Legislator Case Law & Legislation
1A29017620 / 1A-0176-20 ECLI:LV:RLPT:2020:0916.1A29017620.3.S AI generated

Court dismisses appeal against administrative fine for uncut grass, ruling violation of fire safety rules occurred.

Case Number 1A29017620 / 1A-0176-20
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's appeal against a municipal administrative fine of 140 EUR for failing to mow grass and create a pile. The plaintiff argued the grass was short, the area was urban, and snow prevented fire risk, but the court rejected these claims. The court held that the definition of a dangerous pile applies regardless of location or season, and the plaintiff's failure to mow constituted a clear violation of fire safety regulations.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvā pārkāpumu likums 51. pants 2. daļa; Latvijas Administratīvā pārkāpumu likums 289.12. pants 2. daļa: Failure to maintain vegetation and create a pile constitutes an administrative violation regardless of location or seasonal conditions, and differing opinions between the party and the authority do not justify overturning the decision.

Keywords

AI generated
administrative violation fire safety regulations grass maintenance municipal fine appeal dismissal dangerous pile land management

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvā pārkāpumu likums 51. pants 2. daļa
Latvijas Administratīvā pārkāpumu likums 289.12. pants 2. daļa
Latvijas Administratīvā pārkāpumu likums 8. pants
Latvijas Administratīvā pārkāpumu likums 243. pants
Latvijas Administratīvā pārkāpumu likums 244. pants
Latvijas Administratīvā pārkāpumu likums 289.6. pants
Latvijas Administratīvā pārkāpumu likums 289.13. pants
Latvijas Administratīvā pārkāpumu likums 289. pants
Latvijas Administratīvā pārkāpumu likums 289.18. pants
Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas un tieslietu procesa likums 4. pants 1. daļa
Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas un tieslietu procesa likums 4. pants 4. daļa
Pārejas noteikumi 2. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.1A29017620/21

ECLI:LV:RLPT:2020:0916.1A29017620.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 16.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska izskatījusi rakstveida procesā /pers. A/, personas kods /personas kods/ (turpmāk–

iesniedzēja) sūdzību par Ikšķiles novada pašvaldības Administratīvās komisijas (turpmāk– iestāde) 2020.gada 2.jūnija lēmumu Nr.D36030,

Aprakstošā daļa

konstatēja, ka 2020.gada 18.martā iesniedzējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.DZ215982 par to, ka 2020.gada 23.februārī

plkst.12.35 nepildīja sev piederošā nekustamā īpašuma /adrese/, ar kadastra Nr./numurs/ apsaimniekošanas pienākumu, t.i., neveica pērnās zāles

pļaušanu, kā rezultātā izveidojās kūla, neievērojot Ikšķiles novada pašvaldības 2010.gada 24.februāra saistošo noteikumu Nr.9/2010 “Ikšķiles novada

teritorijas un būvju uzturēšanas un kopšanas noteikumi” 4.1.2.apakšpunktā noteikto. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 51.panta otrajā

daļā.

Ar Ikšķiles novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2020.gada 2.jūnija lēmumu Nr.D36030 iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības,

uzliekot naudas sodu 140 EUR.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2020.gada 25.jūnijā saņemta iesniedzējas sūdzība, kurā norādīts, ka no lietā esošajiem fotoattēliem

redzams, ka zāles augstums ir mazāks nekā 20 cm. Turklāt noteikumi par kūlas veidošanos ir attiecināmi uz lauku teritoriju, savukārt iesniedzējai

piederošais nekustamais īpašums atrodas pilsētas teritorijā. Pēc loģiska apsvēruma amatpersona zāles mērījumus ir veikusi vietā, kur zāle ir visaugstāk

izaugusi. Savukārt atbilstoši MK 2016.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.238 atbildīgā persona pasākumus veic, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles

degšana. Ņemot vērā apstākli, ka nekustamā īpašuma apsekošana veikta 2020.gada 23.februārī, kas ir ziemas mēnesis un šajā gada laikā Latvijā ir

sastopami vai nu lieli nokrišņi sniega vai lietus veidā, kā arī ļoti iespējams sals, kas pilnībā izslēdz kūlas vai zāles aizdegšanos, līdz ar to nav konstatējams

iestādes minētais pārkāpums. Iesniedzēja veikusi visas darbības, lai nekustamajā īpašumā nenotiktu zāles vai kūlas degšana.

Latvijas APK 51.panta 2.daļa skaidri norāda personas atbildību par konkrētas darbības neveikšanu. Ņemot vērā, ka iesniedzēja ir pildījusi zemes

apsaimniekošanas pasākumus, regulāri pļaujot zāli, tādejādi kopjot sev piederošo nekustamo īpašumu, minētā panta noteikumi nevar būt piemērojami.

Lēmumā iestāde nav pilnībā izvērtējusi pieņemtā lēmuma pamatotību un nav izklāstījusi savus apsvērumus.

Papildus iesniedzēja norāda, ka kūla ziemas periodā nav bīstama, jo tā ir mitra un nevar aizdegties, līdz ar minēto kūlas ugunsbīstamību var

konstatēt tikai sausajā laika periodā – pavasarī un vasarā.

No lietā esošajām fotogrāfijām nav iespējams secināt, vai konkrētajā platībā bija izveidojusies kūla. Līdz ar to nav iespējams konstatēt lēmumā

minēto pārkāpumu, jo lietā esošajās fotogrāfijās ir skaidri redzams, ka amatpersona ir veikusi zāles augstuma mērījumus, līdz ar to amatpersona ir

balstījusies uz noteikumos minēto normu pārkāpumu un atbildības piemērošanu, nevis uz Latvijas APK 51.panta otrajā daļā noteikto pienākumu

neievērošanas konstatēšanu.

Ievērojot norādīto, iesniedzēja lūdz tiesu atcelt iestādes lēmumu.

Ar 2020.gada 29.jūnija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese s lēmumu iesniedzējas sūdzība pieņemta. Līdz tiesas noteiktajam

termiņam – 2020.gada 1.septembrim no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei, nav saņemti

lietas dalībnieku lūgumi, paskaidrojumi.

Motīvu daļa

Saskaņā Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL, kas spēkā no 01.07.2020.) 4.panta pirmo un ceturto daļu persona, kura izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga par to saskaņā ar normatīvo aktu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā. Administratīvā pārkāpuma procesa

kārtību nosaka tā procesuālo tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī. Savukārt šā likuma Pārejas noteikumu 2.punkts

nosaka, ka procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī

pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma

lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK normas

un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.

Atbilstoši Latvijas APK 289.6panta devītajai daļai tiesa izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

Saskaņā ar Ikšķiles novada pašvaldības 2010.gada 24.februāra saistošo noteikumu Nr.9/2010 “Ikšķiles novada teritorijas un būvju uzturēšanas un

kopšanas noteikumi” 4.1.2.apakšpunktu visas fiziskas un juridiskas personas – Ikšķiles novada administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu

(būvju, zemesgabalu) īpašnieki, valdītāji, pārvaldnieki/pilnvarnieki, lietotāji/nomnieki nodrošina piegulošās teritorijas un neapbūvētas teritorijas uzturēšanu

un sakopšanu, t.sk. labiekārtošanu (celiņu/ietvju, piebrauktuvju, privāto ielu un ceļu un autostāvvietu izbūvi un remontu atbilstoši būvniecības projekta

dokumentācijas prasībām, zālāja un apstādījumu ierīkošanu, zālienu savlaicīgu nopļaušanu (nepieļaujot zāles garumu virs 20 cm pilsētas un ciemu

teritorijās un kūlas veidošanos lauku teritorijā), apstādījumu regulāru kopšanu un atjaunošanu, koku un krūmu vainagu kopšanu un veidošanu, atkritumu

savākšanas un apsaimniekošanas nodrošināšanu, kritušo lapu, kritušo koku un krūmu augļu savlaicīgu savākšanu no teritorijas un sniega notīrīšanu no

celiņiem/ietvēm, piebrauktuvēm, privātajiem ceļiem un ielām, autostāvvietām, slideno virsmu nokaisīšanu ar smiltīm vai citu slīdamību ierobežojošu

materiālu (izņemot izdedžus un citus atkritumus) ziemas periodā.

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” 28.punkts paredz, ka atbildīgā persona veic pasākumus, lai

teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.

Atbilstoši Latvijas APK 51.panta otrajai daļai (redakcija 01.07.2019.-04.04.2020.) par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles

nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, —uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām

— no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Lai atzītu, ka iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības, nepieciešams konstatēt vai tā administratīvā pārkāpuma protokolā

norādītajā laikā un vietā nav nodrošinājusi nekustamā īpašuma apsaimniekošanu – neveica zāles pļaušanu, kā rezultātā izveidojusies kūla.

Sūdzībā norādīts, ka nekustamajā īpašumā zāle bija nopļauta, turklāt kūla var veidoties lauku teritorijās, savukārt īpašums atrodas pilsētas teritorijā.

Kā arī norādīts, ka ziemā nav iespējama kūlas degšana.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Kā redzams no lietā esošā apskates protokola un pievienotajām foto izdrukām, tika konstatēts, ka /adrese/ nav izpildīti zemes apsaimniekošanas

pasākumi, kā rezultātā izveidojusies kūla.

Tiesa norāda, ka iesniedzējas pienākums ir nodrošināt teritorijas sakopšanu, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām. Kā redzams no fotoizdrukām,

nekustamā īpašuma teritorijā zemes apsaimniekošanas pasākumi nav veikti atbilstošā apjomā. Lai arī no pievienotajām fotoizdrukām nav iespējams

noteikt precīzu īpašumā esošās zāles gurumu, tomēr no īpašuma kopskata, redzams, ka zāle nav nopļauta, ko neapstrīd arī pati iesniedzēja un īpašumā

izveidojusies kūla.

Tāpat tiesa noraida iesniedzējas norādi, ka kūla var veidoties tikai lauku teritorijā. Pēc savas vispārpieņemtās definīcijas, kūla ir nenopļauta pērnā

gada zāle, un tas tā ir neatkarīgi no teritorijas, kur tā atrodas.

Pats apstāklis vien, ka minētā zāle konkrētajā brīdī nevar aizdegties, nenozīmē, ka tā nav uzskatāma par bīstamu un ir pieļaujama tās izveidošanās.

No lietas materiāliem viennozīmīgi izriet, ka iesniedzēja nebija izpildījusi sev ar normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu, tādejādi ir pamats

iesniedzējas saukšanai pie administratīvās atbildības.

Vienlaikus tiesa norāda, ka tas vien, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas viedoklis nesakrīt ar iestādes viedokli, nav par pamatu

iestādes lēmuma atcelšanai un administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanai.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka iestāde ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus. Līdz ar to iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par 2010.gada 24.februāra saistošo noteikumu Nr.9/2010 “Ikšķiles

novada teritorijas un būvju uzturēšanas un kopšanas noteikumi” 4.1.2.apkašpunkta un Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238

“Ugunsdrošības noteikumi” 28.punkta neievērošanu, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 51.panta otrajā daļā.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 12panta otrajai daļai rajona (pilsētas) tiesa izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka iesniedzējas sūdzība un tajā minētie argumenti nav pamatoti, līdz ar to tā ir noraidāma. Savukārt iestādes 2020.gada

2.jūnija lēmums Nr.D36030 ir likumīgs, tāpēc atstājams spēkā.

Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu un tieslietu ministra vadlīnijām rajona (pilsētu) un apgabaltiesu darba organizēšanai

tiek mainīta sprieduma paziņošanas un pārsūdzēšanas kārtība.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 8.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289. 6pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu,

289. pantu, 289.18pantu, AAL 4.panta pirmo un ceturto daļu, Pārejas noteikumu 2.punktu tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/ sūdzību par Ikšķiles novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2020.gada 2.jūnija lēmumu

Nr.D36030.

Atstāt negrozītu Ikšķiles novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2020.gada 2.jūnija lēmumu Nr.D36030.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska