Court dismisses appeal against administrative fine for uncut grass, ruling violation of fire safety rules occurred.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's appeal against a municipal administrative fine of 140 EUR for failing to mow grass and create a pile. The plaintiff argued the grass was short, the area was urban, and snow prevented fire risk, but the court rejected these claims. The court held that the definition of a dangerous pile applies regardless of location or season, and the plaintiff's failure to mow constituted a clear violation of fire safety regulations.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvā pārkāpumu likums 51. pants 2. daļa; Latvijas Administratīvā pārkāpumu likums 289.12. pants 2. daļa: Failure to maintain vegetation and create a pile constitutes an administrative violation regardless of location or seasonal conditions, and differing opinions between the party and the authority do not justify overturning the decision.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.1A29017620/21
ECLI:LV:RLPT:2020:0916.1A29017620.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 16.septembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska izskatījusi rakstveida procesā /pers. A/, personas kods /personas kods/ (turpmāk–
iesniedzēja) sūdzību par Ikšķiles novada pašvaldības Administratīvās komisijas (turpmāk– iestāde) 2020.gada 2.jūnija lēmumu Nr.D36030,
Aprakstošā daļa
konstatēja, ka 2020.gada 18.martā iesniedzējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.DZ215982 par to, ka 2020.gada 23.februārī
plkst.12.35 nepildīja sev piederošā nekustamā īpašuma /adrese/, ar kadastra Nr./numurs/ apsaimniekošanas pienākumu, t.i., neveica pērnās zāles
pļaušanu, kā rezultātā izveidojās kūla, neievērojot Ikšķiles novada pašvaldības 2010.gada 24.februāra saistošo noteikumu Nr.9/2010 “Ikšķiles novada
teritorijas un būvju uzturēšanas un kopšanas noteikumi” 4.1.2.apakšpunktā noteikto. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 51.panta otrajā
daļā.
Ar Ikšķiles novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2020.gada 2.jūnija lēmumu Nr.D36030 iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības,
uzliekot naudas sodu 140 EUR.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2020.gada 25.jūnijā saņemta iesniedzējas sūdzība, kurā norādīts, ka no lietā esošajiem fotoattēliem
redzams, ka zāles augstums ir mazāks nekā 20 cm. Turklāt noteikumi par kūlas veidošanos ir attiecināmi uz lauku teritoriju, savukārt iesniedzējai
piederošais nekustamais īpašums atrodas pilsētas teritorijā. Pēc loģiska apsvēruma amatpersona zāles mērījumus ir veikusi vietā, kur zāle ir visaugstāk
izaugusi. Savukārt atbilstoši MK 2016.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.238 atbildīgā persona pasākumus veic, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles
degšana. Ņemot vērā apstākli, ka nekustamā īpašuma apsekošana veikta 2020.gada 23.februārī, kas ir ziemas mēnesis un šajā gada laikā Latvijā ir
sastopami vai nu lieli nokrišņi sniega vai lietus veidā, kā arī ļoti iespējams sals, kas pilnībā izslēdz kūlas vai zāles aizdegšanos, līdz ar to nav konstatējams
iestādes minētais pārkāpums. Iesniedzēja veikusi visas darbības, lai nekustamajā īpašumā nenotiktu zāles vai kūlas degšana.
Latvijas APK 51.panta 2.daļa skaidri norāda personas atbildību par konkrētas darbības neveikšanu. Ņemot vērā, ka iesniedzēja ir pildījusi zemes
apsaimniekošanas pasākumus, regulāri pļaujot zāli, tādejādi kopjot sev piederošo nekustamo īpašumu, minētā panta noteikumi nevar būt piemērojami.
Lēmumā iestāde nav pilnībā izvērtējusi pieņemtā lēmuma pamatotību un nav izklāstījusi savus apsvērumus.
Papildus iesniedzēja norāda, ka kūla ziemas periodā nav bīstama, jo tā ir mitra un nevar aizdegties, līdz ar minēto kūlas ugunsbīstamību var
konstatēt tikai sausajā laika periodā – pavasarī un vasarā.
No lietā esošajām fotogrāfijām nav iespējams secināt, vai konkrētajā platībā bija izveidojusies kūla. Līdz ar to nav iespējams konstatēt lēmumā
minēto pārkāpumu, jo lietā esošajās fotogrāfijās ir skaidri redzams, ka amatpersona ir veikusi zāles augstuma mērījumus, līdz ar to amatpersona ir
balstījusies uz noteikumos minēto normu pārkāpumu un atbildības piemērošanu, nevis uz Latvijas APK 51.panta otrajā daļā noteikto pienākumu
neievērošanas konstatēšanu.
Ievērojot norādīto, iesniedzēja lūdz tiesu atcelt iestādes lēmumu.
Ar 2020.gada 29.jūnija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese s lēmumu iesniedzējas sūdzība pieņemta. Līdz tiesas noteiktajam
termiņam – 2020.gada 1.septembrim no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei, nav saņemti
lietas dalībnieku lūgumi, paskaidrojumi.
Motīvu daļa
Saskaņā Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL, kas spēkā no 01.07.2020.) 4.panta pirmo un ceturto daļu persona, kura izdarījusi
administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga par to saskaņā ar normatīvo aktu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā. Administratīvā pārkāpuma procesa
kārtību nosaka tā procesuālo tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī. Savukārt šā likuma Pārejas noteikumu 2.punkts
nosaka, ka procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī
pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma
lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).
Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK normas
un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.
Atbilstoši Latvijas APK 289.6panta devītajai daļai tiesa izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:
1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;
2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;
3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;
4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;
5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;
6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;
7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas
naudu.
Saskaņā ar Ikšķiles novada pašvaldības 2010.gada 24.februāra saistošo noteikumu Nr.9/2010 “Ikšķiles novada teritorijas un būvju uzturēšanas un
kopšanas noteikumi” 4.1.2.apakšpunktu visas fiziskas un juridiskas personas – Ikšķiles novada administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu
(būvju, zemesgabalu) īpašnieki, valdītāji, pārvaldnieki/pilnvarnieki, lietotāji/nomnieki nodrošina piegulošās teritorijas un neapbūvētas teritorijas uzturēšanu
un sakopšanu, t.sk. labiekārtošanu (celiņu/ietvju, piebrauktuvju, privāto ielu un ceļu un autostāvvietu izbūvi un remontu atbilstoši būvniecības projekta
dokumentācijas prasībām, zālāja un apstādījumu ierīkošanu, zālienu savlaicīgu nopļaušanu (nepieļaujot zāles garumu virs 20 cm pilsētas un ciemu
teritorijās un kūlas veidošanos lauku teritorijā), apstādījumu regulāru kopšanu un atjaunošanu, koku un krūmu vainagu kopšanu un veidošanu, atkritumu
savākšanas un apsaimniekošanas nodrošināšanu, kritušo lapu, kritušo koku un krūmu augļu savlaicīgu savākšanu no teritorijas un sniega notīrīšanu no
celiņiem/ietvēm, piebrauktuvēm, privātajiem ceļiem un ielām, autostāvvietām, slideno virsmu nokaisīšanu ar smiltīm vai citu slīdamību ierobežojošu
materiālu (izņemot izdedžus un citus atkritumus) ziemas periodā.
Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” 28.punkts paredz, ka atbildīgā persona veic pasākumus, lai
teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.
Atbilstoši Latvijas APK 51.panta otrajai daļai (redakcija 01.07.2019.-04.04.2020.) par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles
nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, —uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām
— no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.
Lai atzītu, ka iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības, nepieciešams konstatēt vai tā administratīvā pārkāpuma protokolā
norādītajā laikā un vietā nav nodrošinājusi nekustamā īpašuma apsaimniekošanu – neveica zāles pļaušanu, kā rezultātā izveidojusies kūla.
Sūdzībā norādīts, ka nekustamajā īpašumā zāle bija nopļauta, turklāt kūla var veidoties lauku teritorijās, savukārt īpašums atrodas pilsētas teritorijā.
Kā arī norādīts, ka ziemā nav iespējama kūlas degšana.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā
kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas
kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā
izlemšanā.
Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai
ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par
faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Kā redzams no lietā esošā apskates protokola un pievienotajām foto izdrukām, tika konstatēts, ka /adrese/ nav izpildīti zemes apsaimniekošanas
pasākumi, kā rezultātā izveidojusies kūla.
Tiesa norāda, ka iesniedzējas pienākums ir nodrošināt teritorijas sakopšanu, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām. Kā redzams no fotoizdrukām,
nekustamā īpašuma teritorijā zemes apsaimniekošanas pasākumi nav veikti atbilstošā apjomā. Lai arī no pievienotajām fotoizdrukām nav iespējams
noteikt precīzu īpašumā esošās zāles gurumu, tomēr no īpašuma kopskata, redzams, ka zāle nav nopļauta, ko neapstrīd arī pati iesniedzēja un īpašumā
izveidojusies kūla.
Tāpat tiesa noraida iesniedzējas norādi, ka kūla var veidoties tikai lauku teritorijā. Pēc savas vispārpieņemtās definīcijas, kūla ir nenopļauta pērnā
gada zāle, un tas tā ir neatkarīgi no teritorijas, kur tā atrodas.
Pats apstāklis vien, ka minētā zāle konkrētajā brīdī nevar aizdegties, nenozīmē, ka tā nav uzskatāma par bīstamu un ir pieļaujama tās izveidošanās.
No lietas materiāliem viennozīmīgi izriet, ka iesniedzēja nebija izpildījusi sev ar normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu, tādejādi ir pamats
iesniedzējas saukšanai pie administratīvās atbildības.
Vienlaikus tiesa norāda, ka tas vien, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas viedoklis nesakrīt ar iestādes viedokli, nav par pamatu
iestādes lēmuma atcelšanai un administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanai.
Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka iestāde ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos
apstākļus. Līdz ar to iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par 2010.gada 24.februāra saistošo noteikumu Nr.9/2010 “Ikšķiles
novada teritorijas un būvju uzturēšanas un kopšanas noteikumi” 4.1.2.apkašpunkta un Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238
“Ugunsdrošības noteikumi” 28.punkta neievērošanu, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 51.panta otrajā daļā.
Atbilstoši Latvijas APK 289. 12panta otrajai daļai rajona (pilsētas) tiesa izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā taisa vienu no
šādiem spriedumiem:
1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;
2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;
3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;
4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.
Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka iesniedzējas sūdzība un tajā minētie argumenti nav pamatoti, līdz ar to tā ir noraidāma. Savukārt iestādes 2020.gada
2.jūnija lēmums Nr.D36030 ir likumīgs, tāpēc atstājams spēkā.
Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu un tieslietu ministra vadlīnijām rajona (pilsētu) un apgabaltiesu darba organizēšanai
tiek mainīta sprieduma paziņošanas un pārsūdzēšanas kārtība.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 8.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289. 6pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu,
289. pantu, 289.18pantu, AAL 4.panta pirmo un ceturto daļu, Pārejas noteikumu 2.punktu tiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/ sūdzību par Ikšķiles novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2020.gada 2.jūnija lēmumu
Nr.D36030.
Atstāt negrozītu Ikšķiles novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2020.gada 2.jūnija lēmumu Nr.D36030.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese L.Podoļska