Court convicts defendant for refusing police data request and imposes 20 euro fine despite absence.

Lietas Nr. 131013416

Lietas arhīva Nr. 1-0134-16/7

S P R I E D U M S

L a t v i j a s R ve āp ru db āl i k a s

Rīgā 2016.gada 23.martā

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa:

tiesnese E.Leitāne

ar tiesas sēžu sekretāru E.Kaplunu,

piedaloties Valsts policijas Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes inspektorei /pers.E/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2016.gada 25.februāra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.ZV196316 norādīts, ka 2016.gada 25.februārī plkst.09.30 uz ielas pie nama

Nr./numurs/ /adrese/, Rīgā, /pers. A/ (turpmāk arī – pie administratīvās atbildības saucamā persona) ļaunprātīgi nepakļāvās pašvaldības policijas

darbinieka likumīgajai prasībai, proti, atteicās nosaukt savus personas datus laikā, kad pašvaldības policijas darbinieks pildīja sabiedriskās kārtības

sargāšanas pienākumus.

Līdz ar to /pers. A/ darbības kvalificētas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Kodekss) 175.pantam.

Kodeksa 271.panta ceturtā daļa noteic, ka lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par

lietas izskatīšanas vietu un laiku, un, ja no tām nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.

/pers. A/ savlaicīgi, nosūtot pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz protokolā norādīto dzīvesvietu, kas vienlaicīgi ir viņa deklarētā dzīvesvieta, tika

paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku (pavēste nosūtīta 2016.gada 9.martā), taču viņš uz lietas izskatīšanu neieradās. No /pers. A/ nav saņemts

lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu. Atbilstoši Paziņošanas likuma 8.panta trešajā daļā noteiktumiem dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta

sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Līdz ar to tiesa secina, ka pie administratīvās atbildības saucamajai personai ir

paziņots par administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesu un tiesas sēdi atbilstoši Kodeksa 289.6panta prasībām.

Pie šādiem apstākļiem, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantu, 268.1panta pirmo daļu, 289.2pantu, 289.6panta

ceturto daļu, 289.11panta pirmo daļu un 271.panta ceturto daļu, tiesa atzīst, ka nav pārkāptas pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesības

piedalīties lietas izskatīšanā, līdz ar to ir pamats izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez /pers. A/ klātbūtnes, jo administratīvā pārkāpuma lietas

materiālos atspoguļotās ziņas ietver visus faktus, pie kuriem var izvērtēt administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību.

Valsts policijas Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka /pers. A/ kategoriski atteicās nosaukt savus

personas datus Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem, uzskatot, ka Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem nav tiesību pieprasīt, lai persona nosauc

savus personas datus, norādīja, ka labprāt brauks uz Valsts policijas iecirkni. Aizturēšanas laikā pretošanos neizrādīja, pēc nogādāšanās uz Valsts

policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkni nosauca savus personas datus Valsts policijas darbiniekiem.

M o t ī v u d a ļ a

Izvērtējusi ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola Nr.ZV196316, un pārējiem administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem to

kopumā un saistībā, tiesa atzīst, ka ir pamats /pers. A/ vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai atbilstoši Kodeksa

175.pantam.

Atbilstoši Kodeksa 289.16panta pirmajai daļai Kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā, taisot

spriedumu Kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti Kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot divdesmit

trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Kodeksa 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā

Kodeksa 175.pants paredz atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas

vai dienesta pienākumus.

Likuma „Par policiju” 22.pants noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis,

pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība saistoša jebkurai personai, kamēr

amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt un uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām

prasībām ir sodāma. Policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskaršana, pretošanās

viņam, viņa dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas Republikas tiesību aktos

noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši likuma „Par policiju” 15.panta pirmās daļas noteikumiem policija sastāv no Valsts policijas, Drošības policijas, pašvaldības policijas un

ostas policijas.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 1. un 6.punktu policijas darbinieka pamatpienākumos ietilpst nodrošināt kārtību ielās un

citās publiskās vietās, lai garantētu personu un sabiedrisko drošību, kā arī novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus.

Likuma „Par policiju” 12.panta 1., 3., un 4.punkta, 19.panta sestā daļa noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši

dienesta kompetencei, ir tiesības: prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret

likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus; pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību

apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota

policijai; sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus,

izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos

pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc

piekritības. Pašvaldības policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12.panta pirmās daļas 1.-6., 8.-12., 14.1, 14.3, 15., 17.,

20., 21., 24., 26.-28., 31., 32. un 34.punktā minētās tiesības, tiesības šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, iestājoties šā likuma 13.panta pirmajā daļā

minētajiem apstākļiem, lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, kā arī ievietot personas pagaidu turēšanas telpās un šim

nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos, bet izņēmuma gadījumā, ja ir liels aizturēto personu skaits, arī uz laiku norobežotās pagaidu turēšanas vietās.

Pildot šā panta otrās daļas 6.punktā minēto pienākumu, pašvaldības policijas darbiniekam ir arī šā likuma 12.panta pirmās daļas 13.1 un 16.punktā

minētās tiesības, kā arī tiesības pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu.

Ja persona uzskata, ka policijas darbinieka prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, tad, nepakļaujoties šīm prasībām, persona uzņemas risku

par to, ka, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izdarītais vērtējums kļūdains, šo personu sauks pie

administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām (Sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 20.marta

spriedumu lietā Nr.SKA-68/2007).

Tādējādi, lai personu atzītu par vainīgu Kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, pirmkārt, ir jākonstatē, ka kāds no

minētajā tiesību normā norādītajiem subjektiem, sabiedriskās kārtības vai dienesta pienākumu pildīšanas laikā, izteica personai likumīgu rīkojumu vai

prasību un, otrkārt, ka persona ļaunprātīgi atteicās pakļauties izteiktajam rīkojumam vai prasībai.

Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa konstatē, ka policijas darbinieku prasība /pers. A/ nosaukt savus personas datus bija likumīga.

Lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kā tas norādīts Kodeksa 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek pierādīta personas vaina

attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā, tas ir, ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās

kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. Īpašs jēdziena ļaunprātīgums iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt personu par

vainīgu nodarījumā, kas paredzēts Kodeksa 175.pantā, nav nepieciešams (Sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 10.marta sprieduma lietā

AA609-05/8 15.punkts).

Tiesai nerodas saprātīgas šaubas par to, ka /pers. A/, nepakļaujoties policijas darbinieka likumīgajām prasībām, nenosaucot savus personas datus,

rīkojās apzināti.

Atbilstoši Kodeksa 243.panta pirmās daļas noteikumiem pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Savukārt Kodeksa 243.panta ceturtā un piektā daļa noteic, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedība netiek pierādīts pretējais, bez papildu

procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.

Saskaņā ar Kodeksa 243.panta astoto daļu to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā

pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Savukārt saskaņā ar Kodeksa 243.panta vienpadsmito

un piecpadsmito daļu ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās

pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma

lietvedības ietvaros. Administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus fiksē administratīvā pārkāpuma protokolā.

Tiesa secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana. Tikai

uz likumā noteiktajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem ir pamats izdarīt secinājumu par prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības esamību tās personas

darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās atbildības tiek lemts.

Nekādu papildus pierādījumu vai lūgumi tos pieņemt vai izprasīt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā nav saņemti, tādējādi tiesa vadās tikai

no lietā esošajiem pierādījumiem.

Kodeksa 243.1pants noteic šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3)

eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi;

7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Atbilstoši Kodeksa 244.pantam institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Kodeksa 175.pantā, ir pierādīta pilnībā ar šādiem

pierādījumiem: ar administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.ZV196316 fiksētajām ziņām par pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem (lietas 3.lapa); ar policijas

darbinieku ziņojumiem (lietas 9., 10.lapa); ar personas alkohola ietekmes pārbaudes protokolu (lietas 7.lapa); ar personas aizturēšanas protokolu (lietas

9.-10.lapa) un pārējiem lietas materiāliem, kas atbilst Kodeksa prasībām un tiesai nav pamats tos apšaubīt.

Turklāt pats /pers. A/ savos rakstveida paskaidrojumos nenoliedz, ka nav nosaucis Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem savus personas datus,

uzskatot, ka tādējādi aizsargājis minēto datu drošību (lietas 8.lapa).

Tādējādi lietas materiāliem apstiprinās fakts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā policijas darbinieki pildīja dienesta

pienākumus, savukārt /pers. A/ nepakļāvās šīm prasībām. /pers. A/ rīcība ir vērtējama kā ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieku likumīgajām

prasībām.

Tādējādi ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā

pārkāpuma sastāvs, proti, /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku, kuri pildīja savus dienesta pienākumus, likumīgajām prasībām, ar savām

darbībām izdarot Kodeksa 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Līdz ar to ir pamats /pers. A/ saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai.

Kodeksa 175.pants noteic, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā

arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus,- uzliek naudas sodu līdz

divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Atbilstoši Kodeksa 32.panta pirmajai un otrajai daļai sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar Kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, tiesa ņem

vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību. Par /pers. A/ personību no lietas

materiāliem noskaidrots, ka viņa deklarētā dzīvesvieta ir/adrese/, agrāk administratīvi sodīts, citu objektīvu ziņu par pārkāpēja personību tiesas rīcībā nav.

Saskaņā ar Kodeksa 33.un 34.pantu /pers. A/ atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.

Tiesa uzskata, ka /pers. A/ sods nosakāms administratīvā naudas soda veidā, panta sankcijas ietvaros un šāds administratīvais sods būs samērīgs

ar konkrēto pārkāpumu un netiks pazaudēta tā audzinošā un atturošā nozīme Kodeksa 22.panta izpratnē, jo administratīvā soda mērķis ir ne vien sodīt

personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, bet arī audzināt un preventīvi brīdināt par jaunu pārkāpumu neizdarīšanu.

R e z o l u t ī v ā

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 22.pantu, 32.panta pirmo un otro

daļu, 33., 34., 175., 238., 243., 243.1, 244., 272., 274. - 276., 289.6panta piekto un sesto daļu, 289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16panta pirmo un

ceturto daļu, 289.17panta pirmo un otro daļu, 289.18panta pirmo daļu, tiesa

n o s p r i e d a

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175.pantā, un uzlikt naudas sodu EUR 20 (divdesmit euro) apmērā.

Naudas sodu nomaksāt ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts nolēmuma noraksts par naudas soda uzlikšanu, bet, ja nolēmums

pārsūdzēts, ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. Iemaksas rekvizīti: Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas

Nr.90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods: TRELLV22 (norādīt lietas Nr.131013416 un administratīvā pārkāpuma

protokola Nr.ZV196316). Nomaksu apliecinošā dokumenta oriģinālu nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā,

Baložu ielā 14, Rīgā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Sprieduma teksts sastādīts un pieejams 2016.gada 23.martā.

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta trešo daļu dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc

tā nodošanas pastā.

Tiesnese E.Leitāne