreditoru sapulces sasaukšanu ir izdarīts ieraksts maksātnespējas reģistrā, tad minētā pieteikuma

iesniegšana Reģistrā par kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanu nodrošina visu maksātnespējas procesā ieinteresēto personu interešu

ievērošanu un maksātnespējas mērķa sasniegšanu (maksātnespējas procesa atklātības princips). Turklāt pieteikumam jāpievieno attiecīgais protokols, ar

kuru nolemts kreditoru sapulci pārtraukt un protokols jāparaksta kreditoru sapulces vadītājam un no klātesošo kreditoru vidus ievēlētajam kreditoru

sapulces pārstāvim, kā arī jebkuram kreditoram, kas piedalījies kreditoru sapulcē un izteicis vēlmi parakstīt kreditoru sapulces protokolu.

[2.2] Pieteikumam par kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanu pievienotais Protokols bija jāparaksta ne tikai kreditoru sapulces

vadītājam, bet arī no klātesošo kreditoru vidus ievēlētajam kreditoru sapulces pārstāvim. Lai novērstu konstatēto trūkumu pieteicējai līdz kreditoru

sapulces norises dienai, t.i., līdz 2014.gada 26.septembrim Reģistrā bija jāiesniedz Protokols, kuru parakstījis gan kreditoru sapulces vadītājs, gan no

klātesošo kreditoru vidus ievēlētais kreditoru sapulces pārstāvis. Ievērojot to, ka izskatāmajā gadījumā Protokols, kas parakstīts gan no kreditoru

sapulces vadītāja, gan no klātesošo kreditoru vidus ievēlētā kreditoru sapulces pārstāvja puses Reģistrā tika iesniegts 2014.gada 29.septembrī, t.i. pēc

tam, kad pārtrauktā kreditoru sapulce jau bija notikusi, tad pēc sapulces norises vairs nav iespējams iesniegt dokumentus par kreditoru sapulces

pārtraukšanu ar mērķi izsludināt pārtrauktās kreditoru sapulces turpinājumu, jo pārtrauktās kreditoru sapulces turpinājums (otrā daļa) jau ir noticis.

Pieteicējai jāspēj nodrošināt Maksātnespējas likumā noteiktās prasības par protokola parakstīšanu un nav obligāti jāievēro šī likuma 86.panta

divpadsmitajā daļā noteiktais maksimālais 10 dienu protokola parakstīšanas termiņš. Gadījumā, ja pieteicēja nespēj nodrošināt minētās likuma normas

savlaicīgu izpildi tā, lai ieraksts maksātnespējas reģistrā tiktu izdarīts pirms sapulces norises, tad pieteicējai ir tiesības izsludināt jaunu kreditoru sapulci.

[2.3] Ieraksti maksātnespējas reģistrā nav veicami tikai par notikumiem nākotnē, taču ieraksts maksātnespējas reģistrā par kreditoru sapulces

sasaukšanu jāveic pirms sapulces norises, jo vienīgi no maksātnespējas reģistrā izdarītajiem ierakstiem kreditoriem ir iespēja uzzināt par kreditoru

sapulces sasaukšanu. Turklāt Maksātnespējas likumā nav noteikta cita kreditoru sapulces izsludināšanas kārtība, proti, kreditoriem uzaicinājums uz

kreditoru sapulci netiek nosūtīts. Lai nodrošinātu Maksātnespējas likuma 6.panta 7.punktā noteikto atklātības principu arī gadījumos, kad atbilstoši

Maksātnespējas likuma 86.panta piecpadsmitās daļas noteikumiem kreditoru sapulce tiek pārtraukta, administratoram ir pienākums Reģistrā iesniegt

Maksātnespējas likumā noteiktos dokumentus ieraksta izdarīšanai, jo kreditoru sapulce, kas tiek rīkota pēc pārtraukuma ir lemttiesīga vienīgi tad, ja

maksātnespējas reģistrā ir norādīta informācija par šīs sapulces darba kārtību, norises laiku un vietu. Ja likumdevēja mērķis nebūtu bijis noteikt

pārtrauktas kreditoru sapulces turpinājuma izsludināšanas nepieciešamību, Reģistram no sapulces turpinājuma protokola būtu konstatējamas ziņas par

sapulces atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību. Nav nozīmes maksātnespējas reģistrā formāli izdarīt ierakstu par jau notikušas sapulces

izsludināšanas faktu, jo mērķis ir paziņot visiem kreditoriem par kreditoru sapulces sasaukšanu pirms tās norises, lai tie varētu piedalīties kreditoru

sapulces turpinājumā, arī gadījumos, ja tās pirmajā daļā kāds no kreditoriem nav piedalījies.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 16.decembrī un 2015.gada 5.janvārī saņemti pieteicējas pieteikumi par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu. Pieteikumi pamatoti ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] 2014.gada 19.septembrī tika sasaukta pieteicējas kreditoru sapulce ar vienu darba kārtības jautājumu - maksātnespējas procesa izdevumu

apstiprināšana. Pēc lielākā kreditora lūguma, sapulces gaitā tika izsludināts pārtraukums uz vienu nedēļu, lai kreditors varētu iepazīties ar iesniegtajiem

maksātnespējas procesa izdevumiem.

[3.2] Maksātnespējas likuma 86.panta piecpadsmitā daļā noteikts, ka kreditoru sapulci var pārtraukt uz laiku līdz divām nedēļām. Likumā nav

noteikts īsākais laika sprīdis, uz kādu var izsludināt sapulces pārtraukumu un dzīvē gūtie novērojumi liecina, ka kreditoru sapulcēs tiek izsludināti divu

veidu pārtraukumi - uz ilgāku laiku (līdz pat likumā pieļautajam nedēļu termiņam), vai uz neilgu laiku, dažādu tehnisku iemeslu dēļ. Tādējādi ir izvērtējams,

kādam nolūkam nepieciešams ieraksts maksātnespējas reģistrā - lai informētu kreditorus (kuri nav ieradušies uz sapulces pirmo daļu) pirms kreditoru

sapulces otrās daļas, vai lai atspoguļotu maksātnespējas reģistrā faktu, ka šāds pārtraukums ir bijis (tostarp – post factum).

[3.3] No likuma sistēmas ir saprotams, ka uz Maksātnespējas likuma 86.pantā minēto paziņojumu nav attiecināmas likuma 88.panta ceturtās daļas

prasības. Maksātnespējas likuma 86.pantā nav noteiktas arī prasības, kādām jāatbilst reģistrā iesniegtajam kreditoru sapulces protokolam, tostarp,

normā expresis verbis nav noteikts, ka iesniegtajam „protokolam” (likums neparedz divus protokolus pārtrauktai sapulcei) jābūt parakstītam, tāpēc, lai

novērtētu, kādām prasībām jāatbilst protokolam, šī norma jātulko sistēmiski kopsakarā ar citām Maksātnespējas likuma normām, ņemot vērā līdzīgu

situāciju risinājumu tiesību normās vai praksē.

[3.4] Maksātnespējas likuma 86.panta divpadsmitā daļa noteic, ka kreditoru sapulces protokolu (nevis tā daļu) ne vēlāk kā 10 dienu laikā no

kreditoru sapulces sasaukšanas dienas paraksta kreditoru sapulces vadītājs un no klātesošo kreditoru vidus ievēlēts kreditoru sapulces pārstāvis, kā arī

jebkurš kreditors, kas piedalījies kreditoru sapulcē un izteicis vēlmi parakstīt kreditoru sapulces protokolu. Minētais nozīmē, ka gadījumā, ja kreditoru

sapulces pārtraukums ir īsāks par 10 dienu termiņu, administratoram nav tiesiska veida, kā iegūt kreditora parakstītu kreditoru sapulces protokolu (kā tas

ir šajā gadījumā), jo protokolu kreditors tiesīgs lasīt, pārbaudīt un precizēt desmit dienu garumā. Secīgi, šajā gadījumā pietiekams ir tikai administratora

parakstīts kreditoru sapulces daļas protokols, jo pilns visas sapulces protokols, ko parakstījis gan kreditoru sapulces pārstāvis, gan administrators, tiks

iesniegts komercreģistra iestādei pēc sapulces pabeigšanas (ar „sapulci” ir saprotamas abas sapulces daļas – pirms un pēc pārtraukuma).

[3.5] Vērtējot Maksātnespējas likuma 86.panta piecpadsmitās daļas jēgu un mērķi, ir jāsecina, ka tas ir publiski paziņot kreditoriem, kas nav

piedalījušies kreditoru sapulcē (pirmajā sapulces daļā), ka sapulcē ir noticis pārtraukums (tostarp - postfactum). Tāpēc nepieciešams un pietiekams ir arī

tikai administratora (ja vispār) parakstīts kreditoru sapulces daļas (pirms pārtraukuma) protokols. Tādējādi nevar piekrist galvenā valsts notāra

viedoklim, ka nav nozīmes maksātnespējas reģistrā formāli izdarīt ierakstu par jau notikušas sapulces izsludināšanas faktu un ka kreditoru sapulce, kas

tiek rīkota pēc pārtraukuma, ir lemttiesīga vienīgi tad, ja maksātnespējas reģistrā ir norādīta informācija par šīs sapulces darba kārtību, norises laiku un

vietu. Nav arī atzīstama galvenā valsts notāra Maksātnespējas likuma 86.panta piecpadsmitās daļas interpretācija, t.i., ka panta mērķis ir paziņot visiem

kreditoriem par kreditoru sapulces sasaukšanu pirms tās norises, lai varētu piedalīties kreditoru sapulces turpinājumā, arī gadījumos, ja tās pirmajā daļā

kāds no kreditoriem nav piedalījies.

[3.6] Salīdzinājumam apskatot gadījumus, kad tiek pasludināti pārtraukumi tiesas sēdē - arī šādos gadījumos, neatkarīgi no tā, vai pārtraukums tiek

izsludināts uz stundu vai līdz nākamajai dienai, lietas dalībniekiem netiek sūtītas pavēstes, jo klātesošie lietas dalībnieki ir informēti par tiesas sēdes (pēc

pārtraukuma) atsākšanās laiku, pat, ja uz šo tiesas sēdi nav ieradušies visi aicinātie lietas dalībnieki.

Likums neparedz, ka pēc pārtraukuma uz tiesas sēdi var ierasties citi dalībnieki (piemēram, ja pārtraukums izsludināts uz 10 minūtēm), attiecīgi

sekojot principam no lielākā uz mazāko, secināms, ka kreditori, kas nav ieradušies sapulces pirmajā daļā, nav jāinformē par pārtraukumu, lai tie varētu

ierasties uz sapulces otro daļu (ja vien pārtraukums nav izsludināts ar šādu mērķi), bet gan jāinformē par apstākļiem, kāpēc lēmumi ir pieņemti citā laikā

un vietā.

Reģistra valsts notārs nav ņēmis vērā faktu, ka administrators nevar ietekmēt kreditoru sapulces lēmumu par pārtraukuma izsludināšanu

pieņemšanu, tāpat kā nevar piespiest kreditorus parakstīt protokolu ātrāk par likumā noteikto termiņu.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2015.gada 21.janvārī un 2015.gada 28.janvārī saņemtajos rakstveida paskaidrojumos Reģistrs pieteikumus

neatzīst un uzskata par nepamatotu, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Maksātnespējas likuma 86.panta divpadsmitā daļa nosaka, ka kreditoru sapulces gaitu protokolē. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces

vadītājs. Kreditoru sapulces protokolu ne vēlāk kā 10 dienu laikā no kreditoru sapulces sasaukšanas dienas paraksta kreditoru sapulces vadītājs un no

klātesošo kreditoru vidus ievēlēts kreditoru sapulces pārstāvis, kā arī jebkurš kreditors, kas piedalījies kreditoru sapulcē un izteicis vēlmi parakstīt

kreditoru sapulces protokolu. Šī panta piecpadsmitā daļa nosaka, ka kreditoru sapulci var pārtraukt vienu reizi uz laiku līdz divām nedēļām, ja par to

nobalso vairāk nekā puse klātesošo balsstiesīgo kreditoru, norādot sapulces atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību. Administrators

iesniedz pieteikumu par kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību, kā arī attiecīgās kreditoru

sapulces protokolu atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

No minētajām normām izriet, ka gadījumā, ja kreditoru sapulce pieņem lēmumu par sapulces pārtraukšanu, tad administratoram Reģistrā jāiesniedz

pieteikums par kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību. Tāpat no šīm normām izriet, ka

administratoram jānodrošina Maksātnespējas likumā noteiktās prasības par protokola parakstīšanu.

[8] Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.8 panta pirmās daļas 2.punktu, izskatot iesniegtos dokumentus, Uzņēmumu

reģistra valsts notārs pārbauda, vai dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu maksātnespējas reģistrā, ir juridisks

spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī to, vai ziņu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas

lietā esošajiem dokumentiem. Šī panta piektā daļa noteic, ka, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir

novēršami, Uzņēmumu reģistra valsts notārs nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas dienas laikā no pieteikuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par

ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Minētais termiņš

nedrīkst būt īsāks par piecām dienām. Šī panta sestā daļa nosaka, ka, ja dokumentos konstatētie trūkumi nav novēršami vai iesniegtās ziņas nav

reģistrējamas maksātnespējas reģistrā, Uzņēmumu reģistra valsts notārs piecu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par

atteikumu reģistrēt (pievienot lietai) dokumentus vai izdarīt ierakstu maksātnespējas reģistrā.

Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta ceturto daļu, ja saskaņā ar tiesību aktu prasībām dokumentā jābūt vairāku personu

parakstam, dokuments iegūst juridisku spēku, kad to parakstījušas visas attiecīgās personas.

No minētajām normām izriet, ka, ja Uzņēmumu reģistrs, izskatot administratora iesniegto pieteikumu par kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās

atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību, kā arī tam pievienoto attiecīgās kreditoru sapulces protokolu, konstatē, ka šo protokolu kuru

parakstīja tikai kreditoru sapulces vadītājs, Uzņēmumu reģistram ir pamats pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, norādot saprātīgu termiņu

trūkumu novēršanai.

[9] Ņemot vērā minēto, Pieteikumam par kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanu pievienotais Protokols bija jāparaksta ne tikai kreditoru

sapulces vadītājam, bet arī no klātesošo kreditoru vidus ievēlētajam kreditoru sapulces pārstāvim. Secīgi Uzņēmumu reģistrs pamatoti lēma par ieraksta

izdarīšanas maksātnespējas reģistra atlikšanu un Reģistra galvenā valsts notāra 2014.gada 10.novembra lēmums Nr.15/167, ar kuru atzīts par tiesisku

Reģistra valsts notāra 2014.gada 23.septembra lēmums Nr.21-6/145656, ir atzīstams par tiesisku.

[10] Attiecībā uz atteikumu reģistrēt ziņas par pieteicējas 2014.gada 19.septembra kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanu 2014.gada

26.novembrī tiesa konstatē, ka arī Reģistra galvenā valsts notāra 2014.gada 2.decembra lēmums Nr.1-5/176, ar kuru atstāts negrozīts Reģistra valsts

notāra 2014.gada 30.septembra lēmums Nr.21-6/145656/1 ir atzīstams par tiesisku un nav pamata tā atcelšanai. Šis secinājums tiek balstīts uz turpmāk

minētajiem argumentiem.

Maksātnespējas likuma mērķis saskaņā ar tā 1.pantā noteikto ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams,

maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus. Maksātnespējas likuma 6.panta 7.punkts nosaka, ka

maksātnespējas procesa ir piemērojams atklātības princips, kas nozīmē to, ka, lai nodrošinātu uzticamību, informācijai par procesu ir jābūt pieejamai

visām procesā iesaistītajām personām, tādējādi veicinot šo personu interešu ievērošanu un procesa mērķu sasniegšanu. Izņēmums ir informācija, kuras

neierobežota izpaušana varētu kaitēt parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm.

Maksātnespējas likuma 86.panta pirmā daļa nosaka, ka kreditoru sapulce ir organizēta kreditoru kopīgas darbības forma kreditoru lēmumu

pieņemšanai. Šī panta devītā daļa nosaka, kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto kreditoru prasījumu apmēra, ja par

kreditoru sapulces sasaukšanu ir izdarīts ieraksts maksātnespējas reģistrā. No Maksātnespējas likuma 88.panta izriet, ka par kreditoru sapulci kreditorus

informē, reģistrējot par to ziņas maksātnespējas reģistrā, nevis uzaicinājumus uz sapulci.

No minētā izriet, ka, ņemot vērā minētajā tiesību normā un Maksātnespējas likumā kopumā noteikto kreditoru sapulces kompetenci, kreditora

iespējai piedalīties kreditoru sapulcē ir svarīga nozīme efektīva un likumīga maksātnespējas procesa nodrošināšanā, jo kreditors ar savu balsojumu var

ietekmēt lēmumus, kas savukārt ietekmēs viņa kreditora prasījuma atgūšanu. Atbilstoši minētajam, nosakot kreditoru sapulces laiku un atrašanās vietu,

administratoram ir pienākums nodrošināt, lai pēc iespējas visi kreditori personiski, vai Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos ar pārstāvju

starpniecību, varētu piedalīties kreditoru sapulcē. Secīgi ieraksts maksātnespējas reģistrā par kreditoru sapulces sasaukšanu ir nepieciešams, lai kreditori

varētu uzzināt par kreditoru sapulces sasaukšanu, pārtraukšanu un atsākšanu. Tādējādi ieraksts par sapulces pārtraukšanu un atsākšanu nav veicams par

pēc sapulces atsākšanas notikušu sapulci. Šādu viedokli izteica arī biedrība „Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija”,

izsakot priekšlikumus likumprojektam Grozījumi „Maksātnespējas likumā”. Biedrība, komentējot likuma 77.panta divpadsmito daļu, norādīja, ka likuma

77.panta trīspadsmitā daļa norma noteica, ka kreditoru sapulci var pārtraukt vienu reizi uz laiku līdz vienam mēnesim, ja par to nobalso vairāk nekā puse

klātesošo kreditoru pēc prasījumu summas, norādot sapulces atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību. Administrators iesniedz pieteikumu

par kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību, kā arī attiecīgās kreditoru sapulces protokolu ar

likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. Biedrība piedāvāja aizstāt 77.panta 13.daļas pirmajā teikumā vārdus „kreditoru

pēc prasījumu summas” ar vārdiem „balsstiesīgo kreditoru” un papildināt otro teikumu pirms vārdiem „Administrators iesniedz” ar tekstu: „Gadījumā, ja

kreditoru sapulces pārtraukums ir ilgāks par piecām dienām”, norādot, ka nav nozīmes reģistrēt sapulces pārtraukumu, ja ieraksts Maksātnespējas

reģistrā parādīsies pēc sapulces.

Ņemot vērā minēto, Reģistram nav pamata reģistrēt ziņas par kreditoru sapulces pārtraukšanu un atsākšanu pēc sapulces atsākšanas.

[11] Papildus tiesa norāda, ka tā nepiekrīt, ka attiecībā uz norādītajām normām pēc analoģijas ir piemērojams Administratīvā procesa likuma

regulējums par tiesas sēžu protokoliem un lietas izskatīšanas atlikšanu. Administratīvā procesa likuma 136.panta pirmā daļa nosaka, ka katrā tiesas sēdē

raksta tiesas sēdes protokolu. No šī likuma 137.panta pirmās daļas izriet, ka tiesas sēdes protokolā norāda tajā skaitā tiesas sēdes norises laiku (gadu,

datumu, mēnesi) un vietu, tiesas sēdes atklāšanas laiku, ziņas par administratīvā procesa dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos, tiesas

rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā, tiesas sēdes slēgšanas laiku un tiesas sēdes protokola parakstīšanas

laiku. Administratīvā procesa likums nenosaka, ka tiesai jāsastāda vairāki protokoli par vienu sēdi, ja tajā tika pasludināts pārtraukums, proti, par sēdes

daļu pirms pārtraukuma, un par sēdes daļu pēc pārtraukuma. Tas, ka tiesas sēdē tika pasludināts pārtraukums, neliedz sēdē pēc pārtraukuma piedalīties

tiem procesa dalībniekiem, kas nebija ieradušies uz sēdi pirms pārtraukuma. Tajā pašā laikā, ja tiesa atliek lietas izskatīšanu, tai saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 136.panta pirmo daļu jāsastāda tiesas sēdes protokols. Ja tiesa atliek lietas izskatīšanu, tā pasludina tiesas sēdi par slēgtu un tai, saskaņā

ar Administratīvā procesa likuma 130.panta pirmo un trešo daļu, jāaicina ar pavēsti uz nākamo sēdi administratīvā procesa dalībnieki, savlaicīgi paziņojot

lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

[12] Attiecībā uz pieteicējas pārstāvja norādīto par to, ka kreditoriem ir tiesības iepazīties 10 dienu laikā ar protokolu un šajā gadījumā

administrators nevar iesniegt Reģistrā pieteikumu un protokolu par kreditoru sapulces pārtraukšanu uz laika periodu, kas ir īsāks par 10 dienām, un

atsākšanu, tiesa paskaidro, ka šajā gadījumā administrators nespēj nodrošināt savlaicīgu izpildi tā, lai ieraksts maksātnespējas reģistrā tiktu izdarīts pirms

sapulces norises. Taču šajā gadījumā administratoram ir tiesības izsludināt jaunu kreditoru sapulci.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums A/” pieteikumus par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru

Uzņēmumu reģistrs izdarītu ierakstu maksātnespējas reģistrā par MSIA „/Nosaukums A/” 2014.gada 19.septembra kreditoru sapulces pārtraukšanu un

tās atsākšanu 2014.gada 26.septembrī.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) M.Romanova

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese M.Romanova

Rīgā 2015.gada 3.jūnijā