Court orders recovery of funds withdrawn without legal basis from insolvent company account by former representative.

Lietas Nr. C33309915

Lietas arhīva Nr. C-3099-15/2

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2015.gada 17.decembrī

Rīgas rajona tiesa:

tiesnese S.Bernharde

ar sekretāri G.Iubuli

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu MSIA “/nosaukums/” maksātnespējas procesa administrators /pers. D/ prasībā pret /pers. E/ par atprasījumu

jebkāda pamata trūkuma dēļ.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2015.gada 21.maijā Rīgas rajona tiesā saņemts MSIA “/nosaukums/” maksātnespējas procesa administratora /pers. D/ (turpmāk arī –

prasītājs) prasības pieteikums pret /pers. E/ (turpmāk arī – atbildētājs) par atprasījumu jebkāda pamata trūkuma dēļ.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs ir iepazinies ar viņa rīcībā nodotajiem MSIA “/nosaukums/” dokumentiem un konstatējis, ka

2009.gada 21.oktobrī MSIA “/nosaukums/” valdes loceklis /pers. E/, kas MSIA “/nosaukums/” juridiskās personas maksātnespējas procesā noteikts

par parādnieka pārstāvi, no maksātnespējīgā komersanta bankas konta izņēmis skaidras naudas līdzekļus Ls 25 913,66 jeb 36 871,82 euro apmērā.

Prasītājs norāda, ka no viņa rīcībā esošajiem dokumentiem nav iespējams secināt, kādiem mērķiem izlietoti naudas līdzekļi Ls 25 913,66

jeb 36 871,82 euro apmērā, tādējādi atbildētājam tika nosūtīta vēstule, kurā lūgts sniegt informāciju par minētajiem naudas līdzekļiem, kā arī attiecīgu

informāciju apliecinošus dokumentus. Gadījumā, ja atbildētāja rīcībā šādas informācijas nav, tika lūgts atgriezt naudas līdzekļus Ls 25 913,66 jeb

36 871,82 euro apmērā.

2015.gada 20.martā prasītājs saņēmis atbildētāja 2015.gada 18.marta vēstuli, kurā tika norādīts, ka iepriekšējais MSIA “/nosaukums/”

administrators ir vērsies ar lūgumu Valsts policijā, lai izprasītu atbildētāja norādīto informāciju, tomēr līdz prasības pieteikuma sastādīšanas brīdim

atbildētāja minētajā vēstulē norādītā informācija nav apstiprinājusies, līdz ar ko administratoram radušās šaubas par naudas līdzekļu Ls 25 913,66 jeb

36 871,82 euro apmērā izlietojuma tiesiskumu, tai skaitā pastāv iespējamība, ka atbildētājas naudas līdzekļus piesavinājies bez jebkāda pamata.

Prasītājs norāda, ka atbildētājs bez jebkāda tiesiska pamata norādīšanas izņēmis skaidras naudas līdzekļus Ls 25 913,66 jeb 36 871,82

euro apmērā no MSIA “/nosaukums/” bankas konta, turklāt nav iesniedzis nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka 2015.gada 18.marta vēstulē sniegtā

informācija atbilst patiesībai, līdz ar to prasītājs secinājis, ka atbildētājam nav tiesību paturēt MSIA “/nosaukums/” naudas līdzekļus Ls 25 913,66 jeb

36 871,82 euro apmērā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1.pantu, 43.panta pirmās daļas 10.punktu, 127.panta pirmo daļu un Civillikuma

2389.pantu, prasītājs lūdz atzīt, ka atbildētājs 2009.gada 21.oktobrī no MSIA “/nosaukums/” bankas konta Nr.LV49 MULT 10103796 8001 0 ir

izņēmis skaidras naudas līdzekļus Ls 25 913,66 jeb 36 871,82 euro apmērā; lūdz piedzīt no atbildētāja par labu MSIA “/nosaukums/” naudas līdzekļus

Ls 25 913,66 jeb 36 871,82 euro apmērā; lūdz noteikt tiesības saņemt un piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus līdz sprieduma izpildei.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis.

[3] Atbildētājs 2015.gada 3.decembra tiesas sēdē neieradās tiesai nezināmu iemeslu dēļ. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājam paziņots

likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi 2015.gada 28.oktobrī.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās

personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas

juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu.

Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājam ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.

Prasītājs uz tiesas sēdi neieradās. 2015.gada 3.decembrī tiesa saņemts MSIA “/nosaukums/” pilnvarotās pārstāves /pers. I/ iesniegums, kurā lūgts

izskatīt lietu bez prasītāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā

ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā, ka atbildētājam par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, un prasītājs lūdzis izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes tiesas sēdē, tiesa

atzīst par iespējamu skatīt lietu bez pušu klātbūtnes.

[4] Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav

sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

2015.gada 25.maijā atbildētājam ir nosūtīts prasības pieteikums. 2015.gada 28.oktobrī uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu ir nosūtīta

pavēste par tiesas sēdi 2015.gada 3.decembrī, plkst.11.00. Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies un paskaidrojumus nav sniedzis.

Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav saskatāmi

Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

MOTĪVU DAĻA

[5] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

[6] Prasītājs lūdz tiesu atzīt, ka atbildētājs 2009.gada 21.oktobrī no MSIA “/nosaukums/” bankas konta izņēmis naudas līdzekļus Ls

25 913,66 jeb 36 871,82 euro apmērā bez jebkāda tiesiska pamata un lūdz tos piedzīt no atbildētāja par labu MSIA “/nosaukums/”.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

Civillikuma 2389.panta pirmā daļa noteic, ka, ja kādam ir bez jebkāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad to var no viņa atprasīt.

Civillikuma 2381.panta noteic, ka prasītājam jāpierāda, ka izpildījums izdarīts bez tiesiska pamata.

Kā prasītājs norādījis prasības pieteikumā, atbildētājs 2009.gada 21.oktobrī no MSIA “/nosaukums/” bankas konta Nr.LV49 MULT

10103796 8001 0 izņēmis skaidras naudas līdzekļus Ls 25 913,66 jeb 36 871,82 euro apmērā, ko apstiprina lietas materiālos esošais 2012.gada

14.marta SIA “/nosaukums/” konta pārskats par laika periodu no 2009.gada 15.oktobra līdz 2012.gada 14.martam.

Savukārt no lietā esošās atbildētāja 2015.gada 18.marta vēstules prasītājam tiesa konstatē, ka minēto faktu atbildētājs neapstrīd, norādot,

ka Valsts policijā ir iesniedzis kases ieņēmumu orderi un darbinieku sarakstu, kam tika izmaksātas algas. Visus dokumentus atbildētājs ir iesniedzis Valsts

policijas Rīgas reģiona pārvaldes 3.biroja 3.nodaļas inspektoram Valsts amatpersona.

Tiesa ņem vērā arī Ministru kabineta noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 2.pantu, kas noteic, ka

visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar attaisnojuma dokumentiem, novērtē naudas izteiksmē un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā

iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros.

No minētā secināms, ka naudas summas Ls 25 913,66 jeb 36 871,82 euro apmerā novirzīšana darbinieku darba algas izmaksāšanai vai

citu izdevumu segšanai ir jāiegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistrā, līdz ar to atbildētāja vēstulē norādītie argumenti, ka minētā naudas summa

novirzīta, piemēram, darbinieku atalgošanai, tiesas ieskatā nepamato atbildētāja rīcību attiecībā uz skaidras naudas Ls 25 913,66 jeb 36 871,82 euro

apmerā izņemšanu no MSIA “/nosaukums/” bankas konta. Turklāt Ministru kabineta noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un

organizāciju” 2.pants uzliek par pienākumu veikt daudz skaidrāku uzņēmuma naudas plūsmas pārskatu nekā to savā vēstulē norāda atbildētājs.

Tāpat tiesa ņem vērā faktu, ka atbildētājs tiesai rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis un uz tiesas sēdi

neieradās, lai gan par to tika informēts likumā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka atbildētājs izņēmis skaidras naudas līdzekļus Ls 25 913,66 jeb 36 871,82 euro apmerā bez

jebkāda tiesiska pamata, līdz ar to no atbildētāja par labu MSIA “/nosaukums/” piedzenama naudas summa 36 871,82 euro apmērā.

[7] Prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% procentus gadā no tiesas piespriestās, bet nepiedzītās summas līdz

sprieduma pilnīgai izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Savukārt Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku

darījumu, vai uz likumu un nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.

Līdz ar to tiesa uzskata par pamatotu un apmierināmu prasītāja pieteikto lūgumu, un prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir 6% gadā no nesamaksātās parāda summas.

[8] Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Ņemot vērā, ka prasītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas,

nesamaksātā valsts nodeva piedzenama no atbildētāja par labu valstij.

Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunkts noteic, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā no 28 458 euro līdz

142 287 euro, maksājama valsts nodeva 1202,28 euro plus 1,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 28 457 euro. Līdz ar par prasību par

36 871,82 euro piedziņu maksājama valsts nodeva 1336,92 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,90 euro

apmērā.

[14] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa

nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 192., 193., 194., 195., 199., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Atzīt, ka /pers. E/, personas kods /personas kods/, 2009.gada 21.oktobrī no MSIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./numurs/, bankas konta

Nr.LV49 MULT 10103796 8001 0 izņēmis skaidras naudas līdzekļus Ls 25 913,66 jeb 36 871,82 euro apmērā bez jebkāda tiesiska pamata.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu MSIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./numurs/, naudas līdzekļus 36 871,82 euro

apmērā.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nesamaksāto valsts nodevu 1336,92 euro apmērā (viens trīs simti trīsdesmit

seši euro un 6 centi).

Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr.LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: šeit ierakstāmi dati lietas identificēšanai.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,90 euro apmērā.

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā ari dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Noteikt MSIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./numurs/, tiesības saņemt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% no

neatmaksātās parāda summas līdz sprieduma izpildei.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu

par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese S.Bernharde