Court dismisses appeal regarding invalidity of property rights and lease contract in shared ownership dispute.

NORAKSTS

Lieta Nr. C04274209

PAC-0082/2014

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 5.jūnijā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Gunārs Aigars,

tiesneses Dace Jansone un Marika Senkāne

ar sekretāru Jāni Mērpoli,

tulcēm Martu Tugolukovu un Karinu Merlaju,

piedaloties prasītāja /pers. D/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Kārlim Palepam, atbildētājai /pers. E/, atbildētāja /pers.

F/ pārstāvei zvērinātai advokātei Dainai Purvai, atbildētājas Rīgas domes pilnvarotajam pārstāvim /pers. G/, atbildētājas Rīgas

pašvaldības SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotajam pārstāvim /pers. H/, atbildētājas Valsts zemes dienesta pilnvarotajam

pārstāvim /pers. I/ un trešajām personām /pers. J/, /pers. K/,

izskatīja atklātā apelācijas instances tiesas sēdē civillietu /pers. D/ prasībā pret /pers. L/, /pers. E/, /pers. F/, Rīgas domi, Rīgas

pašvaldības SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” un Valsts zemes dienestu, ar trešajām personām /pers. J/, /pers. N/ un /pers. K/, par

izpirkuma un īpašuma tiesību atzīšanu, neapdzīvojamo telpu nomas līguma, apliecības par īpašuma tiesībām un pirkuma līguma

atzīšanu par spēkā neesošu, īpašuma tiesību dzēšanu, kopīpašuma sadali un /pers. E/ tiesību atzīšanu saņemt nekustamā īpašuma

izpirkuma maksu, un Rīgas pilsētas pašvaldības Rīgas domes personā pretprasībā par nekustamā īpašuma sadali dzīvokļu īpašumos

sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2011.gada 21.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. D/ 2009.gada 5.jūnijā Rīgas apgabaltiesā cēlis prasību pret /pers. L/, /pers. F/, Rīgas domi un Valsts zemes dienestu par

īpašuma tiesību atzīšanu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1., 927., 994., 1041., 1066., 1068., 1073., 1381.pantu, lūdzis:

- atzīt prasītājam īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/;

- atzīt par spēkā neesošu 1999.gada 9.februāra neapdzīvojamo telpu nomas līgumu Nr.1472/89, kas noslēgts starp Rīgas

pašvaldības uzņēmumu „Zemgale” un /pers. F/;

- atzīt par spēkā neesošu 1999.gada 13.jūlijā Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas /pers. F/ izsniegto apliecību par

īpašuma tiesībām uz mākslinieka darbnīcu /adrese/ I līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;

- atzīt par spēkā neesošu 1999.gada 26.augusta pirkuma līgumu Nr.3212, kas noslēgts starp /pers. F/ un /pers. L/.

Prasība pamatota ar tālāk norādītiem argumentiem.

[1.1] No 2003.gada 18.marta prasītāja īpašumā atrodas 1/3 domājamā daļa no nekustamā īpašuma /adrese/, kas sastāv no vienas

dzīvojamās ēkas un divām palīgceltnēm. Savukārt minētā nekustamā īpašuma 2/3 domājamo daļu īpašniece ir Rīgas pilsētas

pašvaldība. Tādejādi strīdus nekustamais īpašums /adrese/ ir kopīpašums.

[1.2] 1999.gada 9.februārī starp /pers. F/ un Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizāciju namu pārvaldi ,,Zemgale” tika noslēgts

neapdzīvojamo telpu nomas līgums Nr.1472/89. Atbilstoši minētajam nomas līgumam /pers. F/ saņēmis lietošanā neapdzīvojamās

telpas /adrese A/ ar kopējo platību 24,87 m², nomas līguma darbības laiku nosakot līdz 2001.gada 18.novembrim. Saskaņā ar līguma

nosacījumiem minētās telpas paredzēts izmantot tikai līgumā minētājām vajadzībām, t.i. kā darbnīcu.

1999.gada 13.jūlijā Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālā nodaļa izsniegusi /pers. F/ apliecību par īpašuma tiesībām uz

mākslinieka darbnīcu /adrese/ I līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

[1.3] Saskaņā ar 1999.gada 26.augusta pirkuma līgumu Nr.3212 neapdzīvojamās telpas /adrese/ I tika pārdotas /pers. L/. 1999.gada

8.septembrī Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācija namu pārvalde ,,Zemgale” noslēdza ar /pers. L/ dzīvojamās mājas uzturēšanas

un apsaimniekošanas līgumu Nr.61.

Ar Rīgas domes Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcijas 2001.gada 7.jūnija rīkojumu Nr.63-r neapdzīvojamām telpām /adrese/ I tika

mainīts telpu statuss no neapdzīvojamām telpām uz dzīvojamo platību.

2001.gada 27.jūnijā a r /pers. L/ tika noslēgts līgums par dzīvokļa īpašnieka piedalīšanos dzīvojamās mājas uzturēšanā un

apsaimniekošanā, un attiecīgi ar 2001.gada 30.jūniju zaudēja spēku 1999.gada 8.septembra dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgums Nr.61.

[1.4] Prasītājs uzskata, ka 1999.gada 9.februārī Rīgas domes Rīgas pašvaldības uzņēmums ,,Zemgale”, noslēdzot ar /pers. F/

neapdzīvojamo telpu nomas līgumu Nr.1472/89 par neapdzīvojamās telpas /adrese A/ lietošanu, liedzis viņam izmantot kopīpašnieka

pirmpirkuma tiesības uz minēto neapdzīvojamo telpu.

Ņemot vērā, ka prasītājam Rīgas domes vainas dēļ tika liegta iespēja izmantot Civillikumā noteikto pirmpirkuma tiesību, viņam uz

atsavināto nekustamo īpašumu ir izpirkuma tiesība.

[2] /pers. D/ 2009.gada 8.decembrī Rīgas apgabaltiesā atsevišķā tiesvedībā cēlis prasību pret /pers. E/ un /pers. L/ ar trešo personu

Rīgas domi par izpirkuma tiesību atzīšanu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1., 1073., 1381., 1382., 1384., 1389., 1390., 1394.,

1415.pantu, lūdzis:

- atzīt /pers. D/ izpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/;

- atzīt /pers. D/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, pamatojoties uz 2007.gada 4.decembra pirkuma līgumu;

- dzēst /pers. E/ īpašuma tiesību reģistrāciju Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma kadastrā uz dzīvokli Nr./adrese A/;

- atzīt /pers. E/ tiesības saņemt nekustamā īpašuma izpirkuma maksu.

Prasība pamatota ar tālāk norādītiem argumentiem.

[2.1] 2009.gada 10.oktobrī prasītājs uzzinājis, ka nekustamā īpašuma /adrese A/ īpašnieks /pers. L/ ir pārdevis sev piederošo

dzīvokļa īpašumu /pers. E/. Saskaņā ar 2007.gada 4.decembrī starp /pers. L/ un /pers. E/ noslēgto pirkuma līgumu minētā dzīvokļa

īpašuma pirkuma summa sastāda Ls 200.

/pers. E/ īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr./adrese A/ Rīgā ir reģistrētas Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas Rīgas

birojā 2008.gada 9.janvārī, zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz strīdus dzīvokli /pers. E/ nav reģistrējusi.

[2.2] Prasītājs uzskata, ka viņam saskaņā ar Civillikuma 1073.panta pirmo daļu kā nekustamā īpašuma /adrese C/ 1/3 domājamās

daļas īpašniekam attiecībā uz pārdoto nekustamo īpašumu – dzīvokli Nr.2 , /adrese/ bija tiesības izlietot likumiskās pirmpirkuma

tiesības. Tomēr, ne dzīvokļa īpašnieks /pers. L/, ne arī /pers. E/ prasītājam nav paziņojuši par 2007.gada 4.decembra pirkuma līguma

noslēgšanu un nav piedāvājuši izlietot pirmpirkuma tiesības. Līdz ar to saskaņā ar Civillikuma 1381.pantu prasītājs vēlas izlietot

izpirkuma tiesību.

2009.gada 4.novembrī prasītājs /pers. E/ ierakstītā vēstulē nosūtījis priekšlikumu par izpirkuma tiesību realizēšanu, taču līdz prasības

celšanai tiesā atbildi nav saņēmis.

[2.3] Pēc prasītāja rīcībā esošās informācijas strīdus nekustamā īpašuma - dzīvokļa Nr./adrese A/ iegādes izdevumus veido: pirkuma

maksa Ls 200, darījuma noformēšana pie zvērināta notāra Ls 66,88 un maksājumi par īpašuma tiesību reģistrāciju Valsts zemes

dienestā Ls l7,10, pavisam kopā Ls 283,98. Prasītājs lūdzis norādīt tiesas depozīta kontu, kurā ieskaitīt izpirkuma maksu Ls 283,98

apmērā.

[3] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2010.gada 24.februāra lēmumu apmierināts /pers. D/ pieteikums par

prasības nodrošināšanu un Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā ierakstīta aizlieguma atzīme

atbildētājai /pers. E/ piederošajam nekustamam īpašumam – dzīvoklim Nr.2, /adrese/.

[4] Rīgas pilsētas pašvaldība Rīgas domes personā 2010.gada 2.martā iesniegusi lietā pretprasību pret /pers. D/ ar trešajām

personām /pers. E/, /pers. L/, /pers. J/, /pers. N/ un /pers. K/ par nekustamā īpašuma sadali dzīvokļu īpašumos, kurā, pamatojoties uz

likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 24.pantu, likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojam māju privatizāciju” 9.panta pirmo daļu un Pārejas

noteikumu 20.punktu, lūgusi noteikt sekojošu Rīgas pilsētas pašvaldības un /pers. D/ kopīpašumā esošā nekustamā īpašuma /adrese/

sadali dzīvokļa īpašumos:

1) Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā paliek dzīvojamā mājā ar lit.001:

- dzīvokļa īpašums Nr.1 - 23,60 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 236/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un dzīvojamai mājai funkcionāli piederīgajām palīgēkām - literi Nr.003, 004;

- dzīvokļa īpašums Nr.2 - 26,10 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 261/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un dzīvojamai mājai funkcionāli piederīgajām palīgēkām - literi Nr.003, 004;

- dzīvokļa īpašums Nr.3 - 27,00 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 270/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un dzīvojamai mājai funkcionāli piederīgajām palīgēkām - literi Nr.003, 004;

- dzīvokļa īpašums Nr.4 - 28,90 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 289/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un dzīvojamai mājai funkcionāli piederīgajām palīgēkām - literi Nr.003, 004.

- dzīvokļa īpašums Nr.5 - 27,60 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 276/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un dzīvojamai mājai funkcionāli piederīgajām palīgēkām - literi Nr.003, 004.

2) /pers. D/ īpašumā paliek dzīvojamā mājā ar lit.001:

- dzīvokļa īpašums Nr.6 - 49,30 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 493/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un dzīvojamai mājai funkcionāli piederīgajām palīgēkām - literi Nr.003, 004.

3) Rīgas pilsētas pašvaldības un /pers. D/ kopīpašumā paliek :

- palīgēkas un būves lit.003 (šķūnis), lit.Nr.004 (šķūnis);

- dzīvojamās mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokļus atdalošām sienām, jumta bēniņiem, kāpņu telpām, kā arī logiem, durvīm,

komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļiem

vai nedzīvojamās telpas.

Pretprasība pamatota ar tālāk norādītiem argumentiem.

[4.1] Nekustamais īpašums /adrese /, kas sastāv no dzīvojamās ēkas un diviem šķūņiem, ir Rīgas pilsētas pašvaldības un /pers. D/

kopīpašums. Ēkas saistītas ar zemes gabalu /adrese/, kas ir bijušā zemes gabala 76.grupā, Nr.388 daļa. Zemes īpašuma tiesību

piederība nav noskaidrota.

[4.2] Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 9.panta pirmo daļu, ja dzīvojamā māja ir valsts vai

pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu privatizē kā dzīvokļu

mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas, ja iepriekš, ievērojot likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 24.panta noteikumus un šā

likuma Pārejas noteikumu 20.punktu, ir noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, mākslinieku

darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām.

Ievērojot likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” Pārejas noteikumu 20.punktā noteikto kopīpašuma

izbeigšanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, Rīgas

domes īpašuma departaments /pers. D/ vairākkārt nosūtījis izskatīšanai nekustamā īpašuma /adrese D/ sadales dzīvokļu īpašumos

projektu, taču viņš līdz šim brīdim projektu nav parakstījis.

[4.3] Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 30.2 pants nosaka, ka pašvaldības dome lēmumu par dzīvojamās

mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem ne vēlāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim. Dzīvojamā mājā /adrese/ kopā ir 6 atsevišķi

dzīvokļi. Dzīvokli Nr.6 lieto atbildētājs, dzīvoklis Nr.5 nav privatizēts un ir izīrēts /pers. J/ ģimenei. Savukārt dzīvokļi Nr.1, 2, 3 un Nr.4 ir

nodoti īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

Dzīvojamās mājas privatizācija ir jāpabeidz saskaņā ar likumu ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, bet tā tiek

kavēta, jo atbildētājs neparaksta īpašuma sadales projektu.

[4.4] Saskaņā ar dzīvojamās mājas /adrese/ kadastrālās uzmērīšanas lietu mājas kopējā dzīvojamā platība ir 119 m 2, savukārt

dzīvokļu dzīvojamās platības (bez palīgtelpu platībām) ir sekojošas: dzīvoklis Nr.1 - 16,1 m2; dzīvoklis Nr.2 - 14,1 m2; dzīvoklis Nr.3 -

16,1 m2; dzīvoklis Nr.4 - 22,3 m2; dzīvoklis Nr.5 - 10,7 m2 un dzīvoklis Nr.6 - 39,7 m2.

Atbilstoši izstrādātajam nekustamā īpašuma /adrese D/ sadales dzīvokļu īpašumos projektam Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

paliek dzīvokļi Nr.1, 2, 3, 4 un Nr.5 ar kopējo dzīvojamo platību 79,3 m2, bet atbildētāja īpašumā paliek dzīvoklis Nr.6 ar dzīvojamo

platību 39,7 m2, kas atbilst viņam piederošās 1/3 domājamās daļas apmēram no mājas kopējās dzīvojamajās platības 119 m 2 (119 x

1/3 = 35,7). Līdz ar to piedāvātais sadales dzīvokļu īpašumos projekts atbilst likumam un ir taisnīgs abiem kopīpašniekiem.

Turklāt atbildētājam 1/3 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese D/ uzdāvināja /pers. P/, pamatojoties uz 2003.gada 18.marta

aktu par dāvinājumu ar uzlikumu. Savukārt /pers. P/ īpašuma tiesības ieguva no /pers. S/, pamatojoties uz 1990.gada 5.janvāra

apliecību par tiesībām uz mantojumu pēc likuma. Savukārt viņš 1/3 domājamo daļu no īpašuma nopirka, pamatojoties uz 1978.gada

30.augusta pirkuma - pārdevuma līgumu. Saskaņā ar minētā līguma 3.punktu pircēja /pers. S/ lietošanā tika nodots tikai viens

dzīvoklis - Nr.6 ar dzīvojamo platību 39,69 m2 un palīgtelpu platību 13,01 m2.

Tādejādi 1978.gada 30.augusta pirkuma - pārdevuma līgumā paredzētā lietošanas kārtība atbilst pašreizējai dzīvojamās mājas

/adrese/ lietošanas kārtībai, jo atbildētāja lietošanā arī šobrīd ir dzīvoklis Nr.6.

[5] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2010.gada 9.aprīļa protokola lēmumu tiesa nolēmusi pieaicināt lietā kā trešās

personas bez patstāvīgiem prasījumiem /pers. E/, /pers. L/, /pers. J/, /pers. N/ un /pers. K/.

[6] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2010.gada 4.jūnija lēmumu civillieta Nr.C04221010 /pers. D/ prasībā par

izpirkuma tiesību atzīšanu apvienota vienā tiesvedībā ar civillietu Nr.C04274209 /pers. D/ prasībā par īpašuma tiesību atzīšanu,

nomas līguma, apliecības par īpašuma tiesībām un pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošiem, īpašuma tiesību dzēšanu,

kopīpašuma sadali, un Rīgas pilsētas pašvaldības pretprasībā par kopīpašuma sadali, piešķirot apvienotajai civillietai

Nr.C04274209.

[7] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2010.gada 31.augusta protokola lēmumu, pamatojoties uz /pers. D/ lūgumu, lietā

kā līdzatbildētāja pieaicināta Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale”.

[ 8 ] 2011.gada 7.aprīlī /pers. D/ iesniedzis prasības par īpašuma tiesību atzīšanu papildinājumus (2.sēj.,l.l.137-138), kuros,

pamatojoties uz Civillikuma 1., 694., 701., 703., 927., 994., 1041., 1066., 1067., 1068., 1073., 1074., 1075.,1381. pantu, papildus

sākotnējai prasībai lūdzis izbeigt kopīpašumu, sadalot nekustamo īpašumu /adrese/ atbilstoši /pers. D/ iesniegtajam nekustamā

īpašuma sadales projektam.

Prasības papildinājumos norādīts, ka /pers. D/ ir /pers. P/ mantinieks, tajā skaitā arī uz visiem prasījumiem par aizskartajām tiesībām,

kas /pers. P/ piederēja līdz viņas nāves brīdim 2006.gada 5.jūlijā, un kuras viņa nebija paspējusi izmantot. Pamatojoties uz Civillikuma

694., 701., 703.pantu, prasītājs kā /pers. P/ mantinieks ir apstrīdējis nelikumīgi noslēgtos darījumus.

Rīgas domes apgalvojumi, ka prasītājs nav vēlējies sadalīt kopīpašumu un licis tam šķēršļus, ir nekorekti un neatbilst patiesībai.

Prasītājam piedāvātie kopīpašuma sadales projekti pēc sava rakstura ir netaisnīgi un nepamatoti. Projektā bija rupjas matemātiskās

kļūdas, uz kurām /pers. D/ norādīja atbildētājam.

Prasības pieteikuma papildinājumiem pievienots prasītāja sagatavots nekustamā īpašuma /adrese E/ sadales dzīvokļu īpašumos

projekts.

[9] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2011.gada 21.aprīļa spriedumu noraidīta /pers. D/ prasība par īpašuma un

izpirkuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, neapdzīvojamo telpu nomas līguma, apliecības par īpašuma tiesībām uz

mākslinieka darbnīcu un pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošiem, kopīpašuma sadali, /pers. E/ īpašuma tiesību uz dzīvokli

dzēšanu, tiesību atzīšanu /pers. E/ saņemt nekustamā īpašuma izpirkuma maksu. Apmierināta Rīgas pilsētas pašvaldības pretprasība

par nekustamā īpašuma sadali dzīvokļu īpašumos.

Tiesa nospriedusi sadalīt nekustamo īpašumu /adrese /, kadastra Nr./numurs A/sekojošā kārtībā:

Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā paliek dzīvojamā mājā ar lit.001:

- dzīvokļa īpašums Nr.1 - 23,60 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 236/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un dzīvojamai mājai funkcionāli piederīgajām palīgēkām - literi Nr.003, 004;

- dzīvokļa īpašums Nr.2 - 26,10 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 261/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un dzīvojamai mājai funkcionāli piederīgajām palīgēkām - literi Nr.003, 004;

- dzīvokļa īpašums Nr.3 - 27,00 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 270/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un dzīvojamai mājai funkcionāli piederīgajām palīgēkām - literi Nr.003, 004;

- dzīvokļa īpašums Nr.4 - 28,90 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 289/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un dzīvojamai mājai funkcionāli piederīgajām palīgēkām - literi Nr.003, 004.

- dzīvokļa īpašums Nr.5 - 27,60 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 276/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un dzīvojamai mājai funkcionāli piederīgajām palīgēkām - literi Nr.003, 004.

/pers. D/ īpašumā paliek dzīvojamā mājā ar lit.001:

- dzīvokļa īpašums Nr.6 - 49,30 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 493/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un dzīvojamai mājai funkcionāli piederīgajām palīgēkām - literi Nr.003, 004.

Rīgas pilsētas pašvaldības un /pers. D/ kopīpašumā paliek:

- palīgēkas un būves lit.003 (šķūnis), lit.Nr.004 (šķūnis);

- dzīvojamās mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokļus atdalošām sienām, jumta bēniņiem, kāpņu telpām, kā arī logiem, durvīm,

komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļiem

vai nedzīvojamās telpas.

Spriedums pamatots ar tālāk norādītiem motīviem.

[9.1] Tiesa secinājusi, ka nekustamais īpašums /adrese /, kurš sastāv no dzīvojamās ēkas ar kadastra apzīmējumu /numurs B/ un

diviem šķūņiem ar kadastra apzīmējumiem /numurs C/ un /numurs D/, pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai 2/3 domājamo daļu apmērā

un /pers. D/ 1/3 domājamās daļas apmērā.

[9.2] Tiesa konstatējusi, ka īpašuma tiesības uz /adrese A/, pamatojoties uz 2007.gada 4.decembra pirkuma līgumu, pārgājušas

/pers. L/ meitai /pers. E/, par ko 2008.gada 9.janvārī izdota Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas izziņa par īpašuma

tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Nr.45880.

Saskaņā ar Civillikuma 1073.panta pirmo daļu, ja kāds nekustamā īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav

kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder

pirmpirkuma tiesība, bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ – izpirkuma tiesība.

Zemesgrāmatā nav reģistrētas dzīvokļa īpašuma Nr.2 , /adrese/ atsavinātāja /pers. L/ un ieguvējas /pers. E/ īpašuma tiesības, jo

viņiem ir tiesības iegūt dzīvokli privatizācijas ceļā un dzīvojamās mājas privatizācija vēl nav beigusies.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļu īpašumu’’ 1.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem

īpašniekiem, ir katra īpašnieka atsevišķais īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu. Savukārt šī likuma 9.panta pirmā

daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs atsavināt vai dāvināt savu dzīvokļa īpašumu, ievērojot likumos noteikto kārtību, kā arī

ieķīlāt to bez citu tās pašas mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanas.

Privatizācijas tiesību atsavināšana nav uzskatāma par pirmpirkuma tiesību apgrozījuma priekšmetu, līdz ar to prasītājam nepastāv

izpirkuma tiesības, jo atsavinātājs un ieguvējs nav kopīpašnieki, bet subjekti, kam piemīt tiesības iegūt dzīvokli privatizācijas ceļā, kas

izriet arī no likuma „Par dzīvokļu īpašumu” 1.panta pirmās daļas un 9.panta pirmās daļas.

No minētām likuma normām skaidri izriet, ka pirmpirkuma un izpirkuma tiesības dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā nav

izlietojamas.

Tiesa atzinusi, ka prasītājam izpirkuma tiesība nepastāv, jo saskaņā ar Civillikuma 1400.pantu šo tiesību realizēšanai ir iestājies

viena gada noilgums.

Proti, kadastra reģistrā ietvertā informācija juridisko seku ziņā ir pielīdzināma zemesgrāmatas ierakstiem atbilstoši likuma „Par valsts

un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.8panta pirmajai daļai, atbildētājas /pers. E/ īpašuma tiesības uz strīdus dzīvokli Valsts

zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas Rīgas birojā ir reģistrētas 2008.gada 9.janvārī, bet prasītāja prasība par izpirkuma

tiesību atzīšanu celta 2009.gada 8.decembrī, t.i. vairāk nekā pēc gada. Saskaņā ar Civillikuma 1397.panta 3.punktu izpirkuma tiesība

izbeidzas, kad ar noilgumu zaudēta tiesība celt izpirkuma prasību.

Ņemot vērā, ka atsavināšanas priekšmets ir dzīvokļa īpašums, kas nav pakļauts pirmpirkuma vai izpirkuma tiesību realizēšanai,

turklāt ir iestājies prasījuma noilgums, tiesa atzinusi, ka prasītāja prasība par izpirkuma un īpašuma tiesību atzīšanu, kā arī ar to

saistītie prasījumi, t.i. par /pers. E/ īpašuma tiesību dzēšanu un /pers. E/ tiesību atzīšanu saņemt nekustamā īpašuma izpirkuma maksu

par dzīvokli Nr./adrese/ nav pamatoti un ir noraidāmi pilnā apmērā.

[9.3] Tiesa atzinusi par nepamatotu /pers. D/ prasību par īpašuma tiesību atzīšanu, neapdzīvojamo telpu nomas līguma, apliecības par

īpašuma tiesībām uz mākslinieka darbnīcu un pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošiem.

Tiesa konstatējusi, ka Rīgas pašvaldības uzņēmums „Zemgale’’ 1999.gada 9.februārī noslēdzis neapdzīvojamo telpu nomas līgumu

Nr. 1472/89 ar /pers. F/ par neapdzīvojamām telpām 24,87 m2 platībā /adrese A/.

Valsts zemes dienesta nodaļa 1999.gada 13.jūlijā izsniegusi /pers. F/ apliecību par īpašuma tiesībām uz mākslinieka darbnīcu

/adrese/ I līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

1999.gada 26.augustā /pers. F/ privatizētās telpas /adrese/ I pārdevis /pers. L/.

Lietā nav strīda par to, ka ēkai /adrese/ ir pašvaldības dzīvojamās mājas statuss un šī ēka bija privatizējama saskaņā ar likumu ,,Par

valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Telpas /adrese A/ tika nodotas īpašumā /pers. F/ līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai saskaņā ar likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” XV1 nodaļu ,,Dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu

un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”, kas neparedz atteikt īrniekam nodot dzīvokli īpašumā

līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ja dzīvojamā māja ir pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā.

Tiesa secinājusi, ka dzīvokļa nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nevar tikt uzskatīta par rīcību ar kopīpašumu

Civillikuma 1068.panta izpratnē. Arī likums ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” neparedz pirmpirkuma tiesību

piedāvāšanu dzīvojamās mājas kopīpašniekam gadījumos, kad dzīvoklis tiek nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

Līdz 2001.gada 18.septembrim, kad par dzīvojamās ēkas /adrese/ 1/3 domājamās daļas īpašnieci zemesgrāmatā ierakstīta /pers.

P/, minētā ēka bija tikai Rīgas pilsētai piederošs nedalīts īpašuma objekts, līdz ar to nepastāvēja kopīpašums Civillikuma 1067.panta

izpratnē.

Tādējādi darbības, ko veikuši Rīgas pilsētas pašvaldība un /pers. F/, 1999.gadā iznomājot mākslinieku darbnīcu /adrese/ un tajā pašā

gadā to privatizējot un atsavinot atbildētājam /pers. L/, nav uzskatāmas par rīcību ar kopīpašumu Civillikuma 1068.panta izpratnē, un

uz to 1999.gadā nebija attiecināmi šajā pantā noteiktie ierobežojumi rīcībai ar kopīpašumu.

Ievērojot minēto un to, ka prasītāja īpašuma tiesības uz 1/3 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese / zemesgrāmatā

ierakstītas tikai 2003.gada 26.martā, arī apgalvojums, ka Rīgas pašvaldības uzņēmums „Zemgale”, noslēdzot 1999.gada 9.februārī ar

/pers. F/ neapdzīvojamo telpu nomas līgumu par neapdzīvojamās telpas mākslinieku darbnīcas /adrese/ lietošanu, ir liedzis viņam

izmantot savas kopīpašnieka pirmpirkuma tiesības uz minēto telpu, vērtējams kā nepamatots.

[9.4] Attiecībā par Rīgas pilsētas pašvaldības pretprasību un /pers. D/ prasību par nekustamā īpašuma /adrese / sadali dzīvokļu

īpašumos, tiesa konstatējusi, ka prasītāja /pers. D/ piedāvātais sadales variants paredz, ka viņa īpašumā paliek divi dzīvokļi Nr.6 un

Nr.2 un palīgceltne liters 004, kas, prasītāja ieskatā, atbilst viņa īpašumā esošajām 1/3 domājamām daļām no strīdus nekustamā

īpašuma. Savukārt, atbilstoši Rīgas pilsētas pašvaldības pretprasībā norādītajam sadales variantam /pers. D/ īpašumā paliek dzīvokļa

īpašums Nr.6 - 49,30 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 493/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un dzīvojamai mājai funkcionāli piederīgajām palīgēkām - literi Nr.003, 004. Savukārt kopīpašumā paliek palīgēkas

un būves lit.003 (šķūnis), lit.Nr.004 (šķūnis) un dzīvojamās mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokļus atdalošām sienām, jumta

bēniņiem, kāpņu telpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi

saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļiem vai nedzīvojamās telpas, bet pašvaldības īpašumā paliek: dzīvokļa īpašums Nr.1,

2., 3., 4., 5 un pie katra dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma domājamās daļas no dzīvojamās mājas un dzīvojamai mājai

funkcionāli piederīgajām palīgēkām.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju’’ 9.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja dzīvojamā māja ir valsts vai

pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu privatizē kā dzīvokļu

mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas, ja iepriekš, ievērojot likuma „Par dzīvokļa īpašumu’’ 24.panta noteikumus un šā

likuma pārejas noteikumu 20.punktu, ir noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, mākslinieku

darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām. Veicot šāda kopīpašuma sadali, nav piemērojami Civillikuma 1075.panta noteikumi.

Rīgas domes Īpašuma departaments /pers. D/ vairākkārt nosūtījis izskatīšanai nekustamā īpašuma /adrese D/ sadales dzīvokļu

īpašumos projektu, bet /pers. D/ to nav parakstījis. Prasītājam neparakstot sadales dzīvokļu īpašumos projektu, tiek kavēta dzīvojamās

mājas privatizācija.

Lietā nodibināts, ka dzīvojamā mājā /adrese/ ir seši atsevišķi dzīvokļi. Dzīvokli Nr. 6 lieto /pers. D/, dzīvoklis Nr. 5 nav privatizēts un ir

izīrēts /pers. J/ ģimenei. Savukārt dzīvokļi Nr. 1, Nr. 2, Nr. 3 un Nr. 4 ir nodoti īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

Izvērtējusi piedāvātos sadales variantus, tiesas secinājusi, ka pretēji prasītāja piedāvātajam variantam Rīgas pilsētas pašvaldības

piedāvātais sadales variants atzīstams par atbilstošu likuma prasībām un pušu īpašumā esošajām domājamām daļām, kā arī

pašreizējai dzīvojamās mājas /adrese/ lietošanas kārtībai.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības izstrādāto nekustamā īpašuma /adrese / sadales dzīvokļu īpašumos projektu atbildētājas

īpašumā paliek dzīvokļi Nr.1, 2, 3, 4 un 5 ar kopējo dzīvojamo platību 79,3 m2, bet prasītāja īpašumā paliek dzīvoklis Nr.6 ar dzīvojamo

platību 39,7 m2, kas atbilst viņam piederošās 1/3 domājamās daļas apmēram no mājas kopējās dzīvojamajās platības 119 m 2 (119 x

1/3 = 35,7). Līdz ar to atbildētājas sagatavotais sadales dzīvokļu īpašumos projekts tiesas ieskatā pilnībā atbilst likuma prasībām un ir

taisnīgs abiem kopīpašniekiem.

Bez tam tiesa ņēmusi vērā, ka prasītājam 1/3 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese / ar 2003.gada 18.marta aktu par

dāvinājumu ar uzlikumu uzdāvināja /pers. P/. Savukārt /pers. P/ īpašuma tiesības tika nostiprinātas, pamatojoties uz 1990.gada

5.janvāra apliecību par tiesībām uz mantojumu pēc likuma no /pers. S/, kurš 1/3 domājamo daļu nopirka, pamatojoties uz 1978.gada

30.augusta pirkuma – pārdevuma līgumu. Saskaņā ar minētā līguma 3.punktu pircēja /pers. S/ lietošanā tika nodots tikai viens

dzīvoklis - Nr.6 ar dzīvojamo platību 39,69 m2 un palīgtelpu platību 13,01 m2, kas pārgāja lietošanā arī pārējo 1/3 domājamo daļu

ieguvējiem.

Ņemot vērā, ka prasītāja lietošanā atrodas dzīvoklis Nr.6, 1978.gada 30.augusta pirkuma – pārdevuma līgumā paredzētā lietošanas

kārtība atbilst pašreizējai dzīvojamās mājas /adrese/ lietošanas kārtībai.

[10] /pers. D/ iesniedzis tiesā apelācijas sūdzību, pārsūdzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2011.gada 21.aprīļa

spriedumu pilnā apmērā, un lūdzot tiesu viņa prasību apmierināt pilnīgi, izlemt jautājumu par pirmās instances tiesas sprieduma

atcelšanu un nosūtīšanu jaunai izskatīšanai, kā arī apturēt tiesvedību civillietā daļā par prasību par izpirkuma tiesību atzīšanu un

apmierināt prasītāja pirmās instances tiesā iesniegtos lūgumus par trešo personu pieaicināšanu lietā.

Apelācijas sūdzība pamatota ar tālāk norādītiem argumentiem.

[10.1] Tiesa norādījusi, ka atzīst par pamatotu Rīgas pilsētas pašvaldības sadales projektu, bet no sprieduma rezolutīvās daļas nav

saprotams, kāda ir nekustamā īpašuma /adrese / sadale. Sprieduma rezolutīvajā daļā norādītā nekustamā īpašuma sadale ir

pretrunīga un nesaprotama. Proti, ir pilnīgi nesaprotami un savstarpēji izslēdzoši, ka palīgtelpas literi Nr.003 un Nr.004 var vienlaikus

būt katra kopīpašnieka īpašumā, kā arī kopīpašumā. Bez tam sprieduma rezolutīvajā daļā norādītā nekustamā īpašuma sadale ir

matemātiski nekorekta un neatbilst prasītāja īpašumā esošajai 1/3 domājamai daļai no nekustamā īpašuma.

[10.2] Tiesas sprieduma motīvu daļā norādītie secinājumi ir pretrunīgi. Nav saprotams, kāpēc daļā par īpašuma tiesību atzīšanu tiesa

uzskatījusi, ka piemērojama likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.8panta pirmā daļa, pielīdzinot

reģistrāciju kadastra reģistrā pēc juridiskām sekām reģistrācijai zemesgrāmatā. Ja darījuma priekšmets juridisku seku ziņā

pielīdzināms darījumam, kas reģistrēts zemesgrāmatā, nav saprotams, kā iespējams nonākt pie secinājuma, ka tiek atsavināta

privatizācijas tiesība, kas nav uzskatāma par pirmpirkuma tiesību apgrozījuma priekšmetu.

Tiesa uzskatījusi, ka atsavināšanas priekšmets ir dzīvokļa īpašums, kas nav pakļauts pirmpirkuma vai izpirkuma tiesību realizēšanai,

bet no otras puses tiesa norādījusi, ka turklāt ir iestājies noilgums, kas viennozīmīgi norāda par pretējo, ka minētais dzīvokļa īpašums

ir uzskatāms par pirmpirkuma tiesību apgrozījuma priekšmetu un ir pakļauts pirmpirkuma vai izpirkuma tiesību realizēšanai.

[10.3] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka prasītājam kļuva zināms par strīdus dzīvokļa pārdošanu tikai 2009.gada 10.oktobrī, kad no Rīgas

apgabaltiesas tika saņemti atbildētāja /pers. L/ paskaidrojumi civillietā Nr.C0427409. Tiesa vispār nav vērtējusi, uz kāda tiesiska

pamata par īpašnieci 2/3 domājamām daļām no īpašuma kļuvusi atbildētāja – Rīgas dome. No lietas materiāliem redzams, ka

īpašuma tiesības ir reģistrētas uz SIA „Oliva O.L” izziņas pamata, ka ēka /adrese/ bijusi P/U „Zemgale” bilancē.

Prasītāja lūgumi par SIA „Oliva O.L” un Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas pieaicināšanu lietā trešo personu

statusā tika nepamatoti noraidīti. Neskatoties uz to, tiesas spriedums satur atsauces uz privatizācijas gaitu, apstākļiem un Rīgas

pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas slēgtiem darījumiem ar lietas dalībniekiem, tādējādi tiesas spriedums skar

personu, kura nav aicināta lietā, tiesības un pienākumus pret lietas dalībniekiem, kas ir nepieļaujami.

[10.4] Tiesa apvienojusi abas prasītāja prasības vienā tiesvedībā, kas radījis lieku, nevajadzīgu jucekli, un cita starpā noveda pie

netaisnīga nolēmuma taisīšanas konkrētajā lietā. Pēc būtības prasītāja prasījumi, skatot tos vienlaicīgi, ir savstarpēji pretrunīgi. Tomēr

prasītāja prasījumi ir pēctecīgi, loģiski un secīgi, un prasītāja iesniegtā otrā prasība par izpirkuma tiesībām būtu jāizskata tikai pēc

tam, kad tiktu izskatīta prasība par īpašuma tiesību atzīšanu un nomas līguma, pirkuma līguma un apliecības atzīšanu par spēkā

neesošiem.

Prasītājs prasību par izpirkuma tiesību atzīšanu bija spiests celt pēc tam, kad pirmās tiesvedības ietvaros tika noskaidrots fakts, ka

priekšmets, uz kuru vērsta īpašuma prasība, ir ticis atsavināts. Tādējādi atbilstoši Civilprocesa likuma 214.panta 5.punktam būtu bijis

loģiski un tiesiski pareizi, ja tiesvedība prasītāja prasībā par izpirkuma tiesību atzīšanu tiktu apturēta līdz brīdim, kad tiks izskatīta

prasība par īpašuma tiesību atzīšanu.

Savukārt faktam, ka prasītājs neiebilda pret civillietu apvienošanu nav nekādas juridiskas nozīmes, jo Civilprocesa likuma 214.pants

satur imperatīvus tiesvedības apturēšanas apstākļus, turklāt tiesvedības apturēšana bija iespējama arī pēc civillietu apvienošanas.

[10.5] Tiesas spriedums satur pilnīgi atšķirīgu tiesību normu piemērošanas principu pie vienādiem faktiskajiem apstākļiem. Daļā par

prasījumu, kas vērsts uz īpašuma tiesību atzīšanu, tiesa uzskatījusi, ka prasītājam šādu tiesību nav, norādot, ka šādu tiesību nebija arī

/pers. P/.

Savukārt daļā par prasījumu, kas vērsts uz kopīpašuma tiesību sadali, tiesa vērtējusi darījumus, kas notikuši ilgi pirms Civillikuma

atjaunošanas, tulkojot, ka 1/3 domājamā daļa prasītājam nosakāma atbilstoši /pers. S/ un /pers. P/ īpašuma daļām.

Tiesa pareizi norādījusi, ka minētajām personām bija īpašuma tiesības, bet no sprieduma nav saprotams, kurā brīdī īpašuma tiesības

„izgaisa”, un kāds tam ir tiesiskais pamats.

[10.6] Nav saprotams, kāda iemesla dēļ tiesa ir pievienojusies atbildētājas Rīgas domes apgalvojumiem, ka prasītājs ir kavējis

kopīpašuma sadali. Šis secinājums nav motivēts un pamatots ar lietā esošiem pierādījumiem. Prasītājam iesniegtie nekustamā

īpašuma sadales projekti bija kļūdaini un nekorekti, līdz ar to tieši Rīgas dome ir vainojama pie tā, ka sadales process ievilkās un

nekustamā īpašuma sadales jautājumu nākas risināt tiesas ceļā.

[11] /pers. E/, /pers. L/ un /pers. F/ iesnieguši rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, norādot, ka pirmās instances tiesas

spriedums ir pamatots un pareizs, bet apelācijas sūdzība nav pamatota, jo prasītājs nav izpratis tiesas nolēmuma būtību.

Proti, uz palīgtelpām literi Nr.003 un Nr.004 kopīpašuma tiesības saglabājas, jo Rīgas pilsētas pašvaldības un /pers. D/ kopīpašuma

tiesības netika apstrīdētas, izbeigtas vai grozītas. Ar spriedumu vienīgi tika noteikta lietošanas kārtība dzīvokļiem, uz kuriem arī

attiecas pie dzīvokļa piederošās kopīpašuma domājamās daļas un dzīvojamai mājai funkcionāli piederīgo palīgēku lietošanas

tiesības.

Prasītājs norādījis, ka tiesas secinājumi ir pretrunīgi attiecībā par izpirkuma tiesību atzīšanu. Pats prasītājs tādu pamatojumu izvirzīja

savai prasībai un tiesa ir devusi tam vērtējumu. Tāpat tiesa pamatoti atstājusi bez ievērības to, uz kāda tiesiska pamata par ēkas

īpašnieci kļuvusi Rīgas dome, jo prasībās netika apstrīdētas Rīgas domes īpašuma tiesības. No apelācijas sūdzības arī nav skaidrs,

kurā brīdī tiesa Civillikuma 994.pantu piemērojusi nepareizi un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu. Savukārt, pēc lēmuma par civillietu

apvienošanu pieņemšanas, prasītājs iebildumus necēla, kā arī rakstveidā neiesniedza tiesai lūgumu par tiesvedības apturēšanu vienā

no prasībām.

[12] Atbildētājs/pers. L/ 2012.gada 27.augustā ir miris.

Atbilstoši Latvijas zvērinātu notāru padomes 2013.gada 27.novembra izziņā Nr. 01-10/2359 sniegtajai informācijai /pers. L/ kā

mantojuma atstājējs nav reģistrēts mantojumu reģistrā un neviens zvērināts notārs nav paziņojis par mantojuma lietas uzsākšanu.

[13] Tiesas sēdē prasītāja /pers. D/ pārstāvis zvērināts advokāts Kārlis Paleps uzturēja apelācijas sūdzību un prasību uz tajās

norādītajiem pamatiem, savukārt pretprasību neatzina par pamatotu.

Atbildētāja/pers. E/ tiesas sēdē apelācijas sūdzību un /pers. D/ prasību neatzina, paskaidrojot, ka viņa no sava tēva /pers. L/ ieguvusi

īpašumā strīdus dzīvokli Nr. 2 tiesiski.

Atbildētāja/pers. F/ pārstāve zvērināta advokāte Daina Purva apelācijas sūdzību un /pers. D/ prasību neatzina par pamatotām uz

rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Atbildētājas Rīgas domes pārstāvis /pers. G/ tiesas sēdē apelācijas sūdzību neatzina uz rakstveida paskaidrojumos norādītajiem

pamatiem.

Atbildētāja Valsts zemes dienesta pārstāvis /pers. I/ tiesas sēdē apelācijas sūdzību neatzina uz rakstveida paskaidrojumos

norādītajiem argumentiem.

Atbildētājas „Rīgas namu pārvaldnieks’’ pārstāvis /pers. H/ tiesas sēdē apelācijas sūdzību neatzina.

Trešās personas /pers. J/ un /pers. K/ paskaidrojumus tiesas sēdē nesniedza.

Trešā persona /pers. N/ uz tiesas sēdi nav ieradies, nepaziņojot par neierašanās iemesliem.

Ņemot vērā, ka par tiesas sēdes vietu un laiku visiem lietas dalībniekiem Civilprocesa likuma 56.panta kārtībā ir paziņots, Civillietu

tiesu palāta atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu iespējams izskatīt bez trešās personas /pers. N/

klātbūtnes.

Motīvu daļa

[14] Civillietu tiesu palāta atzīst, ka tiesvedību civillietā /pers. D/ prasībā pret /pers. L/ ir izbeidzama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 7.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja mirusi fiziskā persona, kura ir viena no pusēm

lietā, un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu.

Civillietu tiesu palāta secina, ka atbildētājs /pers. L/, pret kuru ir celta prasība par 1999.gada 26.augusta pirkuma līguma un

2007.gada 4. decembra pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, ir miris 2012.gada 27. augustā un no Latvijas Zvērinātu notāru

padomes izziņas redzams, ka likumā noteiktā termiņā neviens nav pieteicies uz viņa mantojumu.

Šādos apstākļos nav iespējama tiesību un pienākumu pārņemšana un tiesvedība lietā pret /pers. L/ izbeidzama.

[15] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, novērtējusi apelācijas sūdzības argumentus un lietā iesniegtos pierādījumus,

Civillietu tiesu palāta atzīst, ka /pers. D/ prasība pret /pers. E/, /pers. F/, Rīgas domi, Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks” un Valsts zemes dienestu ir noraidāma, bet Rīgas pilsētas pašvaldības pretprasība apmierināma.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193.panta piektajā daļā minētos

apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas

spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās

instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu

daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesu palāta atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs, līdz ar to pievienojas zemākās

instances tiesas sprieduma motivācijai, kas norādīta šī sprieduma 9.1.- 9.4.punktā, atkārtoti to neizklāstot.

[17] Par nepamatotu atzīstams apelācijas sūdzības arguments par to, ka, sadalot nekustamo īpašumu dzīvokļu īpašumos, ir

savstarpēji izslēdzoši nodot palīgtelpas ar literi Nr.003 un literi Nr.004 katra kopīpašnieka īpašumā, vienlaicīgi saglabājot tās arī

kopīpašumā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais

īpašums. Savukārt šī panta otrā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas

kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski

nav atdalāmi.

No minētā likuma regulējuma izriet, ka dzīvokļa īpašums ir specifisks patstāvīga nekustamā īpašuma veids, kura sastāvā ietilpst ne

tikai dzīvojamā mājā esoša būvnieciski norobežota un funkcionāli nošķirta telpa (dzīvoklis), bet arī ar to funkcionāli saistītas

kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka kopīpašumā esošajā daļā

ietilpst dzīvojamās mājas palīgēkas un būves.

Civillietu tiesu palāta atzīsta, ka pirmās instances tiesa ir veikusi namīpašuma sadali dzīvokļu īpašumos atbilstoši katra īpašnieka

domājamo daļu apmēram.

Atbilstoši lietā iesniegtajai dzīvojamās mājas /adrese/ inventarizācijas lietai (lietas 1.sējuma 155.-165.lpp.) dzīvojamās mājas kopējā

platība ir 212,5 m2. Ņemot vērā, namīpašums /adrese/ jau vēsturiski sastāv no vairākiem atšķirīgas platības dzīvokļiem, kā arī to, ka,

iegādājoties nekustamā īpašuma 1/3 domājamo daļu, /pers. D/ lietošanā bija dzīvoklis Nr. 6 ar kopējo platību - 49,3 m2, šī dzīvokļa

turpmāka atstāšana prasītāja īpašumā ir pamatota un atbilstoša viņa īpašuma tiesību apjomam.

[18] Civillietu tiesu palāta atzīst par pamatotu pirmās instances atzinumu, ka prasība par izpirkuma tiesību atzīšanu ir noraidāma, jo ir

iestājies noilgums.

Prasītājs savā prasībā ir lūdzis atzīt viņam izpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, norādot, ka šīs dzīvoklis tika

atsavināts ar 2007.gada 4.decembra starp /pers. L/ un /pers. E/ noslēgto pirkuma līgumu un prasītājam nebija dota iespēja izmantot

likumā noteiktās kopīpašnieka pirmpirkuma tiesības.

Saskaņā ar Civillikuma 1400.pantu izpirkuma tiesība izbeidzas ar noilgumu, ja izpirkuma prasība nav celta gada laikā, skaitot no tās

dienas, kad nekustamais īpašums ierakstīts zemes grāmatās uz ieguvēja vārda.

Civillietu tiesu palāta atzīst, ka konkrētajā gadījumā prasītāja izpirkuma tiesība ir izbeigusies ar noilgumu, jo prasība par izpirkuma

tiesības atzīšanu ir celta 2009.gada 8.decembri, t.i. vairāk kā gadu pēc /pers. E/ īpašuma tiesību uz strīdus dzīvokli reģistrācijai

Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas Rīgas birojā 2008.gada 9.janvārī, kas ir pielīdzināma ierakstam zemesgrāmatā.

Ņemot vērā, ka izpirkuma prasība ir noraidāma, nav nepieciešams dot vērtējumu tam, vai ar 2007.gada 4.decembra pirkuma līgumu

tika atsavināta privatizācijas tiesība vai dzīvokļa īpašums.

[19] Par nepamatotu atzīstams apelācijas sūdzības arguments, ka tiesai spriedumā bija jāvērtē, uz kāda tiesiska pamata par 2/3

domājamo daļu no īpašuma /adrese/ īpašnieci kļuvusi atbildētāja – Rīgas dome.

Prasītājs/pers. D/ prasībā nav apstrīdējis zemesgrāmatā ierakstītās Rīgas pašvaldības īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu

/adrese/, līdz ar to tiesai nebija pamata izskatīt jautājumu par Rīgas pašvaldības īpašuma tiesībām.

[20] Civillietu tiesu palāta atzīst par nepamatotu iebildumu, ka tiesas spriedums satur atsauces uz privatizācijas gaitu un Rīgas

pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas slēgtiem darījumiem ar lietas dalībniekiem, tādējādi tiesas spriedums skar

personu, kuras nav aicinātas lietā (Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas un SIA „Oliva O.L.’’), tiesības un

pienākumus pret lietas dalībniekiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 427.panta pirmās daļas 4.punktu apelācijas instances tiesa atceļ pirmās instances tiesas

spriedumu, ja tiesas spriedums piešķir tiesības vai uzliek pienākumus personai, kura nav pieaicināta lietā kā lietas dalībnieks.

Konkrētajā gadījumā ar tiesas spriedumu ir noraidīta /pers. D/ prasība par 1999.gada 9.februārī noslēgtā neapdzīvojamo telpu nomas

līguma, 1999.gada 13.jūlijā Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas /pers. F/ izsniegtās apliecības par īpašuma tiesībām

uz mākslinieka darbnīcu atzīšanu par spēkā neesošu, līdz ar to šis spriedums neskar Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas

komisijas un SIA „Oliva O.L.’’ tiesības, kā arī neuzliek šīm personām nekādus pienākumus.

[21] Par nepareizu atzīstams arguments, ka tiesa apvienojot abas prasītāja prasības vienā tiesvedībā, ir taisījusi netaisnīgu nolēmumu.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. D/ bija cēlis tiesā divas atsevišķas prasības, no kurām vienā ir apstrīdēta nedzīvojamo

telpu /adrese/ nodošana /pers. F/ un tālāka šo telpu atsavināšana /pers. L/, bet otra prasība tika celta par izpirkuma tiesību atzīšanu uz

dzīvokli Nr. 2, /adrese/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 134.panta otro daļu, ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vienas

un tās pašas puses, vai arī lietas, kurās viens prasītājs ceļ tiesā prasību pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji – pret vienu

un to pašu atbildētāju, tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku

izskatīšanu.

Nav šaubu, ka konkrētajā gadījumā abas /pers. D/ tiesā celtās prasības ir par īpašuma tiesībām uz dzīvokli Nr. 2, /adrese/. Tās celtas

ar mērķi attiesāt strīdus dzīvokli no personām, kuras par šo īpašumu ir slēgušas darījumus, neievērojot kopīpašnieka tiesības. Līdz ar

to šo lietu apvienošana vienā tiesvedībā sekmē lietas ātrāku un pareizāku izskatīšanu un nav pamata uzskatīt, ka tā būtu novedusi pie

netaisnīga sprieduma taisīšanas.

[22] Prasītājs apelācijas sūdzībā ir lūdzis apturēt tiesvedību civillietā daļā par izpirkuma tiesības atzīšanu pret atbildētājiem /pers. L/ un

/pers. E/.

Tiesas pienākumu apturēt tiesvedību lietā reglamentē Civilprocesa likuma 214.panta, kurā imperatīvi un izsmeļoši uzskaitīti gadījumi,

kuriem iestājoties tiesai ir pienākums apturēt tiesvedību lietā. Atbilstoši šī panta 5.punktam tiesa aptur tiesvedību, ja lietas izskatīšana

nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā.

Civillietu tiesu palāta atzīst, ka abas /pers. D/ prasības ir iespējams izskatīt pēc būtības vienā tiesvedībā, izspriežot lietu par īpašuma

tiesībām uz dzīvokli Nr. 2, /adrese/, un nav konstatējams tiesvedības apturēšanas pamats.

[23] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Ņemot vērā, ka tika apmierināta Rīgas pilsētas pašvaldības pretprasība, no prasītāja /pers. D/ par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai,

piedzenama samaksātā valsts nodeva 71,14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro un izdevumi sakarā ar rakstveida

pierādījumu iegūšanu 46,66 euro (par arhīva izziņas saņemšanu un pirkuma līguma tulkošanu), kopā 122,50 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš piespriežami no

prasītāja valsts ienākumos.

Izpildot šī panta prasības, no prasītāja /pers. D/ valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

par tiesas pavēstu piegādāšanu 54,74 euro, ko veido izdevumi pirmās instances tiesā 26,19 euro un izdevumi apelācijas instances

tiesā 28,55 euro.

[24] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.panta sesto daļu, noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības

nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Ņemot vērā, ka /pers. D/ prasība ir noraidāma, ir atceļams ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese s 2010.gada

24.februāra lēmumu lietā piemērotais prasības nodrošinājums, ar kuru Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastrā

ierakstīta aizlieguma atzīme uz atbildētājai /pers. E/, personas kods /personas kods/, piederošo nekustamo īpašumu – /adrese/,

kadastra Nr. /numurs E/.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432. - 434.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta

nosprieda

Izbeigt tiesvedību civillietā /pers. D/ prasībā pret /pers. L/.

Noraidīt /pers. D/ prasību pret /pers. E/, /pers. F/, Rīgas domi, Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” un Valsts zemes

dienestu par izpirkuma un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu /adrese A/, 1999.gada 9.februārī noslēgtā neapdzīvojamo

telpu nomas līguma, 1999.gada 13.jūlijā Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas /pers. F/ izsniegtās apliecības par

īpašuma tiesībām uz mākslinieka darbnīcu un 1999.gada 26.augustā starp /pers. F/ un /pers. L/ noslēgtā pirkuma līguma atzīšanu par

spēkā neesošu, kopīpašuma /adrese/ sadali atbilstoši /pers. D/ iesniegtajam īpašuma sadales projektam un /pers. E/ tiesību atzīšanu

saņemt nekustamā īpašuma izpirkuma maksu.

Apmierināt Rīgas pilsētas pašvaldības pretprasību par nekustamā īpašuma /adrese / sadali dzīvokļu īpašumos.

Sadalīt nekustamo īpašumu /adrese /, kadastra Nr./numurs A/, sešos dzīvokļu īpašumos.

Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā nodot:

- dzīvokļa īpašumu Nr.1 23,60 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 236/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un tai funkcionāli piederīgajām palīgēkām ar literi Nr.003, 004;

- dzīvokļa īpašumu Nr.2 26,10 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 261/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un tai funkcionāli piederīgajām palīgēkām ar literi Nr.003, 004;

- dzīvokļa īpašumu Nr.3 27,00 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 270/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un tai funkcionāli piederīgajām palīgēkām ar literi Nr.003, 004;

- dzīvokļa īpašumu Nr.4 28,90 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 289/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un tai funkcionāli piederīgajām palīgēkām ar literi Nr.003, 004.

- dzīvokļa īpašumu Nr.5 27,60 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 276/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un tai funkcionāli piederīgajām palīgēkām ar literi Nr.003, 004.

/pers. D/ īpašumā nodot:

- dzīvokļa īpašumu Nr.6 49,30 kvadrātmetru platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašuma 493/1825 domājamās daļas no

dzīvojamās mājas un tai funkcionāli piederīgajām palīgēkām ar literi Nr.003, 004.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai, nodokļu maksātāja kods 90000038741,

tiesas izdevumus 122,50 euro.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 54,74 euro.

P ēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atmaksāt /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas depozītu kontā iemaksāto

izpirkuma maksu un maksu par atsavināšanas izdevumiem 404,07 euro (Ls 283,98 ).

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atcelt ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese s 2010.gada 24.februāra

lēmumu lietā piemēroto prasības nodrošinājumu, ar kuru Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastrā ierakstīta

aizlieguma atzīme uz atbildētājai /pers. E/, personas kods /personas kods/, piederošo nekustamo īpašumu – /adrese/, kadastra Nr.

/numurs E/.

Noteikt, ka spriedums daļā par tiesas izdevumu piedziņu izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas valsts ienākumos apliecinošs dokuments

iesniedzams Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentam 30 dienu laikā no pilna

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā un

samaksājot drošības naudu 284,57 euro.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 25.jūnijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis (paraksts) G.Aigars

Tiesnese (paraksts) D.Jansone

Tiesnese (paraksts) M.Senkāne

NORAKSTS PAREIZS

Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu tiesu palātas tiesnese D.Jansone

Rīgā, 2014.gada 25.jūnijā