Court convicts for theft, denies moral damages, orders state to pay legal fees.

Lietas Nr. 11370059713

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2014.gada 16.jūnijā

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese J.Bebriša,

ar tiesas sēžu sekretāri I.Šali,

piedaloties prokurorei D.Morevai,

advokātam R.Zeseram,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas apsūdzēta /pers. A/, personas kods

/personas kods/.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

2013.gada 18.septembrī ap plkst. 05.00 līdz 06.00 /pers. A/, atrodoties Neretas novada Mazzalves pagastā, mājas /Nosaukums A/

dzīvoklī Nr.7 , nolēma nozagt /pers. B/ mobilo telefonu. Realizējot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ slepus paņēma /pers. B/ mobilo

telefonu „LG-P700” Ls 115 vērtībā ar tajā esošo SIM karti bez materiālas vērtības. /pers. A/ zādzības rezultātā cietušajai /pers. B/ tika

nodarīts materiālais zaudējums Ls 115 apmērā.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 463.pantu apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464.pantu krimināllietu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu tiesa var iztiesāt bez

apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi vai ir iesniedzis lūgumu par

krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās. Krimināllietu var iztiesāt, ja tiesas sēdē piedalās aizstāvis. /pers. A/ apsūdzēta par

mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, atkārtoti uz tiesas sēdēm 2014.gada 13.februārī, 2014.gada 16.aprīlī, 2014.gada 16.jūnijā nav

ieradusies, tiesas uzaicinājumi nosūtīti apsūdzētajai uz krimināllietas materiālos norādīto dzīves vietu. Par neierašanās iemesliem

tiesai nav paziņojusi, attaisnojošu dokumentu lietā nav iesniegusi. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst apsūdzētās /pers. A/

neierašanās iemeslus par neattaisnotiem un izlēmusi lietu izskatīt bez viņas piedalīšanās, pieaicinot tiesas sēdē aizstāvi.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 6.punktu tiesas sēdē nolasītas /pers. A/ kā aizdomās turētās liecības 2013.gada

28.oktobrī(lietas 34.lapa), kurās /pers. A/ savu vainu viņai celtajā apsūdzībā atzina pilnībā un paskaidroja, ka 2013.gada 17.septembrī

ieradusies pie pusbrāļa /pers. D/ pagastā, kur redzējusi /pers. D/ sievai /pers. B/ mobilo telefonu un nolēmusi telefonu nozagt, lai to

pēc tam pārdotu un varētu aizbraukt par iegūto naudu pie dēla. Pa nakti ar /pers. B/ palikusi pie /pers. B/draudzenes, /pers. B/nolikusi

mobilo telefonu uz gultas. Agri ap plkst.5 piecēlusies, klusām paņēmusi /pers. B/ telefonu un nogājusi uz mājas pirmo stāvu. Bet tā kā

/pers. D/ dzīvokļa durvis bija aizslēgtas, savas mantas nav paņēmusi, izgājusi uz ceļa un ar gadījuma automašīnu aizbraukusi uz

Ķekavu. Ķekavā iegājusi lombardā „Lombards 24.LV” un ieķīlājusi mobilo telefonu par Ls 40. Pēc tam aizbraukusi pie dēla uz

Jaunsvirlaukas pagasta /Nosaukums B/. Lombarda dokumentus saplēsusi un izmetusi Ķekavā.

B e z /pers. A/ liecībām pirmstiesas izmeklēšanā un savas vainas pilnīgas atzīšanas, viņas vainīgums noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā ir pilnībā pierādīts ar cietušās, liecinieka liecībām, rakstveida

pierādījumiem lietā.

Cietusī /pers. B/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2013.gadā iegādājās mobilo telefonu „LG-P700”. To viņai uzdāvinājis draugs /pers.

D/. 2014.gadā pie viņiem bijusi /pers. A/, viņas pa nakti abas gulējušas mājas otrajā stāvā pie kaimiņienes, bet otrā rītā pamostoties

konstatējusi, ka mobilais telefons ir pazudis un /pers. A/ arī pazudusi. Viņai vajadzējis noslēgt slimības lapu, tāpēc uztraukusies, ka

nevarēs pazvanīt ārstam un pieteikt vizīti. Pēc tam pagalmā satikusi kaimiņieni un no viņas telefona piezvanījusi ārstam un /pers. D/.

Kad atbraukusi no ārsta, izsaukusi policiju. Pēc mēneša atnācis rēķins, ka norunātas sarunas pa telefonu 4,21 Ls. Pēc kāda mēneša

vai diviem telefonu atgrieza policija. Vairāk /pers. A/ nav satikusi. Uztur mantiskā kaitējuma kompensāciju 5,99 EUR, ko sastāda

piestādītais rēķins par mobilā telefona izmantošanu un morālā kaitējuma kompensāciju 71,40 EUR. Uzskata, ka ir cietusi morāli, jo

viņai mobilais telefons bija nepieciešams, lai sarunātu vizīti pie ārsta, viņa bija uztraukusies, pārdzīvoja, raudāja.

Liecinieks /pers. D/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka viņš bija uzdāvinājis draudzenei /pers. B/ mobilo telefonu „LG-P700” par 115 Ls.

2013.gada 17.septembrī mājās bijis vēlu ar darba biedru, kuram vajadzēja naktsmājas. Tāpēc māsa /pers. A/ ar viņa draudzeni /pers.

B/ gāja gulēt pie kaimiņienes otrajā stāvā. Otrā rītā agri aizgājis uz darbu. Ap plkst.10 zvanījusi /pers. B/, raudājusi un teikusi, ka māsa

ir aizgājusi, bet telefons pazudis. Viņš mierinājis /pers. B/, jo viņa bijusi uztraukta. Viņš gribējis sazvanīt māsu, taču telefons bija

izslēgts. Pēc tam zvanījis uz Vecumniekiem tēvam, otrai māsai, kura teikusi, ka/pers. A/ pie viņiem bijusi, taču jau aizgājusi. Tad

braukuši uz Vecumniekiem, bet māsu nav redzējuši. Telefonu atgrieza policists un teicis, ka tas atrasts lombardā. Cik viņam zināms,

māsa nestrādā, ir mazs bērns.

Cietušās /pers. B/ liecības apstiprinās ar iesnieguma protokolā fiksēto(lietas 2.lapa);

telefonu izdrukām no TELE2(lietas 16.-18.lapa).

Ar mobilā telefona „LG-P700” izņemšanas protokolu Ķekavā SIA „Expresscredit” lombardā „Lombards 24.LV”, telefona apskates

protokolā, foto tabulās fiksēto)lietas 20.-23.lapa).

Ar /pers. B/ parakstu par mobilā telefona saņemšanu(lietas 24.lapa).

Ar lombarda aizdevuma līgumu, noslēgtu starp „Lombards 24.LV”un /pers. A/ 2013.gada 18.septembrī ar kuru /pers. A/ saņēmusi

aizdevumu Ls 40, ieķīlājot mobilo telefonu „LG-P700”. (lietas 25.lapa).

Ar „Lombards 24.LV” izņemtā CD videofaila un tā apskates protokolā fiksēto(lietas 31.-32lapa).

Kā arī ar pārējiem krimināllietā esošiem pierādījumiem, pārbaudītiem un novērtētiem tiesas izmeklēšanā to kopumā un savstarpējā

saistībā.

Vērtējot apsūdzētās darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc

Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas, jo viņa apsūdzībā norādītajā vietā un laikā izdarīja zādzību nelielā apmērā un pastāv

Kriminālprocesa likuma 520. panta pirmajā daļā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Vērtējot apsūdzētās personību, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ agrāk sodīta vienu reizi, sods izciests, sodāmība dzēsta (lietas lapa 37),

psihiatra un narkologa kabineta uzskaitē nesastāv(lietas lapa 39-40), no deklarētās dzīvesvietas Vecumieku novada domes negatīvi

raksturojošas ziņas nav saņemtas(lietas lapa 42), nestrādā, apgādībā atrodas viens bērns.

Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46., 47. un 48. pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījumu raksturu, radīto

kaitējumu, apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, vainīgā personību.

Apsūdzētā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu atzīti par mazāk smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47., 48. pantu apsūdzētās atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Nosakot sodu un tā apmēru, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētā savu vainu atzīst un nožēlo izdarīto, smagas sekas viņas darbību

rezultātā nav iestājušās, izvērtē lietas apstākļus, radīto kaitējumu, apsūdzētās personību.

Izvērtējot Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas panta sankcijā paredzēto soda veidu piemērošanu, tiesa secina, ka sods naudas

soda veidā apsūdzētajai nav piemērojams. Saskaņā ar Krimināllikuma 41. panta otro daļu naudas sods nosakāms atbilstoši

noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim. Panta ceturtā daļa nosaka, ka vainīgā mantisko stāvokli

nosaka, novērtējot ne tikai tā iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu, bet arī gūt paredzamus ienākumus, kas nodrošinātu tas

iespēju likumā paredzētajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu. Tiesa nenodibināja tādu apsūdzētās mantisko stāvokli, kas dotu

pamatu secinājumam, ka apsūdzētās mantiskais stāvoklis pieļautu naudas soda piemērošanu. Kā izriet no lietas materiāliem,

apsūdzētā nestrādā, apgādībā ir mazgadīgs bērns, nekustamu īpašumu nav, citu paredzamu ienākumu nav. Līdz ar to sods naudas

soda veidā konkrētajā gadījumā ir neatbilstošs, tā piespriešanas gadījumā arī neizpildāms. Savukārt piemērot apsūdzētajai par

izdarīto mazāk smago noziegumu sodu brīvības atņemšanas veidā, kaut vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, tādējādi apsūdzēto izolējot

no sabiedrības, nav lietderīgi, jo šāds sods būtu pārāk bargs.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ iespējams piemērot sodu piespiedu darbu veidā, veicot piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos

darbus no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Piespiedu darbs zināmā mērā ierobežos apsūdzētās brīvību, kā arī

piespiedu darbs-darbs bez atlīdzības kompensēs sabiedrībai nodarītos zaudējumus. Piemērojot piespiedu darbu, tiks sasniegti

kriminālsoda piemērošanas mērķi-sodīt vainīgo par krimināltiesisko aizliegumu neievērošanu, piespriežot izpildīt bezatlīdzības darbu;

panākt likumpārkāpēja labošanos, t.i., atturēšanos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nākotnē; ietekmēt citu cilvēku uzvedību,

brīdinot par atbildību, kas seko tiesību normu neievērošanas gadījumā. Šāds sods /pers. A/ būs daudz audzinošāks nekā citi

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā noteiktie soda veidi un šāds sods būs samērīgs un taisnīgs.

Cietusī /pers. B/ pieteikusi mantisko kaitējumu Ls 4,21jeb 5,99 EUR apmērā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmo

daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā

cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt minētā panta otrā daļa

nosaka, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas

nolēmuma pamata.

Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Tā kā apsūdzētās vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kura rezultātā cietušajai radies mantiskais kaitējums, ir pilnībā pierādīta,

par radītā mantiskā kaitējuma apmēriem lietā strīda nav, tiesa atzīst, ka šāds radītā mantiskā kaitējuma apmērs cietušajai ir

pamatots, pierādīts un apmierināms, tad cietušās pieteiktais mantiskais kaitējums piedzenams ar šo spriedumu no apsūdzētās

pieteiktajā apmērā Ls 4,21 jeb 5,99 EUR.

Cietusī /pers. B/ ir pieteikusi arī morālā kaitējuma kompensāciju Ls 50 jeb 71,40 EUR apmērā. Civillikuma 1635.panta otrā daļa

noteic, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā

nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata,

ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Šī panta trešā daļa noteic, ka, ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs

nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo,

pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos cietušajam morālais kaitējums ir

jāpierāda. Nozagtā manta mobilais telefons ir atgriezts cietušās /pers. B/ rīcībā. Mantiskais kaitējums 5,99 EUR ir neliels, kas nav

segts. Cietušās norādīto apstākļu dēļ, ka viņa pārdzīvojusi, raudājusi, uztraukusies, nekādas sekas nav iestājušās. Pie šādiem

apstākļiem tiesa atzīst, ka cietušajai ir jāpierāda morālais kaitējums, ko viņa nav izdarījusi.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2008.gada 28.aprīļa lēmumā lietā SKK-181/2008 ir

norādījis, ka ar katru noziedzīgu nodarījumu personai tiek nodarīts arī morālais kaitējums. Tas ir saistīts ar morālo gandarījumu, proti,

kad par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vainīgā persona saņem likumā paredzēto sodu. Vai personai ir tiesības uz materiālo

atlīdzinājumu, kompensējot morālo kaitējumu, ir vērtējams jautājums. Lai konstatētu cietušās personas tiesības uz materiālo

atlīdzinājumu, ir nepieciešams konstatēt cēloņsakarību starp noziedzīgajām darbībām, to smagumu un radušos morālo kaitējumu,

proti, vai nodarīts tāds kaitējums, par kuru pienākas saņemt materiālo atlīdzību.

Konkrētajā gadījumā tiesa atzīst, ka cietušajai nav nodarīts tāds morālais kaitējums, par kuru pienāktos morālā kaitējuma atlīdzība.

Lietā radušies procesuālie izdevumi par zv.advokāta R.Zesera sniegto juridisko palīdzību apsūdzētajai pēc norīkojuma par

47,67EUR. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu procesuālie izdevumi valsts labā piedzenami no notiesātās

/pers. A/, jo lietā nav iesniegti tādi pierādījumi, ka /pers. A/ ir maznodrošināta persona vai ir kādi citi apstākļi, lai tiesa varētu viņu

atbrīvot no procesuālo izdevumu segšanas valsts labā.

Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu. Lietiskais pierādījums CD ar

video ierakstu, aizdevuma līgums glabājams pie lietas, mobilais telefons LG-P700, kas glabājas pie cietušās /pers. B/, atstājams

viņas rīcībā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētajai līdz sprieduma stāšanās spēkā dienai drošības līdzeklis nav piemērojams, jo tiesai nav pamats uzskatīt,

ka apsūdzētais varētu izvairīties no sprieduma izpildes.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464.,511., 512, 520., 527.-530. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu

darbu uz 80(astoņdesmit)stundām.

Drošības līdzekli līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā /pers. A/ nepiemērot.

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. B/ mantiskā kaitējuma kompensāciju 5,99 euro(piecus euro 99 centus).

/pers. B/ pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzību noraidīt.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvja juridiskās palīdzības sniegšanu tiesā pēc norīkojuma 47,67

EUR(četrdesmit septiņus euro 67 centus).

Lietisko pierādījumu CD ar video ierakstu, aizdevuma līgumu glabāt pie lietas, mobilo telefonu LG-P700, kas glabājas pie cietušās

/pers. B/, atstāt viņas rīcībā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā no pilna sprieduma

pieejamības 2014.gada 18.jūnijā, sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2014.gada 18.jūnijā.

Tiesnese J.Bebriša