Court dismisses defendant's appeal and orders payment of management fees and legal costs in Latvia.

Lieta Nr. C28358314

S P RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2015.gada 7.janvārī, Krāslavā

Krāslavas rajona tiesas

tiesnese G.Kusiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasība pret /pers. B/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 1.septembrī tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk tekstā SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks”) maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. B/ par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu un saņemto

pakalpojumu parāda piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas

pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un

tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”. SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”

saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-1ī, kā arī

2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimniekoja dzīvojamo māju /adrese/. Pamatojoties uz ierakstiem Rīgas

pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr./numurs/, atbildētājai no 2002.gada 30.jūlija ir reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas

atrodas /adrese/. Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un

apsaimniekot māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Atbildētāja nav sniegusi nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem

pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētājas likumiskos procentus, kas izriet no Civillikuma 1759.panta. Līgumiskās attiecības starp pusēm nepastāv,

tādējādi atbildētājai ir pienākums maksāt procentus, kas izriet no likuma un likumā noteiktā apmērā, proti, sešus procentus no simts gadā. Tā kā prasītājs

nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājai ir izveidojies parāds par periodu no 2009.gada 1.februāra līdz

2014.gada 1.augustam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 1973,37 euro apmērā un

likumiskie procenti par periodu no 2013.gada 3.marta līdz 2014.gada 1.augustam 85,88 euro, kopā 2059,25 euro. Atbildētāja 2014.gada 10.februārī ir

brīdināta par parāda esamību, taču līdz pat šim brīdim parādu nav samaksājusi.

Pamatojoties uz Dzīvokļu īpašuma likuma 8. un 10.pantu, Civillikuma 1765. un 1759.pantiem, lūdz piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājam SIA

„Rīgas namu pārvaldnieks” parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par laika periodu

no 2009.gada 1.februāra līdz 2014.gada 1.augustam 1973,37 euro, likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 3.marta līdz 2014.gada

1.augustam 85,88 euro un tiesāšanās izdevumus. Vienlaicīgi prasītājs lūdz tiesu noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā par

laiku līdz sprieduma izpildei.

2014.gada 29.decembrī prasītājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” atsūtīja tiesai precizējumu 2014.gada 1.septembrī saņemtajam prasības

pieteikumam, kurā norādīts, ka laika posmā no prasības iesniegšanas ir palielinājies pamatparāda un kavējuma procentu apmērs. Pamatparāds uz

2014.gada 1.decembri ir 2074,38 euro un kavējuma procenti 99,19 euro, pavisam kopā 2173,57 euro. Atbilstoši Civilprocesa likuma 36.panta otrajai

daļai un 74. un 195.pantiem, lūdz piedzīt no /pers. B/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maksājumu parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un

apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2009.gada 1.februāra līdz 2014.gada 1.decembrim 2074,38 euro,

kavējuma procentus par laika periodu no 2013.gada 3.marta līdz 2014.gada 1.decembrim 99,19 euro un tiesāšanās izdevumus. Vienlaicīgi prasītājs lūdz

tiesu noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasītājs prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu iztiesāt lietu tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko pusēm ir paziņots 2014.gada 21.oktobrī, nosūtot

paziņojumu par lietas izskatīšanas datumu. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Atbildētāja /pers.B/nav iesniegusi paskaidrojumu par prasības pieteikumu, nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē. Atbildētāja tiesas nosūtītos

dokumentus pēc deklarētās dzīves vietas adreses nav saņēmusi, jo pasta sūtījumi tika atgriezti atpakaļ tiesai ar norādi, ka adresāts pēc norādītās adreses

nebija sastopams, pēc aicinājuma uz pasta nodaļu nav ieradies, tādēļ ir beidzies sūtījumu glabāšanas laiks. Tiesa secina, ka atbildētājas paskaidrojumu

neiesniegšana un tiesas sūtījumu neizņemšana ir atkarīga tikai no atbildētājas gribas, jo Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā ir noteikts, ka tiesas

dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu

adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās

deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Pie šādiem apstākļiem ir pamats

uzskatīt, ka atbildētāja labprātīgi ir atteikusies no Civilprocesa likuma 74.pantā noteikto procesuālo tiesību realizēšanas, tajā skaitā no tiesībām sniegt

paskaidrojumus par prasītāja tiesā iesniegto prasību.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2012.gada 25.janvāra izziņa Nr. 7-3-11990 apliecina Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu

atbildību „Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizēšanu, apvienojot ar SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, līdz ar to SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ir

RP SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmējs arī konkrētajā lietā.

Lietā nav strīda par to, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīja un apsaimniekoja dzīvojamo māju /adrese/, un piegādā dzīvokļu īpašniekiem

komunālos pakalpojumus, šī saistība izrietēja no 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr.DI-03-688-lī

un 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr.RD-11-910-lī.

Lietas materiāliem pievienotā izdruka no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas zemesgrāmatu nodaļas apstiprina informāciju par īpašumu, ka

atbildētāja /pers. B/ ir dzīvokļa īpašuma Nr.41, /adrese/, īpašniece, pamatojoties uz 2002.gada 14.marta pirkuma līgumu.

Lietā netika apstrīdēts, ka atbildētāja ir minētā dzīvokļa īpašniece un māju Nr./adrese/, kur atrodas atbildētājas dzīvoklis, apsaimnieko prasītājs.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta redakcijā, kas bija spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim, ir noteikts, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir

segt nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, kā arī

norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta redakcijā, kas bija spēkā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim, noteikts, ka dzīvokļa

īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma

pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku

kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata

noteiktos izdevumus citu pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas

izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kā rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;

2) pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Dzīvokļa īpašnieks norēķinās

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Šajā pantā minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants, kas ir spēkā no 2011.gada 1.janvāra, nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Tiesa atzīst, ka prasītāja prasības tiesības pret atbildētāju par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un pakalpojumu, kas saistīti ar

dzīvokļa lietošanu, samaksas parāda piedziņu izriet no likuma. Atbildētājai ir pienākums maksāt par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu,

kā arī par sniegtajiem pakalpojumiem, atbilstoši viņas dzīvokļa īpašuma lielumam. Lietā nav iegūti pierādījumi, ka prasītājs nebūtu izpildījis savas

dzīvojamās mājas pārvaldnieka saistības pret atbildētāju, nebūtu nodrošinājis atbildētāju ar komunālajiem pakalpojumiem.

Atbilstoši prasītāja aprēķiniem, atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un maksas par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa Nr./adrese/, lietošanu, laika periodā no 2009.gada 1.februāra līdz 2014.gada 1.decembrim sastāda

2074,38 euro.

Tiesa atzīst, ka maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem prasītājs aprēķinājis

pamatoti un atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka prasītāja piestādītie aprēķini par minētajiem izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem nav

pamatoti un nav tos apstrīdējusi prasības kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka /pers. B/ ir

izpildījusi savas saistības pret prasītāju, veicot samaksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

lietošanu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka no /pers. B/ prasītāja labā piedzenams parāds par laika periodu līdz 2014.gada 1.decembrim 2074,38 euro

apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad

parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc nolikta termiņa

notecējuma.

Atbildētāja nav veikusi rēķinu savlaicīgu apmaksu rēķinos norādītajos termiņos. Tiesa uzskata, ka atbildētāja nav izpildījusi savas saistības

noteiktajā termiņā, kas dod pamatu uzskatīt, ka atbildētāja ir pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs 2014.gada 10.februārī nosūtīja atbildētājai brīdinājumu par nodomu vērsties tiesā ar prasību par

dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu, informējot par kopējām parāda saistībām, lūdzot viena

mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas samaksāt parādu. No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētāja uz minēto brīdinājumu nav reaģējusi un

parādu pēc prasītāja atgādinājuma nosūtīšanas nav samaksājusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu, procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu

(nokavējuma procenti). Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, likumiskie procenti ir seši no simta gadā. Tā kā lietas izskatīšanas gaitā ir konstatēts, ka

atbildētāja ir pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu, prasītājam ir tiesības uz nokavējuma procentu saņemšanu. Prasītāja aprēķinātos nokavējuma

procentus 99,19 euro par laika periodu no 2013.gada 3.marta līdz 2014.gada 1.decembrim tiesa atzīst par pamatotiem.

Lietas izskatīšanas laikā atbildētāja nav apstrīdējusi ne savu likumisko saistību, ne arī prasītāja tiesai iesniegto aprēķinu, kas atspoguļo aprēķināto

un atbildētājas apmaksāto rēķinu apmēru. Tāpat atbildētāja nav norādījusi uz faktiem, ka apsaimniekotājs pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījis savas

saistības, proti, nebūtu nodrošinājis atbildētāju ar komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētāja nav iesniegusi tiesai pierādījumus arī tam, ka maksājumu

saistības ir izpildījusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētājas par labu prasītājam ir jāpiedzen samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 308,89 euro, ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 313,59 euro.

Iesniedzot prasības pieteikuma papildinājumus par prasības summas palielinājumu prasītājs nav maksājis valsts nodevu. Ņemot vērā, ka prasības

summa palielinājās līdz 2074,38 euro, bet prasītājs ir samaksājis valsts nodevu 308,89 euro apmērā par prasības summu 1973,37 euro, tiesa atzīst, ka,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no atbildētāja valsts labā ir piedzenama valsts nodeva 2,27 euro apmērā, ko prasītājs nav

samaksājis, iesniedzot prasības palielinājumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma

izpildei vai līdz brīdim, kad nesamaksāto procentu summa sasniegs pamatparāda apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, pamatparādu

2074,38 euro (divi tūkstoši septiņdesmit četri euro 38 centi) apmērā, likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 3.marta līdz 2014.gada

1.decembrim 99,19 euro (deviņdesmit deviņi euro 19 centi) apmērā un tiesas izdevumus 313,59 euro (trīs simti trīspadsmit euro 59 centi), kopā

2487,16 euro (divi tūkstoši četri simti astoņdesmit septiņi euro 16 centi), samaksu veicot vienā no norēķinu kontiem: AS „Swedbank” konta

Nr.LV98HABA0551030734837; AS „Citadele” konta Nr.LV83PARX0013044380019; AS „SEB banka” konta Nr.LV65UNLA0050017186820;

AS „DnB banka” konta Nr.LV63RIKO0002013197596; AS „Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle” konta Nr.LV57NDEA0000083069550.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods/personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - valsts nodevu 2,27 euro (divi euro 27 centi), ieskaitot

kontā: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22, konts LV55TREL1060190911200, norādot iemaksas mērķi: valsts nodeva

civillietā Nr.C28358314 .

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 (sešus) procentus gadā no piedzītās pamatparāda

summas 2074,38 euro, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis pamatparāda lielumu.

Noteikt /pers.B/termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei, nosakot maksājuma dokumentu par

tiesas izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties iesniegt/atsūtīt Krāslavas rajona tiesai, Lāčplēša ielā 19, Krāslavā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2015.gada 7.janvāra, Latgales apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Krāslavas rajona tiesā.

Tiesnese G.Kusiņa