Court dismisses fine due to administrative penalty proceedings exceeding the statutory nine-month limitation period.
Legislator summary
AI generatedThe court vacated the environmental agency's fine and terminated the administrative proceedings because the penalty was imposed more than nine months after the violation was recorded. Although the defendant had previously been fined and that fine was later annulled due to procedural errors, the court held that the state's failure to act did not reset the statutory time limit. Consequently, the proceedings were legally barred by the expiration of the limitation period under the Administrative Penalty Code.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta 4. daļa; 239. panta 7. punkts: Administrative penalty proceedings must be terminated if no penalty decision is rendered within nine months of the violation's initiation, regardless of prior fines or procedural errors.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 130064814
Lietas arhīva Nr. 1-0104-15/18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 8. maijā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Feldmane,
sekretāre S.Jansone, tulks J.Bičkovska,
piedaloties sūdzības iesniedzējam /pers. B/ un aizstāvim /pers. C/,
2015. gada 28. aprīlī tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 izskatījusi /pers. B/ sūdzību par Valsts Vides dienesta
ģenerāldirektora lēmumu Nr. G01/41P,
konstatēja:
Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas Resursu kontroles sektora vecākais inspektors
A.Zabeļins 2013. gada 9. jūnijā sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu /pers. B/, par to, ka 2013. gada 9. jūnijā plkst. 06:33
/pers. B/ tika aizturēts Rundāles novada Svitenes pagasta, Svitenes ūdenskrātuves krastā ( pie aizsprosta), brīdī, kad viņš piebrauca
krastā ar motorlaivu, kurā atradās zvejas tīkls un murds ar zivīm. Pirms tam /pers. B/ ūdenskrātuvē izcēla zvejas tīklu. Nelikumīgo zveju
apliecina uzņemtais video. Svitenes ūdenskrātuvē rūpnieciskā zveja nav atļauta. /pers. B/ nepakļāvās prasībai izkāpt krastā no laivas un
patvaļīgi atstāja aizturēšanas vietu, aizbraucot ar laivu ūdenskrātuvē. /pers. B/ atzīst, ka pārbaudījis viņam nepiederošu zivju murdu.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka /pers. B/ ir pārkāpis Zvejniecības likuma 11. panta pirmo dalu un 02.05.2007. MK
noteikumu Nr. 295 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos”3.2. un 26.4.1. pkt. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta
Latvijas APK 80. panta otrajā daļā.
Ar Vides valsts dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes 2013. gada 10. jūnija lēmumu Nr. G03/0142229 /pers. B/ uz likts
naudas sods LVL 350 apmērā. Ar Valsts vides dienesta ģenerāldirektora p.i. /pers. F/ 2013. gada 18. jūlija lēmumu Nr.G01/42P 2013.
gada 10. jūnija lēmums atstāts spēkā, grozot soda apmēru un /pers. B/ sodīts pēc Latvijas APK 80. panta otrās daļas ar naudas sodu
LVL 250 apmērā.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014. gada 15. maija lēmumu Valsts vides dienesta ģenerāldirektora p.i. /pers. F/
2013. gada 18. jūlija lēmums Nr.G01/42P atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai.
A r 2014. gada 2. jūlija Valsts Vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes lēmumu Nr. G03/014229-2 administratīvā
pārkāpuma lieta izskatīta atkārtoti un /pers. B/ pēc Latvijas APK 803. panta ceturtās daļas piemērots naudas sods EUR 450 apmērā. Ar
Valsts vides dienesta 2014. gada 19. augusta lēmumu Nr. G01/41P atstāts spēkā Jelgavas reģionālās vides pārvaldes 2014. gada 2.
jūlija lēmums Nr. G03/014229-2, grozot soda apmēru un /pers. B/ sodīts pēc Latvijas APK 803. panta ceturtās daļas ar naudas sodu
EUR 200 apmērā.
Sūdzības iesniedzējs /pers. B/ apstrīdot 2014. gada 19. augusta lēmumu Nr. G01/41P norādījis, ka atkārtoti pārkāptas sūdzības
iesniedzēja tiesības uz lēmuma tulkojuma saņemšanu krievu valodā, tāpat sūdzībā norāda uz Valsts vides dienesta prettiesisku rīcību.
Sūdzības iesniedzēja aizstāvis tiesas sēdē lūdza tiesu izbeigt lietvedību, jo ir iestājies noilgums personas saukšanai pie
administratīvās atbildības, turklāt norāda, ka izskatot lietu atkārtoti, iestāde nav ievērojusi Latvijas APK 260. panta 3. daļas noteikumus,
nav nodrošinājusi tulku un dokumentu tulkošanu sūdzības iesniedzējam saprotamā valodā.
Iestādes pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies.
Uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst par pamatotu
LR VARAM Valsts Vides dienesta 2014. gada 19. augusta lēmumu NR. G01/41P atcelt un lietu izbeigt turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Latvijas APK 37. panta ceturtā daļa noteic, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laika no
administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.
Kā izriet no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, 2013. gada 9. jūnijā /pers. B/ sastādīts Administratīvā pārkāpuma
protokols AE Nr.014229 par Zvejniecības likuma 11. panta pirmās daļas un 02.05.2007. MK noteikumu Nr. 295 “Noteikumi par
rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” 3.2., 26.2. un 26.4.1.pkt. pārkāpumu.
Atbilstoši Latvijas APK 2381. panta nosacījumiem administratīvā pārkāpuma lietvedība uzsākta sastādot administratīvā pārkāpuma
protokolu.
Sods par administratīvā pārkāpuma protokolā konstatēto pārkāpumu piemērots 2014. gada 2. jūlijā ar Valsts Vides dienesta
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes lēmumu Nr. G03/014229-2 uzliekot naudas sodu EUR 450 apmērā, t.i., vairāk gadu pēc
administratīvā pārkāpum lietvedības uzsākšanas.
Latvijas APK 239. panta 7.pkt. noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesākta lietvedība jāizbeidz,
ja ir pagājuši šī kodeksa 37. pantā paredzētie termiņi. No minētā panta jēgas secināms, ka administratīvā soda ierobežojošā termiņa
neievērošana nepieļauj noskaidrot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un ir pienākums izbeigt iesāktu lietvedību.
Ievērojot Latvijas APK 37. pantā ietverto regulējumu par soda piemērošanas noilgumu 9 mēnešu laikā no administratīvā
pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas, savukārt konkrētajā gadījumā /pers. B/ sodīts vairāk kā vienu gadu pēc administratīvā pārkāpuma
lietas uzsākšanas tiesa, tiesa atzīst par pamatotu piemērot Latvijas APK 239. panta 7.pkt. nosacījumus un lietvedību izbeigt, jo uz soda
piemērošanas dienu iestājies noilgums /pers. B/ sodīšanai par 2013. gada 9. jūnija administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. AE 014229
norādīto pārkāpumu.
Tas apstāklis, ka sākotnēji pēc administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas /pers. B/ jau bijis sodīts, savukārt ar tiesas
lēmumu, procesuālu pārkāpumu dēļ piemērotais sods atcelts, nepārtrauc noilgumu soda piemērošanai, jo persona nav vainojama valsts
iestādes neizdarībā par pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem.
Ievērojot to, ka tiesa konstatējusi patstāvīgu pamatu lēmuma atcelšanai un lietas izbeigšanai, tiesa nevērtē parējos sūdzībā
norādītos argumentus.
norādītos argumentus.
Pamatojoties uz iepriekš norādīto un vadoties no Latvijas APK 37. panta, 239. panta 7.pkt. tiesa
nosprieda:
atcelt LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts vides dienesta 2014. gada 19. augusta lēmumu Nr.G01/41P, ar
kuru atstats spēkā Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes 2014. gada 2. jūlija lēmums Nr.G03/014229-2, grozot soda
apmēru un izbeigt lietu.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese A.Feldmane