Court orders DNB Bank to collect debt from guarantor and borrower for unpaid loan with interest and costs.

Lietas Nr. C31195116

Lietas arhīva Nr. C-0524-17/8

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 24.janvārī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese E. Stelte-Auziņa

ar tiesas sēžu sekretāru R.Iesaliņu,

piedaloties zvērinātai advokātei E.Kolbergai

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS “DNB banka” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[1] 2016.gada 24.februārī AS “DNB banka” (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. A/

(turpmāk – atbildētājs) un /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1651., 1652., 1692., 1698.,

1716., 1720., 1753., 1756., 1759., 1946., 1832., 1934.pantu, Civilprocesa likuma 1., 195.pantu, un lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja, bet piedziņas

neiespējamības gadījumā no atbildētājas, parādu 20 067,87 euro, kas sastāv no pamatsummas parāda 19 600,44 euro, procentu parāda 190,96 euro,

līgumsoda 276,47 euro, tiesāšanās izdevumus, atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus

gadā no parāda pamatsummas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2005.gada 7.aprīlī prasītāja un atbildētājs noslēdza Kredīta līgumu Nr.1971/05H14 ar grozījumiem par

aizdevuma 32 250,00 euro izsniegšanu. 2005.gada 7.aprīlī prasītāja un atbildētāja noslēdza Galvojuma līgumu Nr.1971/05H14-2.

Atbildētājs kopš 2015.gada 3.jūnijā kavē no kredīta līguma izrietošos maksājumus. Ar 2015.gada 19.oktobra brīdinājumiem par parāda samaksu

prasītāja paziņoja atbildētājiem par vienpusēju atkāpšanos no līguma un lūdz parādu atmaksāt līdz 2015.gada 20.novembrim. Līdz prasības celšanas

dienai saistības nav izpildītas.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav sniedzis.

Tiesā 2016.gada 15.aprīlī atbildētāja /pers. B/ iesniegusi paskaidrojumus par minēto prasību. Paskaidrojumos norādīts, ka prasītāja nedz pirms

galvojuma līguma parakstīšanas, nedz arī galvojuma parakstīšanas brīdī atbildētāju nav informējusi un nav izskaidrojusi galvojuma līguma noteikumus un tā

parakstīšanas sekas. Papildus minētajam norādīts, ka atbildētāja dzīvoklim ir reģistrēta hipotēka par labu prasītājai, līdz ar to, ja atbildētājs labprātīgi

nemaksā parādu, tad dzīvokļa pārdošana piespiedu kārtā varētu segt parādu pilnā apmērā. Norāda, ka atbildētāja darbības liecina par to, ka viņš cenšas

pārlikt pienākumu maksāt kredītu uz atbildētāju. Ņemot vērā iepriekš minēto prasību par parāda piedziņu no viņas uzskatīt par nepamatotu un

noraidāmu.

[3] Atbildētājs/pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56. panta pirmajā daļā

noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi. Neierašanos attaisnojošus dokumentus tiesā atbildētājs nav iesniedzis, nav

lūdzis izskatīt lietu pēc būtības bez viņa klātbūtnes vai atlikt lietas izskatīšanu.

Atbildētājas/pers. D/ pilnvarotā persona /pers. E/ tiesas sēdē norādīja, ka prasību neatzīst un lūdza to noraidīt.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Evija Kolberga prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un

motīviem, lūdza piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

M o t ī v u d a ļ a

[4] Noklausījusies tiesas sēdē prasītājas un atbildētājas pilnvaroto personu paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus kopumā,

tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[5] Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījums vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[6] Saskaņā ar Civillikuma 1512.pantu, pie katra saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm

divpusējos līgumos. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā nepastāv strīds, ka 2005.gada 7.aprīlī prasītāja un atbildētājs noslēdza Kredīta līgumu Nr.1971/05H14 ar grozījumiem par aizdevuma

32 250,00 euro izsniegšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Saskaņā ar Civillikuma

1512.pantu, pie katra saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm divpusējos līgumos.

Atbildētājs iebildumus pret noslēgto līgumu pēc būtības nav izteicis un līgumu nav apstrīdējis ne kopumā, ne kādā tā daļā ceļot prasību.

Tiesa atzīst, ka starp prasītāju un atbildētāju /pers. A/ nav strīda par parāda pamatsummas apmēru un aprēķinu, jo atbildētājs nav norādījis

pamatotus iebildumus. Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka savas saistības pret prasītāju būtu pilnībā izpildījis un parādu pēc aizdevuma

saņemšanas būtu samaksājis pilnībā (Civillikuma 1838.panta pirmā daļa). Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenams parāda pamatsummas

atlikums 19 600,44 euro apmērā.

[7] Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus,

jānoteic to apmērs. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja

parādnieks pielaidis nokavējumu.

Civillikuma 1756.pantā ir noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Tādējādi prasītāja pamatoti norādījusi, ka atbildētāja

procentu parāds ir 190,96 euro, kas izriet no Kredīta līguma Nr.1971/05H14 un tā grozījumiem.

[8] Atbilstoši Civillikuma 1716.pantam, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

Lietā nav strīda, ka pielīgtajos termiņos atbildētājs maksājumus nav veicis, tādējādi pieļaujot nokavējumu, tādēļ viņam, atbilstoši noteikumu

10.1.punktam, ir pienākums maksāt līgumsodu. Prasītāja līgumsodu ir aprēķinājusi 276,47 euro apmērā. Tā kā atbildētājs pieļāvis līgumsaistību

nepienācīgu izpildi attiecībā uz maksājumu veikšanu, tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsoda piemērošanai un tas piedzenams prasītājas norādītajā apmērā.

[9] Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms,

ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa

nosaka, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma

par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz

tiesas sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

[10] Nepastāv arī strīds, ka prasījumu nodrošināšanai saistību neizpildes gadījumā 2005.gada 7.aprīlī prasītāja un atbildētāja noslēdza Galvojuma

līgumu Nr.1971/05H14-2, kurā atbildētāja uzņēmās atbildēt par no Kredīta līguma Nr. 1971/05H14 izrietošo saistību izpildi kā pats parādnieks.

Civillikuma 1692.pants nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr

pēdējo no viņa parāda.

Civillikuma 1698.pants nosaka, ka galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai

nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Ar Galvojuma līgumā starp pusēm pielīgto 12.punktu un atbildētājas personīgo parakstu uz galvojuma līgumu pierādīts, ka atbildētājai ir bijuši

zināmi līguma noteikumi un viņa ar tiem ir iepazīstināta un iepazinusies. Līdz ar to atbildētājas iebildumus, ka viņai galvojuma līguma nosacījumi un tā

parakstīšanas sekas prasītāja nav izskaidrojusi, tiesa uzskata par nepamatotiem un nepierādītiem. Prasītājas izvirzītais prasījums- piedziņas

neiespējamības gadījumā no atbildētāja /pers. A/ piedziņu vērst no galvotājas, ir pamatots un apmierināms.

[11] Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam piespriež tā samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..).

No atbildētāja, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētājas, prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts

nodeva 933,82 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 euro (par prasības pieteikuma noraksta un pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu),

kopā 941,65 euro apmērā.

Tiesas izdevumi, kurus nesedz prasītājas iemaksa – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,92 euro apmērā, piedzenami no atbildētāja, bet

piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētājas, valsts labā.

[12] Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktam, ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi advokāta palīdzības samaksai.

Lietā prasītājas pārstāve zvērināta advokāte Evija Kolberga iesniegusi 2016.gada 3.marta rēķinu un 2016.gada 10.marta maksājuma uzdevumu

Nr.0173, kas apliecina, ka par zvērinātas advokātes Evijas Kolbergas juridiskajiem pakalpojumiem šajā lietā prasītāja veikusi samaksu EUR 272,25

apmērā. Līdz ar to no atbildētāja piedzenami prasītājas labā ar lietas vešanu saistītie izdevumi 272,25 euro apmērā.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājiem nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā iepriekš minēto un, vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34., 35.panta pirmās daļas 1.punkta, 41.panta pirmās daļas, 92.-97.pantu,

189.-193.pantu, 195., 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu

AS „DNB banka”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, aizdevuma pamatsummu 19 600,44 euro, procentus 190,96 euro, līgumsodu 276,47 euro,

tiesas izdevumus 941,65 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus – izdevumus par advokāta pakalpojumiem 272,25 euro, kopā 21 281,77 euro

(divdesmit vienu tūkstoti divi simti astoņdesmit vienu euro un 77 centus).

Atzīt AS „DNB banka”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% (sešus

procentus) gadā no parāda pamatsummas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts

ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,92 euro (deviņus euro un 92 centus), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apliecina ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma teksta sagatavošanas dienas – 2017.gada 7.februāra, Rīgas apgabaltiesas Civillietu

tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese E. Stelte-Auziņa